Saeimā 1.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija (dok.nr.2053)

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Izslēgt nodaļu nosaukumus.

Aizstāt visā likumprojektā vārdu “trūcīga” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “maznodrošināta” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī - palīdzība), kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī - palīdzība), kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) atsevišķi dzīvojošas trūcīgas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

2) trūcīga persona, ja ar to kopā dzīvo un tās apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3) trūcīga ģimene, ja kaut viens tās loceklis ir nepilngadīgs bērns, trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī trūcīga persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

4) citas šajā likumā noteiktās personu kategorijas.

(2) Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās personas, ja to ienākumi un mantiskais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās administratīvajā teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

(3) Kārtību, kādā personas atzīstamas par trūcīgām, nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par personas atzīšanu par trūcīgu pieņem pašvaldības domes noteikta pašvaldības institūcija vai amatpersona.

(4) Personām kas atbilst trūcīgas personas statusam, ir tiesības saņemt izziņu, kas to apliecina.

8.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt trūcīgām ģimenēm (personām) vai arī citām šajā likumā noteiktām personu kategorijām.

(2) Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja :

1) tās ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto viena iedzīvotāja iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību mēnesī un;

2) tai nepieder īpašums, kura vērtība pārsniedz 3000 latu, izņemot ģimenes māju vai privatizēto dzīvokli, kurā ģimene (persona) dzīvo un;

3) tā nav noslēgusi uztura līgumu.

(3) Pabalsta apmēram, pēc īres un komunālo pakalpojumu apmaksas, ievērojot pastāvošos normatīvus, jānodrošina, lai ģimenes rīcībā uz katru ģimenes locekli paliktu summa nemazāka par 40% no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās viena iedzīvotāja iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības mēnesī.

(4) Lēmumu par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu pieņem pašvaldība vai tās noteikta pašvaldības institūcija.

(5) Ģimenēm (personām), kas atzītas par trūcīgām, ir tiesības saņemt izziņu, kas to apliecina.”

Izslēgt 2.panta pirmās daļas 3. punktu.

Izteikt 2.panta pirmās daļas ceturto punktu šādā redakcijā:

‘’4) citas šajā likumā vai attiecīgās pašvaldības noteiktās personu kategorijas.’’

Izslēgt 2.panta otrās daļas otro teikumu un izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Persona ir trūcīga, ja tā atzīta par tādu saskaņā ar likumu “Par sociālo palīdzību”.”

Izslēgt 2.panta trešajā daļā vārdus “vai amatpersona”.

Izteikt 2.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Personai, kas atbilst trūcīgas personas statusam, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.’’.

9.

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

2) maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3)citas šā likuma 13. un 14.pantā noteiktās personu kategorijas;

4) citas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas.

(2) Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni. Kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātas personas materiālais stāvoklis, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par personas atzīšanu par maznodrošinātu pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija.

Personai, kura atbilst maznodrošinātas personas statusam, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.”

Atbalstīt

2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

2) maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3)citas šā likuma 13. un 14.pantā noteiktās personu kategorijas;

4) citas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas.

(2) Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni. Kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātas personas materiālais stāvoklis, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par personas atzīšanu par maznodrošinātu pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija. Personai, kura atbilst maznodrošinātas personas statusam, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

3.pants. Palīdzības sniegšanas veidi

(1) Pašvaldības sniedz šādu palīdzību:

1) izīrējot dzīvokļus;

2) izīrējot sociālos dzīvokļus;

3) piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu;

4) maksājot pabalstus dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai;

5) izsniedzot vienreizējus pabalstus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei vai remontam;

6) remontējot dzīvokļus.

(2) Pašvaldības var sniegt palīdzību īrēta dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli.

Papildināt 3.panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem ‘’dzīvokļu daļas vai dzīvojamās mājas;’’.

Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) garantējot ilgtermiņa kredītu saņemšanu dzīvokļa pirkšanai.”

Papildināt 3. panta otro daļu ar vārdiem ‘’ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.’’

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību:

1) izīrē pašvaldības dzīvojamās telpas (11.-21.pants);

2) izīrē sociālos dzīvokļus (22.pants);

3) piešķir pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) izmaksā pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk likumā - dzīvokļa pabalsts), segšanai (25.pants);

5) izsniedz vienreizējus pabalstus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei vai remontam (26.pants);

6) remontē dzīvokļus (27.pants);

7) sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24.pants).”

Atbalstīt

3.pants. Palīdzības sniegšanas veidi

Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību:

1) izīrē pašvaldības dzīvojamās telpas (11.-21.pants);

2) izīrē sociālos dzīvokļus (22.pants);

3) piešķir pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) izmaksā pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk likumā - dzīvokļa pabalsts), segšanai (25.pants);

5) izsniedz vienreizējus pabalstus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei vai remontam (26.pants);

6) remontē dzīvokļus (27.pants);

7) sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24.pants).

4.pants. Vieta, kur saņem palīdzību

(1) Palīdzību, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, persona saņem tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tā pastāvīgi dzīvo.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī citām 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras pastāvīgi nedzīvo tās administratīvajā teritorijā, ja vien tā ir sniegusi attiecīgo palīdzības veidu visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo tās teritorijā un ir reģistrētas palīdzības saņemšanai.

17.

Izslēgt no 4.panta vārdu “pastāvīgi”.

Papildināt 4.panta pirmo daļu ar vārdiem “vai kurā tai bija pēdējā reģistrētā pastāvīgā dzīvesvieta”.

Papildināt 4.panta pirmo daļu ar vārdiem “vai kurā tai bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta”.

Papildināt 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pašvaldībai nav pietiekoša dzīvojamā fonda palīdzības sniegšanai, tā var vienoties ar namīpašniekiem par iespēju izīrēt dzīvokli 13. un 14.pantā minētajām personām, kompensējot izīrētājam īres maksas starpību.”

Noraidīt

4.pants. Vieta, kur saņem palīdzību

(1) Palīdzību, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, persona saņem tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tā pastāvīgi dzīvo vai kurā tai bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī citām šā likuma 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras pastāvīgi nedzīvo tās administratīvajā teritorijā, ja vien tā ir sniegusi attiecīgo palīdzības veidu visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo tās teritorijā un ir reģistrētas palīdzības saņemšanai.

5.pants. Institūcijas, kuras pieņem lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumos

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija šajā likumā un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

19.

Izslēgt 5. pantā vārdus ‘’šajā likumā un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā’’.

Papildināt 5.pantu pirms vārdiem “noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “saistošajos noteikumos”.

Atbalstīt

5.pants. Institūcijas, kuras pieņem lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumos

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija šajā likumā un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Iesniegums palīdzības saņemšanai

(1) Personas, kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu un citus Ministru kabineta noteiktos dokumentus, kuri apliecina, ka persona ir tiesīga to saņemt. Iesniegumā norādāmi iespējamie palīdzības veidi, kādus vēlas saņemt persona.

(2) Dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

(3) Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija vai amatpersona.

(4) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

22.

Izslēgt 6. panta pirmajā daļā vārdus ‘’ir tiesīgas un’’.

Izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdus “vai amatpersona”.

Papildināt 6.panta ceturto daļu ar vārdiem “izskaidrojot atbildes pārsūdzēšanas kārtību un termiņus”.

Noraidīt

6.pants. Iesniegums palīdzības saņemšanai

(1) Persona, kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu un citus Ministru kabineta noteiktos dokumentus, kuri apliecina, ka persona ir tiesīga to saņemt. Iesniegumā norādāmi iespējamie palīdzības veidi, kādus vēlas saņemt persona.

(2) Dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

3) Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija.

(4) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrs

(1) Katrā pašvaldībā iekārtojams reģistrs, kurā reģistrējamas personas, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam palīdzības veidam. Personu var reģistrēt vienlaikus divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

(3) Katra palīdzība veida saņemšanai personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzības veidu jānodrošina pirmām kārtām;

2) citas šajā likumā vai attiecīgās pašvaldības noteiktas personas.

7.pants. Dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrs

(1) Katrā pašvaldībā iekārtojams reģistrs, kurā reģistrējamas personas, kam nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam palīdzības veidam. Personu var reģistrēt vienlaikus divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

(3) Katra palīdzība veida saņemšanai personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzības veidu jānodrošina pirmām kārtām;

2) citas šajā likumā vai attiecīgās pašvaldības noteiktās personas.

8.pants. Reģistrācijas secība

Atbilstoši šā likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai personas reģistrējamas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

8.pants. Reģistrācijas secība

Atbilstoši šā likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai personas reģistrējamas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

9.pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, reģistrā iekļauj Ministru kabineta noteiktās ziņas.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc iekļaušanas reģistrā nav apstākļu, kas bija par pamatu tam, lai personu reģistrētu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, personai par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības saņemt par personām, kuras reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai šādu informāciju:

1)personas reģistrācijas kārtas numurs;

2)personas vārds un uzvārds.

25.

Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ikvienai personai, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, ir tiesības saņemt par personām, kuras reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, šādu informāciju:

1) personas reģistrācijas kārtas numurs;

2) personas vārds un uzvārds;

3) personas reģistrēšanas datums;

4) ziņas par iepriekš saņemto palīdzību.”

Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar šādam reģistros iekļautajām ziņām:

1) reģistrēto personu vārds un uzvārds;

2) reģistrēto personu palīdzības sniegšanai iesniegto iesniegumu datums;

3) reģistrēto personu reģistra kārtas numurs.”

Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar šādām reģistros iekļautajām ziņām:

1) reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2) iesnieguma par palīdzības saņemšanu reģistrēšanas datums;

3) personas kārtas numurs reģistrā.”

Atbalstīt

9.pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, reģistrā iekļauj Ministru kabineta noteiktās ziņas.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc iekļaušanas reģistrā nav apstākļu, kas bija par pamatu tam, lai personu reģistrētu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, personai par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar šādām reģistros iekļautajām ziņām:

1) reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2) iesnieguma par palīdzības saņemšanu reģistrēšanas datums;

3) personas kārtas numurs reģistrā.

10.pants. Personas izslēgšana no reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas, par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai;

2) nav apstākļu, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

(2) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no reģistra tai izsniedzams rakstveida paziņojums.

26.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Personas izslēgšana no reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas, par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai;

2) nav apstākļu, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

(2) Lēmumu par personas izslēgšanu no reģistra pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

(3) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.”

Atbalstīt

10.pants. Personas izslēgšana no reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas, par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai;

2) nav apstākļu, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

(2) Lēmumu par personas izslēgšanu no reģistra pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

(3) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

Pašvaldībai piederošu dzīvokli trūcīgām personām un citām personu kategorijām izīrēt var tikai šajā likumā un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

28.

Izteikt 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’11. pants. Dzīvokļu izīrēšanas kārtība’’.

Papildināt 11.panta tekstu aiz vārdiem ‘’šajā likumā’’ ar vārdiem ‘’likuma ‘’Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām’’’’.

Atbalstīt

Pašvaldībai piederošu dzīvokli maznodrošinātām personām un citām personu kategorijām izīrēt var tikai šajā likumā, likumā‘’Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām’’ un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

12.pants. Pašvaldībai piederošo dzīvokļu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, pašvaldībām jāveic tai piederošo neizīrēto dzīvokļu vienotā uzskaite.

(2) Uzskaiti veic pašvaldības domes (padomes) noteikta institūcija vai amatpersona.

(3) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederošs dzīvoklis, viendzīvokļa dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa kopējā dzīvoklī, tie nekavējoties jāņem uzskaitē kā neizīrēts dzīvoklis vai kā brīva dzīvojamā telpa kopējā dzīvoklī.

(4) Neizīrēto dzīvokļu saraksti ir publiski pieejami ikvienam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kurš ir reģistrēts šā palīdzības veida saņemšanai.

31.

Izslēgt 12.panta otrajā daļā vārdus “vai amatpersona”.

Papildināt 12.panta ceturto daļu ar vārdiem “un saraksta kopiju var saņemt bez maksas pēc iesniedzēja mutiska pieprasījuma”.

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Pašvaldībai piederošo dzīvokļu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, pašvaldībām jāveic tām piederošo neizīrēto dzīvokļu vienotā uzskaite.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederošs dzīvoklis, apsaimniekotājam triju dienu laikā jāpaziņo par to attiecīgajai pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai, kas nekavējoties attiecīgo dzīvokli ņem uzskaitē kā neizīrētu.

(3) Ikvienai personai, kas reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, publiski pieejams neizīrēto dzīvokļu saraksts, kurā iekļaujama šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvoklis;

2) dzīvokļa platība un istabu skaits, dzīvojamās mājas stāvs, kurā atrodas dzīvoklis;

3) dzīvokļa labiekārtotības pakāpe;

4) dzīvokļa īres maksa.”

Atbalstīt

12.pants. Pašvaldībai piederošo dzīvokļu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, pašvaldībām jāveic tām piederošo neizīrēto dzīvokļu vienotā uzskaite.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederošs dzīvoklis, apsaimniekotājam triju dienu laikā jāpaziņo par to attiecīgajai pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai, kas nekavējoties attiecīgo dzīvokli ņem uzskaitē kā neizīrētu.

(3) Ikvienai personai, kas reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, publiski pieejams neizīrēto dzīvokļu saraksts, kurā iekļaujama šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvoklis;

2) dzīvokļa platība un istabu skaits, dzīvojamās mājas stāvs, kurā atrodas dzīvoklis;

3) dzīvokļa labiekārtotības pakāpe;

4) dzīvokļa īres maksa.

13.pants. Personas, kuras neatliekami jānodrošina ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Ja dzīvoklis vai dzīvojamā māja neatkarīgi no tā, kam tā pieder, ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai 24 stundu laikā ir jāpieņem lēmums par palīdzības sniegšanu personām, kuras ir griezušās ar iesniegumu palīdzības saņemšanai. Šādos gadījumos lēmums par palīdzības sniegšanu tiek pieņemts, neveicot attiecīgo personu reģistrāciju palīdzības saņemšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos un termiņos pašvaldības domēm (padomēm) ir:

1) pienākums nodrošināt ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 2.pantā minētās trūcīgās personas;

2) tiesības nodrošināt ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu pārējās personas, ja vien tās neīrē vai to īpašumā nav cits dzīvošanai derīgs dzīvoklis vai dzīvojamā māja.

(3) Ar pagaidu dzīvojamo telpu personas nodrošināmas 23.pantā noteiktajā kārtībā.

32.

Izslēgt 13.panta otro daļu.

Atbalstīt

13.pants. Personas, kuras neatliekami jānodrošina ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Ja dzīvoklis vai dzīvojamā māja neatkarīgi no tā, kam tā pieder, ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai 24 stundu laikā jāpieņem lēmums par palīdzības sniegšanu personām, kuras ir griezušās ar iesniegumu palīdzības saņemšanai. Šādos gadījumos lēmumu par palīdzības sniegšanu pieņem, neveicot attiecīgo personu reģistrāciju palīdzības saņemšanai.

(2) Ar pagaidu dzīvojamo telpu personas nodrošināmas šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personas, kuras ar dzīvokli jānodrošina pirmām kārtām

(1) Ar dzīvokli pirmām kārtām jānodrošina:

1) trūcīgas personas, kuras minētas šā likuma 2.panta 1., 2., un 3.punktā un kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis saskaņā ar būvtehniskās ekspertīzes atzinumu ir atzīts par lietošanai bīstamu vai tā draud sagrūt vai arī par tādu, kas ir dzīvošanai nederīgs;

2) personas, kuru īrētais dzīvoklis vai dzīvojamā māja pieder valstij vai pašvaldībām un saskaņā ar būvtehniskās ekspertīzes atzinumu ir atzīts par lietošanai bīstamu vai draud sagrūt;

3) trūcīgas personas, kuras minētas šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, attiecībā uz kurām ir spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sakarā ar īres maksas vai maksas par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem parādiem;

4) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un tika audzināti bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), kā arī tad, kad viņi beiguši mācības mācību iestādē vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanās, ja viņiem nav saglabāts iepriekš aizņemtais dzīvoklis vai arī ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) trūcīgas personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tām nav saglabāts pirms notiesāšanas aizņemtais dzīvoklis vai arī tām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

6) personas, kurām saskaņā ar ārstu komisijas atzinumu, ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kas atrodas ieslodzījuma vietās būs jānodrošina ar dzīvokli, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kurām ir pienākums sniegt šā veida palīdzību, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona beidz mācības mācību iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvotas no ieslodzījuma vietām.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām, ar dzīvokli jānodrošina tikai tad, ja tās reģistrējušās šā palīdzības veida saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības reģistrēties.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvokli nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesu) pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

42.

Izslēgt no 14.panta pirmās daļas 1.punkta un 3.punkta vārdus: “ kuras minētas šā likuma 2.panta 1., 2. un 3.punktā”.

Izteikt 14.panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un tika audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;”.

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “trūcīgas”.

Izslēgt 14.panta 5. punktā vārdu “trūcīgas”

Izslēgt 14.panta 5. punktā vārdus, ”tām nav saglabāts pirms notiesāšanas aizņemtais dzīvoklis vai arī”.

Papildināt 14.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) personas, attiecībā uz kurām ir pieņemts tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 4. un 5. punktu.”.

Papildināt 14.panta otrajā daļā aiz vārdiem ‘’pirms tam’’ ar vārdiem ‘’kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai’’, kā arī aizstāt vārdu ‘’mācību’’ ar vārdu ‘’izglītības’’.

Aizstāt 14.panta trešajā daļā vārdu ‘’atbrīvojušās’’ ar vārdu ‘’atbrīvotas’’, bet vārdu ‘’reģistrēties’’ ar vārdiem ‘’uz nodrošinājumu ar dzīvokli’’.

Papildināt 14.panta trešo daļu, ar vārdiem “ja persona nav pārkāpusi šo termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ”.

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

““14.pants. Personas, kuras ar dzīvokli jānodrošina pirmām kārtām

(1) Ar dzīvokli pirmām kārtām jānodrošina:

1) personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”;

2) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

3) maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties dzīvojamā telpā, kuru viņi aizņēmuši pirms izceļošanas no Latvijas.

4) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) maznodrošinātas darbnespējīgas personas, ja tās pamatojoties uz ārstu konsultatīvās komisijas slēdzienu, slimo ar kādu no slimībām, kas minētas Ministru kabineta noteiktajā slimību sarakstā, kuras dēļ personai ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvokli, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kurām ir pienākums sniegt šā veida palīdzību, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, ar dzīvokli jānodrošina tikai tad, ja tās reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvokli.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvokli nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(5) Repatriantu ar dzīvokli pēc viņa izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kurā attiecīgā iesnieguma par palīdzības sniegšanu reģistrēšanas dienā nav reģistrētas personas, kas jānodrošina ar dzīvokli pirmām kārtām.”

14.pants. Personas, kuras ar dzīvokli jānodrošina pirmām kārtām

(1) Ar dzīvokli pirmām kārtām jānodrošina:

1) personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”;

2) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

3) maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties dzīvojamā telpā, kuru viņi aizņēmuši pirms izceļošanas no Latvijas.

4) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) maznodrošinātas darbnespējīgas personas, ja tās pamatojoties uz ārstu konsultatīvās komisijas slēdzienu, slimo ar kādu no slimībām, kas minētas Ministru kabineta noteiktajā slimību sarakstā, kuras dēļ personai ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvokli, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kurām ir pienākums sniegt šā veida palīdzību, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, ar dzīvokli jānodrošina tikai tad, ja tās reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvokli.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvokli nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(5) Repatriantu ar dzīvokli pēc viņa izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kurā attiecīgā iesnieguma par palīdzības sniegšanu reģistrēšanas dienā nav reģistrētas personas, kas jānodrošina ar dzīvokli pirmām kārtām.

15.pants. Personas, kuras ar dzīvokli nodrošina vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome (padome) var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvokli.

15.pants. Personas, kuras ar dzīvokli nodrošina vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome (padome) var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvokli.

16.pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt:

1) dzīvošanai derīgai;

2) tādai, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā attiecīgā persona dzīvo, izņemot šā likuma 4.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ar īrnieka rakstveida piekrišanu viņam var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.

Izslēgt 16.panta pirmās daļas 2.punktu.

Izteikt 16.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) tādai, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā attiecīgā persona dzīvo vai kurā tai bija pēdējā reģistrētā dzīvesvieta, izņemot šā likuma 4.panta otrajā daļā minēto gadījumu.”

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Dzīvošanai derīga telpa ir dzīvojamā mājā esoša atsevišķa apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības normām un higēnas prasībām.”

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.”

Atbalstīt

16.pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai.

(2) Ar īrnieka rakstveida piekrišanu viņam var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

17.pants. Izīrēšanas piedāvājumu secība

(1) Pašvaldības piedāvā izīrēt dzīvokļus personām, kuras šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai. Šis noteikums neattiecas uz 13.pantā minētajiem gadījumiem.

(2) Vispirms dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt šā likuma 13.pantā minētajām personām. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā ir atteikušās izīrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts izīrēt 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas, lai pirmām kārtām saņemtu attiecīgo palīdzības veidu. Ja arī šādu personu nav reģistrēts vai arī tās visas rakstveidā ir atteikušās izīrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts izīrēt 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt reģistrācijas secībā, vispirms dzīvokli piedāvājot izīrēt personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai.

(3) Ja dzīvokļa izīrēšanas piedāvājuma dienā pašvaldībai ir vairāki tai piederoši neizīrēti dzīvokļi, tie visi tiek piedāvāti izīrēšanai tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu pirmajai jāpiedāvā īrēt dzīvokli.

Aizstāt 17.pantā vārdu ‘’izīrēt’’ ar vārdu ‘’īrēt’’.

Izslēgt 17.panta panta pirmo daļu.

Izteikt 17.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

’’(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13. pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. ‘’

-Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus ‘’lai pirmām kārtām saņemtu attiecīgo palīdzības veidu.’’ ar vārdiem ‘’šajā likumā noteiktajā kārtībā.’’

Izslēgt 17.panta trešo daļu.

Noraidīt

17.pants. Īrēšanas piedāvājumu secība

(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13. pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvokli, to piedāvā īrēt šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai arī tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts īrēt šā likuma 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvokli piedāvā īrēt reģistrācijas secībā, vispirms dzīvokli piedāvājot īrēt personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai.

(2) Ja dzīvokļa īrēšanas piedāvājuma dienā pašvaldībai ir vairāki tai piederoši neizīrēti dzīvokļi, tie visi tiek piedāvāti īrēšanai tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu pirmajai jāpiedāvā īrēt dzīvokli.

18.pants. Dzīvokļa izīrēšanas piedāvājums

(1) Dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs.

(2) Atbilde uz dzīvokļa izīrēšanas piedāvājumu personai ir jāsniedz rakstveidā ne vēlāk kā nedēļu pēc tā saņemšanas.

(3) Ja persona trīs reizes ir atteikusies no dzīvokļa, kas atbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, izīrēšanas piedāvājumiem, vai arī nav atbildējusi uz dzīvokļa izīrēšanas piedāvājumiem, attiecīgā persona reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

56.

Aizstāt 18.panta pirmajā daļā vārdu ‘’izīrēt’’ ar vardu ‘’īrēt’’.

Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus ‘’vai amatpersonas’’.

Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdu “nedēļa” ar vārdiem “divas nedēļas”.

Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona trīs reizes ir atteikusies no dzīvokļa, kas atbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, izīrēšanas piedāvājumiem, vai arī nav atbildējusi uz dzīvokļa izīrēšanas piedāvājumiem un, ja ir pierādījumi, ka persona ir saņēmusi rakstiskus piedāvājumus, attiecīgā persona reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.”

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“(1) Dzīvokli piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā telpa atrodas, labiekārtotības līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad personai ir iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs.

(2) Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

(3) Ja personai ir bijusi iespēja izvēlēties un iepazīties ar ne mazāk kā trīs dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, tā attiecīgā palīdzības veida reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.”

Atbalstīt

18.pants. Dzīvokļa īrēšanas piedāvājums

(1) Dzīvokli piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā telpa atrodas, labiekārtotības līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad personai ir iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs.

(2) Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

(3) Ja personai ir bijusi iespēja izvēlēties un iepazīties ar ne mazāk kā trīs dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, tā attiecīgā palīdzības veida reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

19.pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvokli, pašvaldība nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

57.

Aizstāt 19.pantā vārdu “pašvaldība” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija”.

Atbalstīt

19.pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvokli, pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un pārdot dzīvokļus

Dzīvokļus, kuri tiek izīrēti šā likuma 13., 14. un 15.pantā paredzētajos gadījumos, nedrīkst privatizēt vai pārdot šo dzīvokļu īrniekiem un citām personām.

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un pārdot dzīvokļus

Dzīvokļus, kuri tiek izīrēti šā likuma 13., 14. un 15.pantā paredzētajos gadījumos, nedrīkst privatizēt vai pārdot šo dzīvokļu īrniekiem un citām personām.

21.pants. Dzīvokļu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Gadījumos, kad pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir izīrēts, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz attiecīgo dzīvokli ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

58.

Izslēgt 21.pantu.

Noraidīt

21.pants. Dzīvokļu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Gadījumos, kad pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir izīrēts, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz attiecīgo dzīvokli ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

22.pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā noteiktajā kārtībā.

59.

Papildināt 22. pantu aiz vārda ‘’likumā’’ ar vārdiem ‘’Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām’’.

Atbalstīt

22.pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā ‘’Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām’’ noteiktajā kārtībā.

23.pants. Pagaidu dzīvojamās telpas piešķiršana

(1) Pagaidu dzīvojamo telpu līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai, bet uz laiku, ne ilgāku par gadu, piešķir gadījumos, kad šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos nav iespējams nodrošināt ar dzīvokli personas, kuru dzīvoklis vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

(2) Pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai var piešķirt arī šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem un to var ierādīt pašvaldībai piederošā nedzīvojamā fondā.

(4) Ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošā dzīvojamā fondā, par tās izīrēšanu tiek slēgts īres līgums, bet gadījumā, ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošajā nedzīvojamā fonda, - nomas līgums. Ja pagaidu dzīvojamā telpa neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, par tās īri (nomu) var neņemt maksu. Ja pagaidu dzīvojamās telpas lietotājam tiek sniegti komunālie pakalpojumi, par to slēdzams attiecīgs līgums.

23.pants. Pagaidu dzīvojamās telpas piešķiršana

(1) Pagaidu dzīvojamo telpu līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai uz laiku, ne ilgāku par gadu, piešķir gadījumos, kad šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos nav iespējams nodrošināt ar dzīvokli personas, kuru dzīvoklis vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

(2) Pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai var piešķirt arī šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem un to var ierādīt pašvaldībai piederošā nedzīvojamā fondā.

(4) Ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošā dzīvojamā fondā, par tās izīrēšanu slēdz īres līgumu, bet gadījumā, ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir no pašvaldībai piederoša nedzīvojamā fonda, slēdz nomas līgumu. Ja pagaidu dzīvojamā telpa neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, par tās īri (nomu) var neņemt maksu. Ja pagaidu dzīvojamās telpas lietotājam tiek sniegti komunālie pakalpojumi, par to slēdzams attiecīgs līgums.

24.pants. Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli

(1) Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli, kura uzturēšanai nepieciešams ievērojami mazāk līdzekļu, pašvaldība var sniegt šā likuma 2.pantā pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām.

(2) Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli pašvaldība sniedz reģistrācijas secībā, vispirms palīdzību piedāvājot personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai. Šis palīdzības veids tiek piedāvāts šā likuma 17.pantā paredzētajā secībā.

62.

Izslēgt no 24.panta pirmās daļas vārdus “šā likuma 2.pantā pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām”.

Izslēgt 24. panta otrās daļas pēdējo teikumu.

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Pašvaldības palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

(2) Palīdzību īrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz reģistrācijas uz noteikto palīdzības veidu secībā.”

Atbalstīt

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

(2) Palīdzību īrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz reģistrācijas uz noteikto palīdzības veidu secībā.

25.pants. Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalsts

(1) Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstus pašvaldības šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām maksā pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ja persona vairs neatbilst trūcīgas personas statusam, tā zaudē tiesības saņemt īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.

(3) Par to, ka personai tiek pārtraukta īres un komunālo maksājuma pabalsta izmaksāšana, attiecīgā persona rakstveidā brīdināma vismaz divas nedēļas iepriekš.

Izslēgt no 25.panta pirmās daļas vārdus “šā likuma 2.pantā pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām”.

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Dzīvokļa pabalstus pašvaldība maksā ievērojot likuma “Par sociālo palīdzību” noteikumus.”

25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Dzīvokļa pabalstus pašvaldība maksā ievērojot likuma “Par sociālo palīdzību” noteikumus.

26.pants. Vienreizēji pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam

(1) Vienreizējus pabalstus dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam pašvaldība sniedz šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā. Vienreizēju pabalstu dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam var piešķirt tikai tad, ja attiecīgajai pašvaldībai nav iespēja izīrēt pašvaldībai piederošu dzīvokli, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai sociālo dzīvokli.

(2) Ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu šajā pantā paredzēto palīdzības veidu var sniegt arī citām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

67.

Izslēgt no 26.panta pirmās daļas vārdus “šā likuma 2.pantā pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām”.

Papildināt 26.panta pirmās daļas pirmo teikumu pirms vārdiem “Vienreizējus pabalstus” ar vārdiem “Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 26.panta otro daļu pirms vārdiem “ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu” ar vārdiem “Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt

26.pants. Vienreizēji pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam

(1) Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienreizējus pabalstus dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam pašvaldība sniedz šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām maznodrošinātajām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā. Vienreizēju pabalstu dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam var piešķirt tikai tad, ja attiecīgajai pašvaldībai nav iespējas izīrēt tai piederošu dzīvokli, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai sociālo dzīvokli.

(2) Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu šajā pantā minēto palīdzības veidu var sniegt arī citām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

68.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pašvaldības palīdzība remontējot dzīvokļus

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpa, ja šo telpu izīrētājs nav pašvaldība, vai remontējot šo personu īpašumā esošos dzīvokļus. Pašvaldībai nav tiesības sniegt šāda veida palīdzību tām personām, kuras jau saņēmušas šā likuma 3.panta pirmās daļas 5.punktā minēto palīdzību.

(2) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta pirmajā daļā minētā palīdzība, kā arī šīs palīdzības apmērus nosaka pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi.”

Atbalstīt

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpa, ja šo telpu izīrētājs nav pašvaldība, vai remontējot šo personu īpašumā esošos dzīvokļus. Pašvaldībai nav tiesības sniegt šāda veida palīdzību tām personām, kuras jau saņēmušas šā likuma 3.panta pirmās daļas 5.punktā minēto palīdzību.

(2) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta pirmajā daļā minētā palīdzība, kā arī šīs palīdzības apmērus nosaka pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi.

69.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kuros uzskaitītas slimības, kuru dēļ personai nepieciešama atsevišķa dzīvojmā telpa.”

Atbalstīt

1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kuros uzskaitītas slimības, kuru dēļ personai nepieciešama atsevišķa dzīvojmā telpa.

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

71.

Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.”

Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

2. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 20.nr.; 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr.; 1997, 23.nr.; 1999, 11.nr.).

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 20.nr.; 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr.; 1997, 23.nr.; 1999, 11.nr.).