Likumprojekts

Likumprojekts

 

 

LATVIJAS SARKANĀ KRUSTA LIKUMS

I. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ir starptautiskā Sarkanā Krusta kustības loceklis un vadās no solidārās morāles principiem, kas vieno visu valstu Sarkanā Krusta un sarkanā Pusmēness organizācijas.

2.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ir vienīgā valsts oficiāli atzītā nacionālā Sarkanā Krusts organizācija Latvijā.

3. pants. Latvijas Sarkanā Krusta zīme ir sarkans krusts baltā laukumā. Šī zīme lietojama saskaņā ar Ženēvas konvencijas noteikumiem un starptautiskām tradīcijām. Sarkanā Krusta zīmi lieto arī Latvijas Sarkanā Krusta karogā un zīmogā. Zīmogam ir uzraksts “Latvijas Sarkanais Krusts”. Latvijas Sarkanā Krusta zīmes un nosaukuma neatļauta lietošana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants. (1) Latvijas Sarkanais Krusts darbojas uz šā likuma un statūtu pamata.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts ir juridiska persona un tam var būt sava manta.

5.pants. Latvijas Sarkanais Krusts saņem nodokļu atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. nodaļa

Latvijas Sarkanā Krusta mērķi un līdzekļi

 

6.pants. ( 1 ) Latvijas Sarkanā krusta mērķi un uzdevumi ir:

1) miera laikā:

a) sekmēt tautas veselības aizsardzību;

b) atvērt un uzturēt slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, patversmes, aptiekas, veselības punktus un aizgādības iestādes un sniegt tajās iedzīvotājiem palīdzību;

c) propagandēt veselības veicināšanas un žēlsirdības ideju, arī rīkojot priekšlasījumus, izstādes un citus tamlīdzīgus pasākumus, un rūpējoties par attiecīgās literatūras izdošanu;

d) savas kompetences ietvaros palīdzēt nelaimes gadījumos un dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem;

e) sadarboties ar citām organizācijām un iestādēm, kurām ir līdzīgs raksturs un mērķi;

f) veikt pirmās palīdzības iemaņu apmācību dažādām iedzīvotāju grupām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

g) palīdzēt bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā, sekmēt ģimeņu apvienošanos, kā arī bojā gājušo personu kapa vietu apzināšanu.

2) kara laikā:

a) palīdzēt valsts un pašvaldību iestādēm apgādāt ievainotos un slimos karavīrus un sniegt palīdzību;

b) pabalstīt no karadarbības cietušos iedzīvotājus.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts, var sniegt palīdzību arī citu karojošo valstu cietušiem karavīriem, kā arī iedzīvotājiem.

7.pants.Latvijas Sarkanā Krusta līdzekļus veido:

1) biedru naudas;

2) ziedojumi, mantojumi un novēlējumi;

3) ārstēšanas maksas Sarkanā Krusta iestādēs;

4) ienākumi no Sarkanā Krusta nekustāmā īpašuma;

8.pants. Latvijas Sarkanais Krusts savus līdzekļus izlieto saskaņā ar apstiprinātu budžetu.

 

III. nodaļa

Biedru sastāvs

9.pants. Par Latvijas Sarkanā Krusta biedru var kļūt jebkura fiziska persona no 16 gadu vecuma neatkarīgi no pilsonības, nacionālās piederības, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, kurš atzīst Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, darbojas vienā no Sarkanā Krusta organizācijām un maksā biedru naudu.

10.pants. Latvijas Sarkanā Krusta biedra tiesības ir:

1) piedalīties darbības programmu izstrādē;

2) piedalīties vadības vēlēšanās, balsot un tikt ievēlētam;

3) saņemt informāciju par Latvijas Sarkanā Krusta darbību;

4) piedalīties Latvijas sarkanā Krusta rīkotajos pasākumos, komisiju darbā;

5) savas kompetences ietvaros pārstāvēt savu organizāciju sadarbībā ar citām organizācijām.

11.pants. Latvijas Sarkanā Krusta biedra pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, pildīt organizācijas pieņemtos lēmumus;

2) aktīvi darboties Latvijas Sarkanā Krustā, sniedzot reālu ieguldījumu Latvijas Sarkanā Krusta ideju īstenošanā;

3) ievērot disciplīnu, katru gadu maksāt biedru naudu;

4) ievērot ētikas normas;

5) saudzēt savu un apkārtējo cilvēku veselību.

12.pants. (1) Latvijas Sarkanajam Krustam ir savi apbalvojumi:

( 2) Par panākumiem Latvijas Sarkanā Krusta darbā un tā pilnveidošanā aktīvistus, darbiniekus, kolektīvus var apbalvot šim nolūkam paredzētajā kārtībā ar goda zīmēm, balvām pēc rajonu, pilsētu, dzelzceļa organizāciju. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta un Latvijas Sarkanā Krusta komitejas ieteikuma.

(3) par īpašiem nopelniem ar Latvijas Sarkanā Krusta plēnuma lēmumu var piešķirt sarkanā Krusta goda biedra nosaukumu, ierakstot Latvijas Sarkanā Krusta “Zelta fonda” grāmatā.

 

IV. nodaļa

Latvijas Sarkanā Krusta organizatoriskā struktūra.

 

13.pants. Latvijas Sarkanā Krusta struktūru veido

1) Sarkanā Krusta pirmorganizācijas dzīv4es, darba vietās, mācību iestādēs;

2) rajonu un pilsētu sarkanā Krusta organizācijas, kas veidojas, apvienojoties pirmorganizācijām pēc teritoriālā principa;

3) Dzelzceļa Sarkanā Krusta organizācija, kas apvieno dzelzceļa pirmorganizācijas valstī;

4) Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts, kas apvieno jauniešu nodaļas (grupas) valstī;

5) Latvijas Sarkanā Krusta komiteja, kas apvieno rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju, Latvijas Jaunatnes Sarkano Krustu.

14.pants. Latvijas Sarkanā Krusta vadošās institūcijas:

1) Latvijas Sarkanā Krusta kongress ir augstākā vadošā un lemjošā institūcija, un to sasauc ne retāk kā reizi piecos gados;

2) Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnums ir augstākā vadošā institūcija kongresu starplaikā, un to sasauc ne retāk kā reizi gadā;

3) Latvijas Sarkanā Krusta valde;

4) prezidents, viceprezidents.

15.pants. Latvijas Sarkanā Krusta izpildinstitūcijas ir Ģenerālsekretārs, viceprezidents un sekretariāts, kas nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.

16.pants. Latvijas Sarkanā Krusta finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

17.pants. (1) Sarkanā Krusta pirmorganizāciju nodibina, ja tajās izteikuši vēlēšanos darboties vismaz pieci cilvēki.

(2) Pirmorganizācijas biedru pilnsapulce notiek ne retāk kā vienu reizi gadā. Tajā novērtē padarīto un pieņem turpmākās darbības plānu, ievēl pirmorganizācijas priekšsēdētāju un revidentu.

18.pants.(1) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas ir juridiskas personas. Tām ir apaļais zīmogs ar Sarkanā Krusta emblēmu centrā un komitejas pilnu nosaukumu.

(2) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas vada atbilstošās komitejas un valde.

(3) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācija ar Latvijas Sarkanā Krusta Valdes atļauju var atvērt savu kontu bankā. Tai ir tiesības uzsākt saimniecisko darbību tikai ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes lēmumu.

19.pants. Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komitejas plēnumu sasauc ne retāk kā reizi gadā.

20.pants. Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes sarkanā Krusta komiteju pārskata pārvēlēšanu konference ir augstākā vadošā institūcija un to sasauc vienu reizi divarpus gados.

21.pants. Rajona, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju valdes sēdes sasauc ne retāk kā četras reizes gadā.

22.pants. Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju revīzijas komisijas pārbauda komiteju darbību ne retāk kā reizi gadā, sniedz pārskatu komitejas plēnumā un Latvijas sarkanā Krusta Valdei.

23.pants. Latvijas Sarkanā Krusta vadošās institūcijas ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 atbilstošās institūcijas locekļu vai delegātu. Vēlēšanas Latvijas Sarkanā Krusta organizācijās, izņemot Latvijas Sarkanā Krusta kongresu, notiek atklāti balsojot. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse no piedalījušos balsstiesīgo skaita.

24.pants.Latvijas Sarkanā Krusta kongress ir lemttiesīgs, ja tā darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu. Par vēlēšanu veidu Latvijas Sarkanā Krusta kongresā delegāti lemj atsevišķi. Lēmums kongresā tiek pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk kā puse klātesošo delegātu, bet labojumi Latvijas Sarkanā Krusta statūtos tiek pieņemti, ja par tiem nobalsojuši 2/3 klātesošo delegātu.

25.pants. Latvijas sarkanā Krusta kongresa kompetencē ir:

1) novērtēt un apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta darbību atskaites periodā;

2) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisijas ziņojumu;

3) atbrīvot Latvijas Sarkanā Krusta Valdi;

4) noteikt galvenos uzdevumus nākamajam pilnvaru periodam;

5) pieņemt statūtus un izdarīt tajos grozījumus;

6) ievēlēt Latvijas Sarkanā Krusta komiteju, prezidentu, viceprezidentu;

7) ievēlēt Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisiju.

26.pants. Kongresa sasaukšanas vietu, laiku, pārstāvniecības normas un darba kārtību nosaka Latvijas Sarkanā Krusta Valde, paziņojot par to ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms kongresa.

27.pants. Ārkārtas kongresu sasauc, ja to pieprasa ne mazāk kā 2/3 Latvijas Sarkanā Krusta komitejas locekļu.

28.pants. Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnums ir tiesīgs:

1) ievēlēt valdi;

2) ik gadu ievēlēt valdē esošus rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus pēc rotācijas principa;

3) izskatīt un novērtēt iepriekšējā gada darbības pārskatu, noteikt Latvijas Sarkanā Krusta tekošos izdevumus un pieņemt tālākas darbības plānu;

4) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta finansu pārskatu;

5) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta nākamā gada budžetu;

6) noteikt biedru naudu apmēru;

7) noteikt rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta komiteju atskaitījumu apmēru Latvijas Sarkanā Krusta Valdei;

8) piešķirt Latvijas Sarkanā Krusta goda biedra nosaukumu;

9) ievēlēt prezidenta vai viceprezidenta vietas izpildītāju, ja kongresu starplaikā šie amati kļuvuši vakanti.

29.pants. (1) Latvijas Sarkanā Krusta valdi ievēl 11 cilvēku sastāvā. t.sk. prezidentu, viceprezidentu, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta priekšsēdētāju, valdes atbildīgo sekretāru, sešus rajonu un pilsētu Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus un vienu pārstāvi no Latvijas sarkanā Krusta iestāžu vadītājiem.

(2) Valdes sēdēs ir tiesības piedalīties Labklājības, Aizsardzības, Ārlietu, Finansu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju pilnvarotiem pārstāvjiem ar padomdevēja tiesībām, kurus ieceļ attiecīgo ministriju ministri uz nenoteiktu laiku.

30.pants. Latvijas Sarkanā Krusta Valde:

1) vada un koordinē Latvijas Sarkanā Krusta darbu valstī;

2) organizē kongresa un plēnuma lēmumu izpildi;

3) veic operatīvo jautājumu izskatīšanu;

4) apstiprina tāmes un algu fondu;

5) sagatavo jautājumus izskatīšanai Latvijas sarkanā Krusta komitejas plēnumos;

6) apspriež un pieņem lēmumus administratīvos, saimnieciskos, finansiālos jautājumos;

7) apstiprina Sarkanā Krusta iestāžu vadītājus, rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus;

8) izstrādā un pieņem nolikumus un citus dokumentus, kas nepieciešami Latvijas Sarkanā Krusta darbības veicināšanai;

9) apstiprina noslēgtos līgumus, kā arī nekustamā īpašuma iegūšanas un izmantošanas darījumus;

10) aptur vai atceļ Sarkanā Krusta organizāciju un to vēlēto institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Sarkanā Krusta statūtiem, Latvijas Sarkanā Krusta kongresa vai plēnuma lēmumiem.

31.pants. Latvijas Sarkanā Krusta prezidents vada Latvijas Sarkano Krustu un viņam ir tiesības:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Latvijas Sarkano Krustu valstī un ārvalstīs;

2) vadīt Latvijas Sarkanā Krusta Valdes sēdes, Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnumus un kongresu;

3) iecelt ģenerālsekretāru, pieņemt un atbrīvot no amata Sarkanā Krusta iestāžu vadītājus pēc to apstiprināšanas Latvijas Sarkanā Krusta Valdē.

32.pants. Latvijas Sarkanā Krusta viceprezidents pilda visus prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā, izņemot ģenerālsekretāra iecelšanu, un citus pienākumus pēc vienošanās ar prezidentu. Viceprezidents par savu darbību ir atbildīgs prezidentam un Latvijas Sarkanā Krusta Valdei.

33.pants. Ģenerālsekretārs vada Latvijas Sarkanā Krusta sekretariātu un viņa pienākumi ir:

1) pieņemt un atbrīvot no amata algotos sekretariāta darbiniekus;

2) organizēt koleģiālo institūciju lēmumu savlaicīgu izpildi;

3) analizēt rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta darbību;

4) izstrādā sekretariāta darbinieku funkcionālos pienākumus , instrukcijas, nolikumus u.c. metodiskos materiālus;

5) piedalīties Latvijas Sarkanā Krusta Valdes, kā arī Latvijas sarkanā Krusta plēnuma un kongresu darbā ar padomdevēja tiesībām;

6) noslēgt darba līgumus ar sekretariāta darbiniekiem, Sarkanā Krusta iestāžu vadītājiem, rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājiem;

7) savas kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas Sarkano Krustu valstī, ārvalstīs, sadarbībā ar citām organizācijām un institūcijām.

34.pants. Latvijas Sarkanā Krusta rakstus un dokumentus paraksta Latvijas Sarkanā Krusta instrukcijā paredzētās amatpersonas.

 

V. nodaļa.

Latvijas Sarkanā Krusta komitejas.

35.pants. Ar Latvijas Sarkanā Krusta Valdes atļauju var dibināt rajonu, pilsētu, novadu vai dzelzceļa komitejas, kur nodibinātas vismaz piecas pirmorganizācijas.

36.pants.(1) Lai sekmētu likuma 6.pantā paredzēto mērķu sasniegšanu, komitejas uztur iestādes, vāc naudas un materiālos līdzekļus un izlieto tos saskaņā ar Latvijas Sarkanā Krusta Valdes norādījumiem, rīkojumiem un instrukcijām.

(2) Komitejas:

1) patstāvīgi vai kopdarbībā ar vietējām pašvaldībām un organizācijām var uzturēt slimnīcas, sanatorijas, bāreņu namus un veselības punktus;

2) finansiāli vai citādi atbalsts savas teritorijas mazturīgos slimniekus, lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojumu pieejamību;

3) organizē un veicina savā apvidū Jaunatnes Sarkanā Krusta darbību;

4) sadarbojas ar citām organizācijām un iestādēm, kurām ir līdzīgs raksturs un mērķis;

5) rūpējas par veselības veicināšanas un aizsardzības propagandu, sarīkojot priekšlasījumus, izstādes u. tml.;

6) rūpējas par pirmās palīdzības sniegšanu sava novada dabas katastrofu gadījumos.

37.pants. Komiteju valdēm ir tiesības Latvijas sarkanā Krusta valdes atļautās robežās noslēgt uz komiteju vārda dažāda veida līgumus, kā arī aizstāvēt caur saviem pilnvarotiem komitejas intereses. Nekustamus īpašumus komitejas var iegūt ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes atļauju tikai uz Latvijas sarkanā Krusta vārda.

 

VI. nodaļa

Jaunatnes Sarkanais Krusts

38.pants. Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts ir Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes organizācija, kura apvieno jauniešu grupas un nodaļas valstī, organizē un vada Sarkanā Krusta darbu saskaņā ar Latvijas Sarkanā Krusta statūtiem.

39.pants. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta biedrs var būt ikviens jaunietis līdz 25 gadu vecumam, kurš atzīst Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, Starptautiskās Sarkanā krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus, maksā biedru naudu.

40.pants. Latvijas Sarkanā Krusta struktūru veido pusaudžu un jauniešu grupas un nodaļas dzīves, darba vietās, mācību iestādēs.

41.pants. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu organizē un vada Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta valde un priekšsēdētājs, kurš par savu darbību ir atbildīgs Latvijas Sarkanā Krusta valdei un prezidentam, kā arī Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta konferencei.

 

VII. nodaļa

Revīzijas komisijas

42.pants. Revīzijas komisijas ir neatkarīgas Latvijas Sarkanā Krusta sabiedrības kontroles institūcijas, kuras vienlaicīgi ar attiecīgā līmeņa Sarkanā Krusta organizācijas vadošam institūcijām ievēl Sarkanā Krusta biedru pilnsapulcē, konferencē vai kongresā uz visu pilnvaru laiku. Skaitliski mazās organizācijās ievēl revidentu.

43.pants. (1) Revīzijas komisijas pārbauda:

1) Sarkanā Krusta finansiālo darbību, budžeta izpildi, Sarkanā Krusta biedru naudu iekasēšanas kārtību;

2) Sarkanā Krusta īpašuma izmantošanas likumību;

3) grāmatvedības uzskaiti, dokumentu noformēšanas pareizību.

(2) Revīzijas pārbaudes notiek ne retāk kā reizi gadā.

(3) Revīzijas pārbaudes materiālus noformē ar aktu un iesniedz ziņojumu atbilstošās Sarkanā Krusta organizācijas augstākai vadošai institūcijai.

(4) Par atklātiem trūkumiem revīzijas komisija mēneša laikā ziņo Latvijas Sarkanā Krusta valdei.

44.pants. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi nevar būt vienlaicīgi ievēlēti Sarkanā Krusta organizāciju vadošo institūciju sastāvā.

45.pants. Latvijas Sarkanā Krusta valde vai revīzijas komisija nepieciešamības gadījumā pieaicina zvērinātu revidentu.

 

VIII. nodaļa

Latvijas Sarkanā Krusta darbības izbeigšana.

46.pants. Pieprasīt izskatīt jautājumu par Latvijas Sarkanā Krusta darbības izbeigšanu ir tiesīgs 2/3 Latvijas Sarkanā Krusta komitejas locekļi.

47.pants. Likvidējot Latvijas Sarkano Krustu, naudas līdzekļu vai īpašumu tālākas izmantošanas kārtību nosaka ar speciālu likumu.

48.pants. Pēc Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisijas ieteikuma un pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Latvijas Sarkanā Krusta valde ir tiesīga lemt par rajonu, pilsētas un dzelzceļa komitejas likvidāciju.

Pārejas noteikumi.

Sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Latvijas Sarkanais Krusts saskaņo savus statūtus ar likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

Likumprojektam “Latvijas Sarkanā Krusta likums”

 

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Sarkanais Krusts ir dibināts 1918.gada 20.novembrī un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta Komiteja apstiprināja , ka tā atzīst Latvijas Sarkano Krustu.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Sarkanais Krusts vērsās Starptautiskajā sarkanā Krusta Komitejā ar lūgumu atjaunot tās dalību. 1991.gada 20.novembrī Starptautiskā Sarkanā Krusta Komiteja apstiprināja Latvijas Sarkanā Krusta atzīšanas likumību. Arī Latvijas valdība 1991.gada 15.novembrī apstiprināja, ka tā atzīst 1929.gada Ženēvas Konvenciju ( Latvija to ratificēja 1031.gada 14.oktobrī).

Ņemot vērā sarkanā Krusta organizācijas mērķu humāno raksturu, kā arī nozīmību pasaulē, Saeima jau 1927.gadā apstiprināja Sarkanā Krusta statūtus, bet 1938.gadā pieņēma īpašu likumu par Latvijas Sarkano Krustu.

Īpašs likums par Sarkano Krustu ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Ar šo likumu valsts var uzlikt pienākumus un pārveidot organizāciju par pašpārvaldes publisko tiesību subjektu. Šāda likuma pieņemšana atbilst Latvijas tiesību sistēmas tradīcijām, jo Latvijā šobrīd ar likumu nav noteikts Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas statuss.

Iesniegtais likumprojekts nosaka Latvijas Sarkano Krustu kā pašpārvaldes publisko tiesību subjektu, tādējādi nodrošinot iekšējo demokrātiju.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

 

Likums var stimulēt līdzekļu piesaistīšanu dažādu humānu un labdarības pasākumu veikšanai.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts tiešā veidā valsts budžetu neskar.

4.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likumprojekts iekļaujas esošo tiesību normu sistēmā. Grozījumi citos likumos nav nepieciešami, jo Krimināllikums jau nosaka atbildību par Sarkanā Krusta zīmju, kā arī nosaukuma neatļautu lietošanu.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts ievēro Latvijas starptautiskās saistības un akcentē to nozīmīgumu.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Parastajā kārtībā un ar esošo institūciju palīdzību.