Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

a) pašreizējā situācija un kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums ir spēkā no 1999. gada 01. janvāra. Šis likums nosaka galvenās prasības, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vai produktiem, piemēram, par ķīmisko vielu un produktu klasifikāciju, drošības datu lapām un citas prasības. Esošais Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums principā atbilst Eiropas Savienības nostādnēm, kas paredz vienlaicīgi nodrošināt gan brīvu preču kustību (ķīmisko vielu un ķīmisko produktu), gan vides aizsardzību un cilvēku drošību. Tomēr dažas šī likuma prasības apgrūtina nosacījumu par brīvu preču kustību īstenošanu. Piemēram, spēkā esošā likuma 13 (1) pants, kas nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina esošo vielu sarakstu un pieteikto vielu sarakstu. Bet Eiropas Savienības dalībvalstīs lieto vienotu esošo vielu sarakstu (Einecs) un vienotu pieteikto vielu sarakstu (Elincs), kas sastāv no vairāk kā 100 000 ķīmisko vielu vai ķīmisko vielu grupu nosaukumiem un numuriem (tas ir vairāk par 1800 lapām teksta). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstīs lietotais bīstamo ķīmisko vielu saraksts aizņem apmēram no 1500 līdz 2000 lapām, jo katrai konkrētai ķīmiskai vielai vai vielu grupai tiek norādīta struktūrformula, vielas iedarbības raksturojums un drošības prasību apzīmējums tādējādi šai konkrētai vielai atvēlot atsevišķu lapu. Iepriekšminētos sarakstus daudz praktiskāk lietot ir elektroniskā formā (kā reģistra datu bāzes), kuras ir pieejamas ‘internetā’, rakstveidā izsniedzot nepieciešamo (katrā konkrētā gadījumā pieprasīto) informāciju. Spēkā esošā Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 11 (1) pants deleģē Ministru kabinetam noteikt ķīmisko vielu riska novērtēšanas kārtību, bet Eiropas Savienībā tā ir vienota visām dalībvalstīm obligāta kārtība, ko nosaka regulācija un ES Komisija nozīmē dalībvalsti, kas veic konkrētās vielas riska izvērtējumu.

Tajā pašā laikā esošais Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā nav iekļautas paredzētas dažas prasības, kas ir svarīgas gan vides un cilvēka veselības aizsardzībā, gan lai veicinātu vienlīdzīgu konkurētspējas nodrošināšanu.

1998. un 1999. gadā ES ir pieņemtas jaunas direktīvas ķīmisko vielu un produktu uzraudzības jomā, kuru prasības vēl nav iekļautas Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā un, kur nav paredzēts nepieciešamais deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgus noteikumus.

b) likumprojekta koncepcija

Likumprojekta mērķis ir atvieglot ES nosacījumu par brīvu preču kustību (ķīmisko vielu un ķīmisko produktu) ieviešanu, jo lai varētu īstenot brīvu preču kustību ķīmisko vielu un produktu jomā šīs vielas vai produkti jāapgādā ar ES prasībām atbilstošu informāciju. Piemēram, likumprojekts paredz papildus funkcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai nodrošinātu darbību veicēju ar iespēju iegūt informāciju, kas iekļauta Eiropas Kopienā lietotajos ķīmisko vielu sarakstos (esošo, pieteikto un bīstamo vielu sarakstos). Saistībā ar minēto likumprojekts paredz izslēgt no esošā Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 13.panta pirmo daļu. Šī prasība traucē ieviest nosacījumus par preču brīvu kustību, jo nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina sarakstus, kam īstenībā jābūt identiskiem ar ES dalībvalstīs lietotajiem. Likumprojekts paredz arī izslēgt no esošā Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums 11. panta pirmo daļu, kuru iespējams ieviest tikai pēc vai vienlaicīgi ar iestāšanos Eiropas Savienībā, jo šajā pantā paredzētās prasības tiek realizētas kā kopīga ES dalībvalstu programma.

Likumprojekta mērķis ir arī saskaņot Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ar tām Eiropas Savienības prasībām (direktīvām), kas pieņemtas 1998. un 1999. gadā, un tas paredz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi par biocīdiem, kā arī laboratoriju darba kvalitātes nodrošināšanu un laboratoriju inspicēšanu. Likumprojekts norāda, kāda informācija nav ierobežotas pieejamības informācija.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

a) tautsaimniecības konkurētspēja

Likums “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” neietekmēs negatīvi tautsaimniecības attīstību kopumā. Tie vienkāršos uzņēmēju (darbību ar ķīmiskajām vielām veicēju) piekļūšanu (pieeju) Eiropas Savienības dalībvalstīs lietotajai informācijai un metodēm. MK noteikumu par biocīdiem pieņemšana varētu atsevišķas problēmas rasties tikai tiem darbību veicējiem, kas importē biocīdus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Tāpēc šo noteikumu ieviešanai kopumā ir paredzēts pārejas periods, kā arī pašos noteikumos tiks paredzēti pārejas periodi atsevišķu prasību ieviešanai.

Likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasību ieviešana veicinās tautsaimniecības konkurētspēju Eiropas Savienības un pasaules tirgū, jo atvieglos kvalitatīvas un Eiropas Savienības prasībām atbilstošas produkcijas (ķīmisko vielu un ķīmisko produktu) ražošanu. Tāpat šī likuma īstenošana parādīs, ka Latvija izpilda Eiropas Savienības prasības attiecībā uz preču brīvu kustību, kā arī garantē vides aizsardzību un cilvēku drošību.

b) eksporta attīstība

Savlaicīgi ieviešot likumā “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” paredzētās normas, to ievērošana varētu veicināt eksporta uz Eiropas Savienības dalībvalstīm attīstību. Faktiski jau patreiz Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju uz kādu no ES dalībvalstīm, ir jāievēro Eiropas Savienības prasības par produkcijas drošumu, lai tā neradītu kaitējumu videi un cilvēkiem, kā arī brīvās preču kustības nosacījumiem.

c) nodarbinātība

Šī likuma normu ieviešana neietekmēs nodarbinātību.

d) investīciju pieplūde

Pareizi un savlaicīgi informējot par produkcijas kvalitāti, drošumu un atbilstību ES normām, likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasību ieviešana varētu veicināt investīciju pieplūdi konkrētiem darbību veicējiem.

e) uzņēmējdarbība

Likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasību ieviešana neietekmēs uzņēmējdarbību kopumā. Likuma prasību ieviešana palīdzēs uzņēmējiem iegūt informāciju, kas palīdzēs tiem ieviest Eiropas Savienības prasības ķīmisko vielu un ķīmisko produktu jomā.

MK noteikumu par biocīdiem pieņemšana varētu atsevišķas problēmas rasties tikai tiem darbību veicējiem, kas importē biocīdus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā.

f) vide

Likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasību ieviešana veicinās kaitējuma, ko videi rada vai var radīt ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, apzināšanu un novēršanu vai samazināšanu tādējādi sekmējot vides kvalitātes saglabāšanos vai uzlabošanos.

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi

Šī likuma izpildei nav nepieciešami budžetā neparedzēti izdevumi. Tomēr izdevumi būs nepieciešami pieņemot MK noteikumus par prasībām laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai, t.i., būs nepieciešami līdzekļi 1 štata vienības uzturēšanai Ekonomikas ministrijas Akreditācijas birojā.

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi

Likumprojekts šo jomu neietekmē.

c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi

Likumprojekts šo jomu neietekmē.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami. Pamatojoties uz šo likumu tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi. Likumā paredzētie MK noteikumi par prasībām laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai ir tiešā saistībā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” (1996)

a) atbilstību pret Eiropas Savienību- no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistību būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību

Likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasības izriet no likuma “Par 1995. gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu” (1995) ar kuru Saeima ir ratificējusi “Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” un it īpaši šādu šī līguma sadaļu, nodaļu vai pantu prasībām:

• “70. panta (V sadaļas Maksājumi, kapitāls, konkurence un citi ekonomiskie nosacījumi, likumu tuvināšana, III nodaļa. Likumu tuvināšana), kas prasa normatīvo aktu tuvināšanu ar ES likumdošanu;
• 72 panta 2.punkta, kas prasa ievērot ekoloģiskos apsvērumus un 83. panta, kas prasa to, ka “Sadarbībai, jo sevišķi jāņem vēra: … ķimikāliju klasifikācija un droša apiešanās ar tām” (VI sadaļa. Ekonomiskā sadarbība).”

Likuma “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” prasības izriet arī no šādām Eiropas Savienības- Amsterdamas līguma prasībām, kas attiecas uz ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem: “138. panta prasības par strādājošo drošību, 175. panta prasības par nepieciešamo vides aizsardzības līmeni, 95. panta prasības par preču brīva kustību”.

b) atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē- norāda arī tiesību akta numuru

Šajā likumprojektu tiek paredzēts:

1) Izstrādāt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas ieviestu:

• 1986. gada 18. decembra Padomes direktīva 87/18/EEC “Par likumu, noteikumu un administratīvo norādījumu harmonizēšanu par drošas laboratorijas prakses principu pielietošanu un pārbaudi to pielietošanai ķīmisko vielu testiem (pārbaudēm)”
• 1999. gada 8. marta Komisijas direktīva 1999/11/EC “Kas piemēro tehniskajam progresam drošas laboratorijas prakses principus, kā norādīts Padomes Direktīvā 87/18/EEC “Par likumu, noteikumu un administratīvo noteikumu harmonizēšanu, kas attiecas uz drošas laboratorijas prakses principu lietošanu un pārbaudi to pielietošanai ķīmisko vielu testiem (pārbaudēm)””
• 1988. gada 9. jūnija Padomes direktīva 88/320/EEC “Par drošas laboratorijas prakses inspicēšanu un pārbaudi”
• 1999. gada 8. marta Komisijas direktīva 1999/12/EC “Otrie Padomes direktīvas 88/320/EEC “Par drošas laboratorijas prakses inspicēšanu un pārbaudi” pielikuma labojumi atbilstīgi tehniskajam progresam labojumi”

• 1998. gada 16. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 98/8/EC attiecībā uz biocīdu produktu izvietošanu tirgū

2) ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprinās bīstamo (klasificēto) vielu sarakstu un pārbaudes metodes, kas būs saskaņā ar 1967. gada 27. jūnija Padomes direktīva 67/548/EEC “Par likumu, noteikumu, administratīvo norādījumu saskaņošanu par bīstamo vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu” I pielikumu “Bīstamo vielu sarakstu” un V pielikumu “Pārbaudes metodes fizikālo, ķīmisko, toksisko un ekotoksisko īpašību noteikšanai”

c) atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

d) atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

a) kā tiks nodrošināta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Paplašinās esošo institūciju funkcijas. Pirmkārt, ir izveidota Latvijas Vides datu centrā Ķīmisko vielu uzraudzības nodaļa (3 cilvēki), kuras pienākumos būs arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu datu bāzes, Eiropas Kopienā esošo (reģistrēto) ķīmisko vielu sarakstu, Eiropas Kopienā pieteikto ķīmisko vielu sarakstu un Eiropas Kopienā bīstamo ķīmisko vielu sarakstu uzturēšana (ieskaitot papildināšanu un informācijas sniegšanu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem) ), kā arī citi uzdevumi. 2000. gadā šīs nodaļas uzturēšanai ir paredzēti līdzekļi apakšprogrammā “Ķīmisko vielu uzraudzība” - 30000 latu. Vismaz tāda pati summa, vai ievērojot inflāciju attiecīgi lielāka, būs nepieciešama arī nākošajos gados. Pieņemot MK noteikumus par prasībām laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai, būs nepieciešams 1 darbinieks (visticamāk- Ekonomikas ministrijas Nacionālajam akreditācijas centram līdzekļi attiecīgo laboratoriju inspicēšanai (t.i. to laboratoriju inspicēšanai, kas specializēsies jaunu ķīmisko vielu fizikālo, ķīmisko, toksisko vai citu bīstamo īpašību noteikšanā).

Pieņemot likumā “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” paredzētos MK noteikumus par biocīdiem paplašināsies arī citu Labklājības ministrijas un citu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju funkcijas.

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses- kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.