2000

 

 

 

 

 

 

 

 

2000.gada 15.augustā Noteikumi Nr.272

Rīgā (prot. Nr.37 3.§)

Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Militārpersonu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 2000, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Uz izdienas pensiju nav tiesību militārpersonai, kura atvaļināta no aktīvā militārā dienesta sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu vai kurai atvaļināšana no aktīvā dienesta piemērota kā disciplinārsods."

2. Papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas;".

3. Svītrot 5.panta otrajā daļā vārdus "kā arī citas piemaksas, kuru veidus nosaka likumi un Ministru kabineta normatīvie akti".

 

4. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Militārpersonai, kura dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā norādītajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā likuma 5.panta otrajā daļā nosacīto dienesta atalgojumu, kas militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju veikšanai."

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

 

Aizsardzības ministra vietā –

iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

 

LIKUMPROJEKTA

“Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā”

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. pašreizējo situāciju – pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
  2. likumprojekta koncepciju – paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

1) Pēdējā gada laikā, īpaši 2000.g. pirmajā pusē, ir paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu dalību dažādu starptautisko organizāciju un misiju sastāvā ņem Latvijas militārpersonas un viņu dienesta pienākumu pildīšana ir saistīta ar atrašanos bruņotu konfliktu zonās dažādās valstīs.

Īpaši nepieciešams atzīmēt tādus jaunus starptautisko operāciju veidus kā starptautiskā novērotāja pienākumu pildīšana un starptautiskās pārbaudes misijas bruņoto konfliktu zonās, sevišķi Dienvidslāvijas un Čečenijas- Gruzijas reģionos.

Pēc bīstamības pakāpes šīs starptautiskās operācijas ir pielīdzināmas tādām starptautiskajām operācijām kā miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijas karadarbības zonās, kurās militārpersonai vienu aizvadīto dienesta dienu, saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4.panta pirmo daļu, izdienas stāža, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita palielinātā apmērā.

Ņemot vērā šo starptautisko operāciju bīstamību uzskatām, ka militārpersonām, kas tajās piedalās, nepieciešams nodrošināt tādas pašas sociālās garantijas kā Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4.panta 1.daļā minētajām militārpersonām. Šos grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā ir nepieciešams pieņemt steidzīgi, jo jautājums par līdzdalību šajās starptautiskajās operācijās īpaši aktuāls ir tieši šobrīd.

2) Pēdējā laikā ir radušies vairāki gadījumi, kad militārpersonas no aktīvā militārā dienesta atvaļināmas dažāda veida disciplinārpārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas dēļ. Pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem viņām atvaļināšanas gadījumā saglabājas tiesības uz izdienas pensiju, kas nav taisnīgi attiecībā pret tām militārpersonām, kuras godprātīgi un ar augstu atbildības sajūtu pilda militārā dienesta pienākumus , un neatbilst starptautiskajai praksei šajā jautājumā.

Grozījumu, kas liedz tiesības uz izdienas pensiju militārpersonām, kuras atvaļinātas no dienesta sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu vai kurām atvaļināšana no aktīvā dienesta piemērota kā disciplinārsods, paaugstinās arī virsnieku un virsdienesta karavīru atbildību un disciplīnu.

3. Sakarā ar to, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu dalību ņem Latvijas militārpersonas, arvien biežāk rodas neordināras situācijas izdienas pensiju piešķiršanas praksē no aktīvā dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienesta laikā ir piedalījušās tajās.

Šo neordināro situāciju būtība ir tāda, ka uz atsevišķām starptautiskajām operācijām, ņemot vērā piedalīšanās nosacījumus, nākas nosūtīt militārpersonas, kurām ir lielāka militārā dienesta pieredze un atbilstoši arī lielāks izdienas stāžs. Bieži vien šīm militārpersonām izdienas stāžs ir 20 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka militārpersonu atalgojums par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, atkarībā no dienesta pakāpes un amata, ir augsts – 750-950 latu mēnesī, daudzas militārpersonas šos apstākļus var izmantot savās personīgajās interesēs, lai, salīdzinot ar citām militārpersonām, iegūtu nesamērīgi lielas un viņu ieguldījumam dienestā neatbilstošas izdienas pensijas. Tādi gadījumi praksē jau ir bijuši, kad militārpersona, kura ir ieguvusi izdienas stāžu, kas nepieciešams izdienas pensijas piešķiršanai, nākošajā dienā pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām, lai iegūtu lielāku pensiju, iesniedz iesniegumu par atvaļināšanos no dienesta. Izmantojot minēto situāciju, militārpersonai ir iespēja, atkarībā no dienesta pakāpes un amata, iegūt: virsdienesta karavīriem (instruktoriem) – virs Ls 300; virsniekiem – virs Ls 400 lielu pensiju.

AM uzskata, ka tāda situācija, kad militārpersona īsā dienesta periodā (6 mēneši) var iegūt iespēju saņemt viņas ieguldījumam dienestā faktiski neatbilstoši lielu pensiju, nav normāla un neatbilst valsts interesēm. Tāda situācija izsauc arī dažādas domstarpības un neapmierinātību militārpersonu vidū. To arī var saprast, jo militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteiktas arī citas privilēģijas – viena dienesta diena izdienas stāžā tiek ieskaitīta paaugstinātā apmērā, kas dod iespēju agrāk aiziet pensijā, kā arī pensijas apmēra pieaugumu.

4) Ņemot vērā to, ka Latvijas NBS militārpersonas aktīvi piedalās dažādās starptautiskās miera nodrošināšanas operācijās, nepieciešams steidzami risināt to sociālās nodrošināšanas jautājumus.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;

vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, vai, ieviešot attiecīgo likumu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi).

Likumprojekts papildus budžeta līdzekļus neprasīs

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.)

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;
  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām)

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likumu izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Likumprojekts šo jomu neskar

 

Aizsardzības ministra vietā

iekšlietu ministrs M.Segliņš