Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bagāža - lietas, kuras pēc pasažiera uzrādītās biļetes pārvadātājs pieņem pārvadāšanai bagāžas vagonā, izsniedzot pasažierim bagāžas kvīti;

2) bagāžas saņēmējs - pasažieris, kurš nodevis bagāžu, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu;

3) bīstamā krava - krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, mantu vai vidi;

4) konteiners - pēc bruto masas, gabarītiem, konstrukcijas, marķējuma standartizēta daudzkārt izmantojama kravas tilpne, ko izmanto kravas pārvadāšanai ar vienu vai vairākiem transporta veidiem;

5) krava - lietas (vielas, preces vai priekšmeti), kas nodotas pārvadāšanai pa dzelzceļu vagonos vai konteineros;

6) kravas bagāža - lietas, kas nodotas pārvadāšanai pasažieru vilcienā bagāžas vagonā;

7) kravas bagāžas nosūtītājs - fiziska vai juridiska persona, kura nodod kravas bagāžu pārvadāšanai un kura ir norādīta kravas bagāžas pārvadājuma dokumentos;

8) kravas bagāžas saņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar kravas bagāžas pārvadājuma dokumentiem adresēta kravas bagāža;

9) kravas nosūtītājs - fiziska vai juridiska persona, kura nodod kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu un kura ir norādīta pavadzīmē (kravas nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona);

10) kravas saņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu adresēta krava un kura ir norādīta kravas pārvadājuma dokumentos;

11) pasažieris - fiziska persona, kura saskaņā ar pasažiera braukšanas biļeti vai uz cita tiesiska pamata izmanto pasažieru vagonu braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus;

12) pavadzīme - dzelzceļa kravu pārvadājuma dokuments, kuru kravas nosūtītājs iesniedz pārvadātājam kopā ar kravu un kas sastāv no pavadzīmes (oriģināls), ceļazīmes, ceļazīmes pasakņa un kvīts par kravas pieņemšanu;

13) pavaddokumenti - dokumenti, kurus kravas nosūtītājs pievienojis pavadzīmei un norādījis tos pavadzīmē;

14) privātvagoni, privātkonteineri - kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošie vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošie vagoni un konteineri;

15) rokas bagāža - viegli pārnēsājamas lietas, kuras pasažieris ved vagonā;

16) sūtījums - krava, kas pieņemta pārvadāšanai ar vienu pavadzīmi;

17) tehniskie noteikumi - drošības un tehnoloģiskās prasības, kas jāievēro, iekraujot, pārvadājot un izkraujot kravas;

18) vagons - transportlīdzeklis pasažieru, bagāžas, kravas bagāžas un kravas pārvadāšanai pa dzelzceļu.

Šis likums regulē jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jo-
mu, - dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumus, dzelzceļa kravu pārvadājumus, bīstamo kravu pārvadājumus, atbildību par dzelzceļa pārvadājumu savstarpējo saistību pārkāpumiem, pretenzijas un prasības - , attiecības starp pārvadātāju un pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un saņēmēju, kā arī nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem.

Dzelzceļa pārvadājumu tiesiskais pamats ir šis likums, saskaņā ar šo likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, Civillikums, Komerclikums un citi likumi, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijas Republikai.

Ministru kabinets izdod Dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu noteikumus, kuros nosaka:

1) pasažieru, rokas bagāžas, bagāžas un kravas bagāžas pārvadāšanas kārtību;

2) pasažieru, rokas bagāžas, bagāžas un kravas bagāžas biļetes un braukšanas kvīšu apmaiņas, nodošanas un pagarināšanas noteikumus un derīguma termiņus;

3) rokas bagāžas pārvadāšanas kārtību;

4) bagāžas un kravas bagāžas pieņemšanas un izsniegšanas kārtību;

5) lietas un vielas, ko aizliegts pārvadāt rokas bagāžā, bagāžā vai kravas bagāžā;

6) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus;

7) pasažieru, rokas bagāžas, bagāžas un kravas bagāžas pārvadāšanas kontroles kārtību.

(1) Satiksmes ministrs apstiprina tehniskos noteikumus par:

1) kravu pārvadāšanu sakrautā veidā (bez vietu skaita);

2) vagonu un konteineru plombēšanu;

3) sīksūtījumu kravu pārvadāšanu;

4) graudu un citu beramkravu pārvadāšanu;

5) kravu pārvadāšanu konteineros;

6) salstošu kravu pārvadāšanu;

7) kravu pārvadāšanu posmā Gulbene- Alūksne;

8) ātrbojīgu kravu pārvadāšanu;

9) kravu pārvadāšanu vaļējos vagonos;

10) dzīvnieku un veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšanu.

(2) Dzelzceļa kravu pārvadātājam ir pienākums bez maksas sniegt likumos un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju valsts kompetentām institūcijām pēc to rakstiska pieprasījuma, kā arī nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta datu apstrādes sistēmu ar muitas kontroles vajadzībām nepieciešamo elektronisko informāciju.

Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida iedalāmi šādi:

1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijas Republikas teritorijā esošajām nosūtīšanas stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp pieostas stacijām;

2) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā.

Saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu pārvadātājs apņemas par samaksu aizvest pasažieri līdz biļetē norādītajai stacijai vai pieturas punktam un, ja pasažieris nodevis bagāžu, nogādāt to norādītajā stacijā un izsniegt bagāžas saņēmējam vai viņa pilnvarotajai personai, bet pasažieris - samaksāt par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu, ja likumos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar līgumu par kravas bagāžas pārvadāšanu pārvadātājs apņemas par samaksu nogādāt nodoto kravas bagāžu līdz norādītajai stacijai un izsniegt to kravas bagāžas saņēmējam.

(1) Biļete apliecina, ka pasažieris ir samaksājis par pārvadājumu.

(2) Bagāžas pārvadājuma līguma noslēgšanu apliecina bagāžas kvīts.

(3) Kravas bagāžas pārvadājuma līguma noslēgšanu apliecina kravas bagāžas kvīts un ceļazīme.

(4) Biļešu pārdošanas kārtību un pārdošanas vietas, kā arī rokas bagāžas, kuru pārvadā par maksu, bagāžas un kravas bagāžas kvīšu izsniegšanas kārtību un vietas nosaka pārvadātājs.

(1) Biļetes paraugu nosaka pārvadātājs.

(2) Biļetē norāda:

1) pārvadātāju;

2) iekāpšanas un izkāpšanas staciju (pieturas punktu);

3) izsniegšanas datumu (ja nepieciešams, laiku un derīguma termiņu);

4) cenu.

(3) Ja nepieciešams, pārvadātājs norāda arī citus rekvizītus.

(1) Pārvadātājs dzelzceļa pasažieru pārvadājumus veic saskaņā ar pasažieru vilcienu kustības sarakstu.

(2) Pārvadātājs bagāžas un kravas bagāžas pārvadājumus veic starp stacijām, kurās iekrauj un izkrauj bagāžu un kravas bagāžu.

(3) Pārvadātājs vilcienu kustības sarakstu un tajā izdarītos grozījumus izziņo publiski ne vēlāk kā desmit dienas pirms to stāšanās spēkā.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad saraksts tiek mainīts vai vilcienu kustība tiek pārtraukta, ja tiek vai var tikt apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, manta, veselība vai vide.

(1) Pārvadātājs stacijās un pieturas punktos labi redzamā vietā novieto šādu informāciju:

1) pasažieru vilcienu kustības sarakstu;

2) par pasažieru, rokas bagāžas, bagāžas, kravas bagāžas pārvadājumu maksu un maksas atlaidēm;

3) par biļešu kases darba laiku;

4) lietu (arī vielu) sarakstu, kuras aizliegts pārvadāt rokas bagāžā, bagāžā un kravas bagāžā.

(2) Informāciju par bagāžas un kravas bagāžas pārvadāšanu, kā arī pieņemšanas un izsniegšanas punktiem novieto stacijās un pieturas punktos, kuros pieņem bagāžu un kravas bagāžu.

(3) Informāciju par pasažieru, rokas bagāžas, bagāžas un kravas bagāžas pārvadājumu maksu, kā arī par samaksas kārtībā izdarītajiem grozījumiem publiski izziņo ne vēlāk kā desmit dienas pirms to piemērošanas.

(4) Starptautiskajos pārvadājumos pārvadātājs nodrošina muitas deklarācijas izsniegšanu pasažieriem.

(1) Pasažierim ir tiesības pārvadāt rokas bagāžu.

(2) Pārvadātājs neatbild par pasažiera rokas bagāžas saglabāšanu.

14.pants. Bagāža un kravas bagāža

(1) Pasažierim vai kravas bagāžas nosūtītājam ir tiesības pārvadāt vai nosūtīt bagāžu vai kravas bagāžu pārvadātāja noteiktās bagāžas un kravas bagāžas normas (svars, izmēri) robežās.

(2) Bagāžas vai kravas bagāžas piegādes laiks tiek noteikts atbilstoši vilciena, ar kuru nosūtīta bagāža vai kravas bagāža, pienākšanas laikam norādītajā stacijā.

(3) Nododot bagāžu un kravas bagāžu, var pieteikt tās vērtību.

(4) Pārvadātājs izsniedz bagāžu un kravas bagāžu tās saņēmējam pēc vilciena pienākšanas norādītajā stacijā vai paziņojuma saņemšanas par bagāžas vai kravas bagāžas pienākšanu.

(5) Bagāžas un kravas bagāžas saņēmējs maksā pārvadātājam par bagāžas vai kravas bagāžas glabāšanu, ja bagāžas vai kravas bagāžas saņēmējs nav to izņēmis dienas laikā pēc paziņojuma saņemšanas par bagāžas vai kravas bagāžas pienākšanu.

(6) Bagāžas vai kravas bagāžas saņēmējs ir tiesīgs uzskatīt bagāžu vai kravas bagāžu par nozaudētu un iesniegt prasību par atlīdzību, ja bagāža vai kravas bagāža nav pienākusi norādītajā stacijā desmit diennakšu laikā pēc tam, kad beidzies tās piegādes laiks.

(7) Pārvadātājam ir tiesības pārdot neizņemto bagāžu un kravas bagāžu ne ātrāk kā pēc 30 dienām. Ja bagāžas vai kravas bagāžas saņēmējs to pieprasa sešu mēnešu laikā, pārvadātājs izmaksā viņam līdzekļus, ko pārvadātājs saņēmis no pārdotās bagāžas vai kravas bagāžas, atskaitot visus ar pārdošanu un glabāšanu saistītos izdevumus.

(1) Rokas bagāžas, ko pārvadā par maksu, bagāžas un kravas bagāžas kvīts paraugu nosaka pārvadātājs.

(2) Rokas bagāžas, ko pārvadā par maksu, bagāžas un kravas bagāžas kvītī norāda:

1) pārvadātāju;

2) nosūtītāju, izņemot rokas bagāžai;

3) iekraušanas un izkraušanas staciju, izņemot rokas bagāžai;

4) izsniegšanas datumu (ja nepieciešams, laiku), izņemot rokas bagāžai un bagāžai;

5) cenu; starptautiskajos pārvadājumos - arī preču aprakstu;

6) rokas bagāžas, bagāžas vai kravas bagāžas aprakstu;

7) pieteikto vērtību.

(3) Ja nepieciešams, pārvadātājs norāda arī citus rekvizītus.

(1) Rokas bagāžā, bagāžā vai kravas bagāžā nedrīkst pārvadāt:

1) bīstamas lietas (arī vielas), eksplozīvas vai viegli uzliesmojošas lietas (arī vielas), kā arī oksidējošas, toksiskas, radioaktīvas vai kodīgas, nepatīkami smakojošas vielas vai lietas (arī vielas), kas var izraisīt infekcijas;

2) lietas (arī vielas), kas var traucēt vai radīt neērtības citiem pasažieriem, apdraudēt tos, bojāt viņu bagāžu vai vilciena vagonu.

(2) Bīstamo lietu (arī vielu) sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(1) Par vilcienā atrastām (atstātām) lietām pārvadātājs sastāda aktu, kurā sniedz lietu aprakstu, un nodod tās vilciena galastacijā.

(2) Lai lietas saņemtu atpakaļ, persona, kura tās nozaudējusi, norāda savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un pierāda savas tiesības uz lietām, norādot pazīmes un aprakstot tās.

(3) Pārvadātājs ir tiesīgs nodot policijai atrastās lietas ne ātrāk kā pēc trīs dienām, ja neviens tās nav pieprasījis un, ņemot vērā lietas dabiskās īpašības, iespējama to glabāšana.

(4) Starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos par atrastām lietām jāinformē muitas iestādes.

(1) Pirmsskolas vecuma bērniem ir tiesības braukt pasažieru vilcienā tikai kopā ar pilngadīgu personu.

(2) Bērnam vecumā no septiņiem līdz desmit gadiem jāiegādājas bērnu biļete, kuras cena nepārsniedz pusi no pieaugušā braukšanas maksas.

(3) Bērnu vecumā līdz 15 gadiem izsēdināt no vilciena drīkst tikai tādā gadījumā, ja viņu nogādā tuvākajā policijas iecirknī.

Pasažiera pienākumi ir:

1) iegādāties braukšanas biļeti, ja viņam nav tiesību braukt bez maksas;

2) pēc to personu pieprasījuma, kas pārbauda biļetes, uzrādīt biļeti un kvīti par rokas bagāžu, kas pārvadājama par maksu, personas dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības braukt ar maksas atlaidēm, vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu;

3) samaksāt naudas sodu un maksu par pārvadāšanu, ja pasažieris nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu, vai rokas bagāžas kvīti par rokas bagāžu, kuras pārvadāšanai pārvadātājs ir noteicis maksu.

Pasažierim ir tiesības:

1) iegādāties biļeti braukšanai jebkura izvēlētā maršruta vilciena vai vagona brīvajā vietā līdz nepieciešamajai stacijai (pieturas punktam), kura atklāta pasažieru pārvadājumiem un kurā paredzēta pasažieru iekāpšana un izkāpšana;

2) izmantot pasažieru vagonu braukšanai atbilstoši pasažieru pārvadājumu līgumam, kā arī izmantot ar pārvadāšanu saistītos pakalpojumus;

3) izmantot braukšanas maksas atlaides;

4) pagarināt biļetes derīguma termiņu, pārformēt biļeti un braukt ar citu vilcienu, kas atiet agrāk, atteikties no braukšanas un nodot atpakaļ neizmantotos braukšanas dokumentus, kā arī aizņemt brauciena laikā brīvo vietu augstākas vai zemākas kategorijas vagonā Ministru kabineta dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu noteikumos noteiktajā kārtībā.

(1) Pārvadātāja pienākums ir:

1) nodrošināt pasažierim biļetē norādīto vietu pasažieru vagonā, kā arī drošu braucienu un pārvadāšanai nodotās bagāžas un kravas bagāžas saglabāšanu un nogādāšanu sarakstā noteiktajā laikā līdz norādītajai stacijai;

2) pēc pasažiera pieprasījuma noteiktajā kārtībā pagarināt biļetes derīguma termiņu vai pieņemt atpakaļ neizmantoto (daļēji izmantoto) biļeti;

3) nodrošināt pasažieru vilcienu vagonos kārtību atbilstoši sanitārajām normām, kā arī noteikto gaisa temperatūru ziemas periodā.

(2) Starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos pārvadātāja pienākums ir:

1) informēt pasažierus par tuvošanos robežai;

2) laikus sniegt robežsardzei un muitas iestādēm informāciju par pārvadājamām personām un precēm.

Pārvadātājam ir tiesības:

1) nepārdot pasažierim biļeti, ja pasažiera izvēlētajā vilciena vagonā nav brīvas vietas vai pasažieru vilciens ir atcelts;

2) atteikt pārvadāt un izsēdināt no vilciena jebkurā vilcienu sarakstā minētajā stacijā (pieturas punktā), kā arī nodot policijai pasažieri, kas atrodas alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā un neievēro sabiedrisko kārtību;

3) atteikt pārvadāt un izsēdināt no vilciena pasažieri jebkurā vilcienu sarakstā minētajā stacijā (pieturas punktā), ja viņa rokas bagāžā ir atklātas lietas (arī vielas), kuras aizliegts pārvadāt, pamatojoties uz šā likuma 16.pantu;

4) atteikt pārvadāt un medicīnas darbinieka klātbūtnē izsēdināt no vilciena pasažieri jebkurā vilcienu sarakstā minētajā stacijā (pieturas punktā), ja viņš slimības dēļ traucē citus pasažierus vai ir bīstams apkārtējo veselībai un ja viņu vilcienā nav iespējams izolēt no pārējiem pasažieriem;

5) pārbaudīt biļeti un rokas bagāžas kvīti vai pasažiera dokumentus, kas apliecina viņa tiesības braukt ar maksas atlaidēm, un atņemt minētos dokumentus, ja ir redzamas to viltojuma pazīmes;

6) atteikt pārvadāt, izsēdināt no vilciena jebkurā vilcienu sarakstā minētajā stacijā (pieturas punktā), kā arī nodot policijai pasažieri, ja viņš nevar uzrādīt derīgu biļeti, dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības braukt ar maksas atlaidēm, vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu, par maksu pārvadājamās rokas bagāžas kvīti, kā arī ja viņš nemaksā naudas sodu, braukšanas maksu un maksu par rokas bagāžas pārvadāšanu;

7) atteikties pieņemt pārvadāšanai bagāžu un kravas bagāžu, ja tā nav atbilstoši iesaiņota vai tai ir acīmredzami bojājumi;

Saskaņā ar līgumu par kravas pārvadāšanu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu aizvest par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas saņēmējam.

Pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz dzelzceļa kravas pārvadājuma līgumu, ko apliecina attiecīgi noformēta pavadzīme.

3) saņēmējs (norāda tikai vienu fizisko vai juridisko personu), saņēmēja adrese, uzņēmuma reģistrācijas numurs;

4) kravas nosaukums;

6) vagona vai konteinera numurs;

7) nosūtītājs (norāda tikai vienu fizisko vai juridisko personu), nosūtītāja adrese, uzņēmuma reģistrācijas numurs;

8) pavadzīmes numurs;

9) datums;

10) atbildīgās personas paraksts.

(2) Ministru kabinets nosaka pavadzīmes veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas kārtību un, ja nepieciešams, papildu ziņas, kas jānorāda pavadzīmē.

(3) Pārvadātājs izsniedz kravas nosūtītājam pavadzīmes veidlapu par maksu.

(1) Kravas nosūtītājs par katru sūtījumu iesniedz pārvadātājam aizpildītu pavadzīmi un tai pievienotus normatīvajos aktos noteiktos pavaddokumentus.

(2) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par sekām, kas radušās pavadzīmē norādīto ziņu nepareizības, neprecizitātes un nepilnīguma dēļ, kā arī pavadzīmei nepievienoto vai nepareizo pavaddokumentu dēļ.

(3) Pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt pavadzīmē norādīto ziņu pareizību.

(1) Maksu par pārvadājumu pārvadātājs nosaka saskaņā ar dzelzceļa pārvadājuma tarifu - likmju sistēmu, kas satur informāciju par attālumiem, pārvadājumu maksu, papildu operācijām un citiem ar pārvadājumiem saistītajiem pakalpojumiem, un to aprēķināšanas kārtību, kā arī līgumsodu apmērus.

(2) Dzelzceļa pārvadājumu tarifi un grozījumi tarifos stājas spēkā ne agrāk kā 15 dienas pēc publiskas informācijas izziņošanas, kas ir pieejama pārvadātāja sniedzamo pakalpojumu izmantotājiem.

(1) Kravas nosūtītāja pienākums ir sagatavot kravu pārvadāšanai tā, lai tiktu nodrošināta satiksmes drošība, kā arī vagonu, konteineru un pārvadājamās kravas saglabāšana.

(2) Kravu, kuras pārvadāšanai pa dzelzceļu ir nepieciešams iesaiņojums vai tara, kravas nosūtītājs nodod pārvadāšanai lietošanas kārtībā un standartiem atbilstošā iesaiņojumā vai tarā.

(3) Tehniskos noteikumus par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu apstiprina satiksmes ministrs.

(4) Kravu pārvadāšanā pieļaujamās zuduma normas apstiprina Ministru kabinets.

(1) Kravas iekraušanai pārvadātājs piegādā tehniskā lietošanas kārtībā esošus (darbderīgus) vagonus un konteinerus.

(2) Kravas nosūtītājs vai pārvadātājs atkarībā no tā, kurš iekrauj kravu, pirms kravas iekraušanas pārliecinās, ka vagoni vai konteineri ir atbilstošā komerciālā stāvoklī, un, ja nepieciešams, veic to veterināri sanitāro apstrādi, kā arī mazgā vai tvaicē vagonus.

(3) Vagonu un konteineru komerciālais stāvoklis ir to atbilstība konkrēto kravu pārvadāšanai un vagonu un konteineru konstrukciju īpatnības.

(4) Kravas nosūtītājs ir tiesīgs atteikties no vagoniem vai konteineriem, ja tie nav tehniskā lietošanas kārtībā.

(1) Kravas nosūtītājs kravu vagonā vai konteinerā iekrauj saskaņā ar kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem, kravu pārvadāšanas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt kravas iekraušanas pareizību.

(3) Kravas nosūtītājs nosaka kravas masu, kā arī norāda pavadzīmē kravas masu un tās noteikšanas paņēmienu.

(4) Vagonos un konteineros iekrautās kravas masa nedrīkst pārsniegt vagonu un konteineru kravnesību.

(5) Kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskos noteikumus apstiprina satiksmes ministrs.

(6) Vagonu vai konteineru uzskata par piekrautu, ja pabeigti iekraušanas darbi, attīrīta vagonu vai konteineru ārējā virsma un pārvadātājam iesniegta pavadzīme.

(1) Ja kravas nosūtītājs, iekraujot vai nostiprinot kravu, pieļāvis kļūdas vai pārkāpumus, kas apdraud kravas saglabāšanu pārvadājuma laikā (nepareiza iekraušana, ritošā sastāva kravnesības pārsniegšana, nepareiza kravas nostiprināšana u.c.), pārvadātājs uzaicina kravas nosūtītāju vai kravas saņēmēju novērst pārkāpumus vai novērš tos pats.

(2) Kravas nosūtītājs vai kravas saņēmējs pēc pārvadātāja uzaicinājuma nekavējoties novērš šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus novērš pārvadātājs, kravas nosūtītājs vai saņēmējs atlīdzina pārvadātājam visus ar to saistītos izdevumus.

(1) Kravas iekraušanu var uz laiku pārtraukt vai ierobežot, ja ir dabas katastrofa vai avārija, kas izraisījusi kustības pārtraukšanu, ja izziņo karantīnu, kā arī citos likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc attiecīgo institūciju norādījuma.

(2) Pārvadātājs par kravas iekraušanas pārtraukšanu vai tās ierobežošanu paziņo kravas nosūtītājam.

(1) Kravas pieņemšanu pārvadāšanai apliecina ar pavadzīmē iespiestu pārvadātāja spiedogu, kurā norādīts datums, un pārvadātāja izsniegta kvīts par kravas pieņemšanu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par kravu pieņemšanu pārvadāšanai, kuros nosaka sūtījumu veidus, kārtību, kādā nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu, pieņem pārvadāšanai atsevišķus kravu veidus, kā arī transporta marķēšanas un citus noteikumus.

(1) Kravas pārvadāšanas ātrumu nosaka kilometros diennaktī atkarībā no sūtījuma veida, kravas veida un īpašībām.

(2) Kravas pārvadāšanas ātrumu nosaka pārvadātājs.

(3) Kravas pārvadāšanas ātrumu izvēlas un pavadzīmē norāda kravas nosūtītājs. Ja attiecīgo kravu drīkst pārvadāt tikai ar noteiktu ātrumu, kravas nosūtītājs pavadzīmē norāda atļauto ātrumu.

(1) Pārvadātājs nogādā kravu galastacijā noteiktajā kravas piegādes termiņā.

(2) Kravas piegādes termiņš ir laiks, kurā nosūtīšanas stacijā pārvadāšanai pieņemtā krava pārvadātājam jānogādā galastacijā un jāinformē kravas saņēmējs par tam adresētās kravas pienākšanu.

(3) Kravas piegādes termiņu un tā noteikšanas kārtību nosaka pārvadātājs.

(1) Pārvadātājs informē kravas saņēmēju par kravas pienākšanu.

(2) Pārvadātājs ir tiesīgs neizsniegt kravu, ja līdz kravas izsniegšanas brīdim kravas nosūtītājs nav nokārtojis visus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus. Starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos pārvadātājs izsniedz kravu tikai pēc muitas iestāžu atļaujas saņemšanas.

(3) Ministru kabinets izdod kravas izsniegšanas noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā kravas saņēmēju informē par kravas pienākšanu, noformē kravas izsniegšanu, nosaka kravas vietu skaitu un masu, nodod kravu saņēmējam, veic ekspertīzi, noformē dokumentus par nepienākušu kravu, kā arī kravas meklēšanas kārtību, dabiskā zuduma normas, kravas iztrūkuma vai bojājuma apmēru noteikšanas kārtību un citus noteikumus.

(1) Kravas saņēmējs saņem un izved no stacijas tam adresēto kravu.

(2) Kravas saņēmējs maksā pārvadātājam par kravas glabāšanu vagonos vai konteineros, noliktavās vai laukumos, ja krava nav izvesta 24 stundu laikā pēc šā likuma 36.panta pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas.

(3) Ja kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja vainas dēļ vagoni vai konteineri tiek aizturēti ceļā (starptautiskajos pārvadājumos - , informējot muitas iestādes), iekraušanas vai izkraušanas stacijā, maksu par kravas glabāšanu vagonos vai konteineros pārvadātājs aprēķina par visu aizturēšanas laiku.

(4) Satiksmes ministrs apstiprina kravu glabāšanas noteikumus un kravu glabāšanas termiņus.

(5) Ja krava glabājas ilgāk par maksimālo kravas glabāšanas termiņu vai izdevumi par pārvadājumu un kravas glabāšanu pārsniedz pusi no tās vērtības, pārvadātājs ir tiesīgs kravu pārdot.

38.pants. Vagonu un konteineru apstrāde (sakārtošana) pēc kravas izkraušanas

(1) Kravas saņēmējs kravu pilnīgi izkrauj no vagoniem un konteineriem, novāc visus nostiprinājumus, iztīra vagonus un konteinerus no iekšpuses un ārpuses, aizver durvis, lūkas un bortus.

(2) Kravas saņēmējs pēc kravas izkraušanas nodrošina vagonu un konteineru mazgāšanu, tvaicēšanu vai veterināri sanitāro apstrādi saskaņā ar šā likuma 36.panta trešajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.

(1) Vagonu vai konteineru uzskata par izkrautu, ja ir pabeigti izkraušanas un tīrīšanas darbi no iekšpuses un ārpuses un pārvadātājam iesniegtas pārsūtīšanas pavadzīmes par tukšiem vagoniem. Pārvadātājam nav jāpārbauda pārsūtīšanas pavadzīmē norādīto ziņu patiesums.

(2) Vagonu vai konteineru nodošanas un pieņemšanas kārtību, kas jāievēro kravas nosūtītājam, kravas saņēmējam un pārvadātājam, kā arī pārsūtīšanas pavadzīmes aizpildīšanas kārtību un pārsūtīšanas pavadzīmes paraugu nosaka pārvadātājs.

(1) Kravas nosūtītājs vai kravas saņēmējs maksā par vagonu, konteineru un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva dīkstāvi.

(2) Vagonu, konteineru un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva dīkstāve ir laiks, kad tie:

1) tiek iekrauti, izkrauti, tīrīti, kā arī tiek noformētas pavadzīmes vai pavaddokumenti;

2) aizturēti ceļā vai iekraušanas un izkraušanas stacijās kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja vainas dēļ.

(3) Vagonu, konteineru un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva dīkstāves uzskaites kārtību un maksu par dīkstāvi nosaka pārvadātājs.

Kravas saņēmējs var atteikties no kravas saņemšanas tikai tādos gadījumos, ja pārvadātāja vainas dēļ kravas kvalitāte ir pasliktinājusies (bojāta) un kravu nav iespējams pilnīgi vai daļēji izmantot.

(1) Pārvadātājs nepiedalās kravas masas, vietu skaita un stāvokļa pārbaudē galastacijā, izņemot šādos gadījumos (starptautiskajos pārvadājumos – informējot uzraudzības muitas iestādes):

1) ja krava pienākusi bojātā vagonā vai konteinerā;

2) ja krava pienākusi vagonā vai konteinerā, kura plombas (slēgplombas) ir bojātas vai plombu (slēgplombu) zīmes neatbilst kravas nosūtītāja pavadzīmē norādītajām;

3) ja kravai, kas vesta vaļējā ritošā sastāvā, ir iztrūkuma vai bojājuma pazīmes, kuras var noteikt, veicot ārējo apskati;

4) ja nav ievērots ātrbojīgas kravas piegādes termiņš vai pārvadāšanas temperatūras režīms refrižeratorvagonos;

5) ja kravu izkrauj pārvadātājs;

6) ja kravu iekrāvis pārvadātājs vai ārvalstu pārvadātājs (dzelzceļš).

(2) Kravu, kuru pārvadā tarā, un gabalkravas pārvadātājs izsniedz, pārbaudot kravas masu un stāvokli tikai bojātās vietās.

(3) Ja pārvadātājs piedalās kravas pārbaudē, kravas saņēmējs vagonu vai konteineru atver pārvadātāja klātbūtnē.

Ja kravas saņēmējs, saņemot kravu, neuzaicina pārvadātāju piedalīties kravas pārbaudē un atver vagonu vai konteineru, pārvadātājam klātneesot (42.pants), kravu saskaņā ar pavadzīmi uzskata par izsniegtu bez iztrūkuma un bojājumiem.

Ja, izsniedzot un pārbaudot kravas masu, vietu skaitu vai kravas stāvokli, atklājas iztrūkums vai bojājums, pārvadātājs, piedaloties kravas saņēmēja pilnvarotajam pārstāvim, nosaka kravas iztrūkuma vai bojājuma faktiskos apmērus.

(1) Pārvadātājs sastāda komercaktu, ja to pieprasa kravas, bagāžas vai kravas bagāžas saņēmējs (ja pārvadātājs ir piedalījies kravas izsniegšanā) vai ja pārvadātājs konstatē:

1) kravas, bagāžas vai kravas bagāžas nosaukuma, masas vai vietu neatbilstību pavadzīmē norādītajiem datiem;

2) kravas, bagāžas vai kravas bagāžas bojājumu;

3) faktu, ka atrasta krava, bagāža vai kravas bagāža bez dokumentiem vai dokumenti bez kravas, bagāžas vai kravas bagāžas;

4) tukšu privātvagonu, privātkonteineru, nomātu vagonu vai konteineru bez dokumentiem vai dokumentus bez šāda vagona vai konteinera;

5) faktu, ka pārvadātājam atdota nolaupītā vai atrastā krava, bagāža vai kravas bagāža;

6) faktu, ka pārvadātājs nav nodevis kravas saņēmējam kravu 24 stundu laikā pēc kravas izsniegšanas dokumentu noformēšanas. Šādā gadījumā komercaktu sastāda tikai pēc kravas saņēmēja pieprasījuma.

(2) Citu apstākļu apliecināšanai pārvadātājs sastāda vispārīgā parauga aktu.

(3) Ministru kabinets nosaka komercaktu un vispārīgo aktu sastādīšanas kārtību.

(1) Kravas nosūtītājs var nodot kravu pārvadāšanai, piesakot pārvadātājam kravas vērtību.

(2) Kravas vērtības pieteikšana ir obligāta, ja pārvadāšanai bez pavadoņa nodod dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, vērtīgas kažokādas un to izstrādājumus, uzņemtas filmas, mākslas priekšmetus, antīkas lietas, mājas iedzīves lietas, kā arī dažādu mašīnu, iekārtu un ierīču izgudrojumu paraugus.

(3) Kārtību, kādā tiek pārvadāta krava, kurai pieteikta vērtība, nosaka pārvadātājs.

(1) Atsevišķas kravas tiek pārvadātas kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pavadoņa pavadībā.

(2) Pavadoņa pavadībā pārvadājamās kravas un to pārvadāšanas kārtību nosaka pārvadātājs.

(1) Ja pārvadātājs no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nevar piegādāt kravu vai izsniegt to kravas saņēmējam vai kravas saņēmējs neierodas saņemt kravu, pārvadātājs nekavējoties par to paziņo kravas nosūtītājam.

(2) Ja astoņu dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas, bet kravām, kas ātri bojājas, - četru dienu laikā nepienāk norādījumi vai pienāk neizpildāmi norādījumi par rīcību ar kravu, pārvadātājs ir tiesīgs kravu pārdot vai nogādāt to atpakaļ kravas nosūtītājam, starptautiskajos pārvadājumos, – saskaņojot ar muitas uzraudzības iestādi.

(3) Pārvadātājs ir tiesīgs pārdot kravu, neievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus, ja kravas stāvokļa dēļ ir nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus.

Līdzekļus, ko pārvadātājs saņēmis par pārdoto kravu saskaņā ar šā likuma 37. un 48.pantu, pēc pārvadātāja izdevumu segšanas izmaksā pēc attiecīgas pretenzijas iesniegšanas:

1) pavadzīmē norādītajam kravas saņēmējam - , ja tas samaksājis kravas vērtību;

2) kravas nosūtītājam - visos pārējos gadījumos.

(1) Kravas nosūtītājs vai kravas saņēmējs pārvadātāja noteiktajā kārtībā ir tiesīgs izdarīt pārvadājuma līgumā šajā pantā minētos grozījumus.

(2) Kravas nosūtītājs dzelzceļa kravas pārvadājuma līgumā var izdarīt šādus grozījumus (starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos - tikai pēc saskaņošanas ar muitas iestādēm):

2) mainīt galastaciju;

3) mainīt kravas saņēmēju;

4) nosūtīt atpakaļ kravu uz nosūtīšanas staciju.

(3) Kravas saņēmējs dzelzceļa kravas pārvadājuma līgumā var izdarīt šādus grozījumus:

1) mainīt galastaciju;

2) mainīt kravas saņēmēju.

(4) Izdevumus, kas rodas pārvadātājam, nodrošinot šajā pantā minēto pārvadājuma līguma grozījumu izpildi, sedz attiecīgi kravas nosūtītājs vai saņēmējs.

(1) Bīstamo kravu nosūtītājam, saņēmējam un pārvadātājam ir pienākums apmācīt darbiniekus, kas klasificē, iesaiņo un marķē bīstamās kravas, sagatavo attiecīgus dokumentus, pieņem vai nodod kravas, pārvadā, iekrauj vai izkrauj minētās kravas vai kuri ir kādā citā veidā saistīti ar bīstamo kravu pārvadāšanu.

(2) Bīstamo kravu nosūtītājam un saņēmējam atbilstoši kravas apjomiem jābūt neitralizācijas līdzekļu rezervei, bīstamo kravu pārsūknēšanas un savākšanas ierīcēm un glābšanas komandai avārijas seku likvidēšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā. Pēc pārvadātāja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai citu avārijas dienestu pieprasījuma šie spēki un līdzekļi nosūtāmi uz avārijas vietu.

(3) Bīstamo kravu nosūtītājam, saņēmējam un pārvadātājam ir pienākums:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt Valsts darba inspekcijā bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un izkraušanai izmantojamās bīstamās iekārtas;

2) nodrošināt, lai tiek veikta bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un izkraušanai izmantojamo bīstamo iekārtu sertificēšana attiecīgajās institūcijās un to regulāras tehniskās pārbaudes;

3) nodrošināt bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un izkraušanai izmantojamās bīstamās iekārtas ar attiecīgu aprīkojumu un marķējumu.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, kuros nosaka bīstamo kravu klasifikāciju, bīstamās kravas, kuru pārvadāšana pieļaujama pa dzelzceļu, vagonu un konteineru sagatavošanu bīstamo kravu pārvadājumiem, pavadzīmes noformēšanas kārtību, bīstamo kravu pieņemšanas un izsniegšanas, un citus speciālos bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus.

(1) Uzņēmuma, kas iesaistīts bīstamo kravu iekraušanā, izkraušanā vai pārvadāšanā pa dzelzceļu, vadītājs norīko personu, kas atbild un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bīstamo kravu pārvadājuma jomā attiecīgajā uzņēmumā un atbild par riska samazināšanu kaitējumiem, kas var rasties cilvēkiem, īpašumam vai videi.

(2) Atbildīgā persona var būt uzņēmuma vadītājs vai cits uzņēmuma darbinieks. Atbildīgajai personai jābūt speciāli apmācītai un jāsaņem profesionālās kvalifikācijas sertifikāts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu un darbību bīstamo kravu pārvadājumos.

Bīstamo kravu nosūtītāja pienākumi ir šādi:

1) nodot pārvadāšanai tikai tādu kravu, kuras pārvadāšana ir atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu;

2) klasificēt bīstamo kravu;

3) iesaiņot un marķēt kravu saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem;

4) sagatavot rakstisku informāciju par kravas bīstamību, kurā sniegti norādījumi pārvadātāja un kravas saņēmēja personālam, un nodot to pārvadātājam;

5) atlīdzināt viņa vainas dēļ radušos zaudējumus cilvēkiem, mantai un videi, kas nodarīti, pārkāpjot bīstamo kravu pārvadājumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Pārvadātāja pienākumi ir:

1) nodrošināt, lai pārvadājuma laikā tiktu veikti nepieciešamie pasākumi, kas novērstu iespēju bīstamajai kravai nokļūt ārpus iesaiņojuma, konteinera vai vagona (cisternas), tādējādi apdraudot cilvēka dzīvību, veselību, mantu vai vidi;

2) apturēt bīstamo kravu pārvadājumu, ja tas var apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību, mantu vai nodarīt kaitējumu videi;

3) atlīdzināt viņa vainas dēļ radušos zaudējumus cilvēkiem, īpašumam un videi, kas nodarīti, pārkāpjot bīstamo kravu pārvadājumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

4) uzturēt minimālos avārijas un glābšanas spēkus, avāriju seku likvidēšanai nepieciešamo tehniku, ekipējumu un minimālo neitralizācijas līdzekļu rezervi avāriju seku likvidēšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā, kā arī nodrošināt minēto resursu iesaistīšanu avārijas seku likvidēšanā;

5) sastādīt avāriju novēršanas plānus un nodrošināt to izpildi, veikt avāriju uzskaiti un to cēloņu analīzi;

6) sniegt vides aizsardzības institūcijām to pieprasīto informāciju un, ja notikusi bīstamo vielu noplūde vidē, nekavējoties ziņot par avārijas situāciju Valsts darba inspekcijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Ja pārvadātājam, pieņemot kravu, nebija zināms, ka krava ir bīstama un tā var nodarīt kaitējumu cilvēkam, mantai vai videi, viņš ir tiesīgs:

1) bīstamo kravu nogādāt atpakaļ, izkraut, novietot noliktavā vai, ja nepieciešams, organizēt tās iznīcināšanu vai neitralizēšanu, neatlīdzinot kravas nosūtītājam radītos zaudējumus;

2) no kravas nosūtītāja piedzīt ar šīs daļas 1.punktā minētajiem pasākumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies pārvadāšanas laikā pārvadātāja darbības (bezdarbības) dēļ, ja pasažieris gājis bojā, guvis sakropļojumu vai citu veselības bojājumu vai ir bojāta pasažiera manta un pārvadātājs nevar pierādīt, ka zaudējumi radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Par zaudējumiem, kas radušies pasažiera iekāpšanas vai izkāpšanas laikā, pārvadātājs atbild, ja ir konstatēta viņa vaina.

Ja pasažieris ir pārkāpis pārvadāšanas noteikumus un nodarījis pārvadātājam zaudējumus, viņš par to ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārvadātājs atlīdzina zaudējumus, kas radušies, ja bagāža vai kravas bagāža ir nozaudēta, sabojāta vai konstatēts svara iztrūkums, šādos apmēros:

1) ja bagāža vai kravas bagāža ir nozaudēta vai konstatēts svara iztrūkums, - nozaudētās vai iztrūkstošās bagāžas vai kravas bagāžas vērtībā;

2) ja bagāža vai kravas bagāža ir bojāta, - tās summas apmērā, par kādu samazinājusies bagāžas vai kravas bagāžas vērtība;

3) ja bagāža vai kravas bagāža, kas nodota pārvadāšanai ar pieteiktu vērtību, ir nozaudēta vai konstatēts iztrūkums, - pieteiktās vērtības apmērā vai pieteiktās vērtības daļā, kas atbilst faktisko zaudējumu apmēram, vai, ja pieteiktā vērtība pārsniedz faktisko vērtību, - faktiskās vērtības apmērā;

4) starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos - sedz radušos muitas parādu.

(1) Pārvadātājs nav atbildīgs par bagāžas vai kravas bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumiem, ja to iemesls ir:

1) apstākļi, kurus pārvadātājs nevarēja novērst un to novēršana nebija atkarīga no pārvadātāja;

2) pasažiera vai kravas bagāžas nosūtītāja pārvadāšanai nodotas lietas (arī vielas), kuras aizliegts pārvadāt;

3) bagāžas vai kravas bagāžas dabiskās īpašības;

4) neatbilstošs iesaiņojums, ko nebija iespējams atklāt ārējā apskatē, pieņemot bagāžu vai kravas bagāžu pārvadāšanai.

(2) Pārvadātāja pienākums ir pierādīt, ka bagāža vai kravas bagāža nav saglabāta šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ.

(1) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravas saglabāšanu no brīža, kad tā ir pieņemta pārvadāšanai, līdz kravas izsniegšanai saņēmējam.

(2) Pārvadātājs ir atbildīgs par pavaddokumentu saglabāšanu, kurus kravas nosūtītājs norādījis pavadzīmē un pievienojis tai.

(1) Pārvadātājs nav atbildīgs par kravas saglabāšanu (nozaudēšanu, iztrūkumu, bojājumiem), ja:

1) krava pienākusi vagonā (konteinerā), kas ir tehniskā lietošanas kārtībā, ar nebojātām kravas nosūtītāja plombām vai slēgplombām;

2) krava pienākusi vaļējā ritošā sastāvā, kas ir lietošanas kārtībā, bez pārkraušanas ceļā un tās marķējums vai nostiprinājums nav bojāts vai nav citu pazīmju, kas liecinātu par kravas nesaglabāšanu pārvadāšanas laikā;

3) krava pārvadāta kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pavadoņa pavadībā;

4) krava nav saglabāta kravas dabisko īpašību dēļ, kas saistītas ar kravas pārvadāšanu vaļējā ritošā sastāvā, vai arī tādu kravas sevišķu dabisko īpašību dēļ, par kurām kravas nosūtītājs pirms kravas pieņemšanas pārvadāšanai nav informējis pārvadātāju;

5) kravas iztrūkums nepārsniedz dabiskā zuduma normas un maksimāli pieļaujamo starpību, nosakot kravas neto masu;

6) nav saglabāta krava, kuru kravas nosūtītājs nav norādījis pavadzīmē;

7) krava nav saglabāta kravas nosūtītāja kravas pavadzīmē nepareizi, neprecīzi vai nepilnīgi ierakstītu ziņu dēļ;

8) pārvadāšanai nodota krava, kuras mitruma koeficients pārsniedz noteikto normu;

9) kravas nosūtītājs nosūtījis nekvalitatīvu (nešķirotu, inficētu utt.) produkciju, ja tas pierādīts ar eksperta atzinumu un krava galapunktā pienākusi, nepārsniedzot kravas piegādes termiņu;

10) krava bojāta kravas nosūtītāja nepareizi izvēlētā ritošā sastāva dēļ vai nepareizi izvēlētā pārvadāšanas režīma dēļ;

11) krava nav saglabāta nepārvaramas varas dēļ;

12) kravas nosūtītājs iekrāvis kravu neiztīrītā vai nesagatavotā vagonā vai konteinerā;

13) krava nav saglabāta taras vai iepakojuma trūkuma dēļ vai izmantota kravas īpašībām vai noteiktajiem standartiem neatbilstoša tara vai iepakojums;

14) krava, kura nav paredzēta pārvadāšanai vaļējā ritošā sastāvā, pārvadāta vaļējā ritošā sastāvā pēc kravas nosūtītāja lūguma.

(1) Ja krava nav saglabāta pārvadātāja vainas dēļ, pārvadātājs atlīdzina radušos zaudējumus šādos apmēros:

1) par kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu - nozaudētās vai iztrūkstošās kravas vērtībā;

2) par kravas bojājumu - apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība;

3) par tādas kravas iztrūkumu, nozaudēšanu vai bojājumiem, kas nodota pārvadāšanai ar pieteiktu kravas vērtību, - kravas pieteiktās vērtības apmērā vai pieteiktās vērtības daļā, kas proporcionāli atbilst nozaudētās, iztrūkstošās vai bojātās (sabojātās) kravas daļai.

(2) Kravas vērtību nosaka saskaņā ar kravas vērtību apliecinošu dokumentu (pārdevēja rēķins vai bankas dokuments par kravas apmaksu), bet kravas vērtības samazināšanos kravas bojājuma dēļ - , pamatojoties uz ekspertīzes aktu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam, pārvadātājs atlīdzina par kravu saņemto pārvadāšanas maksu un citus ar pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nozaudētās vai bojātās kravas apmēram, ja šie maksājumi nav bijuši iekļauti kravas vērtībā.

(4) Pārvadātāja atlīdzības apmērs par nesaglabātu bagāžu, kravas bagāžu vai kravu nedrīkst pārsniegt zaudējumus par pilnīgi nozaudētu bagāžu, kravas bagāžu vai kravu.

(5) Izdevumi un zaudējumi, kas nav saistīti ar pārvadājuma līgumu, pārvadātājam nav jāatlīdzina.

Ja nozaudēts privātvagons vai privātkonteiners, pārvadātājs, saskaņojot ar tā īpašnieku, nodod tam līdzvērtīgu vagonu vai konteineru vai atlīdzina zaudējumus vagona vai konteinera atlikušās vērtības apmērā, bet privātvagona vai privātkonteinera vai tā sastāvdaļu sabojāšanas gadījumā - faktiski nodarītā zaudējuma apmērā, bet ne vairāk par atlīdzību, kuru izmaksā, ja ir nozaudēts privātvagons vai privātkonteiners.

(1) Pārvadātājs maksā kravas saņēmējam pretenzijas kārtībā par kravas piegādes termiņu nokavējumu, ja nokavējums noticis viņa vainas dēļ, šādos apmēros:

1) 10 % no pārvadājuma maksas par vienu nokavēto diennakti;

2) 15 % no pārvadājuma maksas par divām nokavētām diennaktīm;

3) 20 % no pārvadājuma maksas par trim nokavētām diennaktīm;

4) 25 % no pārvadājuma maksas par četrām nokavētām diennaktīm;

5) 30 % no pārvadājuma maksas par piecām un vairāk nokavētām diennaktīm.

(2) Ja krava ir nozaudēta pilnībā un zaudējums tiek atlīdzināts pilnā tā vērtības apmērā, maksa, kas noteikta šā panta pirmajā daļā, netiek maksāta.

(3) Ja ir daļējs kravas iztrūkums, maksa par kravas piegādes termiņa nokavējumu, ja tāds ir bijis, tiek maksāta proporcionāli piegādātajai kravas daļai.

(4) Pārvadātājs maksā par tukšu privātvagonu vai nomātu vagonu piegādes nokavējumu atbilstoši šā pantā pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

(1) Kravas nosūtītājam vai saņēmējam ir tiesības uzskatīt kravu, privātvagonu vai privātkonteineru par nozaudētu un pieprasīt atlīdzību par to nozaudēšanu, ja krava nav izsniegta kravas saņēmējam pēc viņa pieprasījuma 30 dienu laikā pēc kravas piegādes termiņa izbeigšanās, bet privātvagons vai privātkonteiners - trīs mēnešu laikā.

(2) Ja krava, privātvagons vai privātkonteiners pienācis pēc noteiktā termiņa, krava, privātvagons vai privātkonteiners saņēmējam jāpieņem un jāatlīdzina summa, ko pārvadātājs tam izmaksājis par kravas, privātvagona vai privātkonteinera nozaudēšanu.

(1) Par vagona neiztīrīšanu pēc kravas izkraušanas kravas saņēmējs maksā pārvadātājam soda naudu vagonu tīrīšanas maksas apmērā.

(2) Neatkarīgi no soda naudas samaksas:

1) pārvadātājs var no neiztīrītā vagona atklāšanas vietas to nosūtīt atpakaļ tīrīšanai kravas saņēmējam un piedzīt no tā ar vagona nosūtīšanu saistītos izdevumus;

2) pārvadātājs var iztīrīt vagonu un piedzīt no kravas saņēmēja ar vagona tīrīšanu saistītos izdevumus.

(1) Ja kravas nosūtītājs piekrāvis vagonu vai konteineru, pārsniedzot to kravnesību, viņš maksā pārvadātājam soda naudu attiecīgā vagona, konteinera vai sīksūtījuma pārvadājuma maksas pieckārtīgā apmērā.

(2) Neatkarīgi no soda naudas samaksas kravas nosūtītājs atlīdzina pārvadātājam visus izdevumus, kas saistīti ar tās kravas daļas pārkraušanu vai izkraušanu, kas pārsniedz vagona vai konteinera kravnesību.

Kravas nosūtītājs vai saņēmējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ radušies pārvadātājam un trešajām personām, un atlīdzina visus ar to saistītos izdevumus.

Pēc kravas pienākšanas galastacijā kravas saņēmējs, bet, ja krava adresēta saņēmējam, kurš neatrodas kravas saņemšanas galastacijā, – kravas nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātājam par kravas saņēmēja un kravas nosūtītāja saistību izpildi saskaņā ar pārvadājuma līgumu un šo likumu.

(1) Pirms prasības celšanas tiesā par dzelzceļa pārvadājumu saistību pārkāpumiem obligāti piesaka rakstisku pretenziju pārvadātājam, izņemot prasības, kas attiecas uz šā likuma 56.pantā norādīto pārvadātāja atbildību.

(2) Pārvadātājam ir tiesības pieteikt pretenzijas:

1) bagāžas kvīts uzrādītājam - bagāžas vai kravas bagāžas nozaudēšanas, iztrūkuma, bojājuma, bojāšanās vai piegādes termiņa nokavējuma gadījumā;

2) pasažierim vai juridiskajai personai - , lai saņemtu atpakaļ samaksu par neizmantoto biļeti;

3) kravas saņēmējam vai nosūtītājam - pilnīgas kravas nozaudēšanas gadījumā;

4) kravas saņēmējam - kravas iztrūkuma, bojāšanās, bojājuma, kravas piegādes nokavējuma un kravas nenodošanas izkraušanai gadījumos;

5) kravas nosūtītājam - visos pārējos gadījumos;

6) vagona (konteinera) īpašniekam - privātvagona (privātkonteinera) vai tā daļu nozaudēšanas vai bojāšanās gadījumā.

(3) Tiesības pieteikt pretenziju rodas:

1) no kravas vai bagāžas izsniegšanas dienas – attiecībā uz pretenzijām par kravas vai bagāžas bojājumu vai iztrūkumu, vai piegādes nokavēšanos;

2) pēc desmit diennaktīm, kas pagājušas pēc bagāžas piegādes termiņa izbeigšanās, – attiecībā uz pretenzijām par atlīdzības izmaksu bagāžas nozaudēšanas gadījumā;

3) pēc 30 diennaktīm no dienas, kad beidzies kravas piegādes termiņš, - attiecībā uz pretenzijām par atlīdzības izmaksu kravas nozaudēšanas gadījumā;

4) pēc trim mēnešiem no privātvagona vai privātkonteinera piegādes termiņa izbeigšanās – attiecībā uz pretenzijām par privātvagona vai privātkonteinera nozaudēšanu;

5) no tā notikuma dienas, kurš bijis par pamatu pretenzijas pieteikšanai, – visos pārējos gadījumos.

Apstākļi, kas var būt par pamatu pārvadātāja, kravas nosūtītāja, kravas saņēmēja un pasažiera atbildībai dzelzceļa pārvadājumos, apliecināmi ar komercaktu vai vispārīgo aktu.

(1) Pretenzijas pieteikumam pievienojami kravas nosūtītājam vai saņēmējam pārvadātāja izsniegtie dokumentu oriģināli un citi dokumenti, kas šo pretenziju pamato.

(2) Ministru kabinets izdod pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas noteikumus.

(1) Pārvadātājs pieteikto pretenziju izskata un par tās apmierināšanu vai noraidīšanu atbild pretenzijas pieteicējam šādos termiņos no pretenzijas saņemšanas dienas:

1) mēneša laikā - attiecībā uz pretenzijām par maksājumiem un soda naudu;

2) divu mēnešu laikā - attiecībā uz pretenzijām pārējos gadījumos.

(2) Ja pārvadātājs tikai daļēji apmierina pretenziju vai to noraida, tad pārvadātājs atbildē pretenzijas iesniedzējam norāda šāda lēmuma pamatojumu un nosūta atpakaļ pretenzijai pievienotos dokumentus.

(1) Tiesības celt prasību tiesā ir:

1) pasažierim, tā likumīgajam pārstāvim, mantiniekiem - šā likuma 56.pantā noteiktajos gadījumos;

2) šā likuma 70.panta otrajā daļā minētajām personām, kuras pieteikušas pretenziju, - pārējos gadījumos.

(2) Prasība tiesā pret pārvadātāju ceļama, ja pārvadātājs pilnīgi vai daļēji atsakās apmierināt pretenziju vai ja no pārvadātāja nav saņemta atbilde uz pretenziju šā likuma 73.pantā noteiktajos termiņos.

(1) Prasība tiesā, kura izriet no šā likuma 56.panta, ceļama divu gadu laikā no tā notikuma dienas, kurš bijis par pamatu prasības celšanai.

(2) Prasības tiesā par piegādes nokavējumu, soda naudas un citiem maksājumiem ceļamas divu mēnešu laikā, pārējās prasības - deviņu mēnešu laikā no pretenzijas pieteikšanas tiesību rašanās (saskaņā ar šā likuma 70.panta trešo daļu).

(1) Pareizi pārvadātājam pieteikta rakstiska pretenzija aptur prasības noilguma termiņa tecējumu, kas noteikts šā likuma 75.pantā.

(2) Noilguma termiņa tecējums turpinās no dienas, kad pārvadātājs paziņojis pretenzijas iesniedzējam par pilnīgu vai daļēju pretenzijas noraidīšanu. Ja pretenzija atstāta bez atbildes, prasības noilguma termiņa tecējums atjaunojas no šā likuma 73.panta pirmajā daļā norādītā termiņa notecēšanas.

(3) Atkārtota pretenzijas iesniegšana, kas satur agrāk pieteiktās prasības, neaptur noilguma termiņa tecējumu.