14

18.12.2000

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā”

(Reģ.nr.611, dok.nr.2132) izskatīšanai 2.lasījumā

Spēkā esošā redakcija

Grozījumi

 

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “Muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Galvenā muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

     

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “Muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Galvenā muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) Ārvalstu personas - personas, kas nav Latvijas Republikas personas.

(2) Ārvalstu preces - preces, kas nav Latvijas preces.

(3) Brīvā zona - norobežota Latvijas Republikas valsts teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm.

(22) Principāls - persona, kura pati vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, iesniedzot attiecīgo deklarāciju, uzņemas atbildību par tranzīta procedūras veikšanu.

2. 1.pantā:

izslēgt pirmo un trešo daļu;

aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu “attiecīgo” ar vārdu “muitas”;

Deputāts G.Bojārs

Likumprojekta 1.pantā izslēgt vārdus “un trešo daļu”.

Atbalstīt

2. 1.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu “attiecīgo” ar vārdu “muitas”;

 

papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(23) Muitas režīms – pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kas pārvietojamas pāri muitas robežai.

(24) Muitas maksājumu atmaksāšana - pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, kuru veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemtu lēmumu.

(25) Atbrīvojums no muitas maksājumu samaksas – Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai tās nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.”

  •  

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt 1.panta 23.daļu

    Neatbalstīt

    papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

    “(23) Muitas režīms – pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kas pārvietojamas pāri muitas robežai.

    (24) Muitas maksājumu atmaksāšana - pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, kuru veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemtu lēmumu.

    (25) Atbrīvojums no muitas maksājumu samaksas – Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai tās nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.”

    1.pants. Terminu skaidrojums

    (15) Muitošana - šajā likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.

    7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti

    (2) Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti, kas attiecas uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai vai muitas procedūru piemērošanu, stājas spēkā tajos norādītajā datumā, bet ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

    20.pants. Kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai

    (5) Preču pārvietošana pāri muitas robežai veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar piemērotajām muitas procedūrām.

    29.pants. Galvojuma veidi un nodrošinājums

    (2) Galvojuma veidi ir šādi:

    1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru;

    2) vispārējs galvojums - paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam.

    (5) Galvojumu nodrošina persona, kas ir vai arī var būt atbildīga par preču pagaidu uzglabāšanu, muitas procedūru izpildi. Muitas iestādes nedrīkst pieprasīt galvojumu, kas ir lielāks par iespējamā muitas parāda apjomu.

    3. Aizstāt 1.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta otrajā daļā, 20.panta piektajā daļā, 29.panta otrās daļas 1.punktā un piektajā daļā vārdus “muitas procedūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “muitas procedūra vai cits muitas režīms” (attiecīgā locījumā).

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

    Neatbalstīt

    3. Aizstāt 1.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta otrajā daļā, 20.panta piektajā daļā, 29.panta otrās daļas 1.punktā un piektajā daļā vārdus “muitas procedūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “muitas procedūra vai cits muitas režīms” (attiecīgā locījumā).

    8.pants. Konfidencialitāte

    (1) Informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, atļauts izmantot tikai muitas darbībā.

    (2) Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, vai konfidenciālu informāciju (informācija, kas nav vispārpieejama un var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm) aizliegts izpaust, izmantot muitas amatpersonu personiskiem nolūkiem, nodot trešajām personām, kā arī valsts iestādēm, izņemot gadījumus, kas paredzēti normatīvajos aktos.

    4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

    “8.pants. Konfidencialitāte

    Muitas amatpersonām aizliegts izpaust vai izmantot personiskiem nolūkiem informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzēto gadījumu.”

  •  

     

     

     

     

     

  • Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

     

     

     

     

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izteikt likuma 8. pantu šādā redakcijā:

    ‘’8. pants. Konfidencialitāte

    Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētus gadījumus.’’.

    Daļēji atbalstīt Juridiskā biroja priekš-likumā

     

    Atbalstīt

    4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

    ‘’8. pants. Konfidencialitāte

    Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētus gadījumus.’’.

    12.pants. Muitas amatpersonu lēmumi

    (4) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt 30 dienu laikā pēc to saņemšanas.

    5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām papildināt likuma 12. panta ceturtās daļas jauno redakciju ar vārdiem ‘’un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību’’

    Atbalstīt

    5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

    13.pants. Informācija par muitas lietām

    (1) Muitas iestādes sniedz valsts institūcijām un ieinteresētajām personām informāciju par šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu piemērošanas kārtību, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta izdotajiem normatīvajiem aktiem.

    6. Papildināt 13.panta pirmo daļu aiz vārda “personām” ar vārdiem “pēc to rakstiska vai mutiska pieprasījuma”.

         

    6. Papildināt 13.panta pirmo daļu aiz vārda “personām” ar vārdiem “pēc to rakstiska vai mutiska pieprasījuma”.

    13.1 pants. Atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

    (1) Uz personas rakstveida iesnieguma pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde rakstveidā sniedz atzinumu par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

    (2) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes sniegtais atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vienīgi preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.

    (3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

    (4) Atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

    (5) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, kad atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

    7. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

    “13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

    (1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

    (2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai attiecīgi preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kurām ir pabeigta muitošana.

    (3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

    (4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

    (5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

         

    7. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

    “13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

    (1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

    (2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai attiecīgi preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kurām ir pabeigta muitošana.

    (3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

    (4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

    (5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

     

    (6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā vēl sešus mēnešus pēc Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojuma par atzinuma spēkā neesamību saņemšanas, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām aizstāt likuma 13.1 panta sestajā daļā vārdus ‘’ir spēkā’’ ar vārdiem ‘’ir izmantojams’’.

    Atbalstīt

    (6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojuma par atzinuma spēkā neesamību saņemšanas, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

    15.pants. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

    (1) Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas iestādes lēmumu, kas attiecas uz šo personu.

    (2) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumus var pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.

    8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.”

         

    8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.”

    16.pants. Lēmuma izpildes pārtraukšana

    (1) Ja muitas iestādes lēmums tiek pārsūdzēts, tā izpilde apturama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

    9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

         

    9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

     

    19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem

    (1) Fizisko un juridisko personu atbildība par šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktās kārtības neievērošanu iestājas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

    (2) {<*> - Izslēgta ar 22.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.].

    (3) Lietvedība muitas noteikumu pārkāpumu lietās veicama saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

    10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

    “19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu maksāšanas kārtības neievērošanu

    (1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

    (2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu maksāšanas iestājas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 10.panta 2.daļu.

    Neatbalstīt

    10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

    “19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu maksāšanas kārtības neievērošanu

    (1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

    (2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu maksāšanas iestājas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem.”

    B sadaļa

    Muitas procedūras

    11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “B sadaļa. Muitas procedūras un citi muitas režīmi”.

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 11.pantu.

    Neatbalstīt

    11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “B sadaļa. Muitas procedūras un citi muitas režīmi”.

    23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

    Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai var aizliegt vai ierobežot starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

    12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

    “23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

    Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā vai komercīpašuma aizsardzība.”

         

    12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

    “23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

    Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā vai komercīpašuma aizsardzība.”

    24.pants. Muitas procedūru veidi

    (1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteiktas šādas muitas procedūras:

    1) izlaišana brīvam apgrozījumam;

    2) ievešana uz laiku;

    3) izvešana uz laiku;

    4) atpakaļievešana (reimports);

    5) ievešana muitas noliktavā;

    6) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

    7) ievešana pārstrādei;

    8) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

    9) izvešana (eksports);

    10) izvešana pārstrādei;

    11) atpakaļizvešana (reeksports);

    12) tranzīts;

    13) iznīcināšana;

    14) atteikšanās par labu valstij;

    15) komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana.

    (2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas procedūru izpildes kārtību.

    13. 24.pantā:

    svītrot pirmās daļas 4., 6., 11., 13., 14. un 15.punktu;

    aizstāt otrajā daļā vārdu “procedūru” ar vārdu “režīmu”.

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 13.pantu.

    Neatbalstīt

    13. 24.pantā:

    svītrot pirmās daļas 4., 6., 11., 13., 14. un 15.punktu;

    aizstāt otrajā daļā vārdu “procedūru” ar vārdu “režīmu”.

    29.pants. Galvojuma veidi un nodrošinājums

    (2) Galvojuma veidi ir šādi:

    1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru;

    2) vispārējs galvojums - paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam.

       

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 29.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

    1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru. Šis galvojums var būt:

    a) pilnas likmes galvojums,

    b) fiksētas likmes galvojums;”

    Atbalstīt

    14. 29.pantā:

    izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

    1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru. Šis galvojums var būt:

    a) pilnas likmes galvojums,

    b) fiksētas likmes galvojums;”;

     

     

    (5) Galvojumu nodrošina persona, kas ir vai arī var būt atbildīga par preču pagaidu uzglabāšanu, muitas procedūru izpildi. Muitas iestādes nedrīkst pieprasīt galvojumu, kas ir lielāks par iespējamā muitas parāda apjomu.

       

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izslēgt 29.panta piektās daļas otro teikumu.

    Atbalstīt

    izslēgt piektās daļas otro teikumu.

    (6) Iespējamais muitas parāds ir tāds muitas parāds, kas var rasties, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.

    14. Izteikt 29.panta sesto daļu šādā redakcijā:

    “(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izstāt likumprojekta 14.pantā vārdus “nosaka” ar vārdiem “var noteikt”.

    Neatbalstīt

    izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

    “(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.”

    VIII nodaļa. Atpakaļievešana (reimports)

    40.pants. Procedūras (atpakaļievešana) darbības joma

    Atpakaļievešana (reimports) ir muitas procedūra, kas atļauj no muitas teritorijas saskaņā ar muitas procedūru - izvešana (eksports) izvestās Latvijas preces ievest atpakaļ šajā teritorijā, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.

    41.pants. Procedūras (atpakaļievešana) piemērošanas noteikumi

    (1) Lai piemērotu precēm atpakaļievešanas procedūru:

    1) tās ir jāieved atpakaļ muitas teritorijā divu gadu laikā, skaitot no preču izvešanas dienas;

    2) tām atpakaļievešanas brīdī ir jābūt tādā pašā veidā, kādā tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

    (2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču ievešanas brīdi.

    42.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

    (1) Atpakaļievedot preces, muitas iestāde no valsts budžeta atmaksā par preču izvešanu samaksātos muitas maksājumus.

    (2) Atpakaļievedot preces, preču valdītāji atmaksā valsts budžetā maksājumus, kas izmaksāti tiem par šo preču izvešanu.

     

     

    15. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

    “VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces

    40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi

    (1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un trīs gadu laikā tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro, ja:

    1) trīs gadu termiņš ir pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;

    2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus, pamatojoties uz lietošanas nosacījumu, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.

    (3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.

    41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana

    Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.

    42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana

    Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kas izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra – izvešana pārstrādei - , izņemot, ja šīs preces ir atpakaļievestas nemainītā veidā.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izteikt likuma 40. panta otrās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

    ‘’Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi’’.

     

    Atbalstīt

    15. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

    “VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces

    40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi

    (1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un trīs gadu laikā tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi

    1) trīs gadu termiņš ir pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;

    2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus, pamatojoties uz lietošanas nosacījumu, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.

    (3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.

    41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana

    Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.

    42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana

    Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kas izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra – izvešana pārstrādei - , izņemot, ja šīs preces ir atpakaļievestas nemainītā veidā.”

    X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

    56.pants. Procedūras (ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā) darbības joma

    Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūra, kas atļauj ievest preces muitas kontroles zonās, lidostās vai ostās, kuras atvērtas starptautiskajai satiksmei, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

    57.pants. Procedūras (ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā) piemērošanas noteikumi

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt jebkuras preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

    (2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preces realizācijas brīdi.

    58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikalu turētāji var būt tikai Latvijas Republikas personas.

    (2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbību, kārtību, kādā izsniedzama atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai, un šīs atļaujas derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

    (3) Atļauju beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai izsniedz, aptur vai anulē Valsts ieņēmumu dienests.

    (4) Atļauja tiek anulēta:

    1) ja tā izsniegta, pamatojoties uz nepilnīgām vai nepatiesām ziņām, kurām ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu;

    2) ja beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs neievēro šajā likumā noteikto kārtību, kā arī gadījumos, kad beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs tiek atzīts vai pasludina sevi par maksātnespējīgu.

    (5) Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

    (6) Atļauju apturot vai anulējot, turpmāka preču realizācija, kā arī jaunu preču ievešana veikalā nav pieļaujama. Ievesto preču izlaišana notiek saskaņā ar šo likumu.

    16. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

    “X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

    56.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā darbības joma

    Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras – ievešana muitas noliktavā - piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

    57.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā piemērošana

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

    (2) Procedūra – ievešana muitas noliktavā - tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.

    58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.

    (2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

         

    16. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

    “X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

    56.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā darbības joma

    Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras – ievešana muitas noliktavā - piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

    57.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā piemērošana

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

    (2) Procedūra – ievešana muitas noliktavā - tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.

    58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

    (1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.

    (2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

    65.pants. Muitas maksājumu noteikšana kompensācijas produktiem

    Kompensācijas produkti:

    2) ir apliekami ar preces ievedot piemērojamiem muitas maksājumiem, kurus aprēķina atbilstoši noteikumiem, ko paredz minētā muitas procedūra, ja šīm precēm piemērojama atlikšanas sistēma, tomēr:

    b) gadījumos, kad kompensācijas produktiem ir noteikta cita muitas procedūra, izņemot ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summai ir jābūt vienādai ar summu, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 63.pantā noteiktajai kārtībai;

    17. Aizstāt 65.panta 2.punkta b) apakšpunktā vārdus “63.pantā” ar vārdiem “64.pantā”.

         

    17. Aizstāt 65.panta 2.punkta b) apakšpunktā vārdus “63.pantā” ar vārdiem “64.pantā”.

    70.pants. Muitas maksājumu atmaksāšanas nosacījumi, piemērojot muitas procedūru - ievešana pārstrādei

    (1) Atļaujas turētājs var lūgt, lai muitas maksājumi, kas piemērojami, preces ievedot pārstrādei, tiktu atmaksāti vai netiktu piemēroti, ja viņš var sniegt muitas iestādei pamatotu apstiprinājumu tam, ka kompensācijas produkti, kas iegūti no ievestajām precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam, piemērojot atmaksas kārtību, ir vai nu:

    1) izvesti, vai

    2) nolūkā tos pēc tam atpakaļizvest pakļauti tādām procedūrām kā ievešana muitas noliktavā, ievešana uz laiku vai ievešana pārstrādei (atlikšanas sistēma), vai tiek ievesti brīvajā zonā ar nosacījumu, ka tiek izpildīti visi procedūras piemērošanas noteikumi.

    (4) Kompensācijas produktus, attiecībā uz kuriem piemērota kāda muitas procedūra vai kuri tiek ievesti brīvajā zonā atbilstoši šā panta pirmajā daļā paredzētajai kārtībai, izlaiž brīvam apgrozījumam tikai ar muitas iestādes atļauju; šādu atļauju izsniedz, ja tās nepieciešamība tiek attiecīgi pamatota. Šajā gadījumā, ja tas nav pretrunā ar šā likuma 65.panta 2.punktu, uzskata, ka preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summa, kas tiek atmaksāta vai netiek iekasēta, veido muitas parāda summu.

    97.pants. Brīvā zona

    (2) Preču ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no tās kontrolē muitas iestāde. Īpašos muitas kontroles pasākumus brīvajā zonā nosaka Ministru kabinets.

    98.pants. Brīvās zonas teritorija un caurlaides punkti

    (1) Brīvā zona tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.

    (2) Brīvās zonas teritorijai ir jābūt norobežotai (iežogotai),kompetentām iestādēm jānosaka katras brīvās zonas caurlaides punkti.

    18. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un 70.panta ceturtajā daļā, 97.panta nosaukumā un otrajā daļā, 98.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus “brīvā zona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvā zona vai brīvā noliktava” (attiecīgā locījumā).

         

    18. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un 70.panta ceturtajā daļā, 97.panta nosaukumā un otrajā daļā, 98.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus “brīvā zona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvā zona vai brīvā noliktava” (attiecīgā locījumā).

    99.pants. Preču pārbaude brīvajā zonā

    (1) Brīvās zonas caurlaides punktus iebraukšanai vai izbraukšanai nosaka brīvās zonas administrācija, saskaņojot to ar Valsts ieņēmumu dienestu. Brīvās zonas perimetrs un caurlaides punkti atrodas muitas iestāžu kontrolē.

    (2) Brīvajā zonā iebraucošās vai no tās izbraucošās personas un transportlīdzekļus var pakļaut muitas kontrolei. (3) Muitas iestādes drīkst pārbaudīt brīvajā zonā ievestās preces, kā arī izvedamās un tajā esošās preces. Lai nodrošinātu šādu pārbaudi, ikvienai personai ir jāiesniedz vai jāatstāj muitas iestādei vai tās pilnvarotai personai transporta pavaddokumenta kopija par ievedamajām un izvedamajām precēm. Ja šādas pārbaudes nepieciešamas, ir jānodrošina brīva piekļūšana precēm.

    100.pants. Preču uzrādīšanas noteikumi brīvajā zonā

    (1) Ja tas nav pretrunā ar šā likuma 99.panta trešo daļu, brīvajā zonā ievedamās preces var neuzrādīt muitas iestādei un par tām var neiesniegt muitas deklarāciju.

    (2) Preces ir jāuzrāda muitas iestādei un tās jāpakļauj paredzētajām muitas formalitātēm tikai tad, ja:

    1) tās ir pakļautas muitas procedūrai, kas tiek atcelta līdz ar šo preču ievešanu brīvajā zonā; tomēr, ja attiecīgā muitas procedūra ļauj preces neuzrādīt, to uzrādīšana netiek prasīta;

    2) tās ir novietotas brīvajā zonā pēc muitas iestādes lēmuma piešķirt tām preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem.

    (3) Muitas iestāde var pieprasīt, lai tai paziņo par precēm, kurām noteikti muitas maksājumi, kas piemērojami, preces izvedot, vai kurām paredzēti citi preču izvešanas nosacījumi.

    (4) Pēc ieinteresētās personas lūguma muitas iestāde apstiprina brīvajā zonā novietoto Latvijas vai ārvalstu preču statusu.

    101.pants. Preču atrašanās laiks brīvajā zonā

    Brīvajā zonā preču atrašanās laiks netiek ierobežots.

    102.pants. Dažādu preču novietošana brīvajā zonā

    (1) Brīvajā zonā var novietot gan Latvijas, gan ārvalstu preces.

    (2) Muitas iestāde drīkst pieprasīt, lai bīstamās preces vai preces, kas var sabojāt citas preces, tiktu novietotas īpaši šim nolūkam ierīkotās vietās.

    103.pants. Darbības ar precēm brīvajā zonā

    (1) Brīvajā zonā ir atļauta jebkura rūpnieciska un tirdznieciska darbība, kā arī visādu veidu pakalpojumu sniegšana atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Par darbību veikšanu ir iepriekš jāpaziņo muitas iestādei.

    (2) Muitas iestāde var noteikt īpašus aizliegumus vai ierobežojumus šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ņemot vērā konkrēto preču veidu vai muitas kontroles prasības.

    (3) Muitas iestāde personām, kas neievēro šo likumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aizliegt darboties brīvajā zonā.

    104.pants. Muitas procedūru piemērošana precēm brīvajā zonā

    (1) Brīvajā zonā novietotās ārvalstu preces var:

    1) izlaist brīvam apgrozījumam atbilstoši attiecīgajai muitas procedūrai;

    2) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    3) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei muitas kontrolē atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    4) pakļaut muitas procedūrai - ievešana uz laiku atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    5) nodot valstij bez atlīdzības;

    6) iznīcināt ar nosacījumu, ka ieinteresētā persona sniedz muitas iestādei visu nepieciešamo informāciju.

    (2) Ja preces ir pakļautas vienai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajām muitas procedūrām, Valsts ieņēmumu dienests, ja tas ir nepieciešams, var ņemt vērā konkrētās procedūras apstākļus un muitas kontroles noteikumus par brīvajām zonām un piemērot noteiktu kontroles kārtību.

     

    105. pants. Preču uzskaite un reģistrācija brīvajā zonā

    (1) Visām personām, kuras veic darbības, kas saistītas ar preču uzglabāšanu, apstrādi, pārdošanu vai pirkšanu brīvajā zonā, ir jāveic preču uzskaite muitas iestāžu apstiprinātā veidā. Preces ir jāreģistrē, tiklīdz tās ieved brīvajā zonā. Preču uzskaitei ir jābūt tādai, lai tā atspoguļotu preču kustību un nodrošinātu muitas iestādē iespēju identificēt preces.

    (2) Ja preces tiek pārkrautas brīvajā zonā, dokumentiem par šādu operāciju jāatrodas muitas iestādes rīcībā. Īslaicīga šādu preču uzglabāšana, ja tā saistīta ar pārkraušanu, uzskatāma par operācijas neatņemamu sastāvdaļu.

    106.pants. Preces muitas vērtībā neiekļaujamās izmaksas

    Ja rodas muitas parāds par ārvalstu precēm un šādu preču muitas vērtība aprēķināma, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kurā ieskaitītas izmaksas, kas saistītas ar preču uzglabāšanu muitas noliktavā vai saglabāšanu laikā, kamēr tās atrodas brīvajā zonā, šādas izmaksas nav ieskaitāmas muitas vērtībā, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no faktiski samaksātās vai maksājamās preču cenas.

    133.pants. Deklarēšanas vispārīgie noteikumi

    (1) Visas preces, kuras paredzēts pakļaut muitas procedūrai, ir jādeklarē.

    (2) Latvijas preces, kuras deklarētas kādai no šādām muitas procedūrām - izvešanai, izvešanai pārstrādei, tranzītam vai ievešanai muitas noliktavā, tiek pakļautas muitas kontrolei no muitas deklarācijas saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tās izved no muitas teritorijas vai iznīcina vai kad tiek anulēta muitas deklarācija.

    (3) Ārvalstu preces atrodas muitas kontrolē no brīža, kad tās ievestas muitas teritorijā, līdz brīdim, kad tās kļūst par Latvijas precēm, tiek ievestas brīvajā zonā, tiek atpakaļizvestas no muitas teritorijas, tiek iznīcinātas vai arī persona atsakās no tām par labu valstij.

             

    71.pants. Muitas procedūra - ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu

    Muitas procedūra - ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu, ir piemērojama arī gadījumos, ja kompensācijas produkti var pretendēt uz preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu atvieglojumiem, kuri būtu piemērojami identiskiem produktiem, kas iegūti no Latvijas precēm, nevis no ievestajām precēm.

    19. Aizstāt 71.pantā vārdu “ievedot” ar vārdu “izvedot”.

         

    19. Aizstāt 71.pantā vārdu “ievedot” ar vārdu “izvedot”.

    77.pants. Procedūras (preču izvešana) piemērošanas nosacījumi

    (2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas vai ievestas brīvajā zonā vai muitas noliktavā.

    20. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 20.pantu.

    Neatbalstīt

    20. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.”

    79.pants. Gadījumi, kad procedūra (izvešana pārstrādei) netiek piemērota

    Muitas procedūra - izvešana pārstrādei nav piemērojama Latvijas precēm, kuru izvešana ir saistīta ar preces izvedot piemērojamo muitas maksājumu:

    1) atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem;

    2) atlīdzinājuma summas piešķiršanu vai kurām tiek piešķirtas citas finansiālas priekšrocības, nevis minētās atlīdzinājuma summas, kas par šādu preču izvešanu paredzētas atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai.

    21. Aizstāt 79.pantā vārdu “izvedot” ar vārdu “ievedot”.

         

    21. Aizstāt 79.pantā vārdu “izvedot” ar vārdu “ievedot”.

    90.pants. Tranzīta procedūras darbības joma

    (1) Tranzīta procedūra atļauj muitas kontrolē pārvietot no Latvijas muitas teritorijas vienas muitas iestādes uz otru iestādi:

    3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA grāmatiņu (karneti) (atbilstoši ATA konvencijai)

    22. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu).”

         

    22. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu).”

    92.pants. Pasākumi, kas veicami avārijas vai nepārvaramas varas darbības gadījumā

    (2) Valsts ieņēmumu dienests neatlīdzina zaudējumus, kas radušies pārvadātājam, veicot pasākumus saskaņā ar šā panta normām.

    23. Izslēgt 92.panta otro daļu.

         

    23. Izslēgt 92.panta otro daļu.

    93.pants. Galvojums tranzīta procedūras izpildei

    (2) Izņemot Ministru kabineta īpaši noteiktos gadījumus, galvojums nav jāiesniedz par:

    1) jūras un gaisa pārvadājumiem;

    2) transportēšanu pa cauruļvadiem;

    3) valsts dzelzceļa pārvadājumiem.

    24. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “valsts”.

         

    24. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “valsts”.

    94.pants. Atbildība par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu

    25. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas”.

         

    25. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas”.

    XVI nodaļa. Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana

    95.pants. Procedūras (komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana) darbības joma

    (1) Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana ir muitas procedūra, kas atļauj pārvietot pāri muitas robežai komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumus vai papildināt tos muitas teritorijā, neapliekot šos krājumus ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tiem citus tirdzniecības politikas pasākumus.

    (2) Komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumi ir:

    1) preces, kas paredzētas komerciālo transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu vai vilcienu) pasažieru un apkalpes patēriņam, arī pārdošanai brauciena laikā;

    2) preces, kas nepieciešamas komerciālo transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu vai vilcienu) darbībai un uzturēšanai (arī degviela, smēreļļas), izņemot rezerves daļas un ekipējumu, kas atrodas uz komerciālā transportlīdzekļa, tam iebraucot muitas teritorijā vai gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis tiek papildināts muitas teritorijā un minētās preces paredzētas starptautiskajiem pasažieru vai preču pārvadājumiem.

    96.pants. Procedūras (komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana) piemērošanas noteikumi

    (1) Komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumus drīkst izmantot tikai šādiem nolūkiem:

    1) komerciālo transportlīdzekļu apkalpes un pasažieru patēriņam, kā arī šo krājumu pārdošanai brauciena laikā;

    2) komerciālo transportlīdzekļu darbībai un to uzturēšanai.

    (2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar muitas deklarācijas pieņemšanas brīdi.

    26. Izslēgt XVI nodaļu.

         

    26. Izslēgt XVI nodaļu.

    XVII nodaļa. Muitas procedūru un preču izmantošanas kārtības citi veidi

    27. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “XVII nodaļa. Citi muitas režīmi”.

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 27.pantu.

    Neatbalstīt

    27. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “XVII nodaļa. Citi muitas režīmi”.

    97.pants. Brīvā zona

    (1) Brīvā zona ir Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kura ir norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā:

    1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm;

    28. Izteikt 97.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Brīvā zona un brīvā noliktava ir attiecīgi Latvijas Republikas valsts teritorijas norobežota daļa un Latvijas Republikas valsts norobežota telpa, kurā:

    1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā pielīdzina ārpus muitas teritorijas esošām precēm;

    2) Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

         

    28. Izteikt 97.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Brīvā zona un brīvā noliktava ir attiecīgi Latvijas Republikas valsts teritorijas norobežota daļa un Latvijas Republikas valsts norobežota telpa, kurā:

    1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā pielīdzina ārpus muitas teritorijas esošām precēm;

    2) Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

     

    100.pants. Preču uzrādīšanas noteikumi brīvajā zonā

    (4) Pēc ieinteresētās personas lūguma muitas iestāde apstiprina brīvajā zonā novietoto Latvijas vai ārvalstu preču statusu.

    29. Papildināt 100.panta ceturto daļu ar vārdiem “izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu”.

         

    29. Papildināt 100.panta ceturto daļu ar vārdiem “izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu”.

    104.pants. Muitas procedūru piemērošana precēm brīvajā zonā

    (1) Brīvajā zonā novietotās ārvalstu preces var:

    1) izlaist brīvam apgrozījumam atbilstoši attiecīgajai muitas procedūrai; 2) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    3) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei muitas kontrolē atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    4) pakļaut muitas procedūrai - ievešana uz laiku atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

    5) nodot valstij bez atlīdzības;

    6) iznīcināt ar nosacījumu, ka ieinteresētā persona sniedz muitas iestādei visu nepieciešamo informāciju.

    30. 104.pantā:

    izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “104.pants.Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā”;

    izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

    “5) atteikties par labu valstij;”;

    papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

    “7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 30.pantu

    Neatbalstīt

    30. 104.pantā:

    izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “104.pants.Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā”;

    izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

    “5) atteikties par labu valstij;”;

    papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

    “7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai.”

     

    31. Papildināt likumu ar 104.1 pantu šādā redakcijā:

    “104.1 pants. Preču patērēšana vai lietošana brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās

    (1) Ja netiek piemēroti 104.panta noteikumi, ārvalstu preces un 97.panta pirmās daļas 2.punktā minētās Latvijas preces aizliegts patērēt vai lietot brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās.

    (2) Tomēr šī panta pirmā daļa neizslēdz tādu preču lietošanu vai patēriņu, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neparedz muitas maksājumu vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. Šajā gadījumā netiek prasīta muitas deklarācija preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai ievešanai uz laiku.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 31.pantu.

    Neatbalstīt

    31. Papildināt likumu ar 104.1 pantu šādā redakcijā:

    “104.1 pants. Preču patērēšana vai lietošana brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās

    (1) Ja netiek piemēroti 104.panta noteikumi, ārvalstu preces un 97.panta pirmās daļas 2.punktā minētās Latvijas preces aizliegts patērēt vai lietot brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās.

    (2) Tomēr šī panta pirmā daļa neizslēdz tādu preču lietošanu vai patēriņu, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neparedz muitas maksājumu vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. Šajā gadījumā netiek prasīta muitas deklarācija preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai ievešanai uz laiku.”

     

    32. Papildināt likumu ar 105.1 pantu šādā redakcijā:

    “105.1 pants. Preču izvešana no brīvajām zonām vai brīvajām noliktavām

    (1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

    1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas, vai

    2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.

    (2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot, ja preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izslēgt 105.1 panta pirmās daļas 1. punkta beigās vārdu ‘’vai’’.

     

    Atbalstīt

    32. Papildināt likumu ar 105.1 pantu šādā redakcijā:

    “105.1 pants. Preču izvešana no brīvajām zonām vai brīvajām noliktavām

    (1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

    1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas,

    2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.

    (2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot, ja preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru.”

    106.pants. Preces muitas vērtībā neiekļaujamās izmaksas

    Ja rodas muitas parāds par ārvalstu precēm un šādu preču muitas vērtība aprēķināma, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kurā ieskaitītas izmaksas, kas saistītas ar preču uzglabāšanu muitas noliktavā vai saglabāšanu laikā, kamēr tās atrodas brīvajā zonā, šādas izmaksas nav ieskaitāmas muitas vērtībā, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no faktiski samaksātās vai maksājamās preču cenas.

    33. Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar muitas iestādes atļauju pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai, preču veids, muitas vērtība un preču daudzums, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja lūguma netiek ņemts vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai 184.pantā paredzētajā laikā.”

         

    33. Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar muitas iestādes atļauju pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai, preču veids, muitas vērtība un preču daudzums, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja lūguma netiek ņemts vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai 184.pantā paredzētajā laikā.”

     

    34. Papildināt likumu ar 106.1 un 106.2 pantu šādā redakcijā:

    “106.1 pants. Preču statusa apstiprinājums

    (1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.

    (2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:

    1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;

    2) ārvalstu precēm - pārējos gadījumos.

    106.2 pants. Izvedamo preču muitas kontrole

    Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi.”

         

    34. Papildināt likumu ar 106.1 un 106.2 pantu šādā redakcijā:

    “106.1 pants. Preču statusa apstiprinājums

    (1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.

    (2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:

    1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;

    2) ārvalstu precēm - pārējos gadījumos.

    106.2 pants. Izvedamo preču muitas kontrole

    Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi.”

    107.pants. Atpakaļizvešana, iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij

    (1) Atpakaļizvešana ir muitas procedūra, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus.

    (2) Iznīcināšana ir muitas procedūra, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

    (3) Atteikšanās par labu valstij ir muitas procedūra, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

    35. 107.pantā:

    aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīms”;

    papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

    “Par preču atpakaļizvešanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.”;

    papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei - , ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt 35.panta pirmo daļu.

    Neatbalstīt

    35. 107.pantā:

    aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīms”;

    papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

    “Par preču atpakaļizvešanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.”;

    papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei - , ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus.”

    108.pants. Procedūru (iznīcināšana, atteikšanās par labu valstij) piemērošanas noteikumi

    36. Izteikt 108.panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “108.pants.Muitas režīma - iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij - piemērošanas noteikumi”.

     

    Deputāts G.Bojārs

    izslēgt likumprojekta 36.pantu.

    Neatbalstīt

    36. Izteikt 108.panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “108.pants.Muitas režīma - iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij - piemērošanas noteikumi”.

    109.pants. Muitas kontrole un tās formas

    (1) Muitas kontroli veic muitas amatpersonas, pārbaudot muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, izdarot preču apskati, ņemot paraugus, uzskaitot preces, kas tiek pārvietotas pāri muitas robežai, pārbaudot uzskaites un atskaites sistēmas ievērošanu muitas noliktavās, muitas kontroles zonās, beznodokļu tirdzniecības veikalos, brīvajās zonās un citās vietās, kurās atrodas muitas kontrolei pakļautās preces, kā arī izmantojot citas formas, kas paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    37. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu.”

     

         

    37. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu.”

     

    112.pants. Atbrīvojums no muitas kontroles

    (1) Diplomātu un viņu ģimenes locekļu, Latvijas Republikas Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekļu un diplomātisko kurjeru personīgās lietošanas preces tiek atbrīvotas no muitas kontroles pasākumiem, ja nav pamatotu aizdomu, ka starp tām atrodas preces:

    1) kuras nav paredzētas personīgai lietošanai vai diplomātiskās pārstāvniecības oficiālai lietošanai (attiecībā uz Latvijas Republikas diplomātiem);

    2) kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

    3) kuru ievešanu vai izvešanu regulē karantīnas vai citi speciāli noteikumi.

    (2) Preču apskate izdarāma tikai minēto personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

    (3) Latvijas Republikas diplomātiskā pasta sūtījumi ir atbrīvoti no muitas kontroles pasākumiem.

    38. Izslēgt 112.pantu.

         

    38. Izslēgt 112.pantu.

    113.pants. Personas apskate

    (1) Personas apskati kā muitas kontroles izņēmuma formu var izdarīt ar muitas iestādes vadītāja vai viņu aizstājošās amatpersonas rakstveida lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona, kas šķērso muitas robežu, atrodoties muitas kontroles zonā, slēpj pie sevis preces, kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai kuras tiek ievestas komerciāliem nolūkiem.

    39. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus “viņu aizstājošās” ar vārdiem “viņa pilnvarotās”.

         

    39. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus “viņu aizstājošās” ar vārdiem “viņa pilnvarotās”.

    114.pants. Preces, kas pakļautas muitas kontrolei

    (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku.

       

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 114.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij, kā arī kārtību, kādā veicama šo preču aizturēšana, konsfikācija un iznīcināšana.”

    Atbalstīt

    40. Izteikt 114.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij, kā arī kārtību, kādā veicama šo preču aizturēšana, konsfikācija un iznīcināšana.”

    (4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus, ņemot tos kopumā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kas ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana.

    (5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (ieskaitot dizaina darbu) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.

    40. Izteikt 114.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kas ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.

    (5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.”

         

    41. Izteikt 114.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kas ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.

    (5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.”

    115.pants. Muitas kontrole pēc preču izlaišanas

    Pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam muitas kontroli var veikt jebkurā laikā, ja ir pamats uzskatīt, ka netiek ievērotas starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu normas.

    41. Izslēgt 115.pantā vārdus “brīvam apgrozījumam”.

         

    42. Izslēgt 115.pantā vārdus “brīvam apgrozījumam”.

    120.pants. Pirmsmuitošanas darbību joma

    Pirmsmuitošanas darbības attiecībā uz muitas teritorijā ievestajām precēm tiek veiktas līdz muitas procedūras piemērošanai, un to laikā muitas iestādes veic kontroli, kas paredzēta, lai nepieļautu aizliegtu preču pārvietošanu pāri muitas robežai, kā arī lai veiktu preču identificēšanu.

    42. Papildināt 120.pantu aiz vārdiem “muitas procedūras” ar vārdiem “vai cita muitas režīma”.

     

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 42.pantu.

    Neatbalstīt

    43. Papildināt 120.pantu aiz vārdiem “muitas procedūras” ar vārdiem “vai cita muitas režīma”.

     

    121.pants. Preču un to dokumentu nogādāšana muitas iestādē (muitas punktā)

    (1) Šķērsojot muitas robežu, pārvadātājs ir atbildīgs par preču un to dokumentu nogādāšanu muitas iestādē (muitas punktā) nemainītā veidā un daudzumā.

    (2) Ja transportlīdzekļa avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā pārvadātājs nevar izpildīt pienākumus, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, viņš ir atbildīgs par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu preču vai pierādījumu saglabāšanu un nepieļautu neatļautu rīcību ar tām, kā arī par tūlītēju paziņošanu tuvākajai muitas iestādei un, ja nepieciešams, sanitārajai robežinspekcijai par notikuma būtību un preču atrašanās vietu. Muitas iestāde nosaka, kādi muitas kontroles pasākumi veicami šajā gadījumā.

    (3) Muitas iestādes neatlīdzina zaudējumus, kas radušies pārvadātājam, izpildot šā panta normu prasības.

    43. 121.pantā:

    izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “121.pants. Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par nepārvaramas varas apstākļiem”;

    papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Tiklīdz preces tiek uzrādītas, muitas iestāde tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu muitas režīmu.”;

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kas ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus.”

  •  

     

     

     

     

     

     

     

  •  

     

     

  •  

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izteikt likuma 121. panta nosaukumu šādā precizētā redakcijā;

    ‘’Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par transportlīdzekļa avāriju vai nepārvaramas varas apstākļiem’’.

    Deputāts G.Bojārs

    Likumprojekta 43.panta otrajā daļā izslēgt vārdus “vai citu muitas režīmu”.

    Deputāts G.Bojārs

    Izteikt likumprojekta 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “Tiklīdz preces tiek uzrādītas, ar muitas iestāžu atļauju attiecīgās personas tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu režīmu.”.

    Atbalstīt

     

     

     

     

     

     

     

     

    Neatbalstīt

     

     

     

    Atbalstīt

    44. 121.pantā:

    izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

    “Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par transportlīdzekļa avāriju vai nepārvaramas varas apstākļiem”;

    papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Tiklīdz preces tiek uzrādītas, ar muitas iestāžu atļauju attiecīgās personas tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu režīmu.”;

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kas ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus.”

    122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments

    (1) Personai ir tiesības iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu, piesakot preces un to dokumentus pēc to nogādāšanas muitas iestādē (muitas punktā) līdz muitas procedūras uzsākšanai.

    (2) Pirmsmuitošanas dokumentu neizmanto, ja, nogādājot preces muitas iestādē (muitas punktā), tām uzreiz tiek piemērota muitas procedūra.

    (3) Pirmsmuitošanas dokuments satur tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (4) Pirmsmuitošanas dokumenta vietā var izmantot transporta, tirdzniecības un cita veida dokumentus, arī tādus, kas izpildīti citās valodās, ja šie dokumenti satur pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

    (5) Pirmsmuitošanas dokuments noformējams iespējami īsā laikā.

    44. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

    “122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm

    (1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādē, tiklīdz preces ir tai uzrādītas līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanai. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (2) Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

    (3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz:

    1) persona, kas ievedusi preces muitas teritorijā vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas, vai

    2) persona, kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.

    (4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu un paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, ja pirms muitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.

    (5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja ir tiešs apdraudējums un nepieciešamība izkraut visas preces vai to daļu. Par to attiecīgi informē muitas iestādes.

    (6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt preču izkraušanu un izpakošanu.

    (7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas.”

  •  

     

  • Juridiskais birojs

    Ierosinām izslēgt 122. panta trešās daļas 1. punkta beigās vārdu ‘’vai’’.

    Deputāts G.Bojārs

    Likumprojekta 44.pantā izslēgt vārdus “vai citu muitas režīmu” attiecīgajā locījumā.

    Atbalstīt

     

     

     

    Neatbalstīt

    45. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

    “122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm

    (1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādē, tiklīdz preces ir tai uzrādītas līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanai. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (2) Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

    (3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz:

    1) persona, kas ievedusi preces muitas teritorijā vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas,

    2) persona, kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.

    (4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu un paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, ja pirms muitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.

    (5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja ir tiešs apdraudējums un nepieciešamība izkraut visas preces vai to daļu. Par to attiecīgi informē muitas iestādes.

    (6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt preču izkraušanu un izpakošanu.

    (7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas.”

    123.pants. Pagaidu uzglabāšanas vispārīgie noteikumi

    (1) Preces no pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas dienas līdz muitas procedūras piemērošanai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē. (2) Pagaidu uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 45 dienas, ja preces pārvieto ar jūras transportu, un 20 dienas, ja tās pārvieto ar citiem transporta veidiem, skaitot no dienas, kad ir iesniegts pirmsmuitošanas dokuments.

    (3) Preču pagaidu uzglabāšanas kārtību un uzglabāšanas vietas nosaka Ministru kabinets.

    45. 123.pantā:

    izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.”;

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai precēm šā panta otrajā daļā norādītajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.”;

    papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz īpašu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar to saistītos izdevumus.

    (5) Kārtību muitas teritorijā ievesto preču uzrādīšanai un pieteikšanai muitas iestādē, preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Likumprojekta 45.pantā izslēgt vārdus “vai citu muitas režīmu” attiecīgajā locījumā.

    Neatbalstīt

    46. 123.pantā:

    izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.”;

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai precēm šā panta otrajā daļā norādītajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.”;

    papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz īpašu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar to saistītos izdevumus.

    (5) Kārtību muitas teritorijā ievesto preču uzrādīšanai un pieteikšanai muitas iestādē, preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

    125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

    Ar muitas iestādes atļauju preču pagaidu uzglabāšanas laikā, nemainot šo preču īpašības, drīkst veikt šādas darbības:

    1) preču izkraušanu;

    2) preču apskati un izmērīšanu;

    3) preču paraugu ņemšanu.

    46. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

    “125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

    Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:

    1) preču izkraušanu;

    2) preču apskati un izmērīšanu;

    3) preču paraugu ņemšanu.”

         

    47. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

    “125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

    Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:

    1) preču izkraušanu;

    2) preču apskati un izmērīšanu;

    3) preču paraugu ņemšanu.”

    126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

    (1) Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču valdītājiem ir jāiesniedz šīm iestādēm muitošanai nepieciešamie dokumenti, kā arī ziņas, kas var būt arī svešvalodā.

    (2) Šo dokumentu un ziņu sarakstu, iesniegšanas kārtību un uzglabāšanas termiņu, kas nav mazāks par trim gadiem neatkarīgi no informācijas nesēja veida, saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem nosaka Ministru kabinets.

    47. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

    “126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

    Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču valdītājs un jebkura tieši vai netieši attiecīgajās ar muitas lietām saistītajās darbībās iesaistītā persona līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Aizstāt likumprojekta 47.pantā vārdus “preču valdītājs un jebkura tieši vai netieši attiecīgajās ar muitas lietām saistītajās darbībās iesaistītā persona” ar vārdiem “preču deklarētājs vai viņa pārstāvis”.

    Atbalstīt

    48. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

    “126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

    Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču deklarētājs vai viņa pārstāvis līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā.”

         

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 126.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Ārvalstu un Latvijas Republikas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri veic preču un pasažieru starptautiskos gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumus, sniedz bez maksas informāciju muitas iestādēm par šo pārvadājumu maršrutu un galamērķi, kā arī citu ar preču un pasažieru pārvadājumiem saistītu muitas kontrolei nepieciešamo informāciju, kuru pieprasījušas muitas iestādes”.

    Atbalstīt

    Izteikt 126.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Ārvalstu un Latvijas Republikas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri veic preču un pasažieru starptautiskos gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumus, sniedz bez maksas informāciju muitas iestādēm par šo pārvadājumu maršrutu un galamērķi, kā arī citu ar preču un pasažieru pārvadājumiem saistītu muitas kontrolei nepieciešamo informāciju, kuru pieprasījušas muitas iestādes”.

    134.pants. Muitas deklarācijas noformēšanas kārtība (1) Muitas deklarāciju noformē:

    1) rakstveidā;

    2) izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus, ja tas paredzēts Valsts ieņēmumu dienesta noteikumos;

    3) mutvārdos deklarējot preces; preču valdītājam izsakot vēlēšanos noteikt precēm muitas procedūru, ja šāda iespēja paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta noteikumos.

    48. 134.pantā:

    izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) mutiski deklarējot preces;”;

    papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos.”

         

    49. 134.pantā:

    izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) mutiski deklarējot preces;”;

    papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos.”

    136.pants. Deklarētājs

    (1) Atbilstoši šā likuma 18.pantam muitas deklarāciju var izpildīt jebkura persona, kura var uzrādīt muitas iestādei attiecīgās preces kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem, lai deklarētajām precēm piemērotu muitas procedūru noteikumus.

    49. Papildināt 136.panta pirmo daļu aiz vārdiem “var uzrādīt” ar vārdiem “vai ir uzrādījusi”.

         

    50. Papildināt 136.panta pirmo daļu aiz vārdiem “var uzrādīt” ar vārdiem “vai ir uzrādījusi”.

    137.pants. Labojumi muitas deklarācijā

    Pēc deklarētāja lūguma muitas iestāde var atļaut vienā vai vairākās muitas deklarācijas pozīcijās izdarīt labojumus pēc deklarācijas pieņemšanas muitas iestādē. Labojumi nedrīkst būt tādi, ka deklarāciju varētu piemērot citām precēm, nevis tām, par kurām deklarācija sākotnēji izpildīta. Nekādus labojumus muitas deklarācijā nedrīkst izdarīt pēc tam, kad muitas iestāde veikusi vismaz vienu no šādām darbībām:

    1) paziņojusi deklarētājam, ka paredzēts veikt preču pārbaudi;

    2) atklājusi, ka sniegtā informācija ir nepareiza;

    3) izlaidusi preces

    50. Papildināt 137.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.3 pants.”

         

    51. Papildināt 137.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.3 pants.”

    147.pants. Īpašie gadījumi rīcībai ar deklarētajām precēm

    Visas nepieciešamās darbības, arī preču konfiskācija un pārdošana, jāveic ar precēm, ja:

    2) preces nav nogādātas muitas noliktavā noteiktā laikā pēc attiecīgo

    muitas formalitāšu veikšanas.

    51. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas.”

         

    52. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas.”

     

    52. Papildināt likumu ar XXIII2 nodaļu šādā redakcijā:

    “XXIII2 nodaļa. Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude

    147.3 pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība

    (1) Pēcmuitošanas pārbaudi muitas iestāde veic pēc preču izlaišanas.

    (2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās, vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījumu dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.

    (3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju.”

  •  

     

     

     

     

     

  • Deputāts G.Bojārs

    Izteikt likumprojekta 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Muitas iestādes pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāja lūguma var veikt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas.”

    Juridiskais birojs

    Ierosinām aizstāt 147.3 panta otrajā daļā vārdus ‘’tirdzniecības dokumentus’’ ar vārdiem ‘’darījuma dokumentus’’.

     

    Atbalstīt

     

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

    53. Papildināt likumu ar XXIII2 nodaļu šādā redakcijā:

    “XXIII2 nodaļa. Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude

    147.3 pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība

    (1) Muitas iestādes pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāja lūguma var veikt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas.

    (2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt darījuma dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās, vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījumu dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.

    (3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju.”

    149.pants. Atļauja muitas brokera darbībai

    (4) Atļauja tiek atsaukta, ja muitas brokers neievēro šajā likumā noteikto kārtību, kā arī gadījumos, kad muitas brokers tiek atzīts vai pasludina sevi par maksātnespējīgu. Lēmums par atļaujas atsaukšanu ir spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

    53. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai pasludina sevi”.

         

    54. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai pasludina sevi”.

    164.pants. Savstarpēji saistītas personas

    Personas šā likuma izpratnē uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām, ja:

    8) abas personas ir radniecības attiecībās.

    54. 164.pantā:

    izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

    “8) personas ir laulības, radniecības un svainības attiecībās;”;

    papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.”

         

    55. 164.pantā:

    izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

    “8) personas ir laulības, radniecības un svainības attiecībās;”;

    papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.”

    169.pants. Izdevumi, kas netiek iekļauti muitas vērtībā

    Muitas vērtībā netiek iekļauti šādi izdevumi, kas ir atsevišķi jāuzrāda faktiski samaksātajā cenā:

    3) izdevumi par starpniecību, kura attiecas uz ievesto preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai apmaksu veic pārdevējs vai cita persona, ja šāda apmaksa tiek veikta saskaņā ar rakstveida līgumu un pircējs, ja nepieciešams, var apstiprināt, ka:

    a) šādas preces ir tiešām pārdotas par faktiski samaksāto cenu,

    b) izdevumi par starpniecību nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laika posmā;

    55. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) procenti saskaņā ar finansiālo vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai finansējumu nodrošina pārdevējs vai kāda cita persona, ja finansiālā vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:

    a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kas ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā;

    b) izdevumi, kuri saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laikposmā.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izteikt likuma 169. panta 3. punktu šādā redakcijā:

    ‘’3) procenti saskaņā ar vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā vai šos procentus maksā pārdevējs vai kāda cita persona, ja šī vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka’’.

    Atbalstīt

    56. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:

    “3) procenti saskaņā ar vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā vai šos procentus maksā pārdevējs vai kāda cita persona, ja šī vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:

    a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kas ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā;

    b) izdevumi, kuri saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laikposmā.”

    172.pants. Parastā (nepreferenciālā) preču izcelsme

    (3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece. Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija var noteikt operācijas, kuras tiek uzskatītas par pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.

    (4) Parastā preču izcelsme ir jāpierāda dokumentāri, uzrādot muitas iestādēm preču izcelsmes sertifikātu un citus izcelsmi apliecinošus dokumentus, kas noteikti attiecīgajos starpvalstu līgumos un normatīvajos aktos.

    56. 172.pantā:

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.”;

    papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Ja preču izcelsmes sertifikāts izsniegts pēc preču nosūtīšanas, tas iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra.”

         

    57. 172.pantā:

    izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.”;

    papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Ja preču izcelsmes sertifikāts izsniegts pēc preču nosūtīšanas, tas iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra.”

    XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana

    57. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus”.

         

    58. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    “XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus”.

    174.pants. Muitas maksājumu atmaksāšanas vispārīgie noteikumi

    (2) Pieprasījums par atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas maksājuma veikšanas.

    58. 174.pantā:

    papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Šo termiņu var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.”;

    papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka noteiktajā termiņā bija iespējama viena no situācijām, kas minēta šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.

    (4) Nodokļu atmaksāšanu neizdara, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 58.panta ceturto daļu.

    Neatbalstīt

    59. 174.pantā:

    papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Šo termiņu var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.”;

    papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka noteiktajā termiņā bija iespējama viena no situācijām, kas minēta šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.

    (4) Nodokļu atmaksāšanu neizdara, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.”

     

     

    59. Papildināt likumu ar 175.1, 175.2 un 175.3 pantu šādā redakcijā:

    “175.1 pants. Atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus

    (1) Personu atbrīvo no saistības samaksāt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs vai arī muitas maksājumi ir iekasēti pretrunā ar šā likuma 185.panta prasībām.

    (2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nav varējusi iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.

    (3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no situācijām, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības samaksāt attiecīgos muitas maksājumus.

    (4) Atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus nepiešķir, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.”

    175.2 pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas

    (1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad nodokļu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda līguma saistībām, uz kura pamata tās ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un atmaksāšanu veic, ja:

    1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;

    2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru - ievešana muitas noliktavā - , vai ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās ir uzskatāmas par ārvalstu precēm.

    (3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka fakts par preču bojājumiem vai neatbilstību līguma saistībām nebija noskaidrojams tādā pārbaudē.

    (4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā muitas iestādē 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo muitas maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Tomēr muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu normatīvajos aktos paredzētos izņēmuma gadījumos.

    175.3 pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

    (1) Muitas maksājumus var atmaksāt vai no tiem var atbrīvot gadījumos, ja tos izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar attiecīgās personas veiktu krāpšanu vai apzinātu nolaidību, kā arī, ja šādus gadījumus noteicis Ministru kabinets.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajā muitas iestādē iesniegts 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo maksājumu summu tika paziņots parādniekam. Tomēr ar likumu pamatotos izņēmuma gadījumos muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 59.panta ceturto daļu.

    Neatbalstīt

    60. Papildināt likumu ar 175.1, 175.2 un 175.3 pantu šādā redakcijā:

    “175.1 pants. Atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus

    (1) Personu atbrīvo no saistības samaksāt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs vai arī muitas maksājumi ir iekasēti pretrunā ar šā likuma 185.panta prasībām.

    (2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nav varējusi iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.

    (3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no situācijām, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības samaksāt attiecīgos muitas maksājumus.

    (4) Atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus nepiešķir, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.”

    175.2 pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas

    (1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad nodokļu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda līguma saistībām, uz kura pamata tās ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un atmaksāšanu veic, ja:

    1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;

    2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru - ievešana muitas noliktavā - , vai ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās ir uzskatāmas par ārvalstu precēm.

    (3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka fakts par preču bojājumiem vai neatbilstību līguma saistībām nebija noskaidrojams tādā pārbaudē.

    (4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā muitas iestādē 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo muitas maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Tomēr muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu normatīvajos aktos paredzētos izņēmuma gadījumos.

    175.3 pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

    (1) Muitas maksājumus var atmaksāt vai no tiem var atbrīvot gadījumos, ja tos izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar attiecīgās personas veiktu krāpšanu vai apzinātu nolaidību, kā arī, ja šādus gadījumus noteicis Ministru kabinets.

    (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajā muitas iestādē iesniegts 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo maksājumu summu tika paziņots parādniekam. Tomēr ar likumu pamatotos izņēmuma gadījumos muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu.”

    176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam

    (1) Piemērojot muitas parādu, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam, muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī. (2) Parādnieks ir deklarētājs.

    60. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā:

    “176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku

    (1) Muitas parāds rodas, ja:

    1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam, nesamaksājot muitas maksājumus;

    2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.

    (2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

    (3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēta visa vai daļa no noteiktiem muitas maksājumiem, personas, kas sniedza nepieciešamo informāciju un kas zināja, un kurām faktiski vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem.”

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 60.panta pirmajā daļā vārdus “nesamaksājot muitas maksājumus”

    Atbalstīt

    61. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā:

    “176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku

    (1) Muitas parāds rodas, ja:

    1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam;

    2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.

    (2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

    (3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēta visa vai daļa no noteiktiem muitas maksājumiem, personas, kas sniedza nepieciešamo informāciju un kas zināja, un kurām faktiski vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem.”

    177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

    (1) Piemērojot muitas parādu, ja veikta preču izvešana (eksports), muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

    (2) Parādnieks ir deklarētājs.

    61. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:

    “177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

    (1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:

    1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, nesamaksājot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;

    2) netiek ievēroti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā preces atļauj izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, ar datumu, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kas preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.

    (2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.”

         

    62. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:

    “177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

    (1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:

    1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, nesamaksājot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;

    2) netiek ievēroti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā preces atļauj izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, ar datumu, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kas preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.

    (2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.”

    178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

    (1) Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana, rodas brīdī, kad preces tiek nelikumīgi pārvietotas pāri muitas vai brīvās zonas robežai.

    (2) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

    2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

    3) iegādājušās attiecīgās preces vai kurām tās ir piederējušas un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.

    62. Izteikt 178.pantu šādā redakcijā:

    “178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

    (1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja:

    1) nelikumīgi ieved muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar nodokļiem, vai

    2) nelikumīgi ieved pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

    (2) Muitas parāds rodas ar to brīdi, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.

    (3) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

    2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

    3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.”

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izslēgt 178. panta pirmās daļas 1. punkta beigās vārdu ‘’vai’’.

    Atbalstīt

    63. Izteikt 178.pantu šādā redakcijā:

    “178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

    (1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja:

    1) nelikumīgi ieved muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar nodokļiem,

    2) nelikumīgi ieved pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

    (2) Muitas parāds rodas ar to brīdi, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.

    (3) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

    2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

    3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.”

    179.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja notikusi izvairīšanās no muitas kontroles

    (1) Muitas parāds, ja notikusi izvairīšanās no muitas kontroles, rodas brīdī, kad persona izvairās pakļaut preces muitas kontrolei.

    (2) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) izvairījušās pakļaut preces muitas kontrolei;

    2) piedalījušās šādā procesā un kuras zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka tās izvairās pakļaut preces muitas kontrolei;

    3) iegādājušās attiecīgās preces vai kurām tās ir piederējušas un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka tās izvairās pakļaut preces muitas kontrolei.

    63. 179.pantā:

    papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “pakļaut preces” ar vārdiem “par kurām maksājami muitas maksājumi”;

    aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “kurām tās ir piederējušas” ar vārdiem “kuru valdījumā tās atradušās”;

    papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru.”

         

    64. 179.pantā:

    papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “pakļaut preces” ar vārdiem “par kurām maksājami muitas maksājumi”;

    aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “kurām tās ir piederējušas” ar vārdiem “kuru valdījumā tās atradušās”;

    papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru.”

    180.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja netiek ievēroti pienākumi vai noteikumi

    (1) Muitas parāds, ja netiek ievēroti pienākumi un noteikumi, rodas, ja:

    1) netiek izpildīts kāds no pienākumiem attiecībā uz muitas maksājumiem pakļautu preču pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūras piemērošanu attiecīgajām precēm;

    2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

    (2) Muitas parāds rodas brīdī, kad netiek izpildīts kāds no pienākumiem, vai brīdī, kad netiek ievēroti muitas procedūras piemērošanas noteikumi vai nosacījumi attiecībā uz atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

    64. 180.pantā:

    izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.”;

    papildināt otro daļu ar vārdiem:

    “kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi.”

         

    65. 180.pantā:

    izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.”;

    papildināt otro daļu ar vārdiem:

    “kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi.”

     

    65. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā:

    “180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

    (1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

    1) termiņa pagarināšana, lai precēm piemērotu pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde pagarinātu, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

    2) precēm piemērojot tranzīta procedūru, termiņa pārsniegšana preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas nepārsniedz preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē noteikto termiņu vairāk nekā vienu reizi;

    3) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā - , apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, ja apstrādes atļauja muitas iestādei būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

    4) tādu preču, kurām piemērota muitas procedūra - ievešana uz
    laiku - , izmantošana citādi nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, ja atļauja preces izmantot citādāk būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

    5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

    6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

    7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka:

    a) ziņas par preču nodošanu ieraksta preču nosūtītāja uzskaites reģistros un

    b) preču saņēmējs ir minēto preču atļaujas par atbrīvojuma no muitas maksājumiem piešķiršanu, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, turētājs.

    (2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

    1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

    2) tie nav saistīti ar apzinātu nolaidību no attiecīgās personas puses;

    3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

    (3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem.”

  •  

     

  • Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 65.pantā vārdus “vai muitas režīmu”.

    Juridiskais birojs

    Ierosinām papildināt 180.1 panta pirmās daļas 7. punkta pirmo rindkopu pēc vārda ‘’ka’’ ar vārdiem ‘’ir ievēroti abi turpmāk minētie nosacījumi’’ un izslēgt ‘’a’’ apakšpunkta beigās vārdu ‘’un’’.

     

    Neatbalstīt

     

     

    Atbalstīt

    66. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā:

    “180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

    (1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

    1) termiņa pagarināšana, lai precēm piemērotu pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde pagarinātu, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

    2) precēm piemērojot tranzīta procedūru, termiņa pārsniegšana preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas nepārsniedz preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē noteikto termiņu vairāk nekā vienu reizi;

    3) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā - , apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, ja apstrādes atļauja muitas iestādei būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

    4) tādu preču, kurām piemērota muitas procedūra - ievešana uz
    laiku - , izmantošana citādi nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, ja atļauja preces izmantot citādāk būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

    5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

    6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

    7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) ziņas par preču nodošanu ieraksta preču nosūtītāja uzskaites reģistros,

    b) preču saņēmējs ir minēto preču atļaujas par atbrīvojuma no muitas maksājumiem piešķiršanu, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, turētājs.

    (2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

    1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

    2) tie nav saistīti ar apzinātu nolaidību no attiecīgās personas puses;

    3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

    (3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem.”

    181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā neat ļautas darbības ar precēm

    (1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā ar precēm tiek veiktas darbības, kas nav atļautas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    (2) Muitas parāds rodas:

    1) ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nevar saņemt pamatotu paskaidrojumu;

    2) ja ar precēm tiek veiktas darbības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    (3) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) veikušas darbības ar precēm;

    2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    (4) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.

    66. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:

    “181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

    (1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

    (2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

    (3) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

    (4) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) veikušas darbības ar precēm;

    2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    (5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.”

         

    67. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:

    “181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

    (1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

    (2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

    (3) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

    (4) Parādnieki ir personas, kuras:

    1) veikušas darbības ar precēm;

    2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

    (5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.”

    183.pants. Muitas parāda īpašie noteikumi

    Muitas parāds nerodas, ja muitas procedūru, kas tika piemērota precēm, nevarēja izpildīt nepārvaramas varas darbības rezultātā vai arī preces ar muitas iestāžu atļauju ir iznīcinātas vai neatgūstami zudušas.

    67. Papildināt 183.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

    “(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un ja šādas preces pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

    (3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.”

         

    68. Papildināt 183.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

    “(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un ja šādas preces pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

    (3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.”

     

    68. Papildināt likumu ar 183.1 un 183.2 pantu šādā redakcijā:

    “183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

    Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

         

    69. Papildināt likumu ar 183.1 un 183.2 pantu šādā redakcijā:

    “183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

    Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

     

     

    183.2 pants. Muitas parāds, piemērojot starpvalstu līgumos paredzētos muitas tarifu atvieglojumus

    (1) Ja starpvalstu līgumi paredz muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, ievedot ārvalstī Latvijas izcelsmes preces ar nosacījumu, ka tās iegūtas, piemērojot muitas procedūru – ievešana pārstrādei - , ārvalstu preces, kas iestrādātas minētajās Latvijas izcelsmes precēs, ir apliekamas ar muitas maksājumiem. Attiecīgo dokumentu apstiprināšana ārvalstī, lai piemērotu muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, rada muitas parādu attiecībā uz preču ievešanu.

  • Juridiskais birojs

    Ierosinām 183.2 panta pirmajā daļā aizstāt vārdus ‘’starpvalstu līgumi’’ ar vārdiem ‘’starptautiskie līgumi kuri apstiprināti Saeimā’’;

     

    Atbalstīt

    183.2 pants. Muitas parāds, piemērojot starpvalstu līgumos paredzētos muitas tarifu atvieglojumus

    (1) Ja starptautiskie līgumi, kuri apstiprināti Saeimā, paredz muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, ievedot ārvalstī Latvijas izcelsmes preces ar nosacījumu, ka tās iegūtas, piemērojot muitas procedūru – ievešana pārstrādei - , ārvalstu preces, kas iestrādātas minētajās Latvijas izcelsmes precēs, ir apliekamas ar muitas maksājumiem. Attiecīgo dokumentu apstiprināšana ārvalstī, lai piemērotu muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, rada muitas parādu attiecībā uz preču ievešanu.

     

    (2) Muitas parāds rodas brīdī, kad muitas iestāde pieņem attiecīgo preču izvešanas deklarāciju.

    (3) Muitas parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.

    (4) Muitas parādam atbilstošu muitas maksājumu summu nosaka pēc tiem pašiem nosacījumiem kā muitas parāda gadījumā, kas radies ar brīdi, kad pieņemta deklarācija attiecīgo preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, lai pabeigtu muitas procedūru – ievešana pārstrādei.”

     

     

     

    (2) Muitas parāds rodas brīdī, kad muitas iestāde pieņem attiecīgo preču izvešanas deklarāciju.

    (3) Muitas parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.

    (4) Muitas parādam atbilstošu muitas maksājumu summu nosaka pēc tiem pašiem nosacījumiem kā muitas parāda gadījumā, kas radies ar brīdi, kad pieņemta deklarācija attiecīgo preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, lai pabeigtu muitas procedūru – ievešana pārstrādei.”

    184.pants. Aprēķināšanas pamats

    Muitas parāds tiek aprēķināts saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kas ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

    69. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

    “184.pants. Aprēķināšanas pamats

    (1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kas ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

         

    70. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

    “184.pants. Aprēķināšanas pamats

    (1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kas ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

     

    (2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds ir radies, ņem vērā to brīdi, kad muitas iestāde secina, ka par precēm ir radies muitas parāds.

  •  

     

     

     

  • Deputāts G.Bojārs

    Izslēgt likumprojekta 69.panta otro un trešo daļu.

     

     

    Juridiskais birojs

    Ierosinām izteikt 184. panta otro daļu šādā redakcijā:

    ‘’(2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds ir radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts, tas brīdis, kad muitas iestāde ir konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds.’’

    Daļēji atbalstīt Juridiskā biroja priekš-likumos

    Atbalstīt

    (2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds ir radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts, tas brīdis, kad muitas iestāde ir konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds.

     

    (3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina, ka muitas parāds ir radies pirms muitas iestādes izdarītā secinājuma par muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visagrāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc rīcībā esošās informācijas.

     

    Juridiskais birojs

    ierosinām izteikt panta trešo daļu šādā redakcijā:

    ‘’(3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds ir radies jau pirms tam, kad muitas iestāde ir konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visgarāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas’’.

    Atbalstīt

    (3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds ir radies jau pirms tam, kad muitas iestāde ir konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visgarāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas.

     

    (4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto kompensācijas likmi.”

         

    (4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto kompensācijas likmi.”

    185.pants. Muitas parāda aprēķināšana un uzskaite

    (1) Muitas iestādes aprēķina un uzskaita muitas parāda rezultātā radušos muitas maksājumu un paziņo par to parādniekam.

    (2) Ja parādnieks muitas deklarācijā pats ir aprēķinājis muitas maksājumu, saskaņā ar šā panta pirmo daļu paziņojums tiek sūtīts tikai tad, ja muitas maksājums nesaskan ar muitas iestāžu aprēķināto maksājumu.

    70. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu.”

         

    71. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu.”

    187.pants. Muitas parāda nomaksāšana

    (1) Muitas iestāžu paziņotais muitas maksājums parādniekam jānomaksā muitas iestāžu noteiktajā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 10 dienas, skaitot no paziņošanas dienas. Termiņa pagarināšana pieļaujama tikai tad, ja muitas iestādēm tiek pamatoti pierādīts, ka parādnieks paziņojumu saņēmis par vēlu, lai varētu ievērot noteikto maksāšanas termiņu.

    71. Papildināt 187.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc skaitļa “10” ar vārdu “darba”.

     

    Deputāts G.Bojārs

    Izteikt likumprojekta 71.pantu šādā redakcijā:

    Aizstāt 187.panta pirmās daļas pirmajā teikumā skaitli “10”ar skaitli “30”.

    Atbalstīt

     

     

     

    72. Aizstāt 187.pata pirmās daļas pirmajā teikumā skaitli “10”ar skaitli “30”;

    188.pants. Galvojums muitas parāda segšanai

    (3) No galvojuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai arī vairs nevar rasties (kad muitas procedūra ir pabeigta).

    72. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.”

         

    73. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

    “Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.”

    189.pants. Atbrīvošana no saistības samaksāt muitas maksājumus

    (1) Personu atbrīvo no saistības samaksāt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs.

    (2) Pieprasījums par atbrīvošanu no saistības samaksāt muitas maksājumus iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas.

    73. Izslēgt 189.pantu.

         

    74. Izslēgt 189.pantu.

    190.pants. Muitas parāda dzēšana

    Muitas parādu dzēš:

    1) samaksājot muitas maksājumu;

    2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

    3) anulējot muitas deklarāciju;

    4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā.

    74. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

    “190.pants. Muitas parāda dzēšana

    (1) Muitas parādu dzēš:

    1) samaksājot muitas maksājumu;

    2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

    3) anulējot muitas deklarāciju;

    4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;

    5) ja preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, tiek aizturētas, tās nelikumīgi ievedot, un tiek vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas;

    6) atbilstoši šā likuma 183.2 pantā noteiktajai kārtībai, ja tiek atceltas formalitātes, kas dod iespēju piemērot muitas tarifu samazinājumu vai atcelšanu saskaņā ar šā likuma 183.2 pantu.

    (2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvas lietas ierosināšanai.”

         

    75. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

    “190.pants. Muitas parāda dzēšana

    (1) Muitas parādu dzēš:

    1) samaksājot muitas maksājumu;

    2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

    3) anulējot muitas deklarāciju;

    4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;

    5) ja preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, tiek aizturētas, tās nelikumīgi ievedot, un tiek vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas;

    6) atbilstoši šā likuma 183.2 pantā noteiktajai kārtībai, ja tiek atceltas formalitātes, kas dod iespēju piemērot muitas tarifu samazinājumu vai atcelšanu saskaņā ar šā likuma 183.2 pantu.

    (2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvas lietas ierosināšanai.”

         

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

    “4. Grozījumi 187.pantā, attiecībā uz skaitļa “10” aizstāšanu ar skaitli “30” stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

    Atbalstīt

    76. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4. Grozījumi 187.pantā, attiecībā uz skaitļa “10” aizstāšanu ar skaitli “30” stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

     

    Likums stājas spēkā 200… gada …. ……

  •  

     

  •  

    Juridiskais birojs

    Ierosinām precizēt likuma spēka stāšanās dienu.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Noteikt ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

    Iestrādāts komisijas priekš-likumā

    Atbalstīt

    Likums stājas spēkā 2002. gada 1.jūlijā.