Vienošanās latviešu valodā

Vienošanās angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

1.pants. 2000.gada 21.jūnijā Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanās par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā (turpmāk – Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu ir izsludināma Vienošanās latviešu un angļu valodā.

3.pants. Vienošanās stājas spēkā tās 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Latvijas Republikas valdība un Čehijas Republikas valdība (turpmāk tekstā - Puses),

Ņemot vērā 1993.gada 29.novembrī Prāgā parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas līguma par savstarpējo sadarbību noteikumus,

Uzsverot, ka draudzība un sadarbība, kas turpmāk attīstāma un stiprināma uz savstarpējas sadarbības un līdztiesības principiem, dos ieguldījumu abu valstu pastāvošo attiecību uzlabošanā, kā arī pasaules mierā un drošībā,

Izrādot savu interesi par rūpnieciskās sadarbības turpmāko pilnveidošanu aizsardzības jomā, izmantojot zinātnes un tehniskas sasniegumus militārā ekipējuma jomā un bruņojuma ražošanas pārveidošanas laikā; uzsvērdamas zinātniskās un tehniskās sadarbības pilnveidošanas nozīmi aizsardzības jomā,

Vienojas par turpmāko:

Šīs Vienošanās mērķis ir Latvijas Republikas un Čehijas Republikas normatīvo aktu ietvaros noteikt kārtību Pušu sadarbībai šīs Vienošanās 4.pantā minētajās jomās.

Šī Vienošanās ietver principus un pasākumus Pušu rūpnieciskai sadarbībai aizsardzības jomā (turpmāk tekstā - “militārā rūpniecība”).

1. ”Sūtītāja Puse” apzīmē Pusi, kas sūta personālu, materiālus un ekipējumu uz Uzņēmējas Puses teritoriju šīs Vienošanās nolūkā.

2. ”Uzņēmēja Puse” apzīmē Pusi, kas uzņem Sūtītājas Puses personālu, materiālus un ekipējumu savas valsts teritorijā šīs Vienošanās nolūkā.

3. ”Viesu personāls” apzīmē militāro un civilo personālu, ko Puses izvieto otras Puses teritorijā šīs Vienošanās īstenošanai.

4. ”Apgādājamie” apzīmē Pušu bruņoto spēku vai civilā viesu personāla laulāto un bērnus, par kuriem viņiem jārūpējas saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem.

5. ”Militārie materiāli un pakalpojumi” ietver ieročus, militāro bruņojumu un ekipējumu, pētniecībai, attīstībai, ražošanai un ar tām saistītajam apgādes nodrošinājumam nepieciešamos materiālus.

6. ”Tehniskā joma” ietver militārās rūpniecības un tehnisko pakalpojumu pētniecības, attīstības un ražošanas tehnoloģijas pakalpojumus.

7. ”Tehniskie pakalpojumi” apzīmē visus pakalpojumus, kas saistīti ar militāro materiālu attīstību, ražošanu, uzturēšanu un pārveidošanu.

8. ”Kvalitātes nodrošināšana” apzīmē īpašības un pasākumus, kas jānodrošina, lai garantētu militārās ražošanas un pakalpojumu kvalitāti.

1. Puses ar attiecīgo ministriju starpniecību, sadarbojas šādās jomās:

1. Atbilstošu apstākļu radīšanā Pušu valstu bruņotajiem spēkiem nepieciešamo rezerves daļu, instrumentu, ierīču, militāro materiālu un tehniskā ekipējuma kopējai pētīšanai, attīstīšanai, ražošanai un pārveidošanai.
2. Militārā ekipējuma pētniecības, attīstīšanas un ražošanas kopīgo projektu rezultātu izmantošanā abu Pušu teritorijā.
3. Militāro materiālu un pakalpojumu pētīšanā, ražošanā un projektēšanā.
4. Apstākļu radīšanā kopējām programmām abu Pušu un, ja saskaņots, arī trešo valstu militārās produkcijas ražošanā, attīstīšanā, tehnoloģijās un modernizācijā.
5. Kopēju zinātnisko pasākumu organizēšanā savstarpējo interešu sfērā.
6. Savstarpējā palīdzībā militārās rūpniecības produkcijas un pakalpojumu ražošanā un iegādē, kā arī Pušu izstrādājumu un ekipējuma modernizācijā.
7. Līgumu noslēgšanas veicināšanā starp Pušu valstu attiecīgajām ministrijām ieroču un militārā tehniskā ekipējuma, kā arī to sastāvdaļu tālākai pilnveidošanai un kopīgai ražošanai; militārās produkcijas iegādē un ražošanā saskaņā ar šo Vienošanos.
8. Kopējo projektu ietvaros kopīgi ražotās produkcijas pārdošanā trešajām valstīm saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

10. Sadarbībā starp militārajām tehniskajām iestādēm, militārās rūpniecības uzņēmumiem un remonta organizācijām, kas atrodas Pušu kompetences ietvaros.
11. Piedalīšanās militārās rūpniecības izstādēs un simpozijos, kas organizēti kādas Puses valsts teritorijā.

1. Lai īstenotu šīs Vienošanās noteikumus, Puses izveido kopīgo Latvijas un Čehijas koordinācijas komisiju (turpmāk - “Kopīgā komisija”), un tās dalībnieki pārstāv abas Puses.

2. Latvijas Republikas delegāciju Kopīgajā komisijā vada Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārstāvis; Čehijas Republikas delegāciju Kopīgā komisijā vada Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

3. Starpniekorganizācijas, kuru atbildībā ir Kopīgās komisijas organizatoriskie un sadarbības pasākumi, ir:

• Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija;
• Čehijas Republikas Aizsardzības ministrija.

4. Katru Pusi Kopīgajā komisijā pārstāv ne vairāk par septiņiem dalībniekiem. Kopīgā komisija, ja nepieciešams, uzaicina ekspertus, un uz viņiem attiecas tie paši noteikumi, kas uz dalībniekiem.

5. Šīs Vienošanās ietvaros un saskaņā ar savu kompetenci Kopīgā komisija īpaši pilda turpmāko:

1. Izvēlas un nosaka konkrētās sadarbības jomas saskaņā ar šīs Vienošanās 4.pantu.
2. Izvēlas projektus, ko realizē kopīgi, un nosaka to īstenošanai vispiemērotākās sadarbības formas un metodes.
3. Nosaka un izvēlas Pušu vietējās uzņēmējsabiedrības, kas varētu būt Pušu potenciālie partneri.
4. Apmainās ar informāciju sadarbības priekšlikumu realizēšanai kopējo programmu īstenošanas laikā.
5. Iesniedz attiecīgajās varas iestādēs priekšlikumus, viedokļus un rekomendācijas par trešo valstu iesaistīšanu kopējos projektos.
6. Izstrādā noteikumus apstiprināto projektu un ieceru realizēšanai.
7. Ierosina līgumu izstrādāšanu kopējām programmām.
8. Atvieglo tiešos kontaktus starp konkrētajām uzņēmējsabiedrībām, valdības institūcijām un pārējām Pušu organizācijām.

6. Kopīgā komisija tiekas savstarpēji noteiktā laikā vismaz vienu reizi trijos gados; priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar regulāras rotācijas principu vienmēr pilda Uzņēmējas valsts delegācijas vadītājs, kurš ir atbildīgs par sanāksmes sasaukšanu un organizēšanu.

7. Delegāciju vadītāji informē viens otru par jautājumiem un tematiem, kuru apspriešanai Kopīgā komisija sasaukta. Visi temati un jautājumi Kopīgās komisijas dienas kārtībā precizējami vismaz 30 dienas pirms saskaņotās sanāksmes.

8. Sanāksmes ierosina priekšsēdētājs – Uzņēmējas Puses delegācijas vadītājs, trīs mēnešus pirms piedāvātā Kopīgās komisijas sanāksmes datuma nosūtīdams oficiālu ielūgumu otrajai Pusei.

9. Lai varētu piešķirt nepieciešamos finansu līdzekļus Kopigās komisijas sanāksmes organizēšanai, Uzņēmējai Pusei par plānoto sanāksmes datumu jāinformē Sūtītāja Puse vismaz trīs mēnešus pirms gada sākuma.

1. Detaļas, kas skar sadarbību kopējos projektos, ietveramas Īstenošanas līgumos. Īstenošanas līgumi noslēdzami starp attiecīgajām ministrijām viņu kompetences ietvaros, darbi notiek uz Īstenošanas līgumu pamata.

2. Gadījumā, ja kāds Īstenošanas līgums tiek izbeigts, attiecīgās ministrijas apņemas izpildīt visas saistības, ko uzņēmušās pirms paziņojuma par izbeigšanu. Pušu starpā tiek noslēgts Īstenošanas līguma izbeigšanas dokuments, kurā norādāmas izpildītās un neizpildītās saistības.

3. Īstenošanas līguma izbeigšana neizbeidz šo Vienošanos.

4. Sadarbība realizējama, balstoties uz savstarpēja izdevīguma principa, ņemot vērā abpusējās intereses un otras Puses vajadzības.

5. Puses sadarbojas vienīgi jautājumos, kas saistīti ar viņu aizsardzības rūpniecību. Jautājumu, kas ir trešo valstu interesēs, iekļaušana par kopējo sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā ir iespējama vienīgi saskaņā ar vienošanos starp Pusēm.

6. Ja Puses vienojušās, ņemdamas vērā šīs Vienošanās principus, sastādāmi ikgadējie sadarbības plāni.

7. Puses izskata un pieņem lēmumus par trešo valstu uzaicināšanu piedalīties Latvijas Republikas un Čehijas Republikas kopējos ražošanas projektos saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

1. Par Pušu tiesībām un pienākumiem, kas skar rūpniecisko un intelektuālo īpašumu, ražošanu savā valstī, ražošanas licenču izsniegšanu, pārdošanu trešajām valstīm un jaunu produktu un izgudrojumu, kuri radīti kopējos projektos, patentu aizsardzību, lemj saskaņā ar Īstenošanas līgumiem, kurus noslēdz katram kopējam projektam. Minētie līgumi ir saskaņā ar noteikumiem un starptautiskajiem līgumiem autortiesību aizsardzības jomā, kas ir spēkā katrā valstī. Šajos līgumos detalizēti atrunātas savstarpējo parādu un kredītu, kas izriet no pētīšanas, attīstīšanas, ražošanas, iepirkšanas, tehnisko pakalpojumu sniegšanas, personāla un infrastruktūras nodrošināšanas izrietošo kārtošanas formas, vietas, laika un nosacījumu principi un kārtība, ar autortiesībām saistītie finansiālie un juridiskie pienākumi.

2. Savstarpēji apmainītos un pieejamos materiālus un informāciju par aizsardzības rūpniecību var publicēt vai izpaust trešajai personai vienīgi ar izsniedzējas Puses rakstisku piekrišanu.

3. Puses ievēro autortiesības un pārējos ierobežojumus, kas skar visu materiālu, produktu un datu, kurus saskaņā ar šo Vienošanos piegādājusi otra Puse, reproducēšanu, kopēšanu, izmantošanu un izplatīšanu.

1. Klasificētās informācijas aizsardzību nosaka īpaša vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Čehijas Republikas valdību. Kamēr minētā vienošanās nav stājusies spēkā, klasificētās informācijas aizsardzību nosaka 1999.gada 10.maijā Prāgā parakstītās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās noteikumi par klasificētās militārās informācijas aizsardzību .

2. Ja nepieciešams, atsevišķas vienošanās noteikumus par klasificētās informācijas aizsardzību var precizēt konkrētajos Īstenošanas līgumos vai kontraktu dokumentos, par kuriem vienojušās Puses. Tomēr tādā veidā noteiktai aizsardzībai jābūt līdzīgai vai augstākai nekā 1.daļā minētajās vienošanās.

1. Rūpnieciskās sadarbības aizsardzības jomā un militāro preču un pakalpojumu sagādes vajadzībām Puses izveido uz ISO 9000, STANAG un AQAP 100 bāzētus standartus. Par šo standartu piemērošanu vienmēr vienojas attiecīgos līgumos, protokolos un kontraktos, ko paraksta Pušu starpā.

2. Sadarbību kvalitātes nodrošināšanā nosaka atsevišķā līgumā starp Pušu Aizsardzības ministrijām.

1. Izdevumus, kas saistīti ar Kopīgās komisijas sanāksmēm, izņemot starptautiskās transportēšanas izmaksas un atalgojumu, sedz Uzņēmēja Puse pēc savstarpējības principa.

2. Viesu personāls un apgādājamie, kas nosūtīti saskaņā ar šo Vienošanos, ievēro Uzņēmējas Puses likumus.

Viesu personāls un apgādājamie, kas uzturas saskaņā ar šo Vienošanos Uzņēmējas Puses teritorijā, ievēro tās normatīvos aktus. Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti Uzņēmējas Puses teritorijā, tiesības realizēt jurisdikciju pieder Uzņēmējai Pusei.

1. Domstarpības, kas var rasties Pušu starpā sakarā ar šīs Vienošanās vai Īstenošanas līgumu interpretāciju vai realizāciju, pēc vienas Puses pieprasījuma risināmas nekavējoties savstarpēju konsultāciju ceļā Kopīgajā komisijā. Nekādas domstarpības, kas izriet no šīs Vienošanās (izņemot no Īstenošanas līgumiem izrietošās domstarpības), nedrīkst iesniegt izskatīšanai starptautiskā tiesā vai trešajām personām.

2. Ja domstarpības Kopējā komisijā nav atrisinātas 90 dienu laikā kopš Puses ierosinājuma iesniegšanas, tās izšķiramas Latvijas Republikas aizsardzības ministra un Čehijas Republikas aizsardzības ministra līmenī.

Zaudējumus, kas radušies saistību pārkāpšanas dēļ, sedz tā Puse, kuras darbība radījusi zaudējumus.

1.Vienošanās stājas spēkā Pušu diplomātisko notu apmaiņas datumā, kuras apliecina, ka nacionālās prasības attiecībā uz stāšanos spēkā ir izpildītas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem noteikumiem. Vienošanās noslēgta uz 5 gadiem, un tās darbība tiks automātiski pagarināta uz nākamo gadu, ja vien, ne vēlāk kā 30 dienas pirms Vienošanās darbības termiņa izbeigšanās, kāda Puse nav rakstiski paziņojusi par denonsēšanu.

2. Vienošanos var pārskatīt vai grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā Puses uzsāk konsultācijas 90 dienu laikā pēc tam, kad Puse ir informējusi otru Pusi par iepriekš minētās pārskatīšanas vai grozīšanas nepieciešamību. Saskaņotā Vienošanās pārskatīšana vai grozīšana stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1.daļas noteikumiem. Labojumi un grozījumi jānoformē rakstiski.

3.Vienošanās izbeigšanas gadījumā attiecīgās ministrijas konsultējas savā starpā par vispiemērotākajiem pasākumiem, kas jāveic konkrētā Īstenošanas līguma izbeigšanai.

Parakstīts Rīgā 2000.gada 21.jūnijā divos oriģināleksemplāros latviešu, čehu un angļu valodā. Visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Vārds: Ģirts Valdis Kristovskis Vārds: Vladimir Vetchż

Amats: aizsardzības ministrs Amats: aizsardzības ministrs

1. Creation of appropriate conditions for common research, development, production and modification of spare parts, tools, instruments, defence materials and technical equipment required by the Armed Forces of the Parties' states.
2. Application of results of common research, development and production projects in the field of the military equipment on the territory of states of both Parties.
3. Research, production and design in the field of defence material and services.
4. Creation of conditions for joint programs of production, development, technology and modernization concerning the defence products of both Parties, and if agreed upon, also of the third countries.
5. Organization of joint scientific activities in the area of mutual interest.
6. Mutual assistance in the field of production, procurement of defence industrial products and services, as well as modernization of works and equipment of the Parties.
7. Encouragement of concluding agreements between appropriate departments of the Parties' states on further development and joint production of weapons and military technical equipment as well as of their parts, on the procurement and production of defence products under this Agreement.
8. Sale of the jointly achieved final products made in joint projects to third countries according to a mutual agreement.

• Ministry of Defence of the Republic of Latvia.
• Ministry of Defence of the Czech Republic.

1. Selection and definition of concrete areas of co-operation according to Article 4 of this Agreement.
2. Selection of projects, which will be jointly realized, and identification of the most appropriate types and methods of co-operation during their implementation.
3. Identification and selection of the Parties' local companies, which could be potential partners of the Parties:
4. Exchange of information for the purpose of realization of proposals on co-operation during implementation of joint programs.
5. Presentation of proposals, standpoints and recommendations about the involvement of the third country into the joint project to the respective authorities.
6. Elaboration of regulations for realization of approved projects and intentions.
7. To take the initiative the creation of agreements concerning of joint programs.
8. To ease direct contacts between the concrete companies, government institutions and other organizations of the Parties.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Araslanova

7335133