Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. (1) Bāriņtiesa ir pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību un notariālo funkciju.

(3) Vienā pilsētā pēc pilsētas domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.

(4) Bāriņtiesu finansē pilsētas pašvaldība.

(5) Pēc pilsētas domes pieprasījuma bāriņtiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

1.1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pilsētas pašvaldības” ar vārdiem “pilsētas vai novada pašvaldības”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumu noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas”;

(3) Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pilsētas pašvaldība” ar vārdiem “pilsētas vai novada pašvaldība”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

1.1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pilsētas pašvaldības” ar vārdiem “pilsētas vai novada pašvaldības”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas.

(3) Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pilsētas pašvaldība” ar vārdiem “pilsētas vai novada pašvaldība”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

2.pants.(1) Pagasttiesa ir pagasta pašvaldības izveidota iestāde, kura pagasta administratīvajā teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, pilda šajā likumā paredzēto notariālo funkciju, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos veic mantojuma apsardzību.

(2) Vairāki pagasti pēc attiecīgo pagastu padomju lēmumiem var izveidot vienu pagasttiesu.

(3) Pagasttiesu finansē pagasta pašvaldība, bet, ja pagasttiesu izveido vairākas pašvaldības kopīgi, pagasttiesu finansēšana notiek saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(4) Pēc pagasta padomes pieprasījuma pagasttiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura attiecīgajā pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un veic mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”

1.

Izslēgt 2.panta pirmajā daļā vārdus “vai novada”.

Neatbalstīt

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura attiecīgajā pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”

3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar attiecīgu uzrakstu.

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģērboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas vai pagasttiesas nosaukumu. ”

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas vai pagasttiesas nosaukumu. ”

5.pants.(1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošanā veic Labklājības ministrija.

(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz notariālās funkcijas pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko palīdzību minētajos jautājumos sniedz Tieslietu ministrija.

(3) Labklājības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju un Izglītības ministriju organizē bāriņtiesu (pagasttiesu) locekļu apmācību.

(4) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības uzraudzību finansiālajos jautājumos veic attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome).

(5) Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus izdod Ministru kabinets.

4. 5.pantā:

izteikt otro daļu šadā redakcijā:

“(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību, apliecinājumu izdarīšanu un citu šajā likumu noteikto funkciju pildīšanu veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko vadību minētajos jautājumos īsteno Tieslietu ministrija.”

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pilsētas dome” ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”.

4. 5.pantā:

izteikt otro daļu šadā redakcijā:

“(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību, apliecinājumu izdarīšanu un citu šajā likumu noteikto funkciju pildīšanu veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko vadību minētajos jautājumos īsteno Tieslietu ministrija.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pilsētas dome” ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”.

6.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome).

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus ievēlē attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome) uz trijiem gadiem.

5. Aizstāt 6.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pilsētas dome” ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”.

5. Aizstāt 6.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pilsētas dome” ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”.

10.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs saņem pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktu mēnešalgu atbilstoši darba apjomam.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem atalgojums tiek maksāts par nostrādāto laiku pēc pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktas likmes.

6. Aizstāt 10.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

6. Aizstāt 10.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

11.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentus kārto pilsētas domes (pagasta padomes) noteikts darbinieks. Atkarībā no darba apjoma bāriņtiesai (pagasttiesai) var būt savs sekretārs.

7. Aizstāt 11.pantā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

7. Aizstāt 11.pantā vārdus “pilsētas domes” ar vārdiem “pilsētas vai novada domes”.

15.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām:

1) lemj jautājumu par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis (Civillikuma 33.pants);

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (Civillikuma 220. un 221. pants);

3) gadījumos, kad miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu un mantojuma saglabāšanu (Civillikuma 272. un 395.pants) un piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, ja pārdzīvojušais laulātais dodas jaunā laulībā (Civillikuma 226.pants);

4) dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām (Civillikuma 279. - 284.pants);

5) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem (Civillikuma 189.pants);

6) sniedz palīdzību, ja bērns neklausa vai nepakļaujas vecāku audzināšanai (Civillikuma 185.pants);

7) nosūta bērnu uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista un veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai;

8) nodrošina mitekli un aprūpi bērnam, ja ģimene tiek izlikta no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

8. 15.pantā:

izslēgt 7.punktā vādus “un veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai’;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) veic citus pasākumus bērna personisko interešu un mantisko tiesību aizsardzībā, nodrošinot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību ievērošanu.”.

8. 15.pantā:

izslēgt 7.punktā vādus “un veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai’;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) veic citus pasākumus bērna personisko interešu un mantisko tiesību aizsardzībā, nodrošinot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību ievērošanu.”

25.pants. (1) Aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība.

(2) Bērnam, kuram nav vecāku vai vecvecāku un nav pastāvīgas dzīvesvietas, kā arī atradenim aizbildnības lietu kārto bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc bērna faktiskās atrašanās vietas.

(3) Ja kāda aizbildnībā esošās personas manta atrodas citas bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības teritorijā, tad bāriņtiesa (pagasttiesa), kura pārzina aizbildnību, var lūgt bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc mantas atrašanās vietas iecelt aizbildni šīs mantas pārvaldībai. Aizbildnis norēķinu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai), kura pārzina aizbildnību.

(4) Ja aizbildnībā esošais bērns uz laiku pārceļas dzīvot uz citu dzīvesvietu (pie radiem, tiek ievietots audzināšanas vai mācību iestādē), bāriņtiesa (pagasttiesa) turpina pārzināt aizbildnību.

(5) Ja aizbildnībā esošais bērns pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā pilsētā vai pagastā, bāriņtiesa (pagasttiesa) nosūta aizbildnības lietu attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

(6) Aizgādnība tiek nodibināta pēc mantas atrašanās vietas.

9. Aizstāt 25.panta piektajā daļā vārdus “pilsētā vai pagastā” ar vārdiem “pilsētā, novadā vai pagastā”.

9. Aizstāt 25.panta piektajā daļā vārdus “pilsētā vai pagastā” ar vārdiem “pilsētā, novadā vai pagastā”.

27.pants. (1) Notariālo funkciju pilda pagasttiesas priekšsēdētājs vai pagasttiesas loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu.

(2) Ieinteresētā persona, kura uzskata pagasttiesas rīcību notariālās funkcijas pildīšanā par nepamatotu, par šo rīcību, kā arī par atteikšanos izdarīt apliecinājumu vai citu šā likuma septītajā nodaļā paredzētodarbību var iesniegt sūdzību attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

10. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apliecinājumus izdara un citas šajā likumā noteiktās funkcijas pilda pagasttiesas (bāriņtiesas) priekšsēdētājs vai pagasttiesas (bāriņtiesas) loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu.

10. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apliecinājumus izdara un citas šajā likumā noteiktās funkcijas pilda pagasttiesas (bāriņtiesas) priekšsēdētājs vai pagasttiesas (bāriņtiesas) loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu.

38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju bāriņtiesa pieņem pēc adoptētāja vai adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas.

(2) Ja pieteikumu par adopciju iesniedz ārvalstīs dzīvojoša persona, tas pieņemams jebkurā bāriņtiesā, ja ir pievienota tieslietu ministra atļauja.

(3) Pieteikumam jāpievieno dokumenti un tajā jānorāda citi pierādījumi, kas apliecina Civillikuma 162.-170. pantā minētos apstākļus.

(4) Vecāki vai aizbildnis ir tiesīgi jebkurā bāriņtiesā personiski izteikt piekrišanu nepilngadīga bērna adoptācijai.

11. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc adoptētāja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstīs dzīvojoša persona pieteikumu par adopciju personiski iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

(3) Pieteikumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.

(4) Adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz notariāli apliecinātu piekrišanu.

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, noskaidrojot bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

2.

Izteikt likumprojekta 38.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.”

Atbalstīt

11. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc adoptētāja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstīs dzīvojoša persona pieteikumu par adopciju personiski iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

(3) Pieteikumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.

(4) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, pirms tam noskaidrojusi bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.”

39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju nav izpaužamas (Civillikuma 171.pants).

12. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas."

12. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas."

40.pants. (1) Pārbaudījusi, ka pieteikumā norādītie apstākļi atbilst Civillikuma 162.-170. panta prasībām, iepazinusies ar adoptētāja personību un viņa dzīves apstākļiem un nākusi pie atzinuma, ka adopcija ir adoptējamā interesēs un ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības, bāriņtiesa pieņem lēmumu, kurā dots atzinums, ka adopcija nenāks adoptējamam par ļaunu.

(2) Lietu par pilngadīgas personas adopciju bāriņtiesa izskata, ja ir iesniegts adoptētāja un adoptējamā kopīgs pieteikums, un pārbauda, vai ir ievērotas Civillikuma 174. panta prasības, kā arī to, vai starp adoptētāju un adoptējamo ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības.

(3) Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa, adoptētājam lūdzot, to apstiprina.

13. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):

1) pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu;

2) pārbauda pieteikumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.panta prasībām;

3) izvērtē adoptētāja dzīves apstākļus;

4) izvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.";

izslēgt trešo daļu.

13. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):

1) pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu;

2) pārbauda pieteikumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.panta prasībām;

3) izvērtē adoptētāja dzīves apstākļus;

4) izvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.";

izslēgt trešo daļu.

VII nodaļa. Notariālā funkcija

15. Izteikt 7.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Apliecinājumu izdarīšana un citu funkciju pildīšana”

15. Izteikt 7.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Apliecinājumu izdarīšana un citu funkciju pildīšana”.

Pārejas noteikumi

1. Gadījumos, kad bērnam, kas ievietots mācību vai audzināšanas iestādē, nav iecelts aizbildnis, aizbildņa pienākumus pilda šīs iestādes vadītājs.

2. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbība uzsākama ar 1996.gada 1.martu. Bāriņtiesas un pagasttiesas izveidojamas ne vēlāk kā līdz 1996.gada 31.decembrim. Līdz bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai pagastu un pilsētu pašvaldības kārto aizbildnības un aizgādnības lietas, pilda notariālo funkciju un sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā līdzšinējā kārtībā, uz attiecīgajiem dokumentiem izdarot atzīmi "Pagasttiesa (bāriņtiesa) nav izveidota".

3.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskai vadībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim, Tieslietu ministrijā izveidojama attiecīga struktūrvienība. Nepieciešamie līdzekļi Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības struktūrvienības izveidošanai un darbības nodrošināšanai Ministru kabinetam ir jāparedz valsts budžeta projektā.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskai vadībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim Tieslietu ministrijā izveidojama attiecīga struktūrvienība. Nepieciešamos līdzekļus bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības struktūrvienības izveidošanai un darbības nodrošināšanai Ministru kabinets paredz valsts budžeta projektā.”