Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok.nr. 2203)

Nr. p.k.

Iesniegtie

priekšlikumi

Komisijas

slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

Enerģētikas likums

Grozījumi “Enerģētikas likumā”

Grozījumi “Enerģētikas likumā”

Izdarīt “Enerģētikas likumā”

(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr. )

šādus grozījumus:

Izdarīt “Enerģētikas likumā”

(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr. )

šādus grozījumus:

3. pants.

Lai nodrošinātu tautsaimniecību un iedzīvotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi noteiktā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā enerģētisko materiālu un produktu tirgū, investīciju piesaistīšanu un privatizāciju enerģētikā, energoapgādes attīstību un energoefektivitātes paaugstināšanu, šā likuma mērķis ir:

1.

Papildināt 3. pantu pēc vārdiem “pieprasītajā daudzumā” ar vārdiem “par iespējami zemāku cenu ”

Neatbalstīt

1) nodrošināt efektīvu enerģijas lietošanu un paaugstināt energoapgādes efektivitāti, sabalansējot enerģijas patēriņu;

2) nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi;

2.

Papildināt 3. panta 2. punktu pēc vārdiem “apgādi ar” ar vārdiem “iespējami lētu”

Neatbalstīt

3) radīt labvēlīgus apstākļus vietējo, reģeneratīvo un sekundāro energoresursu izmantošanai un importēto energoresursu daudzveidībai;

4) veicināt enerģijas tirgus un tranzīta attīstību un infrastruktūras modernizāciju, cenu un tarifu noteikšanas atklātību, pārskatāmību un pakāpenību;

5) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu;

6) veidot investīcijām labvēlīgu vidi;

7) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu.

22. pants.

Energoapgādes uzņēmumiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, to skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kuri nav energoapgādes uzņēmuma īpašums, bet atrodas energoapgādes uzņēmuma bilancē, vai ir izvietoti attiecīgā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā, kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma. objekti.

3.

22. panta pēdējā teikumā izslēgt vārdus “... kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.”

Atbalstīt

1. Izslēgt 22. panta pēdējā teikumā vārdus:

“... kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.”

33. pants.

(1) Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, vadot starpsistēmu elektroenerģijas plūsmas, jāievēro ekonomiskā pakāpeniskuma princips, kas prasa izmantojamos avotus secīgi sakārtot atbilstoši

ekonomiski pamatotiem kritērijiem (tādiem kā piedāvātās enerģijas cena, energoapgādes nepārtrauktība un stabilitāte, sistēmas pamatfondu atjaunošana, enerģijas transportēšanas attālums), bet, ja šie nosacījumi ir līdzvērtīgi,

priekšrocības izmantot elektroenerģijas pārvades vai

sadales sistēmu ir valsts teritorijā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā izmanto reģeneratīvos energoresursus, atkritumus vai koģenerācijas režīmu.

(2) Vienojoties par elektroenerģijas cenām, iepērkot to no ražotāja, jāvadās pēc minimālo izmaksu un ekonomiskā pakāpeniskuma principiem, un

šīm cenām ir jābūt atbilstošām, pamatotām un nediskriminējošām.

(3) Šā likuma 40. un 41.pantā minētajos gadījumos elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram nav tiesību atteikt līguma slēgšanu ar elektroenerģijas ražotāju.

4.

Izslēgt 33. panta trešo daļu

Neatbalstīt

40. pants.

40. pants

5.

Izslēgt 40. un 41. pantu

Neatbalstīt

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, kā arī vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, un saules energoiekārtām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

(1) Sadales sistēmu operatori savā licences darbības zonā iepērk no mazajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, tīklā nodoto elektroenerģiju astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršai iepriekšējā gada vidējai mazumtirdzniecības cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst vidējai mazumtirdzniecības cenai.

6.

Izslēgt 40. un 41. pantu, izsakot jaunu 40. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā licencētie energoapgādes uzņēmumi, ievērojot Tīklu kodeksa prasības, iepērk elektroenerģiju no visām savā licences darbības zonā izvietotajām elektrostacijām. Atsevišķām reģionālām vai valstiski nozīmīgām elektrostacijām, atkarībā no vides prasību izpildes, sociālās ietekmes, vietējo energoresursu izmantošanas pakāpes vai citiem reglamentētiem kritērijiem, uz laiku var noteikt elektroenerģijas iepirkuma cenas palielinājumu, kas laikā no stacijas darbības sākuma nepārsniedz 1,5 reizes iepriekšējā gada elektroenerģijas vidējo iepirkuma cenu attiecīgajā licencētajā elektroapgādes uzņēmumā .”

Mainīt pantu numerāciju

Neatbalstīt

7.

Izslēgt 40. un 41. pantu, izsakot jaunu 40. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā licencētie energoapgādes uzņēmumi, ievērojot Tīklu kodeksa prasības, iepērk elektroenerģiju no visām savā licences darbības zonā izvietotajām elektrostacijām. Atsevišķām reģionālām vai valstiski nozīmīgām elektrostacijām, atkarībā no vides prasību izpildes, sociālās ietekmes, vietējo energoresursu izmantošanas pakāpes vai citiem reglamentētiem kritērijiem, uz laiku var noteikt elektroenerģijas iepirkuma cenas palielinājumu, kas laikā no stacijas darbības sākuma nepārsniedz 1,5 reizes iepriekšējā gada elektroenerģijas vidēji svērto iepirkuma cenu attiecīgajā licencētajā elektroapgādes uzņēmumā .”

Neatbalstīt

8.

LSDSP frakcija

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“ Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām cita veida reģeneratīvajām - ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām - energoiekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, hidroelektrostcijām un vēja elektrostacijām ar jaudu, kas nepārsniedz divus megavatus un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam iepirkuma cenu nosaka, pusēm vienojoties Šīs izmaiņas neattiecas uz elektrostacijām, kuras ir jau saņēmušas licenci un darbi ir uzsākti.”

Daļēji

atbalstīt,

ietverts

10.

priekšl.

9.

Papildināt 40. panta pirmo daļu aiz vārdiem “nodoto elektroenerģiju” ar vārdiem “kura atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem “

Daļēji atbalstīt, ietverts

10.

priekšl.

10.

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc vienotas Energoapgādes regulēšanas padomes izstrādātas un apstiprinātas metodikas.

Atbalstīt,

redakc.

precizējot

2. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, astoņus gadus ,skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma, iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc tās izstrādātas un apstiprinātas vienotas metodikas.

(2) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām cita veida reģeneratīvajām -

ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnesatkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi)

izmantojošām - energoiekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, to saražotās

elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus

no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam

iepirkuma cenu nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Pārvades vai sadales sistēmu operatori savā licences darbības zonā iepērk no vēja elektrostacijām tīklā nodoto elektroenerģiju par cenu, kas atbilst iepriekšējā gada vidējai mazumtirdzniecības cenai. Šāda iepirkšanas kārtība attiecas uz vēja elektrostacijām, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2004. gada 1. janvārim.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, un cita veida reģeneratīvajām -

ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām – elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, ja to ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc vienotas Energoapgādes regulēšanas padomes izstrādātas un apstiprinātas metodikas. “

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, un cita veida reģeneratīvajām -ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, astoņus gadus skaitot no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma , iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc tās izstrādātas un apstiprinātas vienotas metodikas”

11.

Papildināt 40. panta otro daļu aiz vārdiem “nodoto elektroenerģiju” ar vārdiem “kura atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem”

Daļēji atbalstīt,

ietverts 10.

priekšl.

(3) Pārvades vai sadales sistēmu operatori iepērk no savā licences darbības zonā izveidotajām energoiekārtām, kas enerģijas ražošanas procesā izmanto ģeotermālo enerģiju, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi), kuru jauda nepārsniedz septiņus elektriskos megavatus, un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gada 1. janvārim, tīklā nodoto elektroenerģiju par cenu, kas ir 0.75 no iepriekšējā gada vidējās mazumtirdzniecības cenas.

12.

Izteikt 40. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārvades vai sadales sistēmu operatori iepērk elektroenerģiju, kura atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, no savā licences darbības zonā izveidotajām energoiekārtām, kas elektroenerģijas ražošanas procesā ...” un tālāk kā tekstā

Neatbalstīt

41. pants.

Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā licencētie elektroenerģijas apgādes uzņēmumi iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem.

13.

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām, to darbības režīmam, drošumam un efektivitātei, kā arī vienotu kārtību tās elektroenerģijas cenas noteikšanai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām, lai to iepirktu no ekspluatācijā esošām un ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām, kuras atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām, atkarībā no kurināmā veida.”

Atbalstīt,

redakc.

precizējot

3. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām

attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti ,kā arī vienotu kārtību ,kādā atkarībā no kurināmā veida nosakāma cena elektroenerģijai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiks iepirkta no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošām koģenerācijas stacijām, kuras jau ir ekspluatācijā vai kuru ekspluatācija tiek uzsākta.”

50. pants.

Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ievērojot attiecīgās pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un administratīvās teritorijas siltumapgādes attīstības perspektīvu.

14.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu un tiesības prasīt, lai siltumenerģijas piegādātājs ar viņu noslēdz individuālu līgumu. Centralizētās siltumapgādes tīklu operatori nav tiesīgi atteikt siltumenerģijas lietotāju prasības par individuālu līgumu noslēgšanu.”

Neatbalstīt

15.

Izteikt 50 pantu šādā redakcijā:

“Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.”

Daļēji atbalstīt, iestrādāts

atbild. kom.

priekšl.

16.

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“ku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, kas atbilst vides aizsardzības prasībām un attiecīgās pašvaldības tehniskajiem noteikumiem.”

Atbalstīt

4. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, kas atbilst vides aizsardzības prasībām un attiecīgās pašvaldības tehniskajiem noteikumiem.”

51. pants

Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā un:

17.

Izteikt 51 pantu šādā redakcijā: “Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāv īgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.”

Atbalstīt, iekļaujot

atbild. kom. priekšl.

kā pirmo daļu

18.

Izteikt 51 pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurences apstākļus siltumapgādes sistēmu efektīvai darbībai un kurināmā piegādei.

(2) Pašvaldības administratīvās teritorijas plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, ierobežojot monopoldarbību, izstrādā ieteikumus konkurētspējīgai siltumapgādes attīstībai.”

Daļēji atbalstīt, iestrādāts

atbild. kom. priekšl.

1) nodrošina apstākļus centralizēto siltumapgādes sistēmu efektīvai darbībai un kurināmā piegādei;

2) prognozē un plāno siltumapgādes attīstību atbilstoši administratīvās teritorijas attīstības, vides aizsardzības, kultūras pieminekļu aizsardzības un citiem nosacījumiem;

3) administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru;

4) siltumapgādes attīstības nolūkos nosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde un kurās - enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltumapgādes veidu;

19.

20.

Izslēgt 51. panta 4., 5., 6. punktu

Izslēgt 51. panta 4. un 5. punktu

Daļēji atbalstīt

Daļēji

atbalstīt

5) saskaņo jaunu objektu siltumapgādes veidu atbilstoši apstiprinātajai siltumapgādes attīstības koncepcijai;

6) saskaņo siltumapgādes objektu paplašināšanu un jaunu siltumapgādes objektu ierīkošanu administratīvajā teritorijā atbilstoši apstiprinātajai siltumapgādes attīstības koncepcijai.

21.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

Atbalstīt

5. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, kā ar vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.

(3) Siltumapgādes attīstības nolūkos pašvaldības nosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde.”

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.

(3) Siltumapgādes attīstības nolūkos pašvaldības nosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde.”

52 .pants

Centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtās ēkas, būves vai to kompleksu atslēgšanai nolūkā izmantot lokālo siltumapgādi atļauju dod pašvaldība, izvērtējot, vai ierosinātais projekts atbilst tās administratīvās teritorijas attīstības plānā paredzētajai centralizētās siltumapgādes attīstības perspektīvai un pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

22.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Jebkuram dzīvojamās ēkas, citas ēkas vai būves īpašniekam ir tiesības atslēgt sev piederošo ēku (būvi) no centralizētās siltumapgādes sistēmas un izveidot lokālu attiecīgās ēkas (būves) siltumapgādi vai arī to pieslēgt citai siltumapgādes sistēmai. “

Neatbalstīt

23.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Jebkuram dzīvojamās ēkas, citas ēkas vai būves īpašniekam ir tiesības atslēgt sev piederošo ēku no centralizētās siltumapgādes sistēmas un izveidot lokālu attiecīgās ēkas siltumapgādi vai pieslēgt to citam siltumapgādes avotam. Atslēgšanās vai pieslēgšanās pie centralizētās siltumapgādes sistēmas nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem tās lietotājiem. Pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību pie centralizētās siltumapgādes sistēmas nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jebkuram dzīvokļa vai nedzīvojamo telpu īrniekam ar namīpašnieka piekrišanu ir tiesības atslēgt savu dzīvokli (nedzīvojamās telpas|) no centralizētās siltumapgādes un pāriet uz lokālu siltumapgādi. “

sistēmām nosaka Ministru kabineta noteikumi. “

Daļēji atbalstīt, iestrādāts

atbild. kom. priekšl.

24.

Izteikt 52 pantu šādā redakcijā:

“Atslēgšanās vai pieslēgšanās pie centralizētās siltumapgādes sistēmas nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem tās lietotājiem. Pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību pie centralizētās siltumapgādes sistēmām nosaka Ministru kabineta noteikumi. “

Daļēji atbalstīt,

iestrādāts

atbild. kom. priekšl

25.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Atslēgšanās vai pieslēgšanās pie kolektīvās lietošanas centralizētām siltumapgādes sistēmām nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem tās lietotājiem. Pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību pie kolektīvās lietošanas centralizētām siltumapgādes sistēmām nosaka Ministru kabineta noteikumi. “

Daļēji atbalstīt,

iestrādāts

atbild. kom. priekšl

26.

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām vai pieslēgšanās pie tām nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem šo sistēmu lietotājiem. Kārtību, kādā notiek atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām un pieslēgšanās pie tām, nosaka attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

Atbalstīt

6. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“Atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām vai pieslēgšanās pie tām nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem šo sistēmu lietotājiem. Kārtību, kādā notiek atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām un pieslēgšanās pie tām, nosaka attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.”

53. pants

Energoefektivitātes paaugstināšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu kopums, kas ietver enerģijas efektīvu lietošanu, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu vai galaproduktu (preci vai pakalpojumu) nepieciešamā kvalitātē un daudzumā un vienlaikus samazinātu enerģijas patēriņu.

27.

Izteikt 53 pantu šādā redakcijā, papildinot ar otro daļu:

“(1) Energoefektivitātes paaugstināšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu kopums, kas ietver enerģijas efektīvu lietošanu, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu vai galaproduktu (preci vai pakalpojumu) nepieciešamā kvalitātē un daudzumā un vienlaikus samazinātu enerģijas patēriņu.

(2) Energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu kopumu nosaka energoaudits Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

65.pants

(1) Vienotu Valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets, pieaicinot atbildīgas amatpersonas, kas pārstāv Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Civilās aizsardzības centru, un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.

28.

Izteikt 65. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.”

Atbalstīt

7. Izteikt 65. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.”

66. pants

Valsts enerģētiskās krīzes centrā ietilpstošās personas sasauc Ministru kabinets četru stundu laikā pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas.

29.

Izslēgt 66. pantu

Atbalstīt

8. Izslēgt 66. pantu.

68. pants

Valsts enerģētiskās krīzes centrs darbojas līdz tam laikam, kad likvidētas enerģētiskās krīzes sekas, un tā darbībai atsaukumu dod Ministru kabinets.

30.

Izslēgt 68. pantu

Atbalstīt

9. Izslēgt 68. pantu.

72. pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta enerģijas lietotāju apgāde ar nepieciešamo enerģiju.

31.

Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. “

Atbalstīt

10. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

“ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. “

78.pants

Ja ir nepieciešams ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsniedz atļaujas jaunu elektrostaciju būvei šā likuma 79.pantā noteiktajā kārtībā vai izsludina konkursu par jaunu jaudu piegādi no esošajām elektrostacijām vai elektroenerģijas sistēmām šā likuma 80.pantā noteiktajā kārtībā.

32.

33.

Izslēgt 78. pantu

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Izslēgt 78. pantu

Atbalstīt

Atbalstīt

11. Izslēgt 78. pantu.

79.pants

(1) Atļaujas jaunu elektrostaciju būvei par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz, nosakot kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošībai, elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajam pakāpeniskumam, tehniskajām un finansiālajām iespējām, ņemot vērā noteiktās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nekustamā īpašuma izmantošanu un sociālo ietekmi.

34.

35.

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“Par enerģētiku atbildīgais ministrs starpsistēmu elektrolīniju ierīkošanai, jaunu elektrostaciju būvei un esošo elektrostaciju paplašināšanai, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora aprēķiniem, kā arī ievērojot šo objektu sociālo ietekmi, ekonomisko efektivitāti un ietekmi uz apkārtējo vidi, izsniedz atļauju vai 80. panta noteiktajā kārtībā izsludina konkursu.”

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas starpsistēmu elektrolīniju un jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 150 megavatiem vai esošo elektrostaciju paplašināšanai par enerģētiku atbildīgais ministra izsniedz, nosakot kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošumam.

Daļēji

atbalstīt, ietverts

35. priekšl.

Atbalstīt,

redakc.

precizējot

12. Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“(1) Atļaujas starpsistēmu elektrolīniju un tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai, kuru jauda nepārsniedz 150 megavatus, kā arī esošo elektrostaciju paplašināšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, nosakot elektroenerģijas piegādes sistēmas drošuma kritērijus.

(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam pamato atteikuma iemeslus, kuriem jābūt objektīviem un pienācīgi pierādītiem.

(2) Atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsludina konkursu šā likuma 80. pantā noteiktajā kārtībā. “

(2) Lai izsniegtu atļaujas tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai , kuru jauda pārsniedz 150 megavatus, par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsludina konkursu šā likuma 80. pantā noteiktajā kārtībā.”

80.pants

(1) Konkursu par jaunu elektrostaciju vai starpsistēmu elektrolīniju celtniecību (turpmāk - konkurss) par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.

36.

37.

Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“Konkursu jaunu energoobjektu būvei vai esošo objektu rekonstrukcijai izsludina par enerģētiku atbildīgais ministrs, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.”

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Izteikt 80. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem (turpmāk-konkurss) par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.”

Daļēji

atbalstīt, ietverts 37. priekšl.

Atbalstīt,

redakc.

precizējot

13. Izteikt 80. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konkursu par atļauju saņemšanu tādu jaunu elektrostaciju celtniecībai, kuru jauda pārsniedz 150 megavatus (turpmāk -konkurss), par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.”

(2) Konkursa pretendentu atlases termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši no dienas, kad publicēts paziņojums par konkursa izsludināšanu.

(3) Konkursa praktiskajai organizēšanai var pieaicināt neatkarīgus ekspertus. Konkursa norisi pārrauga regulators.

(4) Pēc konkursa rezultātiem pārvades sistēmas operators ir tiesīgs slēgt ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

1) mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nosaka kārtību, kādā iepērkama elektroenerģija šā likuma 41.pantā paredzētajos gadījumos;

38.

Izslēgt Pārejas noteikumu 1. punkta 1. apakšpunktu un papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem 1., 2., un 3. punktiem šādā redakcijā:

“1. Mazo elektrostaciju ražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkums par paaugstinātu cenu, kas bija spēkā pirms šiem likuma grozījumiem, attiecināms tikai uz tām elektrostacijām, kuras noslēgušas līgumus un uzsākušas darbu pirms šo Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā.

Neatbalstīt

2. Mazajām elektrostacijām, kuru celtniecības darbi pirms šo Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā bija reāli uzsākti un kuras tiks iedarbinātas līdz 2003. gada 1. janvārim, Ministru kabinets var noteikt par valstī noteiktajiem parametriem atbilstošas elektroenerģijas piegādi, iepirkuma cenas palielinājumu, kas 8 gadu laikā kopš stacijas darbības sākuma nepārsniedz 1,5 reizes no iepriekšējā gada elektroenerģijas vidējās iepirkuma cenas attiecīgajā licencētajā elektrosadales uzņēmumā.

3. Uzdot Ministru kabinetam anulēt mazajām elektrostacijām izsniegtās licences, ja šīs elektrostacijas neatbilst Pārejas noteikumu 1. un 2. punktu prasībām un noteikt tiešo zaudējumu kompensācijas kārtību mazajām elektrostacijām, kuras bija saņēmušas licenci, bet pārtraukušas celtniecību sakarā ar šo Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu. “

Mainīt punktu numerāciju

2) līdz 1999.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;

39.

Izteikt pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves,”

Atbalstīt

14. Izteikt pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) līdz 2003. gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;”.

3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus.

2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.

40.

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

Papildināt Pārejas noteikumu 2. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Likuma 40. un 41. pants neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri līdz 2000. gada 31. decembrim ir saņēmuši licences elektroenerģijas ražošanai.”

Neatbalstīt

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).

41.

Papildināt Pārejas noteikumus ar šādiem punktiem:

“4. Līdzšinējo mazo elektrostaciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumu iepirkums par paaugstinātu cenu attiecināms tikai uz elektrostacijām, kas uzsākušas darbību un noslēgušas līgumu par elektroenerģijas pārdošanu līdz Enerģētikas likuma 40. un 41. pantu grozījumu pieņemšanai.

Neatbalstīt

5. Līdzšinējo mazo elektrostaciju, kuras saņēmušas licenci, bet saistībā ar Enerģētikas likuma 40. un 41. pantu grozījumiem pārtraukušas būvniecību, radušos tiešo zaudējumu kompensācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

42.

Papildināt Pārejas noteikumus ar šādiem punktiem:

“4. Līdzšinējo mazo elektrostaciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumu iepirkums par paaugstinātu cenu attiecināms tikai uz elektrostacijām, kas uzsākušas darbību un noslēgušas līgumu par elektroenerģijas pārdošanu līdz Enerģētikas likuma 40. un 41. pantu grozījumu pieņemšanai.

Neatbalstīt

5. Līdzšinējām mazajām elektrostacijām, kuras saņēmušas licenci, uzsākušas projekta realizāciju un tiks iedarbinātas līdz 2003. gada 1. janvārim, valsts atbalsts nosakāms ar elektroenerģijas iepirkuma cenas palielinājumu, kas 8. gadu laikā no elektrostacijas darbības sākuma nepārsniedz 1,5 reizes iepriekšējā gada elektroenerģijas vidēji svērto iepirkuma cenu attiecīgajā licencētajā elektroapgādes uzņēmumā.

6. Līdzšinējo mazo elektrostaciju, kuras saņēmušas licenci, bet saistībā ar Enerģētikas likuma 40. un 41. pantu grozījumiem pārtraukušas būvniecību, radušos tiešo zaudējumu kompensācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Mainīt Pārejas noteikumu punktu numerāciju

4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)

43.

(Likumpr. “Grozījumi Enerģētikas likumā”, reģ.nr. 732)

“Likums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī”

Likums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.