Likumprojekts

Likumprojekts

Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga

uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Centrālā vadība – Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības gadījumā – uzņēmējsabiedrības vadība, bet Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas gadījumā – valdošās uzņēmējsabiedrības vadība;

2) dalībvalsts – šā likuma izpratnē – Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī Islandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Lihtenšteinas Karaliste un Latvijas Republika;

3) Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrība – jebkura uzņēmējsabiedrība ar vismaz 1000 darbiniekiem dalībvalstīs un ar vismaz 150 darbiniekiem katrā no vismaz divām dalībvalstīm;

4) Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupa – valdošā uzņēmējsabiedrība un no tās atkarīgās uzņēmējsabiedrības ar šādām pazīmēm – vismaz 1000 darbinieku dalībvalstīs, vismaz divas Kopienas mēroga grupas uzņēmējsabiedrības dažādās dalībvalstīs un vismaz viena Kopienas mēroga grupas uzņēmējsabiedrība ar vismaz 150 darbiniekiem vienā dalībvalstī, kā arī vismaz viena cita Kopienas mēroga grupas uzņēmējsabiedrība ar vismaz 150 darbiniekiem citā dalībvalstī.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt darbinieku informēšanu un konsultēšanos Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Lai nodrošinātu darbinieku informēšanu un konsultēšanos saskaņā ar šā likuma 2.pantu, Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībā un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupā izveido Eiropas Darbinieku padomi vai nosaka kārtību, kādā informē darbiniekus vai konsultējas ar tiem saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Šis likums ir piemērojams attiecībā uz Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībām un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupām, ja valdošā uzņēmējsabiedrība veic uzņēmējdarbību Latvijā.

(3) Ja Centrālā vadība neatrodas nevienā dalībvalstī, bet kādā dalībvalstī atrodas Centrālajai vadībai pakļautās uzņēmējsabiedrības vadība, tad šā likuma noteikumi piemērojami, ja pakļautās uzņēmējsabiedrības vadība atrodas Latvijā.

(4) Darbinieku skaits tiek aprēķināts no vidējā darbinieku skaita iepriekšējo divu gadu laikā.

4.pants. Valdošā uzņēmējsabiedrība

(1) Valdošā uzņēmējsabiedrība ir Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupā esoša uzņēmējsabiedrība, kura var tieši vai netieši būtiski ietekmēt citu minētajā uzņēmējsabiedrību grupā esošu uzņēmējsabiedrību (atkarīgo uzņēmējsabiedrību) un kuru neviena cita uzņēmējsabiedrība nevar tieši vai netieši būtiski ietekmēt.

(2) Būtiska ietekme pastāv gadījumos, ja uzņēmējsabiedrība attiecībā pret citu uzņēmējsabiedrību tieši vai netieši:

1) ir šīs uzņēmējsabiedrības parakstītā kapitāla lielākās daļas turētāja vai

2) kontrolē lielāko daļu balsu, kas ir saistītas ar šīs uzņēmējsabiedrības akcijām (kapitāla daļām), vai

3) var iecelt vairāk nekā pusi no šīs uzņēmējsabiedrības pārvaldes, izpildu vai uzraudzības institūcijas locekļiem.

(3) Ja vairākas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupā esošas uzņēmējsabiedrības vienlaikus atbilst vienam vai vairākiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, par valdošo uzņēmējsabiedrību ir atzīstama uzņēmējsabiedrība, kura atbilst šā panta otrās daļas 3.punktā minētajam kritērijam. Ja neviena no minētajām uzņēmējsabiedrībām neatbilst šā panta otrās daļas 3.punktā minētajam kritērijam, par valdošo uzņēmējsabiedrību ir atzīstama uzņēmējsabiedrība, kura atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajam kritērijam, neizslēdzot iespēju pierādīt, ka būtisku ietekmi spēj īstenot cita uzņēmējsabiedrība.

(4) Ja Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupā ir viena vai vairākas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības, Eiropas Darbinieku padome tiek nodibināta tikai valdošajai uzņēmējsabiedrībai, ja vien nav panākta cita vienošanās.

(5) Valdošās uzņēmējsabiedrības tiesības attiecībā uz balsošanu un vadības amatpersonu iecelšanu atbilstoši šā panta otrajai daļai ietver jebkuras citas atkarīgās uzņēmējsabiedrības tiesības un jebkuras personas vai institūcijas tiesības, kas darbojas pati savā vārdā, bet valdošās uzņēmējsabiedrības vai jebkuras atkarīgas uzņēmējsabiedrības interesēs.

(6) Neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem uzņēmējsabiedrība nav atzīstama par valdošo uzņēmējsabiedrību attiecībā pret citu uzņēmējsabiedrību, kurā tai ir kapitāla daļas, ja pirmā uzņēmējsabiedrība ir:

1) kredītiestāde vai cita veida finansu iestāde, vai apdrošināšanas sabiedrība, kuras parastās darbības ietver darījumus un rīcību ar vērtspapīriem šīs institūcijas interesēs vai citu personu interesēs;

2) tādu vērtspapīru īpašniece uz noteiktu laiku, kurus tā ieguvusi uzņēmējsabiedrībā, lai tos pārdotu atpakaļ, paredzot, ka tā nerealizē balsstiesības attiecībā uz šiem vērtspapīriem, lai noteiktu šīs uzņēmējsabiedrības konkurences darbību, vai tā realizē šādas balsstiesības, tikai un vienīgi lai sagatavotu pārdošanai šo uzņēmējsabiedrību vai tās daļu, tās aktīvus vai minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka jebkura šāda veida pārdošana notiek gada laikā no minēto vērtspapīru iegūšanas dienas. Šo periodu Eiropas Komisija var pagarināt saskaņā ar pieprasījumu, ja attiecīgā institūcija vai sabiedrība pierāda, ka pārdošana pamatoti nebija iespējama noteiktajā laikā;

3) finansu ieguldījumu uzņēmējsabiedrība, kuras vienīgais mērķis ir iegūt kapitāla daļas citās uzņēmējsabiedrībās un rīkoties ar šīm kapitāla daļām, lai gūtu peļņu bez tiešas vai netiešas šo finansu ieguldījumu uzņēmējsabiedrību piedalīšanās citu uzņēmējsabiedrību vadīšanā, neierobežojot šo finansu ieguldījumu uzņēmējsabiedrību tiesības, kas tām ir kā akcionāriem, kā arī paredzot, ka balsstiesības attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienību tiek īstenotas īpaši attiecībā uz uzņēmējsabiedrību vadības un pārvaldes locekļu iecelšanu, kurās tām ir uzņēmumi, saglabājot pilnu investīciju vērtību un nenosakot tieši vai netieši konkurences darbību šajās uzņēmējsabiedrībās. Ierobežojumiem, kas attiecas uz šādām finansu ieguldījumu uzņēmējsabiedrībām, jābūt tādiem, kas ir saskaņā ar to darbības noteikumiem, kā arī tādiem, kurus var uzraudzīt administratīva vai tiesas institūcija.

(7) Būtiska ietekme nepastāv, ja pilnvarotā persona (piemēram, likvidators, administrators) tikai pilda savas funkcijas saskaņā ar dalībvalsts normatīvo aktu, kas regulē uzņēmējsabiedrību likvidāciju, maksātnespēju, maksājumu pārtraukšanu, izlīgumu ar kreditoriem vai līdzīgas darbības.

(8) Lai noteiktu, vai uzņēmējsabiedrība ir atzīstama par valdošo uzņēmējsabiedrību, piemērojams tās valsts normatīvais akts, kurā attiecīgā uzņēmējsabiedrība veic uzņēmējdarbību. Ja uzņēmējsabiedrība veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu teritorijas, piemērojams tās dalībvalsts normatīvais akts, kuras teritorijā atrodas uzņēmējsabiedrības pārstāvis, vai, ja šāda pārstāvja nav, tās Kopienas mēroga grupas uzņēmējsabiedrības Centrālā vadība, kurā nodarbināts lielākais darbinieku skaits.

II nodaļa

Eiropas Darbinieku padomes izveidošana vai darbinieku informēšanas un

konsultēšanās kārtības noteikšana

5.pants. Centrālās vadības pienākums

(1) Centrālā vadība izveido Eiropas Darbinieku padomi vai nosaka citu darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās.

(2) Ar konsultēšanos šā likuma izpratnē saprotama viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp darbinieku pārstāvjiem un Centrālo vadību vai kādu citu atbilstošu vadības līmeni.

(3) Ja Centrālā vadība neatrodas dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu veic tās ieceltais pārstāvis Latvijā. Ja šāda pārstāvja nav, šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu veic tās Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga grupas uzņēmējsabiedrības vadība, kurā nodarbināts lielākais darbinieku skaits.

6.pants. Speciālās sarunu grupas izveidošana

(1) Lai rīkotu sarunas ar Centrālo vadību par Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai par citas informēšanas un konsultēšanās kārtības nodibināšanu, pēc Centrālās vadības iniciatīvas vai pēc darbinieku vai to pārstāvju Centrālajai vadībai iesniegta rakstiska pieprasījuma izveido Speciālo sarunu grupu. Šādu pieprasījumu paraksta vismaz 100 darbinieku vai to pārstāvju vismaz divās Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās divās dažādās dalībvalstīs. Ja tiek iesniegti vairāki pieprasījumi, paraksti ir skaitāmi kopā. Darbinieku pārstāvjus ievēlē atbilstoši likumam.

(2) Ja šāds pieprasījums ir iesniegts Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vadībai, kas atrodas Latvijā, tā attiecīgo pieprasījumu nekavējoties nodod Centrālajai vadībai un informē par to darbiniekus vai darbinieku pārstāvjus.

(3) Centrālā vadība informē darbiniekus vai darbinieku pārstāvjus, kā arī Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vadību, kas atrodas kādā no dalībvalstīm (turpmāk – vietējā vadība) par Speciālās sarunu grupas izveidošanu.

7.pants. Speciālās sarunu grupas uzdevums

(1) Speciālā sarunu grupa kopīgi ar Centrālo vadību, izstrādājot rakstisku vienošanos, nosaka Eiropas Darbinieku padomes sastāvu, funkcijas un pilnvaru laiku vai pasākumus, lai īstenotu kārtību, kādā informē darbiniekus un konsultējas ar viņiem.

(2) Centrālā vadība laikus nodrošina Speciālo sarunu grupu ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem tās uzdevumu pildīšanai. Centrālā vadība un Speciālā sarunu grupa sadarbojas, lai noslēgtu šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos.

(3) Lai noslēgtu šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, Centrālā vadība organizē sarunas ar Speciālo sarunu grupu un par to paziņo vietējām vadībām. Speciālā sarunu grupa, ja nepieciešams, dalībai sarunās ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

(4) Speciālā sarunu grupa ir tiesīga ar vismaz divām trešdaļām balsu pieņemt lēmumu nesākt sarunas saskaņā ar šā panta trešo daļu vai izbeigt jau iesāktās sarunas. Šāds lēmums aptur šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanu. Jaunu pieprasījumu organizēt sarunas ar Speciālo sarunu grupu Centrālā vadība vai Speciālā sarunu grupa drīkst izteikt ne ātrāk kā divus gadus pēc minētā lēmuma, ja ieinteresētās puses nevienojas par īsāku periodu.

(5) Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība, savstarpēji vienojoties, nosaka detalizētus savstarpējo tikšanos noteikumus. Ja šāda vienošanās nav noslēgta, Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība pirmās tikšanās protokolā nosaka kārtību, kādā tiks organizētas to turpmākās tikšanās. Speciālās sarunu grupas un Centrālās vadības sēžu protokolus paraksta abu pušu pilnvarotie pārstāvji.

8.pants. Speciālās sarunu grupas sastāvs

(1) Speciālajā sarunu grupā ir ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā 17 locekļu.

(2) Speciālajā sarunu grupā iekļauj:

1) vismaz vienu tās dalībvalsts pārstāvi, kurā Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībai ir viens vai vairāki uzņēmumi vai kurā Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupai ir valdošā uzņēmējsabiedrība vai viena vai vairākas atkarīgās uzņēmējsabiedrības;

2) papildus vienu katras tās dalībvalsts pārstāvi, kurā ir nodarbināti vismaz 25 % Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas darbinieku;

3) papildus divus katras tās dalībvalsts pārstāvjus, kurā ir nodarbināti vismaz 50 % Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības grupas darbinieku;

4) papildus trīs katras tās dalībvalsts pārstāvjus, kurā ir nodarbināti vismaz 75 % Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības grupas darbinieku.

(3) Ja Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība par to īpaši vienojas, Speciālajā sarunu grupā iekļauj arī trešo valstu darbinieku pārstāvjus, nosakot to skaitu un statusu.

9.pants. Darbinieku pārstāvju ievēlēšana Latvijas Republikā

Speciālās sarunu grupas dalībniekus Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās, kas pārstāv darbiniekus Latvijā saskaņā ar šo likumu vai citas dalībvalsts normatīvo aktu, ievēlē kā darbinieku pārstāvjus likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Informācija par Speciālās sarunu grupas dalībniekiem

Speciālā sarunu grupa nekavējoties informē Centrālo vadību par Speciālās sarunu grupas locekļiem un norāda viņu vārdu, uzvārdu, adresi, kā arī uzņēmējsabiedrību, kuru attiecīgā persona pārstāv. Centrālā vadība šo informāciju nodod vietējo uzņēmējsabiedrību vadībai un darbinieku pārstāvjiem, kā arī darbinieku arodbiedrībām, kas pārstāv darbinieku intereses uzņēmējsabiedrībā Latvijā.

11.pants. Speciālās sarunu grupas darbība un ar to saistītie izdevumi

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Speciālā sarunu grupa no tās locekļu vidus ievēlē Speciālās sarunu grupas priekšsēdētāju.

(3) Speciālajai sarunu grupai pirms tikšanās ar Centrālo vadību ir tiesības rīkot atsevišķu tikšanos, kurā nepiedalās Centrālās vadības pārstāvji.

(4) Centrālā vadība sedz izdevumus, kas saistīti ar Speciālās sarunu grupas izveidi un darbību, kā arī izdevumus, kas saistīti ar:

1) Speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanu;

2) Speciālās sarunu grupas tikšanos organizēšanu (telpas, materiāli un nepieciešamais personāls), arī tulkošanu, kā arī Speciālās sarunu grupas locekļu apdrošināšanu un komandējumiem;

3) viena eksperta pakalpojumiem Speciālās sarunu grupas uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

12.pants. Vienošanās saturs

Vienošanās, kas, ievērojot pušu brīvprātības principu, noslēgta starp Speciālo sarunu grupu un Centrālo vadību, nosaka:

1) Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības uzņēmumus, uz kuriem attiecas šī vienošanās;

2) Eiropas Darbinieku padomes sastāvu, amatu sadali, locekļu skaitu un pilnvaru laiku;

3) Eiropas Darbinieku padomes funkcijas un kārtību, kādā informē Eiropas Darbinieku padomi un konsultējas ar to;

4) Eiropas Darbinieku padomes tikšanās vietu, biežumu un ilgumu;

5) finansiālos un materiālos resursus, kas piešķirami Eiropas Darbinieku padomei;

6) vienošanās spēkā esamības laiku un kārtību, kādā tiek pagarināta vienošanās, kā arī izdarīti grozījumi vienošanās noteikumos.

13.pants. Cita informēšanas un konsultēšanās kārtība

(1) Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība Eiropas Darbinieku padomes vietā var izveidot vienu vai vairākus informēšanas un konsultēšanās mehānismus, lai nodarbotos ar starpnacionālajiem jautājumiem, kuri būtiski skar darbinieku intereses. Šādā gadījumā, izstrādājot šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto vienošanos, nosaka, kādu metodi darbinieku pārstāvji lieto, lai rīkotu tikšanos un apspriestu iegūto informāciju. Šāda vienošanās slēdzama rakstiski.

(2) Speciālā sarunu grupa, Centrālā vadība vai darbinieku pārstāvji var izbeigt vienošanos vismaz sešus mēnešus pirms termiņa notecējuma, attiecīgi informējot otru pusi.

14.pants. Citi noteikumi attiecībā uz vienošanās piemērošanu, izbeigšanu un pagarināšanu

Ja puses nevar vienoties par vienošanās piemērošanu, izbeigšanu vai pagarināšanu, piemērojami šādi noteikumi:

1) ja nav noteikts vienošanās spēkā esamības laiks, uzskata, ka vienošanās noslēgta uz nenoteiktu laiku;

2) ja vienošanās izbeidzas un neviena no pusēm nav ierosinājusi pārtraukt vai izbeigt vienošanos, tā tiek pagarināta uz analogu laika periodu;

3) neatkarīgi no vienošanās izbeigšanās iemesla tās noteikumi ir piemērojami līdz citas vienošanās noslēgšanai.

III nodaļa

Īpašie noteikumi Eiropas Darbinieku padomes izveidošanai un darbībai

15.pants. Īpašo noteikumu piemērošana

(1) Šajā nodaļā ietvertos īpašos noteikumus Eiropas Darbinieku padomes izveidošanai piemēro šādos gadījumos:

1) ja par to vienojas Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība;

2) ja Centrālā vadība sešu mēnešu laikā no šā likuma 6.pantā minētā pieprasījuma iesniegšanas atsakās sākt sarunas;

3) ja Speciālā sarunu grupa un Centrālā vadība trīs gadu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas nav noslēgušas vienošanos saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo daļu.

16.pants. Eiropas Darbinieku padomes sastāvs

(1) Eiropas Darbinieku padome sastāv no Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas darbiniekiem, kurus no sava vidus ievēlē darbinieku pārstāvji vai visi darbinieki.

(2) Eiropas Darbinieku padomē ir ne mazāk kā trīs locekļi, bet ne vairāk par 30 locekļiem.

(3) Eiropas Darbinieku padomes veidošanā piemēro šā likuma 8.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

(4) Eiropas Darbinieku padome par padomes sastāvu informē Centrālo vadību, kā arī citu attiecīgā līmeņa vadību.

17.pants. Eiropas Darbinieku padomes dibināšanas sapulce

(1) Centrālā vadība pēc Eiropas Darbinieku padomes locekļu ievēlēšanas nekavējoties organizē dibināšanas sapulci, kurā pieņem Eiropas Darbinieku padomes darbības noteikumus, kā arī no Eiropas Darbinieku padomes locekļu sastāva ievēlē padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Eiropas darbinieku padome savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Eiropas Darbinieku padomi pārstāv Eiropas Darbinieku padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.

18.pants. Sarunu sākšana

Četrus gadus pēc dibināšanas sapulces Eiropas Darbinieku padome ar vienkāršu balsu vairākumu nolemj, vai sākt sarunas ar Centrālo vadību par šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanu vai turpināt piemērot īpašos noteikumus saskaņā ar šā likuma trešo nodaļu. Ja Eiropas Darbinieku padome nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi ir Speciālajai sarunu grupai.

19.pants. Eiropas Darbinieku padomes locekļu pilnvaru laiks

(1) Eiropas Darbinieku padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, ja vien tas netiek pārtraukts agrāk pēc padomes locekļa iniciatīvas vai citu iemeslu dēļ, piemēram, sakarā ar rīcībnespēju, atteikšanos no savu pienākumu pildīšanas, slimību, šā likuma noteikumu un to darbības noteikumu pārkāpšanu, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmo daļu.

(2) Reizi divos gados, sākot no Eiropas Darbinieku padomes dibināšanas sapulces dienas, Centrālā vadība pārliecinās, vai darbinieku skaits kādā no dalībvalstīm ir ievērojami mainījies un Eiropas Darbinieku padomes sastāvā jāizdara grozījumi atbilstoši šā likuma 16.panta trešajai daļai. Centrālā vadība informē Eiropas Darbinieku padomi par iegūtajiem rezultātiem.

20.pants. Eiropas Darbinieku padomes tikšanās

Eiropas Darbinieku padome vismaz reizi gadā tiekas ar Centrālo vadību, lai saņemtu informāciju un piedalītos konsultācijās, pamatojoties uz ziņojumu, ko sniedz Centrālā vadība par Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas uzņēmējdarbības attīstību un perspektīvām. Tikšanās vieta un laiks tiek saskaņoti ar Centrālo vadību. Ar Centrālās vadības piekrišanu Eiropas Darbinieku padome organizē papildu tikšanās. Eiropas Darbinieku padomes tikšanās ir slēgtas.

 

21.pants. Informācija par Eiropas Darbinieku padomes locekļiem

Eiropas Darbinieku padome vai Speciālā sarunu grupa nekavējoties informē Centrālo vadību par Eiropas Darbinieku padomes locekļiem (vārds, uzvārds, adrese) un uzņēmumiem, kurus attiecīgās personas pārstāv. Centrālā vadība šo informāciju nodod vietējai vadībai un darbinieku pārstāvjiem, kā arī arodbiedrībām, kas pārstāv uzņēmumus Latvijā.

22.pants. Darbinieku pārstāvju ievēlēšana Latvijas Republikā

Eiropas Darbinieku padomes locekļus Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās, kas pārstāv darbiniekus Latvijā saskaņā ar šo likumu vai citas dalībvalsts normatīvo aktu, ievēlē kā darbinieku pārstāvjus likumā noteiktajā kārtībā.

23.pants. Eiropas Darbinieku padomes kompetence

Eiropas Darbinieku padomes kompetencē ir sniegt informāciju un konsultēties jautājumos, kas saistīti ar Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupu kopumā, vai vismaz divām uzņēmējsabiedrībām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. Ja Centrālā vadība neatrodas kādā no dalībvalstīm, tiek piemēroti šā likuma 5.panta trešās daļas noteikumi.

24.pants. Centrālās vadības kompetence

(1) Centrālā vadība tiekas ar Eiropas Darbinieku padomi, lai sniegtu informāciju un konsultētos par Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas uzņēmējdarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā informēšana un konsultēšanās attiecas uz:

1) uzņēmējsabiedrības vai uzņēmējsabiedrību grupas struktūru, ekonomisko un finansiālo situāciju;

2) iespējamo uzņēmējdarbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

4) investīcijām (investīciju programmām);

5) būtiskām organizācijas izmaiņām;

6) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

7) ražošanas, uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai svarīgu to daļu pārcelšanu uz citu vietu;

8) uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu apvienošanu vai sadalīšanu (reorganizāciju);

9) uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai to svarīgu daļu samazināšanu vai slēgšanu;

10) kolektīvo atlaišanu.

25.pants. Eiropas Darbinieku padomes komiteja

(1) Ja Eiropas Darbinieku padomē ir deviņi vai vairāk locekļu, tā izveido Eiropas Darbinieku padomes komiteju (turpmāk – Komiteja) trīs locekļu sastāvā. Komitejā darbojas Eiropas Darbinieku padomes priekšsēdētājs, kā arī divi vēlēti locekļi, kuri pārstāv dažādu valstu uzņēmējsabiedrības.

(2) Komiteja vai, ja tādas nav, Eiropas darbinieku padome pēc tās lūguma tiekas ar Centrālo vadību vai ar citu atbilstoša līmeņa Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrības vai Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas vadību, kurai ir lēmējtiesības, lai iegūtu informāciju un piedalītos konsultācijās par apstākļiem, kas minēti šā likuma 26.panta sestajā daļā. Tie Eiropas Darbinieku padomes locekļi, kurus ievēlējuši vai iecēluši uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, uz kurām tiešā veidā attiecas paredzētie pasākumi, ir tiesīgi kopā ar Komiteju piedalīties rīkotajās sēdēs. Šī tikšanās notiek iespējami ātrāk, pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojusi Centrālā vadība vai cita atbilstoša līmeņa vadība un par kuru Komitejas locekļi sniedz atzinumu tikšanās beigās, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā.

(3) Attiecībā uz šā panta otrajā daļā minēto tikšanos un Komitejas locekļiem tiek piemēroti šā likuma 7.panta piektās daļas un 11.panta otrās daļas noteikumi.

26.pants. Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas darbība

(1) Eiropas Darbinieku padome, kurā ir mazāk nekā deviņi locekļi, ikdienas darba veikšanai deleģē tās priekšsēdētāju vai kādu citu Eiropas Darbinieku padomes locekli.

(2) Pirms jebkuras tikšanās ar Centrālo vadību Eiropas Darbinieku padome vai Komiteja ir tiesīga tikties bez šīs vadības piedalīšanās.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar Komitejas un Eiropas Darbinieku padomes darbību, sedz Centrālā vadība, nodrošinot tās ar materiālajiem un finansu resursiem, kas nepieciešami to pienācīgai uzdevumu veikšanai. Centrālā vadība sedz izdevumus, kas saistīti ar:

1) Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas locekļu ievēlēšanu vai iecelšanu;

2) Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas tikšanos organizēšanu (telpas, materiāli un nepieciešamais personāls), arī tulkošanu, kā arī Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas locekļu apdrošināšanu un komandējumiem;

3) viena eksperta pieaicināšanu.

(4) Centrālā vadība informē uzņēmējsabiedrību vadību par Centrālās vadības un Eiropas Darbinieku padomes tikšanās sasaukšanu.

(5) Ja rodas īpaši apstākļi, kas būtiski skar darbinieku intereses, Centrālā vadība laikus informē Komiteju vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padomi par šiem apstākļiem un nodrošina tai nepieciešamo informāciju un konsultācijas.

(6) Īpaši apstākļi šā panta izpratnē ir:

1) uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai svarīgu to daļu (struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu;

2) uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai to svarīgu daļu (struktūrvienību) slēgšana;

3) kolektīvā atlaišana.

(7) Komiteja vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padome informē Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupas uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību darbinieku pārstāvjus vai, ja tādu nav, visus darbiniekus par informēšanas un konsultēšanās norisi.

(8) Komiteja vai Eiropas Darbinieku padome izmanto pēc saviem ieskatiem izraudzītu ekspertu palīdzību, ja tas ir nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.

IV nodaļa

Citi noteikumi

27.pants. Informācijas aizsardzība

(1) Eiropas Darbinieku padomes un Speciālās sarunu grupas locekļi un darbinieku pārstāvji citas informācijas un konsultēšanās kārtības ietvaros, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz tiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām informāciju, kas ir tieši noteikta par neizpaužamu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz neizpaužamas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatkarīgi no tā, vai šī persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3) Centrālā vadība var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībai vai kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupai.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz informāciju par darbinieku skaitu uzņēmumā.

28.pants. Darbinieku pārstāvju aizsardzība

(1) Speciālās sarunu grupas locekļiem, Eiropas Darbinieku padomes locekļiem un darbinieku pārstāvjiem, kuri informē un konsultē saskaņā ar šā likuma noteikumiem, savu pienākumu pildīšanas laikā ir piemērojama tāda pati aizsardzība un garantijas kā darbinieku pārstāvjiem nacionālajā līmenī tajā valstī, kurā tie darbojas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai praksi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem darbinieku pārstāvjiem piešķir apmaksātu atvaļinājumu uz laiku, kāds nepieciešams, lai tie varētu apmeklēt tikšanos ar Centrālo vadību, kā arī tikšanos, kas tiek organizēta, lai noslēgtu šā likuma 7.panta pirmajā daļā un 13.panta pirmajā daļā minētās vienošanās. Darba devējs piešķir darbiniekam minēto apmaksāto atvaļinājumu, ja darbinieks iesniedz darba devējam pierādījumu par darbinieku nepieciešamību piedalīties šajās tikšanās.

(3) Puses var vienoties par labvēlīgākiem apstākļiem darbinieku pārstāvju aizsardzībai, nekā noteikts šajā pantā.

29.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu neievērošanu

Par šā likuma noteikumu neievērošanu personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

Likumprojekta

“Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās”

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs ?
  2. Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

    a) pašreizējo situāciju - kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

    b) likumprojekta koncepciju – paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

Viena no būtiskākajām demokrātijas pazīmēm valstī ir sociālā dialoga pastāvēšana starp darba devējiem, darbiniekiem un valsti. Ņemot vērā iepriekšminēto, sociālais dialogs nav iedomājams, ja starp sociālajiem partneriem nenotiek informācijas apmaiņa un konsultēšanās par savstarpēji interesējošiem jautājumiem.

Likuma pieņemšana nodrošinās informācijas apmaiņu un konsultēšanos starp darbiniekiem un darba devējiem uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās, kurām uzņēmumi atrodas vismaz divās valstīs. Šāda informācijas apmaiņa un konsultēšanās ietver informāciju un konsultēšanos par attiecīgās uzņēmējsabiedrības finansiālo stāvokli, iespējamajām kolektīvajām atlaišanām, investīcijām (investīciju programmām), situāciju nodarbinātības jomā u.c.

Arī 1999.gada 15.jūlija deklarācijas par Ministru kabineta darbu sadaļā “Darbaspēka politika” ir atbalstīta sociālā dialoga nepieciešamība jaunā kvalitātē, proti: “atbalstīsim dialogu starp darba devējiem un darbiniekiem un uzņēmumā strādājošiem, lai panāktu darbinieku informētību par savām tiesībām un uzņēmuma stāvokli”.

Ar šāda likuma pieņemšanu tiek ieviesti direktīvas 94/45/EP "Par Eiropas Darbinieku padomes izveidi vai par kārtību, kāda ievērojama Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās nolūkā informēt darbiniekus un veikt konsultācijas ar tiem" noteikumi.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, direktīvas ieviešanas laiks ir 2000.gada 30.decembris.

  • Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību ?
  • (Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

    a) tautsaimniecības konkurētspēju;

    b) eksporta attīstību;

    c) nodarbinātību;

    d) investīciju pieplūdi;

    e) uzņēmējdarbību;

    f) vidi.)

    Likuma pieņemšana veicinās darbinieku informētības līmeni par situāciju attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmējsabiedrību grupā, tādējādi mazinot sociālo spriedzi, labvēlīgi ietekmējot darba procesu, kā arī veicinot nodarbinātības un uzņēmējdarbības attīstību.

  • Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu ?
  • (Atbildot uz šo jautājumu, paskaidro, vai, ieviešot attiecīgo likumu:

    a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

    b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

    c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

    Valsts budžetu šī likuma pieņemšana neietekmē.

  • Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos ?
  • (Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.)

    Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā.

    Vienlaikus būs nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par atsevišķiem šā likuma pārkāpumiem.

     

  • Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām ?
  • (Atbildot uz jautājumu, pamato:

    a) atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

    b) atbilstību Eiropas Kopienas tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;

    c) atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

    d) atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

    Likumprojekts izstrādāts ievērojot direktīvas 94/45/EP "Par Eiropas Darbinieku padomes izveidi vai par kārtību, kāda ievērojama Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās nolūkā informēt darbiniekus un veikt konsultācijas ar tiem" noteikumus.

    6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde ?

    (Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

    a) kā tiks nodrošināta likumku izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

    b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

    Likuma izpilde tiks nodrošināta piedaloties sociālajiem partneriem.

     

     

     

     

    Labklājības ministrs R.Jurdžs