Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas

kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"

Izdarīt likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (turpmāk – institūcija) ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta."

2. Izslēgt 2.pantā vārdus "Latvijas Republikā".

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un šajā likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde."

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Ja ir ievēroti šā likuma 2.panta noteikumi, valsts un pašvaldību institūcijas nav tiesīgas atteikties sniegt rakstveida atbildi uz saņemto iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu."

5. Izteikt 11., 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ziņas par apmeklētāju (viņa vārds un uzvārds, dzīves vai uzturēšanās vieta) reģistrē speciāli iekārtotā informācijas nesējā (kartotēkā, žurnālā, datoru datu bāzē). Informācijas nesējā fiksē arī mutvārdos izteiktā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma saturu.

 

 

12.pants. Ja apmeklētāja mutvārdos izteiktais iesniegums, sūdzība vai priekšlikums nav papildus jāpārbauda, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieņem lēmumu par iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu tūlīt, paziņo par to apmeklētājam un izdara atzīmi par pieņemto lēmumu informācijas nesējā.

13.pants. Ja apmeklētāja mutvārdos izteiktais iesniegums, sūdzība vai priekšlikums ir papildus jāpārbauda, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona par to paziņo apmeklētājam un noformē iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu rakstveidā šā likuma 2.panta noteiktajā kārtībā. Pieņemto lēmumu fiksē informācijas nesējā."

 

 

 

LIKUMPROJEKTA

“Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

a) pašreizējo situāciju - pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b)likumprojekta koncepciju- paskaidro, kādēļ likums ir nepieciešams.)

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta 1999.gada 14.decembra sēdē (Nr.70 33.§) pieņemtās koncepcijas par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centru ieviešanu) ieviešanu.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (turpmāk tekstā - institūcijas) darbību tā, lai to rīcības prioritāte būtu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotāju interesēs.

Patlaban, saskaņā ar likumā noteikto, ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir dotas tiesības griezties institūcijās ar mutvārdu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, paredzot apmeklētāja un institūcijas pārstāvja mutisko dialogu, nevis mutvārdu iesniegumu noformēšanu tālākai izskatīšanai. Ja iesniedzot mutvārdu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu amatpersona konstatē, ka nepieciešama papildus pārbaude, personai tiek ierosināts sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu un ar to vērsties institūcijā atkārtoti. Tādējādi netiek nodrošināta ātra un efektīva mutvārdu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu noformēšana to tālākai izskatīšanai.

Lai īstenotu Latvijas Republikas Satversmē noteiktos demokrātiskas valsts principus, institūcijām par prioritārām savā darbībā jāuzskata iedzīvotāju interešu ievērošana. Ar grozījumiem likumā tiek nodrošināts, ka ja institūcijā mutvārdu iesniegumu, priekšlikumu vai sūdzību neizskata un lēmumu par to nepieņem uzreiz, institūcijas pārstāvim tas jānoformē kā rakstveida iesniegums, priekšlikums vai sūdzība un jāizskata analoģiski rakstveida iesniegumam, priekšlikumam vai sūdzībai. Tādējādi minētais likums saskaņotas ar Administratīvā procesa likumprojektā noteikto mutvārdu iesniegumu iesniegšanas kārtību.

Likuma 12.pantā izdarīts grozījums, attiecinot minēto likuma normu ne tikai uz sūdzībām un priekšlikumiem, bet arī iesniegumiem.

Grozījumi tiek izdarīti arī likuma 2.pantā un 11.pantā. Izslēdzot vārdus “Latvijas Republika”, tiek dota iespēja iesniegt iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus valsts institūcijās arī personām, kuras nedzīvo vai vairs neuzturas Latvijas Republikā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

a) tautsaimniecības konkurētspēju,

b) eksporta attīstību,

c) nodarbinātību,

d) investīciju pieplūdi;

e) uzņēmējdarbību)

Likumprojekts šo jautājumu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, vai, ieviešot attiecīgo likumu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi.)

(a) Likuma ieviešana notiek gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

(b) Likums valsts budžeta ienākumus neietekmēs.

4. Kāda var būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi - papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus).

Likumprojekts šo jautājumu neskar.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām ?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret ES – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo saistību;
  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;
  3. atbilstību saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts šo jautājumu neskar.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts paplašina indivīda tiesības griezties valsts un pašvaldību institūcijās.

Īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās J.Krūmiņš