Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, 1993. 26./27. nr. , 1996. 15. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, 1993. 26./27. nr. , 1996. 15. nr.) šādus grozījumus:

1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

1.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 1. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.”

Atbalstīt.

1. Papildināt 1. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.”

3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts dienesta amatpersonām.

1. Izslēgt 3. pantā vārdu “dienesta”.

2. Izslēgt 3. pantā vārdu “dienesta”.

7. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu notāru iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālā laikrakstā.

2. Aizstāt 7. pantā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

3. Aizstāt 7. pantā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei;

4) prot valsts valodu;

5) darbojušās:

a) vismaz divus gadus par zvērināta notāra palīgu vai

b) vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus izpildot varējušas iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, vai

c) tikpat ilgi darbojušās par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.

2.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 9. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

b) maģistra grādu tiesību zinātnē;”.

Atbalstīt.

4. Izteikt 9. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

b) maģistra grādu tiesību zinātnē;”.

3. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.”

5. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.”

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par tīšu noziegumu;

4) kuras notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu.

4. Izteikt 10. panta 3. , 4. un 5. punktu šādā redakcijā :

“3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);”.

3.

4.

5.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 10. panta 7. punktu ar vārdiem “vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 10. panta 9. punktu ar vārdiem “un zvērināta tiesu izpildītāju vai viņa palīgu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 10. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

6. 10. pantā:

izteikt 3. , 4. un 5. punktu šādā redakcijā :

“3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);”;

papildināt 7. punktu ar vārdiem “vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata”;

papildināt 9. punktu ar vārdiem “un zvērināta tiesu izpildītāju vai viņa palīgu”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs”.

11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs ar sludinājumu oficiālā laikrakstā uzaicina pieteikties pretendentus uz šādu vietu.

5. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā :

“11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta notāra pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta notāra kandidāta uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

Ja uz izsludināto vakanto vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto vietu pieteikušies vairāki praktizējošie zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.”

7. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā :

“11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta notāra pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta notāra kandidāta uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

Ja uz izsludināto vakanto vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto vietu pieteikušies vairāki praktizējošie zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.”

6. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.- 9. punktā minētajiem šķēršļiem.”

8. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.- 9. punktā minētajiem šķēršļiem.”

7. Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:

“11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.”

9. Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:

“11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.”

8. Papildināt likumu ar 11.3 pantu šādā redakcijā:

“11.3 Ja pieteikumu uz vakanto zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.”

10. Papildināt likumu ar 11.3 pantu šādā redakcijā:

“11.3 Ja pieteikumu uz vakanto zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.”

9. Papildināt likumu ar 11.4 pantu šādā redakcijā:

“11.4 To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.”

11. Papildināt likumu ar 11.4 pantu šādā redakcijā:

“11.4 To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.”

12. Zvērināta notāra amata pretendentiem jāiesniedz atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām un jāsaņem pozitīva atsauksme no Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

10. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņa uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā.”

12. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņa uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā.”

13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu vai pārcelšanu.

11. Aizstāt 13. pantā vārdu

“ iecelšanu” ar vārdiem “iecelšanu amatā”.

13. Aizstāt 13. pantā vārdu

“ iecelšanu” ar vārdiem “iecelšanu amatā”.

14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.-32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijai un tās valdībai, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, stingri ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt klientu un darījumu dalībnieku intereses un man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

12. Izteikt 14. panā zvēresta tekstu šādā redakcijā:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

14. Izteikt 14. panā zvēresta tekstu šādā redakcijā:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

15. Zvērinātu notāru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

13. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

“15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.”

15. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

“15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.”

16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

14. 16. pantā:

aizstāt vārdus “zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem” ar vārdiem “zemesgrāmatu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra zināšanu pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.”

16. 16. pantā:

aizstāt vārdus “zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem” ar vārdiem “zemesgrāmatu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra zināšanu pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.”

17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

15. Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Eksāmenu komisija veic zvērinātu notāru zināšanu pārbaudi, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.”

17. Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Eksāmenu komisija veic zvērinātu notāru zināšanu pārbaudi, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.”

18. Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms tā.

16. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.”

18. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.”

19. Iesniegumi par atļauju kārtot eksāmenu jāiesniedz tieslietu ministram vismaz desmit dienas pirms tā.

17. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”

19. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”

18. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.”

20. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.”

19. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

“19.2 Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.”

21. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

“19.2 Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.”

21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

20. Papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi.”

6.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 21. panta otro daļu ar šādi teikumu:

“Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.”

Atbalstīt.

22. Papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.”

24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

21. Papildināt 24. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).”

7.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 24. panta otro daļu pēc vārda “individuālo” ar vārdiem “profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības)”.

Atbalstīt.

23. Papildināt 24. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).”

25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa nepareizu amata darbību.

22. Aizstāt 25. pantā vārdus “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”.

8.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 25. pantu pēc vārdiem “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “un viņa palīga, arī zvērināta notāra kandidāta darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.”

Atbalstīt.

24. Aizstāt 25. pantā vārdus “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta notāra kandidāta darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.””.

27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra darbības laiku.

23. Aizstāt 27. pantā vārdus “darbības laiku” ar vārdiem “amata darbības laiku”.

25. Aizstāt 27. pantā vārdus “darbības laiku” ar vārdiem “amata darbības laiku”.

24. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

“27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.”

26. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

“27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.”

28. Zvērināts notārs, kas līgumā noteiktajā termiņā nav izdarījis pirmo vai kārtējo apdrošināšanas maksājumu, atceļams no amata.

25. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.”

27. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.”

29. Apdrošināšanas līguma minimālo summu un noteikumus nosaka tieslietu ministrs kopā ar finansu ministru, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

26. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.

Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs.”

9.

/Juridiskā komis ija/

Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.”

Atbalstīt.

28. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.

Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.”

30. Apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu uzrauga Latvijas Zvērinātu notāru padome.

27. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.”

29. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.”

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā.

28. 33. pantā:

aizstāt vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā”;

papildināt pirmo teikumu pēc vārda “adresi” ar vārdiem “un prakses uzsākšanas dienu”.

30. 33. pantā:

aizstāt vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā”;

papildināt pirmo teikumu pēc vārda “adresi” ar vārdiem “un prakses uzsākšanas dienu”.

36. Darba laikā (35.pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.

10.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 36. pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram nedrīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.”

Atbalstīt.

31. Papildināt 36. pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram nedrīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.”

35. Zvērināta notāra darba laiks pakļauts noteikumiem par darba laiku valsts iestādēs. Tieslietu ministrs saziņā ar pašvaldībām var noteikt arī citādu darba laiku.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.

11.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 35. panta pirmo daļu ar jaunu otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“ Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērinātam notāram personīgi ne mazāk kā piecas stundas darba dienā jāpieņem klienti savā prakses vietā.”

Līdzšinējo otro teikumu uzskatīt par trešo teikumu.

Atbalstīt.

32. Papildināt 35. panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērinātam notāram personīgi ne mazāk kā piecas stundas darba dienā jāpieņem klienti savā prakses vietā.”

Līdzšinējo otro teikumu uzskatīt par ceturto teikumu.

38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts. Darbībai, ko viņš izpildījis citas apgabaltiesas darbības rajonā, nav notariālās darbības spēka.

29. 38. pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.”

33. 38. pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.”

39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.

30. Papildināt 39. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.“

34. Papildināt 39. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.“

40. Zvērināts notārs nedrīkst taisīt vai apliecināt aktus, kuri aizliegti ar likumu, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem vai kuri aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personu godu.

31. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

„ 40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo neatļautiem un netikumīgiem mērķiem.“

12.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā 40. pantā vārdu “neatļautiem” ar vārdu “prettiesiskiem”.

Atbalstīt.

35. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

„ 40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.“

41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus vai apliecinājumus sev pašam, savam laulātajam, saviem un laulātā radiniekiem taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei un svainiešiem - līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta notāra vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām vai zvērināta notāra vai viņa laulātā adoptētājiem vai adoptētiem.

32. Papildināt 41. pantu pēc vārda “laulātajam” ar vārdiem “arī bijušajam”.

13.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, kā arī sava laulātā, arī bijušā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta notāra vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai zvērināta notāra vai viņa laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.”

Atbalstīt.

36. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

“41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, kā arī sava laulātā, arī bijušā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta notāra vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai zvērināta notāra vai viņa laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.”

42. Atsevišķie rīkojumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai citu iepriekšējā (41.) pantā minēto personu labā, nav spēkā, bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā.

14.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 42. pantā vārdus “Atsevišķie rīkojumi” ar vārdiem “Gribas izteikumi”.

Atbalstīt.

37. Aizstāt 42. pantā vārdus “Atsevišķie rīkojumi” ar vārdiem “Gribas izteikumi”.

43. Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi, kuras veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

33. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.”

38. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.”

44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto valsts mazo ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

34. Aizstāt 44. pantā vārdus “papildināto valsts mazo ģerboni” ar vārdiem “papildināto mazo valsts ģerboni”.

15.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 44. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.”

Atbalstīt.

39. 44. pantā:

aizstāt vārdus “papildināto valsts mazo ģerboni” ar vārdiem “papildināto mazo valsts ģerboni”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.”

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) aktu grāmata notariālā kārtībā taisīto aktu un 128. pantā minēto dokumentu ierakstīšanai;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

35. 45. pantā:

izteikt 2. punktu šādā

redakcijā :

”2) notariālo aktu grāmata;”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētie reģistri un 5. un 6. punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti elektroniskā veidā.”

16.

17.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 45. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar reģistru papīra formā rīkojas šā likuma 47. un 53. pantā noteiktajā kārtībā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 45. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

40. 45. pantā:

izteikt 2. punktu šādā

redakcijā :

”2) notariālo aktu grāmata;”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētie reģistri un 5. un 6. punktā paredzētie elektroniskā rādītāji tiek vesti datorizētā veidā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar reģistru papīra formā rīkojas šā likuma 47. un 53. pantā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”

47. Reģistrus un glabājumu grāmatas caurauklo un nogādā apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktam tiesnesim.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktais tiesnesis un viņa sekretārs pārbauda grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju, kā arī grāmatas pēdējā lappusē taisa apliecinājuma uzrakstu, ko paraksta tiesnesis un sekretārs, norādot datumu.

Grāmatu auklu galus piestiprina pēdējā lappusē ar tiesas zīmogu.

36. Papildināt 47.panta pirmo daļu pēc vārda “grāmatas“ ar vārdiem „pirms to uzsākšanas“.

18.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt likumprojekta 36. pantu.

Atbalstīt.

48. Reģistra lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju;

2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;

3) īsu akta saturu;

4) aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt;

5) par aktu samaksātās valsts nodevas summu;

6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;

7) to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā;

8) dokumentu saņēmēju parakstus vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti nosūtīti.

37. Izteikt 48.panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;“.

19.

20.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48. pantā vārdus “sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 48. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

41. 48. pantā:

izslēgt ievaddaļā vārdus “sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā”;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

“3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;“;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti”.

49. Iepriekšējā (48.) panta 4. - 6. punktā paredzētās summas saskaita par katru mēnesi atsevišķi, bet gada beigās - par visu gadu.

38. Izslēgt 49. pantu.

42. Izslēgt 49. pantu.

52. Aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem;

2) 128. pantā minēto dokumentu norakstiem.

Šos dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.

39. Izslēgt 52. pantu.

21.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;

2) 128. pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.”

Atbalstīt.

43. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;

2) 128. pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.”

64. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību tuvāk noteic tieslietu ministrs.

40. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā:

„ 64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.“

22.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 64. pantu pēc vārdiem “un par” ar vārdiem “mantojuma reģistra”.

Atbalstīt.

44. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā:

„ 64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.“

Zvērinātu notāru darbība

41. Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Zvērinātu notāru amata darbība”.

45. Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Zvērinātu notāru amata darbība”.

65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt aktus;

2) taisīt apliecinājumus;

3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;

4) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;

5) veikt citas likumos paredzētās darbības.

Pildot šajā pantā minētos pienākumus, zvērinātam notāram jānoskaidro darījuma dalībnieku griba un darījuma noteikumi, skaidri un viennozīmīgi jāfiksē personu paziņojumi, jāiepazīstina dalībnieki ar iespējamām darījuma sekām, lai likumu nezināšana netiktu izmantota tiem par ļaunu un tiem netiktu nodarīti zaudējumi.

42. 65. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) taisīt notariālus aktus;”;

papildināt pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

„4) vest mantojuma lietas;“

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5. punktu attiecīgi par 5. un 6 punktu;

izslēgt otro daļu.

46. 65. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) taisīt notariālus aktus;”;

papildināt pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

„4) vest mantojuma lietas;“

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5. punktu attiecīgi par 5. un 6 punktu;

izslēgt otro daļu.

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;

2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;

3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

4) sniegt citu juridisko palīdzību.

43. Papildināt 66. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.“

47. Papildināt 66. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.“

69. Taisot notariālos aktus un apliecinājumus valodā, kuru zvērināts notārs neprot, pieaicinātais tulks dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu. Taisot vai apliecinot aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, jāpieaicina tulks, kas var būt arī liecinieks. Aktu paraksta arī tulks.

23.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 69. pantu šādā redakcijā:

“69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Pieaicinātais tulks dod parakstu par brīdināšanu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.”

Atbalstīt.

48. Izteikt 69. pantu šādā redakcijā:

“69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Pieaicinātais tulks dod parakstu par brīdināšanu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.”

 71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs un personas, kas tajos piedalās, to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.

44. Izslēgt 71. pantā vārdus “un personas, kas tajos piedalās”.

49. Izslēgt 71. pantā vārdus “un personas, kas tajos piedalās”.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, - arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam.

Uz izdodamiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

45. Aizstāt 73. panta otrajā daļā vārdu “izdodamiem” ar vārdu “visiem”.

50. Aizstāt 73. panta otrajā daļā vārdu “izdodamiem” ar vārdu “visiem”.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ja dzimšanas laiku un vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

46. Papildināt 75. panta otro daļu pēc vārdiem “dzimšanas laiku un vietu” ar vārdu “un dzīvesvietu”.

51. Papildināt 75. panta otro daļu pēc vārdiem “dzimšanas laiku un vietu” ar vārdu “un dzīvesvietu”.

47. Papildināt likumu ar 77.1 pantu šādā redakcijā:

“77.1 Aktus (dokumentus) zvērināts notārs taisa, sastādot tos rokrakstā vai izgatavojot ar tehniskiem līdzekļiem.”

24.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 77.1 pantu šādā redakcijā:

“77.1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.”

Atbalstīt.

52. Papildināt likumu ar 77.1 pantu šādā redakcijā:

“77.1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.”

78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.

48. Papildināt 78. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

” Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.”

53. Papildināt 78. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

” Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.”

79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām sniegt ziņas par notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.

49. Papildināt 79.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ ziņas par” ar vārdiem “ viņiem uzticētajām lietām un”.

25.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 79. panta pirmo daļu pēc vārda “personām” ar vārdiem “izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī”.

Atbalstīt.

54. 79. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “personām” ar vārdiem “izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī” un pēc vārdiem “ ziņas par” ar vārdiem “ viņiem uzticētajām lietām un”.

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām - ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas atļauju.

Piezīme. Par protestētiem vekseļiem zvērinātam notāram jāsniedz ziņas Latvijas Bankai.

50. Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām - ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.”

26.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 80. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie doku menti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.”

Atbalstīt.

55. Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām - ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.”

81. Akti, kurus taisa (82.pants) zvērināts notārs, izņemot 115. pantā minētos aktus, ir publiski akti.

51. Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Akti, kurus taisa (82. pants) vai apliecina (108. pants) zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116. pantā minētos aktus, ir publiski akti.”

27.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Notariālie akti (82. pants) un apliecinājumi (108. pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot 116. pantā minētos dokumentus , ir publiski dokumenti.”

Atbalstīt.

56. Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Notariālie akti (82. pants) un apliecinājumi (108. pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot 116. pantā minētos dokumentus , ir publiski dokumenti.”

52. Papildināt likumu ar 82.1 pantu šādā redakcijā:

“82.1 Apliecinot gribas izteikumu, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

Aktā jānorāda tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.“

28.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 82.1 pantu šādā redakcijā:

“82.1 Apliecinot gribas izteikumu zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

Notariālā aktā jānorāda tā dalībnieku gribas izteikumi.

Akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.“

Atbalstīt.

57. Papildināt likumu ar 82.1 pantu šādā redakcijā:

“82.1 Apliecinot gribas izteikumu zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

Notariālā aktā jānorāda tā dalībnieku gribas izteikumi.

Akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.“

83. Zvērināts notārs pārbauda ne vien akta dalībnieku un viņu pārstāvju identitāti, bet arī rīcībspēju.

53. Papildināt 83. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Pilnvarojumiem, kas paredzēti notariālu aktu taisīšanai, jābūt publiskiem dokumentiem. Pilnvaras notariālajam aktam jāpievieno oriģinālā, notariālā akta izraksta vai apliecināta noraksta veidā. Taisot notariālu aktu juridiskajai personai (77. pants), pārstāvības tiesības, ja tās izriet no ieraksta Komercreģistrā vai kādā citā publiskā reģistrā, apliecina ar notāra izziņu par ieskatīšanos tajā.”

29.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

„83. Zvērināts notārs pārbauda akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms akta taisīšanas vai ieskatoties reģistra izrakstā, ko ne vairāk kā 15 dienas pirms akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74. pantā noteiktajā kārtībā.“

Atbalstīt.

58. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

„83. Zvērināts notārs pārbauda akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms akta taisīšanas vai ieskatoties reģistra izrakstā, ko ne vairāk kā 15 dienas pirms akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74. pantā noteiktajā kārtībā.“

85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.

54. Papildināt 85. pantu pēc vārda “liecinieku” ar vārdiem “un tulku”.

59. Papildināt 85. pantu pēc vārda “liecinieku” ar vārdiem “un tulku”.

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) tie, kuri norādīti Civillikuma 448. panta 2. punktā.

Liecinieks dod zvērinātam notāram parakstu par to, ka viņš nav zaudējis tiesību būt par liecinieku.

55. Izslēgt 86. panta pirmās daļas 6. punktu un otro daļu.

60. Izslēgt 86. panta pirmās daļas 6. punktu un otro daļu.

56. Papildināt likumu ar 87.1 pantu šādā redakcijā:

„87.1 Zvērināts notārs noskaidro darījuma dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots tiem par ļaunu.”

30.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 87.1 pantā vārdu „darījuma“ ar vārdiem „notariālā akta“.

Atbalstīt.

61. Papildināt likumu ar 87.1 pantu šādā redakcijā:

„87.1 Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un notariālā akta noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots tiem par ļaunu.”

57. Papildināt likumu ar 87.2 pantu šādā redakcijā:

„87.2 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālus aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.“

31.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 87.2 pantā vārdu “pretrunā” ar vārdiem “acīmredzamā pretrunā”.

Atbalstīt.

62. Papildināt likumu ar 87.2 pantu šādā redakcijā:

„87.2 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālus aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.“

58. Papildināt likumu ar 87.3 pantu šādā redakcijā:

„87.3 Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem, par ko jānorāda aktā.”

63. Papildināt likumu ar 87.3 pantu šādā redakcijā:

„87.3 Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem, par ko jānorāda aktā.”

88. Zvērināts notārs projektu nolasa akta dalībniekiem un jautā, vai viņi saprot tā saturu un nozīmi un vai viņi aktu taisa labprātīgi. Ja akta dalībnieki to apstiprina, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.

59. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

„88. Projektu nolasa akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē. Ja akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot tā saturu un nozīmi un tas atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.“

32.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

“88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek tiem priekšā caurskatīšanai. ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.”

Atbalstīt.

64. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

“88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek tiem priekšā caurskatīšanai. ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.”

89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot. Šādā gadījumā aktu paraksta arī liecinieki.

60. 89. pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.”

65. 89. pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.”

90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un pēc pašu vēlēšanās izlasījuši vai noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to lasījuši vai noklausījušies. Tas jānorāda arī aktā.

61. Izteikt 90. pantu šādā redakcijā:

„90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.”

66. Izteikt 90. pantu šādā redakcijā:

„90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.”

62. Papildināt likumu ar 90.1 pantu šādā redakcijā:

„90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un 88.–90. pantā minētie apstākļi jānorāda notariālajā aktā.“

67. Papildināt likumu ar 90.1 pantu šādā redakcijā:

„90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un 88.–90. pantā minētie apstākļi jānorāda notariālajā aktā.“

92. Dzēsumi aktos nav pieļaujami; tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro.

63. Izslēgt 92. pantu.

68. Izslēgt 92. pantu.

93. Ja nav ievēroti 78. un 92. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.

64. Izslēgt 93. pantā vārdu un skaitli “un 92.”.

69. Izslēgt 93. pantā vārdu un skaitli “un 92.”.

100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts aktu grāmatā. Piezīme. Ar ierakstīšanu aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un apliecināto aktu ievietošana aktu grāmatā.

65. Izteikt 100. pantu šādā redakcijā:

„100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.“

70. Izteikt 100. pantu šādā redakcijā:

„100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.“

101. Pēc oriģināla parakstīšanas akta dalībniekiem izdod apliecinātus aktu grāmatas izrakstus.

66. Izteikt 101. pantu šādā redakcijā:

„101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.“

71. Izteikt 101. pantu šādā redakcijā:

„101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.“

102. Šiem izrakstiem ir tāds pats spēks kā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams akta oriģināls.

67. Izteikt 102. pantu šādā redakcijā:

„102. Notariālo aktu grāmatas izrakstiem ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.“

72. Izteikt 102. pantu šādā redakcijā:

„102. Notariālo aktu grāmatas izrakstiem ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.“

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro 73., 75., 78., 91. un 92. panta noteikumi.

68. Izteikt 103. pantu šādā redakcijā:

„103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73. - 75. panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Apliecinājumā jānorāda tā notariālā akta reģistra numurs, par kuru izdots attiecīgais izraksts vai noraksts.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78. pants) izrakstos un norakstos var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja tos ieraksta tieši tajā vietā, kura tiem tekstā paredzēta.”

33.

34.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 103. panta trešo daļu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 103. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78. pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kurā tiem tekstā tieši paredzēta.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(uzskatīt par ceturto daļu)

73. Izteikt 103. pantu šādā redakcijā:

„103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73. - 75. panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78. pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta.”

104. Aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai viņu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi uz tiesas lēmuma pamata.

Aktu grāmatas izrakstā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību to saņemt.

69. Izteikt 104. pantu šādā redakcijā:

„104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai šo personu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.“

35.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 104. panta pirmajā daļā vārdu „pilnvarniekiem“ ar vārdu „pārstāvjiem“.

Atbalstīt.

74. Izteikt 104. pantu šādā redakcijā:

„104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.“

105. Personām, kam aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo akta dalībnieku piekrišanu vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

70. Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

„105. Personām, kam notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo notariālā akta dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.“

36.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 105. pantā vārdus “notariālā akta dalībnieku“ ar vārdiem „darījuma dalībnieku“.

Atbalstīt.

75. Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

„105. Personām, kam notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo darījuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.“

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot akta dalībniekiem un tiesību pēcniekiem.

71. Izteikt 106. pantu šādā redakcijā:

„106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot notariālā akta dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.“

37.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 106. pantā vārdus “notariālā akta dalībniekiem“ ar vārdiem „darījuma dalībniekiem“.

Atbalstīt.

76. Izteikt 106. pantu šādā redakcijā:

„106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot darījuma dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.“

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

72. Papildināt 107. panta otro daļu pēc vārda „Katrā“ ar vārdu „notariālo“.

77. Papildināt 107. panta otro daļu pēc vārda „Katrā“ ar vārdu „notariālo“.

III Apliecinājumi

73. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Faktu apliecinājumi”.

38.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt likumprojekta 73. pantu.

Atbalstīt.

108. Zvērināti notāri apliecina:

1) notariālo aktu izrakstus un norakstus;

2) aktus uzrādījuma kārtībā;

3) parakstu īstumu;

4) to, ka persona ir dzīva;

5) norakstus un tulkojumus;

6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai;

7) seifu un citu glabātavu saturu;

8) dokumentu uzrādīšanas laiku;

9) valsts nodevas samaksu;

10) protestus;

11) pilnvarojumu atsaukšanu;

12) paziņojumu nodošanu;

13) citus likumos paredzētos dokumentus.

74. 108. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;“;

papildināt pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

„13) darbību un notikumu norisi;”;

uzskatīt līdzšinējo 13. punktu par 14. punktu.

39.

40.

41.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 108. panta 2. punktu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 108. panta līdzšinējo 13. punktu šādā redakcijā:

“13) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 108. pantu ar 15. punktu šādā redakcijā:

“15) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu;”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

78. 108. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;“;

izslēgt panta 2. punktu;

izteikt līdzšinējo 13. punktu šādā redakcijā:

“13) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus”;

papildināt pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

„13) sapulču, darbību un notikumu norisi;”;

papildināt pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“15) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu;”;

uzskatīt līdzšinējo 13. punktu par 15. punktu;

75. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā;

“108.1 Apliecinot faktus, zvērināts notārs taisa notariālu aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāma uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Taisot aktu, ievēro šā likuma 91.un 93. panta noteikumus.“

42.

43.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 108.1 panta pirmajā daļā vārdus “Apliecinot faktus“ ar vārdiem „Par apliecinājumu“.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 108.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts vai viņas pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

79. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā;

“108.1 Par apliecinājumu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāma uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts vai viņas pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.”

110. Zvērināts notārs pārbauda akta uzrādītāja un viņa pārstāvju identitāti un rīcībspēju.

76. Papildināt 110. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Attiecībā uz juridiskajām personām zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 77. pantu.“

44.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 110. pantu.

Atbalstīt.

80. Izslēgt 110. pantu.

111. Zvērināts notārs jautā akta uzrādītājam, vai viņam ir zināms akta saturs. Ja uzrādītājs paskaidro, ka viņš zina akta saturu, tad, zvērinātam notāram klāt esot, aktu paraksta vai atzīst par pašrocīgi parakstītu.

77. Izteikt 111. pantu šādā redakcijā:

„111. Zvērināts notārs var apliecināt aktus uzrādījuma kārtībā tikai likumā tieši norādītajos gadījumos.

Apliecinot aktus, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 83.–107. pantu.“

45.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 111. pantu.

Atbalstīt.

81. Izslēgt 111. pantu.

112. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

78. Izslēgt 112. pantu.

82. Izslēgt 112. pantu.

115. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

79. Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu aktu, viņam ir arī šā likuma 87.1 pantā noteiktie pienākumi.“

46.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 115. pantā vārdu “akta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dokumenta” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt.

83. 115. pantā:

aizstāt vārdu “akta” ar vārdu “dokumenta” ;

pap ildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu dokumentu, viņam ir arī šā likuma 87.1 pantā noteiktie pienākumi.“

116. Akti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem aktiem.

80. 116. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz aktiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, vai kuri acīmredzami aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personas godu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs iepazīstas ar akta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par akta saturu zvērināts notārs neatbild, par ko atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116. pantā minētie apstākļi.”

47.

48.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 116. pantā vārdu “akta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dokumenta” (attiecīgā locījumā).

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 116. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

84. 116. pantā:

aizstāt 116. pantā vārdu “akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dokumenti” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, par ko atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116. pantā minētie apstākļi.”

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērinātam notāram tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji.

81. Izteikt 119. pantu šādā redakcijā :

“119. Apliecinot norakstus un tulkojumus no dokumentiem, zvērinātam notāram nav jāpārbauda uzrādīto dokumentu izdošanas likumība, bet jāpārbauda tikai to atbilstība uzrādītajiem dokumentiem.”

49.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 119. pantu šādā redakcijā :

“119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērinātam notāram tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji.

Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem, par ko atzīmē apliecinājumā.”

Atbalstīt.

85. Izteikt 119. pantu šādā redakcijā :

“119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērinātam notāram tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji.

Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem, par ko atzīmē apliecinājumā.”

82. Papildināt likumu ar 119.1 pantu šādā redakcijā:

“119.1 Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji, kā arī jāatzīmē šā likuma 119. pantā norādītie apstākļi.”

50.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 119.1 pantu.

Atbalstīt.

83. Papildināt likumu ar 119.2 pantu šādā redakcijā:

“119.2 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus un kopijas no tiem apliecinājumiem, kas glabājas viņu lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, viņu pilnvarnieki, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”

51.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 119.2 pantu šādā redakcijā:

“119.2 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kas glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, viņu pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”

Atbalstīt.

86. Papildināt likumu ar 119.2 pantu šādā redakcijā:

“119.2 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kas glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, viņu pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”

120. Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.

84. Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:

„120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.”

52.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 120. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kas saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.“

Atbalstīt.

87. Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:

„120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.

Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kas saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.”

85. Papildināt likumu ar 120.1 pantu šādā redakcijā:

“120.1 Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kas saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.“

53.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 120.1 pantu.

Atbalstīt.

(iestrādāts 120. pantā kā trešā daļa).

86. Papildināt likumu ar 125.1 pantu šādā redakcijā:

“125.1 Protokols sastādāms notariāla akta formā.”

88. Papildināt likumu ar 125.1 pantu šādā redakcijā:

“125.1 Protokols sastādāms notariāla akta formā.”

126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.

87. Aizstāt 126. pantā vārdus „protokola norakstu“ ar vārdiem „ izrakstu no notariālo aktu grāmatas“.

54.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 126. pantu.

Atbalstīt.

127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.

88. Papildināt 127. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.

Apliecinājumā jānorāda, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.“

55.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 127. panta otrajā daļā vārdu “pretrunā” ar vārdiem “acīmredzamā pretrunā”.

Atbalstīt.

89. Papildināt 127. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personas godu.

Apliecinājumā jānorāda, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.“

128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī aktu grāmatā. Dokumentus ar 40.pantā norādīto saturu nedrīkst ierakstīt aktu grāmatā.

89. Papildināt 128. panta pirmo teikumu pēc vārda “arī” ar vārdu “notariālo”.

56.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 128. panta otro teikumu.

Atbalstīt.

90. 128. pantā:

papildināt pirmo teikumu pēc vārda “arī” ar vārdu “notariālo”;

izslēgt panta otro teikumu.

129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts aktu grāmatā.

90. Papildināt 129. pantu pēc vārda “ierakstīts” ar vārdu “notariālo”.

91. Papildināt 129. pantu pēc vārda “ierakstīts” ar vārdu “notariālo”.

132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu izteic rakstveidā. Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālā laikrakstā.

91. Papildināt 132. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras”.

57.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 132. pantu šādā redakcijā:

“Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina pēc noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atbalstīt.

92. Izteikt 132. pantu šādā redakcijā:

“132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina pēc noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras.”

134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi ar 40.pantā norādīto saturu.

Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā.

92. Papildināt 134. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti”.

Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

58.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 134. pantu šādā redakcijā:

“134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti.

Apliecinājumus raksta uz paša lūguma.”

Atbalstīt.

93. Izteikt 134. pantu šādā redakcijā:

“134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti.

Apliecinājumus raksta uz paša lūguma.”

135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var izdot viņa darbinieks.

93. Aizstāt 135. pantā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.

94. Aizstāt 135. pantā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.

136. Ja paziņojums jānodod ārpus tās pilsētas, kur atrodas zvērināta notāra prakses vieta, to var nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

94. Izteikt 136. pantu šādā redakcijā :

“136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.”

95. Izteikt 136. pantu šādā redakcijā :

“136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.”

95. Papildināt III apakšnodaļu ar 13. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“13. Darbību un notikumu apliecināšana”.

59.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 13. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Apliecinājumi par sapulču, darbību un notikumu norisi”.

Atbalstīt.

96. Papildināt III apakšnodaļu ar 13. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“13. Apliecinājumi par sapulču, darbību un notikumu norisi.”

96. Papildināt likumu ar 139.1 pantu šādā redakcijā:

“139.1 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs raksta protokolu, kurā norāda sapulces gaitu un nolēmumu saturu, kā arī pieraksta notikumus, ciktāl tiem var būt tiesiska nozīme.”

60.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.1 pantu šādā redakcijā:

“139.1 Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.

Protokolu sastāda kā notariālu aktu.”

Atbalstīt.

97. Papildināt likumu ar 139.1 pantu šādā redakcijā:

“139.1 Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.

Protokolu sastāda kā notariālu aktu.”

97. Papildināt likumu ar 139.2 pantu šādā redakcijā:

“139.2 Zvērināts notārs pārbauda sapulces priekšsēdētāja identitāti. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.”

61.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.2 pantu šādā redakcijā:

“139.2 Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.”

Atbalstīt.

98. Papildināt likumu ar 139.2 pantu šādā redakcijā:

“139.2 Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.”

98. Papildināt likumu ar 139.3 pantu šādā redakcijā:

“139.3 Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.”

62.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 139.3 pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo apspriežu vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.”

Atbalstīt.

99. Papildināt likumu ar 139.3 pantu šādā redakcijā:

“139.3 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo apspriežu vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.

Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.”

99. Papildināt likumu ar 139.4 pantu šādā redakcijā:

“139.4 Zvērināts notārs sastāda protokolus ar mērķi fiksēt tādu darbību un notikumu norisi, kuri var izraisīt tiesiskas sekas. Šāds protokols taisāms divu liecinieku klātbūtnē.”

63.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.4 pantu šādā redakcijā:

“139.4 Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas, un ja tie norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu.

Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru.”

Atbalstīt.

100. Papildināt likumu ar 139.4 pantu šādā redakcijā:

“139.4 Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas, un ja tie norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu.

Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru.”

64.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt III apakšnodaļu ar 14. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“14. Apliecinājumi par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu”.

Atbalstīt.

101.Papildināt III apakšnodaļu ar 14. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“14. Apliecinājumi par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu”.

100. Papildināt likumu ar 139.5 pantu šādā redakcijā:

“139.5 Zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā pieraksta personas sniegtās liecības un paziņojumus (deklarācijas).”

65.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.5 pantu šādā redakcijā:

“139.5 Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina pēc noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.

Zvērināts notārs akta dalībniekus brīdina par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību zvērinātam notāram. Tas jānorāda arī notariālā aktā.”

Atbalstīt.

102. Papildināt likumu ar 139.5 pantu šādā redakcijā:

“139.5 Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina pēc noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.

Zvērināts notārs akta dalībniekus brīdina par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību zvērinātam notāram. Tas jānorāda arī notariālā aktā.”

101. Papildināt likumu ar 139.6 pantu šādā redakcijā:

“139.6 Zvērināts notārs ņem parakstu no personas, kura sniedz liecības par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

Zvērināts notārs protokolu nolasa pirms parakstīšanas.

Latvijas tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs izskatāmajās krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā šis protokols nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības.”

66.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.6 pantu šādā redakcijā:

“139.6 Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēs un amatpersonām noteikta ar likumu.”

Atbalstīt.

103. Papildināt likumu ar 139.6 pantu šādā redakcijā:

“139.6 Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēs un amatpersonām noteikta ar likumu.”

102. Papildināt likumu ar 139.7 pantu šādā redakcijā:

“139.7 Zvērināts notārs ņem parakstu no personas, kura sniedz paziņojumu (deklarāciju), par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu paziņojumu (deklarāciju), ja likums šāda paziņojuma (deklarācijas) iesniegšanu tieši paredz.”

67.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 139.7 pantu šādā redakcijā:

“139.7 Apliecinājumus par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.”

Atbalstīt.

104. Papildināt likumu ar 139.7 pantu šādā redakcijā:

“139.7 Apliecinājumus par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.”

103. Papildināt likumu ar 139.8 pantu šādā redakcijā:

“139.8 Zvērināts notārs protokolu raksta notariālā akta formā.”

68.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 139.8 pantu.

Atbalstīt.

146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.

104. Papildināt 146. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem.”

105. Papildināt 146. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem.”

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi,

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu,

3) prot valsts valodu,

4) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra vai divus gadus kā zvērināta notāra kandidāti.

105. 147. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai citā akreditētā augstskolā pēc valsts akreditētas studiju programmas;”;

uzskatīt līdzšinējo 3. un 4. punktu attiecīgi par 4. un 5. punktu;

izteikt tagadējo 5. punktu šādā redakcijā:

“5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.”

69.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 147. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;”.

Atbalstīt.

106. 147. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;”;

uzskatīt līdzšinējo 3. un 4. punktu attiecīgi par 4. un 5. punktu;

izteikt tagadējo 5. punktu šādā redakcijā:

“5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.”

148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-7. punktā norādītās personas.

106. Izteikt 148. pantu šādā redakcijā :

” 148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-9. punktā norādītās personas.”

107. Izteikt 148. pantu šādā redakcijā :

” 148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-9. punktā norādītās personas.”

149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

107. Izteikt 149. pantu šādā redakcijā :

“149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.”

108. Izteikt 149. pantu šādā redakcijā :

“149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.”

151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma un slimības laikā, kā arī gadījumos, kad darba laikā steidzami jāizdara notariāla darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas, un 37.pantā paredzētajā gadījumā.

108. Izteikt 151. pantu šādā redakcijā :

“151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174. pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.”

109. Izteikt 151. pantu šādā redakcijā :

“151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174. pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.”

156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt persona, kas atbilst 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.

109. Izteikt 156. pantu šādā redakcijā:

“156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.”

70.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 156. pantā skaitļus un vārdus “9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām” ar skaitļiem un vārdiem “9. panta 1.-4. un 6. punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus darbojies kā zvērināta notāra palīgs.”

Atbalstīt.

110. Izteikt 156. pantu šādā redakcijā:

“156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9. panta 1.-4. un 6. punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus darbojies kā zvērināta notāra palīgs.”

158. Zvērinātu notāru kandidātu skaitam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu nepieciešamībai nākotnē nodrošināt pietiekamu zvērinātu notāru skaitu.

110. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā:

“158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērinātu notāru kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.”

111. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā:

“158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērinātu notāru kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.”

159. Zvērinātu notāru kandidātu pieņemšanas termiņu nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padome, to saskaņojot ar tieslietu ministru.

111. Izteikt 159. pantu šādā redakcijā:

“159. Zvērinātu notāru kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāra amatā.”

112. Izteikt 159. pantu šādā redakcijā:

“159. Zvērinātu notāru kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāra amatā.”

160. Pretendentus uz zvērinātu notāru kandidātu vietu Latvijas Zvērinātu notāru padome pieteikties uzaicina ar sludinājumu oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms to pieņemšanas.

112. Izteikt 160. pantu šādā redakcijā:

“160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.”

113. Izteikt 160. pantu šādā redakcijā:

“160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.”

161. Zvērināta notāra kandidātu pieņem darbā Latvijas Zvērinātu notāru padome. Tā nosaka zvērināta notāra kandidāta pienākumus un atalgojumu no saviem līdzekļiem.

113. Izteikt 161. pantu šādā redakcijā:

“161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.”

114. Izteikt 161. pantu šādā redakcijā:

“161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.”

163. Par katru amata darbību (65. pants), ko izpilda zvērināti notāri, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (66. pants) viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību. Zvērināti notāri par atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka atbilstoši taksei (165. pants).

114. Izslēgt 163. panta otro teikumu un papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165. pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.“

115. Izslēgt 163. panta otro teikumu un papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165. pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.“

176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.

115. Papildināt 176. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

”Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.”

116. Papildināt 176. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

”Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.”

179. Zvērināti notāri šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir materiāli, disciplināri un krimināli atbildīgi.

116. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā :

“179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.”

117. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā :

“179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.”

180. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu un zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem Latvijas Zvērinātu notāru padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas.

117. Izteikt 180. pantu šādā redakcijā :

“180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.”

118. Izteikt 180. pantu šādā redakcijā :

“180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.”

181. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju pārkāpumiem un par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai ārpus dienesta atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā prakses vietā, tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas.

118. Izteikt 181. pantu šādā redakcijā :

“181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinuma došanai ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce.

Komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk ne kā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolists.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī tas, kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi, vai arī nosūta materiālus Latvijas Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai un izbeidz disciplinārlietu.”

119. Izteikt 181. pantu šādā redakcijā :

“181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinuma došanai ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce.

Komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk ne kā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolists.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī tas, kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi, vai arī nosūta materiālus Latvijas Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai un izbeidz disciplinārlietu.”

191. Tieslietu ministram pirms disciplinārlietas izlemšanas tā jāiesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta notāra turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu prakses vietu.

119. Izteikt 191. pantu šādā redakcijā :

“191. Tieslietu ministram, pirms viņš izlemj jautājumu par šā likuma 189. panta 1. un 2. punktā noteikto sodu uzlikšanu disciplinārlieta jāiesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu savu atzinumu.”

120. Izteikt 191. pantu šādā redakcijā :

“191. Tieslietu ministrs, pirms viņš izlemj jautājumu par šā likuma 189. panta 1. un 2. punktā noteikto sodu uzlikšanu, disciplinārlietu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu savu atzinumu.”

194. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos sodīt viņu ar šā likuma 183.pantā paredzētajiem disciplinārsodiem.

“194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var uzlikt zvērinātam notāram šā likuma 183. pantā paredzētos disciplinārsodus.”

“194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var uzlikt zvērinātam notāram šā likuma 183. pantā paredzētos disciplinārsodus.”

195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.

121. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā :

“195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām .”

122. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā :

“195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām .”

196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

122. Izteikt 196. pantu šādā redakcijā :

“196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām,

kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.”

123. Izteikt 196. pantu šādā redakcijā :

“196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām,

kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.”

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziegumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziegumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība.

123. Papildināt 211. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā :

“8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.”

124. Papildināt 211. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā :

“8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.”

235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no notāra amata vai padomes locekļa amata.

124. Izteikt 235. pantu šādā redakcijā :

“235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.

Ja darbu Latvijas Zvērinātu notāru padomē šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi (arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām.”

125. Izteikt 235. pantu šādā redakcijā :

“235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.

Ja darbu Latvijas Zvērinātu notāru padomē šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi (arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām.”

248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Apliekamais ienākums ir starpība starp zvērināta notāra ieņēmumiem un pierādītiem izdevumiem, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

125. Izteikt 248. pantu šādā redakcijā:

“248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar notariālo darbību pildīšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.”

126. Izteikt 248. pantu šādā redakcijā:

“248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar notariālo darbību pildīšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.”

249. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā maksā sociālo nodokli. Zvērinātiem notāriem likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensiju.

126. Izslēgt 249. pantu.

127. Izslēgt 249. pantu.

127. Papildināt likumu ar sešpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā nodaļa

Mantojuma lietu kārtošana”.

128. Papildināt likumu ar sešpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā nodaļa

Mantojuma lietu kārtošana”.

128.Papildināt likumu ar pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi”.

129. Papildināt likumu ar pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Vispārīgie noteikumi”.

129. Papildināt likumu ar 250. pantu šādā redakcijā:

“250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums (turpmāk arī –iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai mantojuma atraidīšanu, iesniegums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā), iesniegums par izsludināšanu vai arī iesniegums par mantinieku uzaicināšanu.”

71.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 250. pantu šādā redakcijā:

“250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.”

Atbalstīt.

130. Papildināt likumu ar 250. pantu šādā redakcijā:

“250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.”

72.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar jaunu 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Ir šādi mantošanas iesniegumi:

1) par mantojuma pieņemšanu;

2) par apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

3) par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā;

4) par mantojuma atraidīšanu;

5) par pēdējā gribas akta nolasīšanu;

6) par attiekšanos no testamentārās mantošanas;

7) par izsludināšanu;

8) par mantinieku uzaicināšanu;

9) par mantojuma apsardzību.”

Atbalstīt.

(mainīt turpmāko pantu numerāciju).

131. Papildināt likumu ar 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Ir šādi mantošanas iesniegumi:

1) par mantojuma pieņemšanu;

2) par apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

3) par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā;

4) par mantojuma atraidīšanu;

5) par pēdējā gribas akta nolasīšanu;

6) par attiekšanos no testamentārās mantošanas;

7) par izsludināšanu;

8) par mantinieku uzaicināšanu;

9) par mantojuma apsardzību.”

130. Papildināt likumu ar 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

132. Papildināt likumu ar 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

131. Papildināt likumu ar 252. pantu šādā redakcijā:

“252. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēju, mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma masu, citu iespējamo mantinieku vārdu un dzīvesvietu, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu.

Zvērināts notārs rakstveidā brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.”

73.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 252. pantu šādā redakcijā:

“252. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, viņa nāves dienu un pēdējo dzīves vietu, bet, ja tā nav zināma – mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vietu.”

Atbalstīt.

133. Papildināt likumu ar 252. pantu šādā redakcijā:

“252. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, viņa nāves dienu un pēdējo dzīves vietu, bet, ja tā nav zināma – mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vietu.”

132. Papildināt likumu ar 253. pantu šādā redakcijā:

“253. Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un rīcībspēju un publiski apliecina mantošanas iesniegumu.

Mantošanas iesniegumu var apliecināt arī Civillikuma 1474.pantā minētās iestādes vai amatpersonas.”

74.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 253. pantu šādā redakcijā:

“253. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc cita mantošanas iesnieguma, zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

Mantošanas iesniegumus jau uzsāktā mantošanas lietā, ja tajā netiek izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs neapliecina, bet pārliecinās par iesniedzēja identitāti.

Minētos iesniegumus var apliecināt arī Civillikuma 1474. pantā minētās iestādes vai amatpersonas.”

Atbalstīt.

134. Papildināt likumu ar 253. pantu šādā redakcijā:

“253. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc cita mantošanas iesnieguma, zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

Mantošanas iesniegumus jau uzsāktā mantošanas lietā, ja tajā netiek izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs neapliecina, bet pārliecinās par iesniedzēja identitāti.

Minētos iesniegumus var apliecināt arī Civillikuma 1474. pantā minētās iestādes vai amatpersonas.”

133. Papildināt likumu ar 254. pantu šādā redakcijā:

“254. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.”

75.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 254. pantu pēc vārda “cita” ar vārdu “zvērināta”.

Atbalstīt.

135. Papildināt likumu ar 254. pantu šādā redakcijā:

“254. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita zvērināta notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.”

134. Papildināt likumu ar 255. pantu šādā redakcijā:

“255. Zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, publiski apliecinātu iesniegumu, ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma noteikumiem.”

76.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 255. pantu šādā redakcijā:

“255. ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma prasībām, zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.”

Atbalstīt.

136. Papildināt likumu ar 255. pantu šādā redakcijā:

“255. ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma prasībām, zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.”

135. Papildināt likumu ar 256. pantu šādā redakcijā:

“256. Zvērināts notārs uz šā likuma 250. pantā minētā iesnieguma pamata uzsāk mantojuma lietu un nekavējoties paziņo par to Mantojumu reģistram. Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.”

77.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 256. pantu, iestrādājot 257. panta pirmo daļu, šādā redakcijā:

“256. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.”

Atbalstīts.

137. Papildināt likumu ar 256. pantu šādā redakcijā:

“256. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.”

136. Papildināt likumu ar 257. pantu šādā redakcijā:

“257. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.”

78.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 257. pantu šādā redakcijā:

“257. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

Katrs var ieskatīties mantojumu reģistrā un saņemt no tā izrakstus.”

Atbalstīts.

138. Papildināt likumu ar 257. pantu šādā redakcijā:

“257. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

Katrs var ieskatīties mantojumu reģistrā un saņemt no tā izrakstus.”

137. Papildināt likumu ar 258. pantu šādā redakcijā:

“258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Katrs var ieskatīties reģistrā un saņemt no tā izrakstus.”

79.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 258. pantu šādā redakcijā:

“258. Ja mantojumu reģistrā nav ziņu par mantojuma atstājēju, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un paziņo par to Latvijas Zvērinātu notāru padomei, iekļaušanai mantojumu reģistrā.”

Atbalstīts.

139. Papildināt likumu ar 258. pantu šādā redakcijā:

“258. Ja mantojumu reģistrā nav ziņu par mantojuma atstājēju, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un paziņo par to Latvijas Zvērinātu notāru padomei, iekļaušanai mantojumu reģistrā.”

80.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar otrās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Otrā apakšnodaļa

Pārdzīvojušā laulātā tiesību apliecināšana”.

Atbalstīt.

mainīt turpmāko apakšnodaļu numerāciju.

140. Papildināt likumu ar otrās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Pārdzīvojušā laulātā tiesību apliecināšana”.

81.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar jaunu 259.pantu šādā redakcijā:

“259. Mantojuma lietā zvērināts notārs, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, taisa apliecinājumu par mantojuma atstājēja laulātā mantas daļu laulāto kopmantā, tas ir – laulāto kopīgajā mantā vai laulāto mantas kopībā (apliecību par laulātā mantas daļu).”

Atbalstīt.

mainīt turpmāko pantu numerāciju.

141. Papildināt likumu ar 259.pantu šādā redakcijā:

“259. Mantojuma lietā zvērināts notārs, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, taisa apliecinājumu par mantojuma atstājēja laulātā mantas daļu laulāto kopmantā, tas ir – laulāto kopīgajā mantā vai laulāto mantas kopībā (apliecību par laulātā mantas daļu).”

82.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar jaunu 260.pantu šādā redakcijā:

“260. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, kurā norādīts mantojamās mantas sastāvs un kārtība un laulāto mantiskās attiecības (likumiskās vai līgumiskās), zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.

Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.”

Atbalstīt.

142. Papildināt likumu ar 260.pantu šādā redakcijā:

“260. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, kurā norādīts mantojamās mantas sastāvs un kārtība un laulāto mantiskās attiecības (likumiskās vai līgumiskās), zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.

Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.”

83.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 261.pantu šādā redakcijā:

“261. Zvērināts notārs mantojumu pārņēmušiem mantiniekiem nosūta paziņojumu šā likuma 136. pantā noteiktajā kārtībā, kurā nosaka termiņu ne īsāku par mēnesi atsauksmes sniegšanai.

Paziņojumam pievieno 260. pantā minēto notariālā akta norakstu.”

Atbalstīt.

143. Papildināt likumu ar 261.pantu šādā redakcijā:

“261. Zvērināts notārs mantojumu pārņēmušiem mantiniekiem nosūta paziņojumu šā likuma 136. pantā noteiktajā kārtībā, kurā nosaka termiņu ne īsāku par mēnesi atsauksmes sniegšanai.

Paziņojumam pievieno 260. pantā minēto notariālā akta norakstu.”

84.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 262.pantu šādā redakcijā:

“262. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki paziņojumā noteiktā termiņā nesniedz atsauksmi, uzskatāms, ka viņi piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.”

Atbalstīt.

144. Papildināt likumu ar 262.pantu šādā redakcijā:

“262. ja mantojumu pieņēmušie mantinieki paziņojumā noteiktā termiņā nesniedz atsauksmi, uzskatāms, ka viņi piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.”

85.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 263.pantu šādā redakcijā:

“263. Ja tiek panākta pārdzīvojušā laulātā un mantojumu pieņēmušo mantinieku vienošanās, zvērināts notārs taisa attiecīgu notariālo aktu.”

Atbalstīt.

145. Papildināt likumu ar 263.pantu šādā redakcijā:

“263. Ja tiek panākta pārdzīvojušā laulātā un mantojumu pieņēmušo mantinieku vienošanās, zvērināts notārs taisa attiecīgu notariālo aktu.”

86.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 264.pantu šādā redakcijā:

“264. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki iesnieguši iebildumus, ar tiem iepazīstina pārdzīvojušo laulāto.

Zvērināts notārs veic darbības, lai turpinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.”

Atbalstīt.

146. Papildināt likumu ar 264.pantu šādā redakcijā:

“264. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki iesnieguši iebildumus, ar tiem iepazīstina pārdzīvojušo laulāto.

Zvērināts notārs veic darbības, lai turpinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.”

87.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 265.pantu šādā redakcijā:

“265. Ja pušu vienošanās nav panākta vai mantinieki nav snieguši savu atsauksmi (262. pants), zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietā esošiem dokumentiem, taisa apliecību par laulātā mantas daļu.”

Atbalstīt.

147. Papildināt likumu ar 265.pantu šādā redakcijā:

“265. Ja pušu vienošanās nav panākta vai mantinieki nav snieguši savu atsauksmi (262. pants), zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietā esošiem dokumentiem, taisa apliecību par laulātā mantas daļu.”

88.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 266.pantu šādā redakcijā:

“266. Apliecībā par laulātā mantas daļu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

4) zvērināta notāra konstatētos faktus;

5) laulāto mantas sastāvu;

6) laulātā mantas daļu laulāto kopmantā.”

Atbalstīt.

148. Papildināt likumu ar 266.pantu šādā redakcijā:

“266. Apliecībā par laulātā mantas daļu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

4) zvērināta notāra konstatētos faktus;

5) laulāto mantas sastāvu;

6) laulātā mantas daļu laulāto kopmantā.”

89.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 267.pantu šādā redakcijā:

“267. Par to, ka ir izsniegta apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs paziņo mantojumu pieņēmušiem mantiniekiem.

Apliecību par laulātā mantas daļu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā.”

Atbalstīt.

149. Papildināt likumu ar 267.pantu šādā redakcijā:

“267. Par to, ka ir izsniegta apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs paziņo mantojumu pieņēmušiem mantiniekiem.

Apliecību par laulātā mantas daļu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā.”

138. Papildināt likumu ar otrās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Otrā apakšnodaļa

Pēdējās gribas rīkojumu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā”.

150. Papildināt likumu ar trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trešā apakšnodaļa

un stāšanās likumīgā spēkā”.

139. Papildināt likumu ar 259. pantu šādā redakcijā:

“259. Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts (turpmāk arī –testaments), tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties iesniedzams zvērinātam notāram pēc testatora pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Savstarpējs testaments iesniedzams zvērinātam notāram, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.”

90.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 259. pantu, iestrādājot, 257. panta otro daļu, šādā redakcijā:

“259. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.”

Atbalstīt.

151. Papildināt likumu ar 268. pantu šādā redakcijā:

“268. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.”

140. Papildināt likumu ar 260. pantu šādā redakcijā:

“260. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

152. Papildināt likumu ar 269. pantu šādā redakcijā:

“269. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

141. Papildināt likumu ar 261. pantu šādā redakcijā:

“261. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

153. Papildināt likumu ar 270. pantu šādā redakcijā:

“270. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

142. Papildināt likumu ar 262. pantu šādā redakcijā:

“262. Noteiktā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.

Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem.

Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.”

154. Papildināt likumu ar 271. pantu šādā redakcijā:

“271. Noteiktā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.

Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem.

Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.”

143. Papildināt likumu ar 263. pantu šādā redakcijā:

“263. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālu aktu, kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to vai:

1) zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

3) aktā nav nekādu īpatnību – labojumu, dzēsumu, svītrojumu.

Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.”

91.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 263. panta pirmo daļu ar vārdiem “(apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu)”.

Atbalstīt.

155. Papildināt likumu ar 272. pantu šādā redakcijā:

“272. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālu aktu (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu), kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to vai:

1) zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

3) aktā nav nekādu īpatnību – labojumu, dzēsumu, svītrojumu.

Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.”

144. Papildināt likumu ar 264. pantu šādā redakcijā:

“264. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.”

156. Papildināt likumu ar 273. pantu šādā redakcijā:

“273. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.”

145. Papildināt likumu ar 265. pantu šādā redakcijā:

“265. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā.

Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.”

92.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 265. panta otrajā daļā vārdus “izrakstu no notariālā akta” ar vārdiem “norakstu no notariālo aktu grāmatas”.

Atbalstīt.

157. Papildināt likumu ar 274. pantu šādā redakcijā:

“274. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā.

Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar norakstu no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.”

146. Papildināt likumu ar 266. pantu šādā redakcijā:

“266. Ja saskaņā ar mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē to par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kuram glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izrakstu no notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.”

158. Papildināt likumu ar 275. pantu šādā redakcijā:

“275. Ja saskaņā ar mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē to par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kuram glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izrakstu no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.”

147. Papildināt likumu ar 267. pantu šādā redakcijā:

“267. Ja nepieciešams (283. pants), zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos.”

159. Papildināt likumu ar 276. pantu šādā redakcijā:

“276. Ja nepieciešams (283. pants), zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos.”

148. Papildināt likumu ar 268. pantu šādā redakcijā:

“268. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu to ņem vērā.”

160. Papildināt likumu ar 277. pantu šādā redakcijā:

“277. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu to ņem vērā.”

149. Papildināt likumu ar 269. pantu šādā redakcijā:

“269. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, - iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.”

161. Papildināt likumu ar 278. pantu šādā redakcijā:

“278. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, - iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.”

150. Papildināt likumu ar 270. pantu šādā redakcijā:

“270. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.”

162. Papildināt likumu ar 279. pantu šādā redakcijā:

“279. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.”

151. Papildināt likumu ar 271. pantu šādā redakcijā:

“271. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:

1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā;

2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.

Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.”

93.

94.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 271. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, ja tie ir mantojuma lietā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 271. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētais iesniegums apliecināms šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

163. Papildināt likumu ar 280. pantu šādā redakcijā:

“280. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:

1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā;

2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.

Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.

Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, ja tie ir mantojuma lietā.

Šajā pantā minētais iesniegums apliecināms šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.”

152. Papildināt likumu ar 272. pantu šādā redakcijā:

“272. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.”

164. Papildināt likumu ar 281. pantu šādā redakcijā:

“281. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.”

153. Papildināt likumu ar 273. pantu šādā redakcijā:

“273. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.”

165. Papildināt likumu ar 282. pantu šādā redakcijā:

“282. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.”

154. Papildināt likumu ar 274. pantu šādā redakcijā:

“274. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, norādot, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu, kā arī norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.

Zvērināts notārs apliecina testamentu. Apliecinājumā viņš norāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts un stājas spēkā kopumā vai daļā.

95.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 274.pantu šādā redakcijā:

“274. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību), un norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantojamā mantas sastāvu.

Zvērināts notārs uz pēdējās gribas rīkojuma akta taisa apliecinājuma uzrakstu par tā nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā kopumā vai daļā.”

Atbalstīt.

166. Papildināt likumu ar 283. pantu šādā redakcijā:

“283. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs tais a notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību), un norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantojamā mantas sastāvu.

Zvērināts notārs uz pēdējās gribas rīkojuma akta taisa apliecinājuma uzrakstu par tā nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā kopumā vai daļā.”

155. Papildināt likumu ar 275. pantu šādā redakcijā:

“275. Notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, - zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.”

167. Papildināt likumu ar 284. pantu šādā redakcijā:

“284. Notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, - zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.”

156. Papildināt likumu ar 276. pantu šādā redakcijā:

“276. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu attiecībā uz tā daļu, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.”

96.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 276.pantā vārdus “attiecībā uz tā daļu” ar vārdu “daļā”.

Atbalstīt.

168. Papildināt likumu ar 285. pantu šādā redakcijā:

“285. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu daļā, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.”

157. Papildināt likumu ar 277. pantu šādā redakcijā:

“277. Pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra apliecinājumu par tā stāšanos likumīgā spēkā, cauršūts un apzīmogots, izsniedzams mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.”

97.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 277.pantu šādā redakcijā:

“277. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek cauršūti, apzīmogoti un izsniegti mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.”

Atbalstīt.

169. Papildināt likumu ar 286. pantu šādā redakcijā:

“286. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek cauršūti, apzīmogoti un izsniegti mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.”

158. Papildināt likumu ar trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trešā apakšnodaļa

Mantojuma apsardzība un aizgādnība”

170. Papildināt likumu ar ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā apakšnodaļa

Mantojuma apsardzība un aizgādnība”

159. Papildināt likumu ar 278. pantu šādā redakcijā:

“278. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.”

171. Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.”

160.Papildināt likumu ar 279. pantu šādā redakcijā:

“279. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija - bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

4) kreditori - attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.”

172. Papildināt likumu ar 288. pantu šādā redakcijā:

“288. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija - bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

4) kreditori - attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.”

161. Papildināt likumu ar 280. pantu šādā redakcijā:

“280. Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.”

173. Papildināt likumu ar 289. pantu šādā redakcijā:

“289. Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.”

162. Papildināt likumu ar 281. pantu šādā redakcijā:

“281. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.”

174. Papildināt likumu ar 290. pantu šādā redakcijā:

“290. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.”

163. Papildināt likumu ar 282. pantu šādā redakcijā:

“282.  Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.”

175. Papildināt likumu ar 291. pantu šādā redakcijā:

“291.  Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.”

164. Papildināt likumu ar ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā apakšnodaļa

Sludinājums par mantojuma atklāšanos”.

176. Papildināt likumu ar piektās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā apakšnodaļa

Sludinājums par mantojuma atklāšanos”.

165. Papildināt likumu ar 283. pantu šādā redakcijā:

“283. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659., 665.pants) šādos gadījumos:

1) kad mantinieki nav zināmi;

2) kad nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) kad mantinieki ir zināmi, bet negrib vai nevar pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) kad mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.”

176. Papildināt likumu ar 292. pantu šādā redakcijā:

“292. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659., 665.pants) šādos gadījumos:

1) kad mantinieki nav zināmi;

2) kad nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) kad mantinieki ir zināmi, bet negrib vai nevar pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) kad mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.”

166. Papildināt likumu ar 284. pantu šādā redakcijā:

“284. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.”

177. Papildināt likumu ar 293. pantu šādā redakcijā:

“293. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.”

167. Papildināt likumu ar 285. pantu šādā redakcijā:

“285. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav

uzsākta, – šā likuma 251. pantā minētajam zvērinātam notāram.”

178. Papildināt likumu ar 294. pantu šādā redakcijā:

“294. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav

uzsākta, – šā likuma 251. pantā minētajam zvērinātam notāram.”

168. Papildināt likumu ar 286. pantu šādā redakcijā:

“286. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.”

179. Papildināt likumu ar 295. pantu šādā redakcijā:

“295. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.”

169. Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas un garāks par gadu no mantojuma atklāšanās dienas.”

98.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 287. pantā vārdus

“un garāks par gadu no mantojuma atklāšanās dienas”.

Atbalstīt.

180. Papildināt likumu ar 296. pantu šādā redakcijā:

“296. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas.”

170. Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina pieteikt savas tiesības personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.”

181. Papildināt likumu ar 297. pantu šādā redakcijā:

“297. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina pieteikt savas tiesības personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.”

171. Papildināt likumu ar 289. pantu šādā redakcijā:

“289. Šā likuma 287. un 288.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.”

182. Papildināt likumu ar 298. pantu šādā redakcijā:

“298. Šā likuma 287. un 288.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.”

172. Papildināt likumu ar 290. pantu šādā redakcijā:

“290. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet, ja mantojamās mantas vērtība pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Mantojumu reģistram.”

183. Papildināt likumu ar 299. pantu šādā redakcijā:

“299. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet, ja mantojamās mantas vērtība pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Mantojumu reģistram.”

173. Papildināt likumu ar piektās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā apakšnodaļa

Mantojuma pieņemšana”.

Papildināt likumu ar sestās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sestā apakšnodaļa

Mantojuma pieņemšana”.

174. Papildināt likumu ar 291. pantu šādā redakcijā:

“291. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma aizstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 285. panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants).”

Papildināt likumu ar 300. pantu šādā redakcijā:

“300. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma aizstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 285. panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants).”

175. Papildināt likumu ar 292. pantu šādā redakcijā:

“292. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pārņemšanu norāda:

1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas;

2) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.”

99.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 292.pantā vārdu “pārņemšanu” ar vārdu “pieņemšanu”.

Atbalstīt.

Papildināt likumu ar 301. pantu šādā redakcijā:

“301. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu norāda:

1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas;

2) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.”

176. Papildināt likumu ar 293. pantu šādā redakcijā:

“293. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenziju pareizību.”

Papildināt likumu ar 302. pantu šādā redakcijā:

“302. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenziju pareizību.”

177. Papildināt likumu ar 294. pantu šādā redakcijā:

“294. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).”

Papildināt likumu ar 303. pantu šādā redakcijā:

“303. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).”

178. Papildināt likumu ar 295. pantu šādā redakcijā:

“295. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Mantojumu reģistram.”

Papildināt likumu ar 304. pantu šādā redakcijā:

“304. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Mantojumu reģistram.”

179. Papildināt likumu ar 296. pantu šādā redakcijā:

“296. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.”

Papildināt likumu ar 305. pantu šādā redakcijā:

“305. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.”

180. Papildināt likumu ar 297. pantu šādā redakcijā:

“297. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.”

Papildināt likumu ar 306. pantu šādā redakcijā:

“306. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.”

181. Papildināt likumu ar 298. pantu šādā redakcijā:

“298. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.”

Papildināt likumu ar 307. pantu šādā redakcijā:

“307. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.”

182. Papildināt likumu ar 299. pantu šādā redakcijā:

“299. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775. - 783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.”

Papildināt likumu ar 308. pantu šādā redakcijā:

“308. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775. - 783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.”

183. Papildināt likumu ar sestās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sestā apakšnodaļa

Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma”.

Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septītā apakšnodaļa

Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma”.

184. Papildināt likumu ar 300. pantu šādā redakcijā:

“300. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.”

Papildināt likumu ar 309. pantu šādā redakcijā:

“309. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.”

185. Papildināt likumu ar 301. pantu šādā redakcijā:

“301. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

Papildināt likumu ar 310. pantu šādā redakcijā:

“310. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

186. Papildināt likumu ar 302. pantu šādā redakcijā:

“302. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma mantu, citu iespējamo mantinieku vārdu un dzīvesvietu, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu. Iesniegumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot.”

100.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 302.pantu šādā redakcijā:

“302. Mantošanas iesniegumam pievieno:

1) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

2) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīves vietu;

3) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;

5) visi zināmie mantinieki.

Šajā pantā minētais iesniegums apliecināms šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.”

Atbalstīt.

Papildināt likumu ar 311. pantu šādā redakcijā:

“311. Mantošanas iesniegumam pievieno:

1) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

2) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīves vietu;

3) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;

5) visi zināmie mantinieki.

Šajā pantā minētais iesniegums apliecināms šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā, brīdinot iesniedzēju par kriminālatbildību.”

187. Papildināt likumu ar 303. pantu šādā redakcijā:

“303. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajos gadījumos izsludina mantojuma atklāšanos.”

Papildināt likumu ar 312. pantu šādā redakcijā:

“312. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajos gadījumos izsludina mantojuma atklāšanos.”

188. Papildināt likumu ar 304. pantu šādā redakcijā:

“304. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.”

Papildināt likumu ar 313. pantu šādā redakcijā:

“313. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.”

189. Papildināt likumu ar 305. pantu šādā redakcijā:

“305. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.”

Papildināt likumu ar 314. pantu šādā redakcijā:

“314. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.”

190. Papildināt likumu ar 306. pantu šādā redakcijā:

“306. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs izdod mantojuma tiesību apliecību, kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.”

101.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 306.pantu šādā redakcijā:

“306. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.”

Atbalstīt.

Papildināt likumu ar 315. pantu šādā redakcijā:

“315. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.”

191. Papildināt likumu ar 307. pantu šādā redakcijā:

“307. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.”

Papildināt likumu ar 316. pantu šādā redakcijā:

“316. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.”

192. Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septītā apakšnodaļa

Mantojuma tiesību apliecība”.

102.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt likumprojekta 192. pantu.

Atbalstīt.

193. Papildināt likumu ar 308. pantu šādā redakcijā:

“308. Mantojuma tiesību apliecību zvērināts notārs var izdot par:

1) mantojuma tiesībām uz visu mantojumu;

2) mantojuma tiesībām uz mantojuma daļu;

3) legātu;

4) pirmmantiniekiem pārejošo mantojumu;

5) pēcmantiniekiem pārejošo mantojumu.”

103.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt likumprojekta 193. pantu.

Atbalstīt.

194. Papildināt likumu ar 309. pantu šādā redakcijā:

“309. Mantojuma tiesību apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.”

104.

105.

106.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 309.panta ievada daļā vārdu “tiesību”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 309.panta 3.punkta tekstu iekavās.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 309.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) mantojamās mantas sastāvu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Papildināt likumu ar 317. pantu šādā redakcijā:

“317. Mantojuma apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā manta sastāvu.”

195. Papildināt likumu ar 310. pantu šādā redakcijā:

“310. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.”

Papildināt likumu ar 318. pantu šādā redakcijā:

“318. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.”

196. Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Astotā apakšnodaļa

Mantojuma dalīšana”.

Papildināt likumu ar astotās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Astotā apakšnodaļa

Mantojuma dalīšana”.

197. Papildināt likumu ar 311. pantu šādā redakcijā:

“311. Mantojumu daļa mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.”

Papildināt likumu ar 319. pantu šādā redakcijā:

“319. Mantojumu daļa mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.”

198. Papildināt likumu ar 312. pantu šādā redakcijā:

“312. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.”

107.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 312. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.”

Atbalstīt.

Papildināt likumu ar 320. pantu šādā redakcijā:

“320. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.

Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.”

199. Papildināt likumu ar 313. pantu šādā redakcijā:

“313. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.”

Papildināt likumu ar 321. pantu šādā redakcijā:

“321. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.”

200. Papildināt likumu ar 314. pantu šādā redakcijā:

“314. Mantojuma sadales projektā, zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.”

Papildināt likumu ar 322. pantu šādā redakcijā:

“322. Mantojuma sadales projektā, zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.”

201. Papildināt likumu ar 315. pantu šādā redakcijā:

“315. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.”

Papildināt likumu ar 323. pantu šādā redakcijā:

“323. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.”

1. Ja par notariāla akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, tad abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

109.

110.

111.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 9. panta 3. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2008. gada 1. janvāra.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Par universitātes tipa augstskolu šī likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 147. panta 3. punkts stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003. gada 1. janvāra.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“ Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs, taisa notariālu aktu (82.pants).

Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

1. Ja par notariāla akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, tad abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

3. Šā likuma 9. panta 3. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012. gada 1. janvāra.

4. Par universitātes tipa augstskolu šī likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

5. Šā likuma 147. panta 3. punkts stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003. gada 1. janvāra.

6. Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs, taisa notariālu aktu (82.pants).

Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.