2000

 

 

 

 

 

 

 

 

2000.gada 15.augustā Noteikumi Nr.271

Rīgā (prot. Nr.37 2.§)

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas

atsavināšanas kārtību"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nosacītā cena – Privatizācijas aģentūras, pašvaldības privatizācijas komisijas vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts (pašvaldību) mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā cena izsolē ar augšupejošu soli;".

2. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) izsole ar augšupejošu soli – priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kura par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;".

3. Papildināt 1.pantu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51) izsole ar lejupejošu soli – priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kura par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, bet ne zemāku par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;".

 

4. Papildināt 13.pantu ar šāda satura tekstu:

"Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli."

5. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Pirms izsoles ar lejupejošu soli sākšanas institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, nosaka slepeno cenu, par kuru lētāk mantu nevar pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.

16.pants. (1) Mantu nevar pārdot lētāk par tās nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta.

(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli.

(3) Kustamajai mantai un nekustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles ar augšupejošu soli nosacīto cenu var pazemināt institūcija (amatpersona), kura apstiprina izsoles komisijas sastāvu (11.pants).

(4) Nekustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles ar augšupejošu soli nosacīto cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem, bet pēc otrās nesekmīgās izsoles – ne vairāk kā par 60 procentiem no pirmajā izsolē noteiktās nosacītās cenas.

(5) Nekustamajai mantai pēc otrās nesekmīgās izsoles ar augšupejošu soli institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt izsoli ar lejupejošu soli.

(6) Izsolē ar lejupejošu soli nekustamajai mantai noteiktā slepenā cena nevar būt zemāka par 60 procentiem no pirmajā izsolē ar augšupejošu soli noteiktās nosacītās cenas.

(7) Ja nekustamās mantas pēdējā izsole ar nosacītās cenas vai slepenās cenas pazeminājumu par 60 procentiem no pirmajā izsolē ar augšupejošu soli noteiktās nosacītās cenas ir bijusi nesekmīga, institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, ierosina noteikt jaunu nosacīto cenu vai citu atsavināšanas veidu šajā likumā noteiktajā kārtībā."

6. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. (1) Ja izsole atzīta par nenotikušu, jārīko otra nekustamās mantas izsole ar augšupejošu soli. Ja otra izsole atzīta par nenotikušu, var tikt rīkota izsole ar lejupejošu soli. Pēc pirmās nesekmīgās izsoles var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(2) Ja nav apstiprināti izsoles rezultāti (30. un 31.pants):

1) rīko otru nekustamās mantas izsoli ar augšupejošu soli. Otrajā izsolē nekustamās mantas vai kustamās mantas nosacīto cenu institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var pazemināt. Pēc pirmās nesekmīgās izsoles ar augšupejošu soli nekustamās mantas nosacīto cenu var pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) ja nav apstiprināti izsoles rezultāti otrajā nekustamās mantas izsolē ar augšupejošu soli, institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt izsoli ar lejupejošu soli, turklāt mantai noteiktā slepenā cena nevar būt zemāka par 60 procentiem no pirmajā izsolē ar augšupejošu soli noteiktās nosacītās cenas;

3) jārīko cita kustamās mantas izsole, ja pirmajā izsolē ir nosolīta summa, kas pārsniedz nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem. Citā gadījumā var izvēlēties citu kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants)."

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

 

Ministru kabineta noteikumu projekta

“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas

atsavināšanas kārtību”

Anotācija

 

Jautājums

1.Kādēļ noteikumi ir vajadzīgi?

(Atbildot uz jautājumu jāizskaidro:

  1. pašreizējā situācija- jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
  2. noteikumu projekta koncepcija- jāpaskaidro, kāpēc noteikumi ir nepieciešams.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.Kāda var būt noteikumu iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, jāanalizē ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.)

3. Kāda var būt noteikumu iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, vai ieviešot attiecīgos noteikumus:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

4. Kāda var būt noteikumu iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos .

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, kādi normatīvie akti- likumi un Ministru kabineta noteikumi –papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.)

 

 

 

 

5. Vai noteikumu projekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu jāpamato:

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību- no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis noteikumu projekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē- jānorāda arī tiesību aktu Nr.;
  3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

6. Kā tiks nodrošināta noteikumu izpilde?

(Atbildot uz jautājumu jāpaskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta noteikumu izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinās esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses- kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja noteikumu projekts viņu ierobežo.)

 

 

Iesniedzēja sniegtā informācija

Likumā pašreiz nav paredzēta izsole ar lejupejošu soli, lai gan ir noteikts, ka valsts un pašvaldību mantu var pārdot izsolē arī par slepeno cenu, taču nav noteikts kad un kādos apmēros šo cenu pielietot. Mantas pārdošana izsolē par slepeno cenu praktiski ir izmantojama tikai mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli.

Ja mantu izsolēs nevar pārdot arī tad, ja izsoles sākumcena jau ir pazemināta par 20 procentiem, tad izdarot grozījumus likumā, šo mantu izsolē var pārdot ar lejupejošu soli. Izmaiņas likumā nodrošinās īsāku īpašumu pārdošanas procedūru un atslogos Ministru kabineta darbību, jo nesekmīgas izsoles gadījumā jautājums nav atkārtoti jāizskata Ministru kabinetā. Grozījumus likumā ir nepieciešams izdarīt kā steidzamus Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, jo privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš beidzas šajā gadā. Vēl šajā gadā būs iespējams pārdot nekustamos īpašumus par privatizācijas sertifikātiem (piemēram, dzīvojamo māju domājamās daļas ), ja tie nav pārdoti izsolē ar augšupejošu soli.

Noteikumi šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noteikumi negroza budžetu un budžeta tiesības.

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noteikumu normas tiks iestrādātas mantas izsoles noteikumos. Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana likuma izpildes realizēšanai nebūs nepieciešama.

Finansu ministrs G. Bērziņš

Fi203033