Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums likumā

"Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"

Izdarīt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; 2000, 14.nr.) grozījumu un izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Līdz 2003.gada 31.martam nepiemērot Krimināllikumā paredzēto soda veidu – arestu. Pēc 2001.gada 1.septembra šis nosacījums nav attiecināms uz Krimināllikuma 40. un 41.pantā norādītajiem gadījumiem, ja tiesa ar arestu aizstāj neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu, kā arī uz gadījumiem, kad tiesa Krimināllikuma XXV nodaļas pantos paredzēto sodu piemēro militārpersonai. Personas, kurām tiesa līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai aizstājusi ar arestu neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu, izcieš piespriesto sodu daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē."

 

Anotācija

likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”

 

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs ?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

a) pašreizējo situāciju - pamato kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais

regulējums;

  1. likumprojekta koncepciju – paskaidro, kāpēc šis likums ir nepieciešams.)

Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2003.gada 31.martam netiek piemērots Krimināllikumā paredzētais soda veids – arests, taču šis nosacījums neattiecas uz Krimināllikuma 40. un 41.pantā norādītajiem gadīju-miem.

Finansējums aresta namu iekārtošanai nav piešķirts, tāpēc tiesas spriedumus par aresta piemērošanu Valsts policija nevar izpildīt.

Likumprojekts paredz aresta piemērošanu attiecībā uz Krimināllikuma 40. un 41.pantā norādītajiem gadījumiem atlikt līdz 2001.gada 1.septembrim, kā arī nosaka vietu kur personas, kurām tiesa piemērojusi arestu, aizstājot neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu, izcieš piespriesto sodu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, vai, ieviešot attiecīgo likumu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

Papildus budžeta līdzekļi likumprojekta realizācijai nav nepieciešami.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos.

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) no to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus).

 

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

  1. Vai likumprojekts atbilst Latvijas

starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda uz tiesību akta numuru;
  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts šo jomu neskar.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Likuma izpildei jaunas valsts institūcijas netiks radītas.

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt likumos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš