Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1999, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt pārejas noteikumu 3.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) ēkām (būvēm) noslēgts pēc 2000.gada 1.janvāra, izņemot 3. un 4.apakšpunktā minētās ēkas (būves);".

2. Papildināt pārejas noteikumu 3.punktu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4) ar tiesas spriedumu par maksātnespējīgu atzīta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ēkām (būvēm) noslēgts pēc 2002.gada 1.janvāra."

 

LIKUMPROJEKTA

“Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, jāizskaidro:

  1. pašreizējā situācija – jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
  2.  

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

  3. likumprojekta koncepcija – jāpaskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

 

Spēkā esošajam likumam ir sekojošas nepilnības:

Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas atzīti par maksātnespējīgiem, administratoriem pēc 2000.gada 1.janvāra ir radušās problēmas, atsavinot nekustamo īpašumu (ēkas, būves), kas nav ierakstītas zemesgrāmatā. Objektu sagatavošana ierakstīšanai zemesgrāmatā prasa papildus izdevumus, kā rezultātā palielinās maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, tādējādi samazinās līdzekļi, ko varētu izmantot nesamaksātajām darba algām, sociālā nodokļa parādu samaksai, citiem sociāla rakstura maksājumiem. Tā rezultātā papildus izdevumi rodas Privatizācijas aģentūrai, piemērojot Ministru kabineta1998.gada 27.janvāra noteikumus Nr.34 “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”.

 

Likums vajadzīgs, lai samazinātu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, jāanalizē ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2.  

     

     

     

  3. eksporta attīstību;
  4.  

     

     

  5. nodarbinātību;
  6.  

     

     

     

  7. investīciju pieplūdi;
  8.  

     

     

  9. uzņēmējdarbību;
  10.  

     

     

     

     

  11. vidi.)

 

 

 

 

Tautsaimniecības konkurētspēja pieaugs, jo paātrināsies maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) mantas nodošana sekmīgiem uzņēmējiem.

Var veicināt eksporta attīstību, ja produkciju eksportējošie uzņēmēji iegūst maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) mantu.

Var palielināt nodarbinātību, jo maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) mantas iesaistīšana ražošanā var radīt jaunas darbavietas.

Var veicināt investīciju pieplūdi, jo izdevīgāk ir investēt uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kuram ir pabeigts maksātnespējas process.

Veicinās uzņēmējdarbību, jo paātrināsies maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nekustamā īpašuma nodošana sekmīgiem uzņēmējiem.

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, vai ieviešot attiecīgo likumu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3.  

     

     

  4. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

 

 

 

 

Nav prognozējami neparedzēti valsts budžeta izdevumi.

Var palielināties valsts īpašuma privatizācijas fonda un valsts budžeta ienākumi, jo samazināsies maksātnespējīgo uzņēmumu administrācijas izmaksas.

Var palielināties budžeta ienākumi, jo likums veicinās eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.)

 

 

 

 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu jāpamato:

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas
  2. Savienību - no kāda starptautisko tiesību akta saistība izrtiet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

  3. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – jānorāda arī tiesību aktu Nr.;
  4. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  5. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts šo jomu neskar.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likumu izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinās esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likumprojekts viņu ierobežo.)

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

Ministrs A.Kalvītis