Spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā

pieņemtā redakcija

(dok.nr. 2203)

Nr. p.k.

Iesniegtie

priekšlikumi

Komisijas

slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

Enerģētikas likums

Grozījumi “Enerģētikas likumā”

Grozījumi “Enerģētikas likumā”

Izdarīt “Enerģētikas likumā”

(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr. )

šādus grozījumus:

Izdarīt “Enerģētikas likumā”

(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.)

šādus grozījumus:

1.pants.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā

elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;

2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju;

1.

Saskaņot visu Enerģētikas likuma tekstu ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

Atbalstīt

3) energoapgādes uzņēmums - licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi;

4) energoapgādes uzņēmuma objekts - energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;

5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;

6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

7) reģeneratīvie energoresursi - apzinātie energoresursi ūdens

potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā) enerģija, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai lietošanai vai

enerģijas iegūšanai;

8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;

9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie reģeneratīvie

energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no

energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida

uzņēmējdarbībā;

11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem;

12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem;

13) enerģijas realizācija - energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas un stabilas energoapgādes nodrošināšanā;

14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;

15) koģenerācija - enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus izstrādā gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju;

2

1. panta 15. punktu izteikt šādā redakcijā:

“15) koģenerācija – enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus lietderīgai izmantošanai ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju un kurināmā izmantošanas efektivitāte šajā procesā ir augstāka nekā ražojot abus enerģijas veidus sevišķi”

Atbalstīt redakc.

precizējot

1. Izteikt 1. panta 15. punktu šādā redakcijā:

“15) koģenerācija – enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, turklāt kurināmā izmantošanas efektivitāte šajā procesā ir augstāka, nekā ražojot abus minētos enerģijas veidus atsevišķi.”

16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;

17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;

18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;

19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes uzņēmums un enerģijas lietotājs;

20) regulators - valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;

21) horizontālā integrācija - dažādu energoapgādes uzņēmumu

apvienošanās (elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un citi sabiedrisko pakalpojumu veidi jebkurā kombinācijā);

22) vertikālā integrācija - divu vai vairāku energoapgādes veidu

(ražošanas, pārvades un sadales) apvienošana vienā energoapgādes uzņēmumā;

23) sistēmas operators (pārvades, sadales vai dabasgāzes krātuves operators) - energoapgādes uzņēmuma iecelts sistēmas vadītājs, kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu nodrošināšanu, sistēmas darbību un apkalpošanu, ja nepieciešams - arī par šīs sistēmas attīstību attiecīgajā teritorijā, nolūkā garantēt apgādes drošumu.

3. pants.

Lai nodrošinātu tautsaimniecību un iedzīvotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi noteiktā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā enerģētisko materiālu un produktu tirgū, investīciju piesaistīšanu un privatizāciju enerģētikā, energoapgādes attīstību un energoefektivitātes paaugstināšanu, šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt efektīvu enerģijas lietošanu un paaugstināt energoapgādes efektivitāti, sabalansējot enerģijas patēriņu;

3.

Izslēgt 3. panta 1. punktu

Neatbalstīt

2) nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi;

4.

Izteikt 3. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu energoapgādi, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, paaugstinot drošumu un attīstot energoapgādes sadales un piegādes iespējas uz alternatīviem pamatiem;”

Neatbalstīt

3) radīt labvēlīgus apstākļus vietējo, reģeneratīvo un sekundāro energoresursu izmantošanai un importēto energoresursu daudzveidībai;

4) veicināt enerģijas tirgus un tranzīta attīstību un infrastruktūras modernizāciju, cenu un tarifu noteikšanas atklātību, pārskatāmību un pakāpenību;

5.

Deputāts M.LUJĀNS

Izteikt 3. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) veicināt enerģijas tirgus un tranzīta attīstību un infrastruktūras modernizāciju, cenu un tarifu noteikšanas atklātību, pārskatāmību un ekonomisko pakāpeniskumu;”

Neatbalstīt

5) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu;

6) veidot investīcijām labvēlīgu vidi;

7) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu.

6.

Deputāts M.LUJĀNS

Izteikt 3. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu."

Daļēji atbalstīt, ietverts

7.

priekšl.

7.

Izteikt 3. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu."

Atbalstīt

2. Izteikt 3. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu."

5.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi ir regulējamie uzņēmumi, kuri saskaņā ar licencē noteiktajām prasībām nodrošina esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju,

siltumenerģiju, gāzi vai cita veida enerģiju un kurināmo ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem.

(2) Energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi enerģijas lietotājiem, kā arī iepriekš minētajā kārtībā var pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi.

8.

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Energoapgādes uzņēmumu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

3. Papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Energoapgādes uzņēmumu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

6.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumam tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības apgādāt enerģijas lietotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Šādas pastāvīgas saistības saglabājas arī gadījumos, kad mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma piederība,

uzņēmējdarbības forma vai ir nepieciešama jauna licence.

(2) Līdz jaunas licences saņemšanai energoapgādes uzņēmumiem ir pienākums apgādāt esošos enerģijas lietotājus ar enerģiju nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī pievienot jaunus

lietotājus regulatora noteiktajā kārtībā.

7.pants

(1) Licenci saskaņā ar likumu izsniedz regulators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Licenci enerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un gāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, bet realizācijai - uz pieciem gadiem.

9.

Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Licenci izsniedz regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

4. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Licenci izsniedz regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

10.pants

Energoapgādes uzņēmumi regulatora noteiktajā kārtībā sniedz tā pieprasīto informāciju, bet reizi gadā - pārskatu par paveikto un plānoto darbību.

10.

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“Energoapgādes uzņēmumi reizi gadā sniedz regulatoram pārskatu par paveikto un plānoto darbību, kā arī nodrošina regulatoru ar informāciju saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

5.Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants

Energoapgādes uzņēmumi reizi gadā sniedz regulatoram pārskatu par paveikto un plānoto darbību, kā arī nodrošina regulatoru ar informāciju saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

11.pants

(1) Energoapgādes uzņēmuma pārveidošanu, paplašinot tā esošos objektus vai ierīkojot jaunus objektus, kuru jauda pārsniedz vienu megavatu, var uzsākt pēc jaunas licences saņemšanas vai grozījumu izdarīšanas spēkā

esošajā licencē, ja to neparedz jau esošās licences nosacījumi, un ņemot vērā šā likuma 26.pantā noteikto kārtību.

(2) Energoapgādes uzņēmuma pārveidošanu, sašaurinot tā objektus par jaudu, kas pārsniedz vienu megavatu, vai slēdzot esošos objektus, kuru jauda pārsniedz vienu megavatu, var uzsākt pēc tam, kad saņemta regulatora un par enerģētiku atbildīgā ministra rakstveida atļauja. Pēc atļaujas izsniegšanas energoapgādes uzņēmuma sašaurināšanai vai tā objektu

slēgšanai regulators izdara attiecīgus grozījumus energoapgādes uzņēmuma

licencē.

(3) Energoapgādes uzņēmuma darbību var apturēt vai izbeigt pēc regulatora un par enerģētiku atbildīgā ministra rakstveida atļaujas saņemšanas.

(4) Informāciju par energoapgādes uzņēmumu pārveidošanu, likvidēšanu, to darbības apturēšanu vai izbeigšanu šie energoapgādes uzņēmumi publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pirms attiecīgo darbību uzsākšanas.

11.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“Energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas un to darbības izbeigšanas kārtību nosaka likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

6. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants

Energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas un to darbības izbeigšanas kārtību nosaka likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

12.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu,ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu, var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, saņemot licenci katram energoapgādes

veidam.

(2) Enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas funkciju nodalīšana nedrīkst apdraudēt kopējo sistēmas tehnisko un finansiālo stabilitāti un enerģijas lietotāju apgādes drošumu.

(3) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora atļauja, kas saskaņota ar ministru, kurš ir atbildīgs par enerģētiku

12.

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora rakstveida atļauja likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

7. Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā :

“ (3) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora rakstveida atļauja likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”

14. pants.

(1) Energoapgādes uzņēmumi var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā, vai centralizētās siltumapgādes sistēmā

(2) Pārvades sistēma ir enerģijas vai gāzes pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmumu objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un pārvadei.

(3) Sadales sistēma ir enerģijas v ai gāzes sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmumu objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei.

(4) Tīkls ir līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai.

(5) Sistēmas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas piegādā enerģiju pārvades vai sadales sistēmai vai saņem enerģiju no šīs sistēmas.

13.

Papildināt 14. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem.”

Atbalstīt

8. Papildināt 14. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem.”

22. pants.

Energoapgādes uzņēmumiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, to skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kuri nav energoapgādes uzņēmuma īpašums, bet atrodas energoapgādes uzņēmuma bilancē, vai ir izvietoti attiecīgā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā, kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma. objekti.

1. Izslēgt 22. panta tekstā vārdus

“kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.”

14.

Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“Licencētajiem energoapgādes uzņēmumiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, to skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kā arī uz zemi, uz kuras atrodas energoapgādes uzņēmuma ēkas un būves."

Neatbalstīt

9. Izslēgt 22. panta tekstā vārdus

“kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.”

15.

Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“Licencētajiem energoapgādes uzņēmumiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, to skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kā arī uz zemi, uz kuras atrodas energoapgādes uzņēmuma ēkas un būves."

Neatbalstīt

24. pants.

(1) Energoapgādes uzņēmums atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

(2) Ja energoapgādes uzņēmumu objekts tiek likvidēts vai pārvietots, uzņēmumu sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.

16.

17.

Papildināt 24. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldību ielu un ceļu apgaismes objekti, ja tos var sadalīt vai tehniski nodrošināt apgaismes objektu nodalīšanu no sadales tīkliem, var tikt nodoti pašvaldībām. “

Papildināt 24. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība un energoapgādes uzņēmums var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.”

Daļēji atbalstīt,

ietverts

17.

priekšl.

Atbalstīt

10. Papildināt 24. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība un energoapgādes uzņēmums var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.”

33. pants.

(1) Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, vadot starpsistēmu elektroenerģijas plūsmas, jāievēro ekonomiskā pakāpeniskuma princips, kas prasa izmantojamos avotus secīgi sakārtot atbilstoši

ekonomiski pamatotiem kritērijiem (tādiem kā piedāvātās enerģijas cena, energoapgādes nepārtrauktība un stabilitāte, sistēmas pamatfondu atjaunošana, enerģijas transportēšanas attālums), bet, ja šie nosacījumi ir līdzvērtīgi,

priekšrocības izmantot elektroenerģijas pārvades vai

sadales sistēmu ir valsts teritorijā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā izmanto reģeneratīvos energoresursus, atkritumus vai koģenerācijas režīmu.

(2) Vienojoties par elektroenerģijas cenām, iepērkot to no ražotāja, jāvadās pēc minimālo izmaksu un ekonomiskā pakāpeniskuma principiem, un

šīm cenām ir jābūt atbilstošām, pamatotām un nediskriminējošām.

(3) Šā likuma 40. un 41.pantā minētajos gadījumos elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram nav tiesību atteikt līguma slēgšanu ar elektroenerģijas ražotāju.

18.

Izslēgt 33. panta trešo daļu

Neatbalstīt

40. pants.

40. pants

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, kā arī vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, un saules energoiekārtām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

2. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, astoņus gadus ,skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma, iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc tās izstrādātas un apstiprinātas vienotas metodikas.

19

20.

Izteikt 40 panta pirmajā un otrajā daļā pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka regulators”.

Aizstāt 40. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Energoapgādes regulēšanas padome pēc tās“ ar vārdiem “regulators pēc tā”

Atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

(2) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām cita veida reģeneratīvajām -

ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnesatkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi)

izmantojošām - energoiekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, to saražotās

elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus

no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam iepirkuma cenu nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, un cita veida reģeneratīvajām -ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, astoņus gadus skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma , iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc tās izstrādātas un apstiprinātas vienotas metodikas”

21.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam

(2)Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums iepērk savā licences darbības zonā izvietoto ražotāju piegādāto elektroenerģiju, kuri savā ražošanas procesā izmanto sekojošus reģeneratīvos enerģijas avotus: vēja, saules, biodegvielas, ģeotermālo, jūras viļņu un straumes, sadzīves atkritumu vai to pārstrādes produktu, kas atbilst valstī noteiktajiem kvalitātes parametriem par cenu, kuru nosaka Ministru Kabinets, saskaņā ar valsts enerģētikas politiku.”

22.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“((1) Licencētais energoapgādes uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, ja to ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada l. janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst pusotrkāršam elektroenerģijas realizācijas tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu pēc vienotas metodikas nosaka Energoapgādes regulēšanas padome.

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

(2) Licencētais energoapgādes uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām cita veida reģeneratīvajām - ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām - elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, ja to ekspluatācija uzsākta līdz 2003. gada l. janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cena tiek noteikta un iepirkums tiek veikts saskaņā ar šā likuma 33.pantā minētajiem nosacījumiem."

23.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums, no savā licences darbības zonā izveidotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2003. gada 1.janvārim, astoņus gadus, skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma, iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam iepirkuma cenu nosaka pusēm vienojoties.

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums, no savā licences darbības zonā izveidotajām vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, cita veida reģeneratīvos energoresursu (izņemot koksni un kūdru), kā arī koksnes un sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produkts (biogāzi) izmantojošām elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gada 1. janvārim, astoņus gadus skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma, iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst pusotrkāršai publicētai vidēji svērtai iepriekšējā gada elektroenerģijas sistēmas cenai. Pēc tam iepirkuma cenu nosaka pusēm vienojoties.”

24.

Papildināt 40 pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajos aprēķinos sniegto informāciju un saskaņojot ar par enerģētiku atbildīgo ministru, regulators nosaka valstī uzstādāmo vēja elektrostaciju jaudu kopējo limitu. Ja noteiktais šādas jaudas limits tiek pārsniegts, regulators var atteikt licences izsniegšanu vai par enerģētiku atbildīgais ministrs var atteikt atļaujas izsniegšanu. Regulators reizi gadā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šādas jaudas noteikto limitu un tā atlikumu.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

25.

Papildināt 40. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši licences elektroenerģijas ražošanai.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts

26. priekšl.

26.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka regulators.

Atbalstīt

11. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā

“40. pants

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka regulators.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem (izņemot šā panta pirmajā daļā minētos ražotājus), kuri izmanto reģeneratīvos energoresursus, to saražoto elektroenerģiju, kas atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kuru nosaka regulators saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto valsts enerģētikas politiku.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem (izņemot šā panta pirmajā daļā minētos ražotājus), kuri izmanto reģeneratīvos energoresursus, to saražoto elektroenerģiju, kas atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kuru nosaka regulators saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto valsts enerģētikas politiku.

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, paredzot konkrētu apjomu katram veidam un reģeneratīvo energoresursu veidu attīstības teritoriālo izvietojumu. Regulators par katru reģeneratīvo energoresursu veidu katru gadu līdz 31. decembrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, paredzot konkrētu apjomu katram veidam un reģeneratīvo energoresursu veidu attīstības teritoriālo izvietojumu. Regulators par katru reģeneratīvo energoresursu veidu katru gadu līdz 31. decembrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

1) par attiecīgajā gadā saņemtajiem pieteikumiem jaunu jaudu uzstādīšanai (hronoloģiskā secībā);

2) par attiecīgajā gadā uzstādīto jaudu apjomu un teritoriālo izvietojumu;

3) par noteiktā apjoma atlikumu nākamajam gadam.

1) par attiecīgajā gadā saņemtajiem pieteikumiem jaunu jaudu uzstādīšanai (hronoloģiskā secībā);

2) par attiecīgajā gadā uzstādīto jaudu apjomu un teritoriālo izvietojumu;

3) par noteiktā apjoma atlikumu nākamajam gadam.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001. gada 1. maijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju.”

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001. gada 1. maijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju.”

41. pants.

Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā licencētie elektroenerģijas apgādes uzņēmumi iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem.

3. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām

attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti ,kā arī vienotu kārtību ,kādā atkarībā no kurināmā veida nosakāma cena elektroenerģijai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiks iepirkta no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošām koģenerācijas stacijām, kuras jau ir ekspluatācijā vai kuru ekspluatācija tiek uzsākta.”

27.

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4MW, attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti, kā arī vienotu kārtību, kādā atkarībā no kurināmā veida nosakāma cena elektroenerģijai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām, uz kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku un tiks iepirkta no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošā, koģenerācijas stacijām. Pēc tam elektroenerģijas cenu nosaka pusēm vienojoties.”

Neatbalstīt

28.

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā pārvades vai sadales uzņēmumi iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām koģenerācijas stacijām saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts

31. priekšl

29.

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām, to darbības režīmam, drošumam un efektivitātei, un vienotu kārtību elektroenerģijas pārpalikuma, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām, cenas noteikšanai, lai to iepirktu no ekspluatācijā esošām un ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām atkarībā no kurināmā veida."

Daļēji

atbalstīt, ietverts

31. priekšl

30.

Papildināt 41. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem , kuri ir saņēmuši licences elektroenerģijas ražošanai.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts

31. priekšl

31.

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti, kā arī vienotu kārtību, kādā atkarībā no kurināmā veida un efektivitātes nosakāma cena saražotās elektroenerģijas pārpalikumam, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiek iepirkts no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošajām koģenerācijas stacijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001. gada 1. maijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā ir uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju.”

Atbalstīt

12. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“41. pants

(1) Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti, kā arī vienotu kārtību, kādā atkarībā no kurināmā veida un efektivitātes nosakāma cena saražotās elektroenerģijas pārpalikumam, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiek iepirkts no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošajām koģenerācijas stacijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001. gada 1. maijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā ir uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju.”

50. pants.

Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ievērojot attiecīgās pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un administratīvās teritorijas siltumapgādes attīstības perspektīvu.

4. Izteikt 50 pantu šādā redakcijā:

“Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.”

32.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Enerģijas lietotājiem, tai skaitā arī ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Centralizētās siltumapgādes operatori un siltumenerģijas piegādātāji nav tiesīgi nepamatoti atteikt siltumenerģijas lietotāju prasībām par individuālu līgumu slēgšanu.”

Neatbalstīt

33.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ievērojot tehniskos un vides aizsardzības noteikumus.”

Neatbalstīt

34.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltuma avotu vai siltumapgādes veidu, ievērojot pašvaldības teritorijas attīstības plānu.”

Atbalstīt

35.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumavotu vai siltumapgādes veidu, ievērojot pašvaldības teritorijas attīstības plānu”.

Atbalstīt

13. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“50. pants

Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltuma avotu vai siltumapgādes veidu, ievērojot pašvaldības teritorijas attīstības plānu.”

51. pants

Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā un:

5. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.”

36.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurences apstākļus

siltumapgādes sistēmu efektīvai darbībai un kurināma piegādei.

(2) Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas,

ierobežojot monopoldarbību, izstrādā ieteikumus konkurētspējīgai siltumapgādes attīstībai."

Neatbalstīt

37.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka siltumapgādes attīstību, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas.”

Neatbalstīt

38.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību.”

Neatbalstīt

39.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.”

Atbalstīt

14. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“51. pants

(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.”

1) nodrošina apstākļus centralizēto siltumapgādes sistēmu efektīvai darbībai un kurināmā piegādei;

2) prognozē un plāno siltumapgādes attīstību atbilstoši administratīvās teritorijas attīstības, vides aizsardzības, kultūras pieminekļu aizsardzības un citiem nosacījumiem;

3) administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru;

4) siltumapgādes attīstības nolūkos nosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde un kurās - enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltumapgādes veidu;

5) saskaņo jaunu objektu siltumapgādes veidu atbilstoši apstiprinātajai siltumapgādes attīstības koncepcijai;

6) saskaņo siltumapgādes objektu paplašināšanu un jaunu siltumapgādes objektu ierīkošanu administratīvajā teritorijā atbilstoši apstiprinātajai siltumapgādes attīstības koncepcijai.

52. pants.

Centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtās ēkas, būves vai to kompleksu atslēgšanai nolūkā izmantot lokālo siltumapgādi atļauju dod pašvaldība, izvērtējot, vai ierosinātais projekts atbilst tās administratīvās teritorijas attīstības plānā paredzētajai centralizētās siltumapgādes attīstības perspektīvai un pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

6. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Atslēgšanās vai pieslēgšanās pie centralizētās siltumapgādes sistēmas nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem tās lietotājiem. Pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību pie centralizētās siltumapgādes sistēmām nosaka Ministru kabineta noteikumi. “

40.

41.

Izslēgt 52. panta otro teikumu

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

”Centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtās ēkas, būves vai to kompleksu atslēgšanai, nolūkā izmantot lokālo siltumapgādi, atļauju dod pašvaldība, izvērtējot, vai ierosinātais projekts nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānu un vides aizsardzības prasībām.”

Atbalstīt, redakc.

precizēta

2.las.

redakcija

Neatbalstīt

15. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“52. pants

Atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. “

42.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtās ēkas, būves vai to kompleksu atslēgšanai, nolūkā izmantot lokālo siltumapgādi, atļauju dod pašvaldība, izvērtējot, vai projekts nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānu un vides aizsardzības prasībām.”

Neatbalstīt

43.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

” Jebkuram dzīvojamās ēkas, citas ēkas vai būves īpašniekam ir tiesības atslēgt sev piederošu ēku no centralizētās siltumapgādes sistēmas, ja tas netraucē pārējo lietotāju siltumapgādi, un izveidot lokālu attiecīgās ēkas siltumapgādi vai pieslēgt to citam siltumapgādes avotam Ministru kabineta noteiktā kārtībā."

Neatbalstīt

44..

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Pieslēgšanās pie centralizētām siltumapgādes sistēmām vai atslēgšanās no tām nedrīkst traucēt saņemt siltumenerģiju pārējiem šo sistēmu lietotājiem. Pieslēgšanas vai atslēgšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

Neatbalstīt

53. pants

Energoefektivitātes paaugstināšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu kopums, kas ietver enerģijas efektīvu lietošanu, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu vai galaproduktu (preci vai pakalpojumu) nepieciešamā kvalitātē un daudzumā un vienlaikus samazinātu enerģijas patēriņu.

45.

Izteikt 53. pantu šādā redakcijā

“1) Energoefektivitātes paaugstināšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu kopums, kas ietver enerģijas efektīvu lietošanu, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu vai gala produktu (preci vai pakalpojumu) nepieciešamā kvalitātē un daudzumā un vienlaikus samazinātu enerģijas patēriņu.

(2) Energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu veikšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

46.

Papildināt 53. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu kopumu nosaka energoaudits Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

47.

Izslēgt 53. pantu.

Atbalstīt

16. Izslēgt 53. pantu.

65.pants

(1) Vienotu Valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets, pieaicinot atbildīgas amatpersonas, kas pārstāv Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Civilās aizsardzības centru, un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.

7. Izteikt 65. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.”

17. Izteikt 65. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.”

66. pants

Valsts enerģētiskās krīzes centrā ietilpstošās personas sasauc Ministru kabinets četru stundu laikā pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas.

8. Izslēgt 66. pantu.

18. Izslēgt 66. pantu.

68. pants

Valsts enerģētiskās krīzes centrs darbojas līdz tam laikam, kad likvidētas enerģētiskās krīzes sekas, un tā darbībai atsaukumu dod Ministru kabinets.

9. Izslēgt 68. pantu.

19. Izslēgt 68. pantu.

72. pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta enerģijas lietotāju apgāde ar nepieciešamo enerģiju.

10. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. “

48.

Izteikt 72. pantu šādā redakcijā “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem, izveido un uzglabā naftu produktu rezerves, kā arī nosaka valsts budžeta līdzekļu un materiālo resursu dalību šo rezervju izveidošanā un uzglabāšanā, lai enerģētiskās krīzes periodos nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem.”

Neatbalstīt

49.

Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem, izveido un uzglabā naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem.”

Daļēji atbalstīt,

ietverts

50..

priekšl.

50.

Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. “

Atbalstīt

20. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“72. pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. “

77.pants.

(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas:

1) izsniedz atļaujas, kas nepieciešamas regulatora lēmumu pieņemšanai, un saskaņo regulatora atļaujas energoapgādes uzņēmumu darbībai;

2) nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē periodiskos aprēķinus;

3) nosaka jaunu nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas jaudu

ieviešanas kārtību;

4) vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai;

5) veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;

6) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes uzņēmumu objektu modernizācijā un būvniecībā.

(2) Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un

netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes uzņēmumiem.

51..

Izslēgt 77. panta pirmās daļas 1. punktu.

Atbalstīt

21. Izslēgt 77. panta pirmās daļas 1. punktu.

78.pants

Ja ir nepieciešams ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsniedz atļaujas jaunu elektrostaciju būvei šā likuma 79.pantā noteiktajā kārtībā vai izsludina konkursu par jaunu jaudu piegādi no esošajām elektrostacijām vai elektroenerģijas sistēmām šā likuma 80. pantā noteiktajā kārtībā.

11. Izslēgt 78. pantu.

22. Izslēgt 78. pantu.

79. pants

(1) Atļaujas jaunu elektrostaciju būvei par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz, nosakot kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošībai, elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajam pakāpeniskumam, tehniskajām un finansiālajām iespējām, ņemot vērā noteiktās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nekustamā īpašuma izmantošanu un sociālo ietekmi.

12. Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas starpsistēmu elektrolīniju un tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai, kuru jauda nepārsniedz 150 megavatus, kā arī esošo elektrostaciju paplašināšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, nosakot elektroenerģijas piegādes sistēmas drošuma kritērijus.

52.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas jaunu 40. pantā minēto elektrostaciju būvei un iekārtu uzstādīšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, nosakot vides aizsardzības un elektroenerģijas piegādes sistēmas drošuma prasības, kā arī ņemot vērā 40. panta trešajā daļā paredzēto limitu.

Daļēji

atbalstīt, ietverts

56.priekšl.

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam pamato atteikuma iemeslus, kuriem jābūt objektīviem un pienācīgi pierādītiem.

(2) Lai izsniegtu atļaujas tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai , kuru jauda pārsniedz 150 megavatus, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsludina konkursu šā likuma 80. pantā noteiktajā kārtībā.”

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam rakstveidā pamato atteikumu iemeslus, kuriem jābūt objektīviem.”.

53.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļauju jaunas elektrostacijas celtniecībai, par enerģētiku atbildīgais ministrs, izsniedz atbilstošu Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu 50 MW un lielāku, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskiem aprēķiniem un ieteikumiem, izsludina konkursu 80. panta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

54.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas starpsistēmu elektrolīniju un jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 150 megavatiem vai esošo elektrostaciju paplašināšanai, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz balstoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem kritērijiem elektroenerģijas sistēmas drošumam.

(2) Atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsludina konkursu 80. panta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

55.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas jaunu elektrostaciju būvei par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz, ņemot vērā noteiktās prasības attiecībā uz vides aizsardzību un pārvades sistēmas drošumu.

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam pamato atteikuma iemeslus, publicējot tos “Latvijas Vēstnesī”.

(3) Ja pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora ziņojumu par iespējamo elektroenerģijas piegādes deficītu, ir nepieciešams ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izsludina konkursu jaunu elektrostaciju būvei vai enerģijas piegādei no esošajām elektrostacijām.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts

56..un 60.

priekšl.

56.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas jaunu šā likuma 40. pantā minēto elektrostaciju būvei un iekārtu uzstādīšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, nosakot vides aizsardzības un elektroenerģijas piegādes sistēmas drošuma prasības, kā arī ņemot vērā 40. panta trešajā daļā paredzēto apjomu.

.

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam rakstveidā pamato atteikumu iemeslus.”

Atbalstīt

23.Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“79. pants

(1) Atļaujas jaunu šā likuma 40. pantā minēto elektrostaciju būvei un iekārtu uzstādīšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, nosakot vides aizsardzības un elektroenerģijas piegādes sistēmas drošuma prasības, kā arī ņemot vērā 40. panta trešajā daļā paredzēto apjomu.

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam rakstveidā pamato atteikumu iemeslus.”

80.pants

(1) Konkursu par jaunu elektrostaciju vai starpsistēmu elektrolīniju celtniecību (turpmāk - konkurss) par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.

13. Izteikt 80. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu par atļauju saņemšanu tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai, kuru jauda pārsniedz 150 megavatus (turpmāk - konkurss), par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.”

57.

Izteikt 80. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pieprasījumu, ir nepieciešams ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina konkursu jaunu elektrostaciju būvei, vai enerģijas piegādei no esošajām elektrostacijām, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.“

Daļēji

atbalstīt,

ietverts

60. priekšl.

58.

Izteikt 80. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzrādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu 50 MW un lielāku par enerģētiku atbildīgais ministrs, izsludina, publicējos paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskajā laikrakstā.”

Neatbalstīt

59.

Izteikt 80. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā."

Neatbalstīt

60.

Izteikt 80. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajā aprēķinā ir prognozēts elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma pieaugums un ir pamatota nepieciešamība ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina konkursu par enerģijas piegādei no esošajām elektrostacijām vai jaunu elektrostaciju būvi. Paziņojumu par konkursa izsludināšanu ministrs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Atbalstīt

24. 80. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajā aprēķinā ir prognozēts elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma pieaugums un ir pamatota nepieciešamība ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina konkursu par enerģijas piegādei no esošajām elektrostacijām vai jaunu elektrostaciju būvi. Paziņojumu par konkursa izsludināšanu ministrs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”;

(2) Konkursa pretendentu atlases termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši no dienas, kad publicēts paziņojums par konkursa izsludināšanu.

(3) Konkursa praktiskajai organizēšanai var pieaicināt neatkarīgus ekspertus. Konkursa norisi pārrauga regulators.

(4) Pēc konkursa rezultātiem pārvades sistēmas operators ir tiesīgs slēgt ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par elektroenerģijas piegādi.

61.

Izslēgt 80. panta ceturto daļu

Neatbalstīt

62.

Izteikt 80. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atkarībā no konkursa rezultātiem elektroenerģijas pārvades sistēmas operators slēdz ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par saražotās elektroenerģijas iepirkšanu. “

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atkarībā no konkursa rezultātiem elektroenerģijas pārvades sistēmas operators slēdz ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par saražotās elektroenerģijas iepirkšanu. “;

63.

Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu par jaunu nepieciešamo jaudu ierīkošanu izsludina publicējot paziņojumu laikrakstā, "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā. Uzaicinājumā piedalīties konkursā jābūt atspoguļotām 79. panta pirmās daļas prasībām.

(2) Konkursa pretendentu atlases termiņš ir ne mazāks kā trīs mēneši no dienas, kad publicēts paziņojums par konkursa izsludināšanu.

(3) Pēc konkursa rezultātu publicēšanas pārvades sistēmas operators ir tiesīgs slēgt ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par elektroenerģijas piegādi un iepirkšanas nosacījumiem.”

Neatbalstīt

64.

Papildināt 80. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, konkurss netiek rīkots.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, konkurss netiek rīkots.”

83.pants

(1) Valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā īsteno regulators - Energoapgādes regulēšanas padome (turpmāk - Padome).

(2) Padome ir valsts pārvaldes iestāde, kuru pārrauga Ekonomikas ministrija. Padomi finansē no valsts budžeta, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību pie politiskajām partijām.

(4) Padomi ne vairāk kā 11 cilvēku sastāvā izveido Ministru kabinets un tajā iekļauj:

Padomes priekšsēdētāju;

Ekonomikas ministrijas pārstāvi;

Finansu ministrijas pārstāvi;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi;

Zemkopības ministrijas pārstāvi;

Konkurences padomes pārstāvi;

elektroenerģijas apgādes uzņēmumu pārstāvi;

gāzes apgādes uzņēmumu pārstāvi;

Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvi;

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;

enerģijas patērētāju - iedzīvotāju interešu pārstāvi.

(5) Lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi, Padome pieņem nepieciešamos lēmumus un normatīvus.

(6) Padomei ir pakļauta izpildinstitūcija, kas veic visas nepieciešamās darbības, lai organizētu Padomes pieņemto lēmumu izpildi, un sagatavo dokumentus izskatīšanai Padomē.

(7) Padome ir juridiskā persona. Padomes nolikumu, struktūru un izpildinstitūcijas darbinieku skaitu apstiprina Ministru kabinets.

65.

Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

“Energoapgādes regulēšanu veic saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde-- regulators.”

Atbalstīt

25. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

“83. pants

Energoapgādes regulēšanu veic saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde -- regulators.”

84.pants

(1) Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības regulēšanu energoapgādes jomā, Padome un tās izpildinstitūcija:

1) veic energoapgādes uzņēmumu licencēšanu;

2) apstiprina energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus;

3) izstrādā tarifu aprēķināšanas metodiku;

4) nosaka tarifu apstiprināšanas kārtību;

5) aizstāv enerģijas piegādātāju un patērētāju intereses;

6) veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību;

7) sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu energoapgādē;

8) šajā likumā un Padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros kontrolē jebkura energoapgādes uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

9) sniedz Ministru kabinetam tā pieprasīto informāciju par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

10) izskata domstarpības starp enerģijas patērētājiem un piegādātājiem un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus, kurus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā;

11) izstrādā enerģijas piegādes noteikumus;

12) veicina patērētājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu;

13) sekmē konkurenci energoapgādē;

14) sniedz ziņojumu par savu darbību un informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

66.

Izteikt 84. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam veic šādas funkcijas:

1) veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību;

2) sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu energoapgādē;

3) veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu.”

Atbalstīt

26. 84. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam, veic šādas funkcijas:

1) veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību;

2) sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu energoapgādē;

3) veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu.”;

(2) Padome, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu.

67.

Aizstāt 84. panta otrajā daļā vārdu “Padome” ar vārdu “Regulators”.

Atbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdu “Padome” ar vārdu “Regulators”.

85.pants

(1) Padome ir tiesīga:

1) pieprasīt no energoapgādes uzņēmumiem savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

2) noteikt energoapgādi regulējošus normatīvus savas kompetences ietvaros;

3) izstrādāt un publicēt energoapgādi regulējošu normatīvu skaidrojumus.

(2) Padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem.

(3) Padome ir atbrīvota no valsts nodevas visos gadījumos, kad tā ceļ prasību tiesā pret personām, kas pārkāpušas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz energoapgādi.

68.

69.

70.

Izteikt 85. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Regulators savas kompetences ietvaros nosaka energoapgādi regulējošus normatīvus un sniedz to skaidrojumu.”

Izslēgt 85. panta otro daļu

Aizstāt 85. panta trešajā daļā vārdu “Padome” ar vārdu “Regulators”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

27. 85. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Regulators savas kompetences ietvaros nosaka energoap gādi regulējošus normatīvus un sniedz to skaidrojumu.”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdu “Padome” ar vārdu “Regulators”;

(4) Padome, pildot tai noteiktos uzdevumus, atbild par:

1) energoapgādes uzņēmumu racionālu darbu un energoresursu zudumu samazināšanu energoapgādē;

2) racionālas energoresursu patēriņa norēķinu sistēmas izveidošanu;

3) vietējo un reģeneratīvo energoresursu lietderīgu izmantošanu.

(5) Padomes locekļu atbildību nosaka Padomes nolikums, kuru apstiprina Ministru kabinets.

71.

Izslēgt 85. panta ceturto un piekto daļu

Atbalstīt

izslēgt ceturto un piekto daļu.

86.pants

(1) Padomes nolikumā atsevišķas tai noteiktās funkcijas Padome var deleģēt attiecīgajai pašvaldībai vienīgi ar īpašu pilnvarojumu, kā arī noteikt šo funkciju izpildes kārtību un uzraudzīt to izpildi.

(2) Attiecīgā pašvaldība organizē tai deleģēto Padomes funkciju izpildi, bet par to izpildi ir atbildīga pati Padome.

(3) Padomes deleģētās funkcijas attiecīgā pašvaldība veic par līdzekļiem, ko tā ieņēmusi, pildot tai deleģētās Padomes funkcijas.

72.

Izslēgt 86. pantu.

Atbalstīt

28. Izslēgt 86. pantu.

87.pants

Padomes lēmumi par licences piešķiršanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt licenci un par tarifu noteikšanas kārtību tiek pieņemti atklāti. Ziņojumus par Padomes darbību pārskata periodā, kā arī informāciju un ieteikumus energoapgādes uzņēmumiem un enerģijas patērētājiem, arī informāciju par energoresursu efektīvu izmantošanu, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Padomes nolikumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

73.

Izslēgt 87. pantu.

Atbalstīt

29. Izslēgt 87. pantu.

88.pants

(1) Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju (turpmāk - Patērētāju komiteja), kuras darbā pieaicina septiņus enerģijas patērētāju pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām un citām juridiskajām personām.

(2) Patērētāju komiteja ievēlē priekšsēdētāju, kas vienlaikus ir arī Padomes loceklis. Patērētāju komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieaicināt divus komitejas locekļus darbam Padomē.

(3) Patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

74.

Izteikt 88. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Patērētāju komiteja ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs vai tā pilnvarots Patērētāju komitejas loceklis ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja šajā sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu enerģētikā.”

Atbalstīt,

redakc.

precizējot

30. Izteikt 88. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Patērētāju komiteja ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots Patērētāju komitejas loceklis ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja šajā sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu enerģētikā.”

89.pants

Patērētāju komitejas uzdevums ir:

1) nodrošināt visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizsardzību energoapgādē un energoapgādes regulēšanā;

2) sniegt informāciju un ziņojumus Padomei par situāciju energoapgādes uzņēmumos, ja tā skar enerģijas patērētāju intereses;

3) sadarboties ar enerģijas patērētāju interešu aizsardzības

sabiedriskajām organizācijām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar likumu "Par patērētāju tiesību aizsardzību" un likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām";

4) būt informētai par situāciju energoapgādē un par jautājumiem un problēmām, kas skar enerģijas patērētāju intereses;

5) sniegt informāciju enerģijas patērētājiem.

75.

Aizstāt 89. panta 2. punktā vārdus “un ziņojums Padomei” ar vārdu “regulatoram”.

Atbalstīt

31. Aizstāt 89. panta 2. punktā vārdus “un ziņojums Padomei” ar vārdu “regulatoram”.

90.pants

Padome izsniedz licenci, iekasējot valsts nodevu, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

76.

Izslēgt 90. pantu.

Atbalstīt

32. Izslēgt 90. pantu.

92.pants

Uzņēmējdarbībai elektroenerģijas apgādē nepieciešama licence:

1) elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par vienu megavatu;

2) elektroenerģijas pārvadei un sadalei, ja spriegums ir 1000 voltu un lielāks;

3) elektroenerģijas realizācijai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja realizācijas apjoms pārsniedz 4000 megavatstundu gadā.

77.

Izteikt 92. pantu šādā redakcijā:

“Sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt energoapgādē, nosaka saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt, redakc.

precizējot

33. Izteikt 92. pantu šādā redakcijā:

“92. pants

To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt, energoapgādē nosaka saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

93.pants

Dabasgāzes apgādē licence ir nepieciešama šādiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem:

1) dabasgāzes pārvadei pa cauruļvadiem;

2) realizācijai paredzētās dabasgāzes uzglabāšanai tvertnēs vai krātuvēs;

3) dabasgāzes sadalei un realizācijai.

78.

Izslēgt 93. pantu.

Atbalstīt

34. Izslēgt 93. pantu.

94.pants

Sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citus gāzveida

ogļūdeņražus, kurus izmanto kā degvielu) apgādē licence ir nepieciešama šādiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem:

1) realizācijai paredzētās sašķidrinātās gāzes uzglabāšanai un iepildīšanai tvertnēs, cisternās vai balonos;

2) sašķidrinātās gāzes sadalei un realizācijai jebkurā pildījumā.

79.

Izslēgt 94. pantu.

Atbalstīt

35. Izslēgt 94. pantu.

95.pants

Padome nosaka kārtību, kādā potenciālie enerģijas lietotāji iesniedz energoapgādes uzņēmumam pieprasījumu par enerģijas piegādi, paredzot, ka

energoapgādes uzņēmums izskata saņemtos pieprasījumus un 30 dienu laikā paziņo savu lēmumu pieprasītājam.

80.

Izteikt 95. pantu šādā redakcijā:

“Pieprasījumu par enerģijas piegādi izskata saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

36.Izteikt 95. pantu šādā redakcijā:

“95. pants

Pieprasījumu par enerģijas piegādi izskata saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

96.pants

Padome kopā ar pašvaldību, kuras administratīvo teritoriju apkalpo attiecīgais energoapgādes uzņēmums, veic pasākumus nepārtrauktas energoapgādes nodrošināšanai, ja energoapgādes uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi.

81.

Izteikt 96. pantu šādā redakcijā:

“Regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšanu, ja energoapgādes uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi.”

Atbalstīt, redakc.

precizējot

37. Izteikt 96. pantu šādā redakcijā:

“96. pants

Regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pārņem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu, ja energoapgādes uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi.”

97.pants

(1) Padome nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku, saskaņā ar kuru energoapgādes uzņēmumi aprēķina tarifus par piegādāto enerģiju.

(2) Nosakāmi tādi tarifi, lai energoapgādes uzņēmumi, saņemot maksājumus no enerģijas lietotājiem, gūtu ekonomiski pamatotus ieņēmumus, kas sedz pamatotas energoresursu ražošanas izmaksas, darba algu

maksājumus, ekspluatācijas un administratīvos izdevumus, kā arī nodrošina esošā kapitāla saglabāšanu un jaunu apstiprināto kapitālu ieguldīšanu.

3) Padome nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi iesniedz aprēķinātos tarifus (tarifu projektu) Padomei izskatīšanai un apstiprināšanai.

(4) Energoapgādes uzņēmums pēc savstarpējas vienošanās ar enerģijas lietotāju, kurš pieprasījis nodrošināt enerģijas piegādi, ir tiesīgs prasīt, lai šis lietotājs sedz papildizdevumus, ja enerģijas piegādes nodrošināšana ir saistīta ar jauna energoapgādes uzņēmuma objekta celtniecību vai esošā objekta paplašināšanu un ir nepieciešami papildizdevumi iekārtu un materiālu iegādei, celtniecības un montāžas

darbiem, kurus neparedz tarifu aprēķināšanas metodika.

82.

Izteikt 97. pantu šādā redakcijā:

“Tarifus nosaka saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Atbalstīt

38. Izteikt 97. pantu šādā redakcijā:

“97. pants

Tarifus nosaka saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

98.pants

Padome nosaka kārtību un laika periodu, kādā energoapgādes uzņēmumi noteiktā kārtībā apstiprinātos tarifus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pirms to stāšanās spēkā.

83.

Izslēgt 98. pantu

Atbalstīt

39. Izslēgt 98. pantu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

1) mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nosaka kārtību, kādā iepērkama elektroenerģija šā likuma 41.pantā paredzētajos gadījumos;

84.

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) Līdz 2001. gada 31. decembrim nosaka šā likuma 41. pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām.”

Atbalstīt

ietverts

85. priekšl.

85.

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) līdz 2001. gada 1. decembrim nosaka šā likuma 40. panta trešajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu bet līdz 2001. gada 31. decembrim -- šā likuma 41. pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām.”

Atbalstīt

40. Pārejas noteikumos:

izteikt 1. punkta 1. un 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) līdz 2001. gada 1. decembrim nosaka šā likuma 40. panta trešajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu bet līdz 2001. gada 31. decembrim -- šā likuma 41. pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;

2) līdz 1999.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;

14. Pārejas noteikumi

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;”.

86.

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kāda energoapgādes uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējsabiedrībai ar naftas produktiem, izveido un uzglabā naftas produktus rezerves, kā arī nosaka valsts budžeta līdzekļu un materiālo resursu dalību šo rezervju izveidošanā un uzglabāšanā.”

Neatbalstīt

87.

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003.gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem, izveido un uzglabā naftas produktu rezerves.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts 88. priekšl.

88.

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;”.

Atbalstīt

2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;”;

3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus.

89.

Papildināt Pārejas noteikumu 1. punktu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets nosaka kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošumam;”

Neatbalstīt

90.

Papildināt Pārejas noteikumu 1. punktu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu veikšanas un uzraudzības kārtību.”

Neatbalstīt

91.

Papildināt Pārejas noteikumu 1. punktu ar jauniem 4. un 5. apakšpunktiem šādā redakcijā:

“4) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā veicams energoaudits;

5) Līdz 2002. gada 2. janvārim izdod noteikumus par atļauju izsniegšanu jaunu elektrostaciju ierīkošanai .”

Neatbalstīt

2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.

Papildināt Pārejas noteikumu 2. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Likuma 40. un 41. pants neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri līdz 2000. gada 31. decembrim ir saņēmuši licences elektroenerģijas ražošanai.”

92.

Izslēgt Pārejas noteikumu 2. punkta otro teikumu

Atbalstīt

93.

Papildināt Pārejas noteikumu 2. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Likuma 40. un 41. pants neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri līdz šo Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir uzsākuši elektroenerģijas ražošanu.“

Neatbalstīt

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).

4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)

94.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Energoapgādes regulēšanu valsts regulējamās nozarēs veic Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001. gada 1. oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Atbalstīt, redakc.

precizējot

papildināt pārejas noteikumus ar

5. punktu šādā redakcijā:

5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001. gada 1. oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Energoapgādes regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs veic Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001. gada 1. septembri m, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001. gada 1. oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija .

Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001. gada 1. septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001. gada 1. oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija .

Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001. gada 1. oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001. gada 1. oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

95.

Grozījumi Enerģētikas likuma 5., 7., 10., 11., 12., 77., 83., 84., 85., 86., ,87., 88., 89., 90., 92., 93., 94., 95., 96., 97., 98. pantā stājas 2001. gada 1. oktobrī.

Daļēji atbalstīt, ietverts 96.

priekšl.

96.

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

Grozījumi Enerģētikas likuma 5., 7., 10.-12., 77., 83.-90., 92.-98. pantā stājas spēkā 2001. gada 1. oktobrī.

Atbalstīt

Grozījumi Enerģētikas likuma 5., 7., 10.-12., 77., 83.-90., 92.-98. pantā stājas spēkā 2001. gada 1. oktobrī.

97.

98.

Likums stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Likums stājas spēkā 2001. gada 1. maijā

Neatbalstīt

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2001. gada 1. maijā