Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas tās deklarētā pamatdzīvesvieta, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums.

Personai, kuras pamatdzīvesvieta vēlēšanu dienā nav deklarēta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas iepriekšējā tās deklarētā pamatdzīvesvieta."

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņa deklarētā pamatdzīvesvieta atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir deklarēta vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājis vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, vai ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem."

3. Aizstāt 15.panta sestajā daļā vārdus "pastāvīgā pieraksta vieta" ar vārdiem "deklarētā pamatdzīvesvieta".

4. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, novada domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuru deklarētā pamatdzīvesvieta atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā."

5. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus "pieraksta vietas" ar vārdiem "deklarētās pamatdzīvesvietas".

6. Izteikt 17.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kuras deklarētā pamatdzīvesvieta neatrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kuras deklarētā pamatdzīvesvieta neatrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tā ir šajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidāta darba devēja izziņa."

7. Izteikt 22.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nav deklarējis savu pamatdzīvesvietu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, – apliecina pašvaldības iestādes izziņa;".

8. Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdus "pastāvīgā pieraksta vieta" ar vārdiem "deklarētā pamatdzīvesvieta".

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) kāpēc šis likums ir nepieciešams?

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobrī akceptēto Personas dzīvesvietas deklarēšanas koncepciju, ir izstrādāts Dzīvesvietas deklarēšanas likumprojekts. Ievērojot to, ka izstrādātajā likumā, kura mērķis ir noteikt personas pamata dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu, ir ieviesta jauna terminoloģija attiecībā uz pašreizējiem terminiem (piemēram - “reģistrācija dzīvesvietā (pierakstīšanās)), Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus.

2. Kā likums var ietekmēt: tautsaimniecības attīstību:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;

  2. eksporta attīstību;

  3. nodarbinātību;

  4. investīciju pieplūdi;

  5. uzņēmējdarbību;

  6. vidi?

Tautsaimniecības attīstība netiks ietekmēta.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

  1. vai valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

  2. vai samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

    3.  

  3. vai nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi?

Valsts budžets netiks ietekmēts.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos.

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) no to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus).

Spēkā esošie normatīvie akti netiks ietekmēti.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda uz tiesību akta numuru;

  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts nav pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Likuma izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā.

 

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš