Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

(reģ.nr.547)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

(ar redakcionāliem labojumiem)

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

     

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

17.pants. Iztiesāšanas atklātums

Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm.

         

Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību.

Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

Tiesas spriedumus vienmēr pasludina publiski.

1. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “lietas par dzimumnoziegumiem” ar vārdiem “lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 17.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “lietas par dzimumnoziegumiem” ar vārdiem “lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību”;

 

 

2. Papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai ir piekritīgas krimināllietas par sevišķi smagiem noziegumiem, visas lietas par izspiešanu organizētā grupā, dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, satiksmes ceļu vai dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta līdzekļu bojāšanu, gaisa vai ūdens transporta līdzekļu sagrābšanu, kā arī visas krimināllietas, kur veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

3. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu un valsti, un par šādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117., 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 159.panta otrajā un trešajā daļā, 160.panta otrajā un trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192.,224., 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta trešajā un ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā, kā arī visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

1.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt no likumprojekta 3.panta vārdus “159.panta otrajā un trešajā daļā, 160.panta otrajā un trešajā daļā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 3.pantu pirms vārdiem “183.panta otrajā daļā” ar vārdiem “176.panta ceturtajā daļā, 177.panta 3.daļā, 179.panta trešajā daļā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 3.pantu aiz vārdiem “320.panta trešajā daļā” ar vārdiem “321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 3.pantu aiz vārdiem “323.panta otrajā daļā” ar vārdiem “348.pantā, 349.pantā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt pantu ar vārdiem “kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.”

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

Pieņemt

2. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret valsti, un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā,183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta trešajā un ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348.pantā un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.

 

 

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.”

     

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.”

34.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas

Krimināllieta izskatāma tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi konstatēt, lieta piekritīga tai tiesai, kuras rajonā šai lietā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

Ilgstošu vai turpināmu noziedzīgu nodarījumu gadījumos lieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

4. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu iztiesājama tajā pirmās instances tiesā, kuras darbības teritorijā noziedzīgais nodarījums izdarīts.”;

6.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

___________________

Lai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu un 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1998, 23.nr.)

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi noteikt vai ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām pirmās instances tiesām, tad to izskata tiesa, kuras darbības teritorijā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.”

   

 

 

 

 

 

 

__________________

35.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tādai pašai tiesai

Tiesai piekritīgu krimināllietu var nodot citai tādai pašai tiesai tikai tai gadījumā, ja ar to var panākt lietas ātrāku un pilnīgāku izskatīšanu. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par lietas nodošanu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai izšķir attiecīgā apgabaltiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1993.gada 27.aprīļa likumu un 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; 1994, 15.nr.)

5. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta.”

 

7.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

likumprojekta 5.pantā :

vārdu “izskatīšanas” aizstāt ar vārdu “iztiesāšanas”

 

 

Pieņemt

3. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās iztiesāšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai
apgabaltiesai — Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta.”

 

36.pants. Vairākām vienāda nosaukuma tiesām piekritīgo krimināllietu piekritības noteikšana

Ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienāda nosaukuma tiesām, tad to izskata tiesa, kuras rajonā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.)

6. Izslēgt 36.pantu.

8.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Pieņemt

 

 

 

 

 

_________________

38.pants. Krimināllietas nodošana pēc piekritības

Ja tiesa vai tiesnesis konstatē, ka krimināllieta nav piekritīga šai tiesai, lietu nosūta pēc piekritības.

Tiesa, konstatējusi, ka tās rīcībā esošā lieta piekritīga citai tādai pašai tiesai, var turpināt tiesvedību šai lietā tikai tai gadījumā, ja tā jau sākusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(3) Tiesa, noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, nosūta to attiecīgajai apgabaltiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.)

7. Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu izskatīšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk izskatīt apgabaltiesā, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.”

9.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

likumprojekta 5.pantā

vārdu “izskatīšanai” aizstāt ar vārdu “iztiesāšanai”, vārdu “izskatīt” aizstāt ar vārdu “iztiesāt” ,

Pieņemt

4. Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu iztiesāšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk iztiesāt apgabaltiesa, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.”

 

70.pants. Drošības līdzekļu piemērošana aizdomās turētajam

Izņēmuma gadījumā drošības līdzekļi personai, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var piemērot arī pirms apsūdzības celšanas. Šādā gadījumā apsūdzība jāceļ ne vēlāk kā desmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, drošības līdzeklis atceļams.

Personai, kas apcietināta pirms apsūdzības celšanas, ir tiesības pārsūdzēt izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

8.Izteikt 70.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma vai tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža.”

   

 

 

5. Izteikt 70.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma vai tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu ceļama ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas.”

77.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Apcietinājuma termiņu aprēķina no aizdomās turētā faktiskās aizturēšanas dienas, bet, ja persona nav bijusi aizturēta, - no apcietināšanas dienas.

(2) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinājums nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Ja nav iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu un prokuroram nav pamata grozīt drošības līdzekli, tiesnesis šo termiņu drīkst pagarināt līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem uz prokurora iesnieguma un uzrādīto lietas materiālu pamata, ja nepieciešams - pieaicinot apcietināto, viņa aizstāvi, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumisko pārstāvi. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo.

(3) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo arī tad, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.

(4) Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, viņam sakarā ar to kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina saskaņā ar šo pantu neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(5) Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, ja apcietinājuma termiņš pagarināts līdz likumā paredzētajam maksimālajam termiņam, krimināllietas materiāli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā termiņa izbeigšanās uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties.

(6) Laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi.

(7) Ja lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai un nav pamata grozīt drošības līdzekli, apcietinājuma termiņu nosaka tiesa, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina no brīža, kad lietu saņēmusi prokuratūra.

9. Papildināt 77.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.”;

uzskatīt līdzšinējo 5.,6. un 7.daļu par 6.,7.un 8.daļu.

10.

 

 

 

 

 

11.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

“9. Izslēgt 77.panta piekto un sesto daļu.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

“9. 77.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.”;

izslēgt 6.daļu;

uzskatīt līdzšinējo 7.daļu par 6.daļu.”

Daļēji pieņemt

komisijas redakcijā

 

 

 

Pieņemt

6. 77.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.”;

izslēgt sesto daļu;

uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par sesto daļu.”

106.5 pants. Procesa virzītāja pienākums veikt speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus

......

Tiesa, nodrošinot personai speciālo procesuālo aizsardzību, var pieņemt lēmumu izskatīt lietu pilnībā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē.

 

12.

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Izteikt kodeksa 106.5 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskatāmas slēgtā tiesas sēdē.”

 

Pieņemt

7. Izteikt 106.5 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskatāmas slēgtā tiesas sēdē.”

 

131.pants. Krimināllietu apvienošana un sadalīšana

…..

Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī lietas, kad nepieciešams nodrošināt apsūdzētās personas speciālo procesuālo aizsardzību, pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai.

10. Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”

13.

 

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Likumprojekta 10.pantā izslēgt vārdu “motivēta”, bet tā vietā papildināt panta daļu ar šādu teikumu: “Lietas sadalīšanas nepieciešamība ir jāmotivē.”

 

 

Pieņemt

 

8. Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai. Lietas sadalīšanas nepieciešamība ir jāmotivē.”

Lietu, kas izdalīta pret personu vai personām, kuras izdarījušas vairākus noziedzīgus nodarījumus, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora piekrišanu par pilnā apjomā izmeklētām un pierādītām noziedzīga nodarījuma epizodēm var pabeigt un nosūtīt tiesai, bet par pārējiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījušas šīs personas, pirmstiesas izmeklēšana jāturpina vispārējā kārtībā.

Šā panta noteikumus var piemērot arī saucot pie kriminālatbildības par slēpšanu un neziņošanu.

11. Papildināt 131.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad lietā nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardz ību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.daļu par 5. un 6.daļu.

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 131.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto un piekto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

 

208.1 pants. Kriminālvajāšanas izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu

Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.

Šā panta nosacījumi nav piemērojami personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par noziegumiem, par kuriem Krimināllikumā ir paredzēts nāves sods vai brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par 10 gadiem.

(1997.gada 12.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 23.nr.)

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

15.

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Aizstāt 208.1 panta nosaukumā vārdus “kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu” ar vārdiem “kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu”;

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Izteikt 208.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks un bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šīs palīdzības rezultātā savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu.”

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

10. 208.1 pantā:

aizstāt nosaukumā vārdus “kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu” ar vārdiem “kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks un bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šīs palīdzības rezultātā savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu.”

 

223.pants. Nodošana tiesai

Ja ir pietiekams pamats izskatīt lietu tiesas sēdē, tiesnesis, neizlemjot jautājumu par vainu, pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un sevišķi smagiem noziegumiem, par kuriem var piespriest nāves sodu, kā arī gadījumos, ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem vai ja nepieciešams grozīt drošības līdzekli, kas izraudzīts apsūdzētajam, lieta izskatāma tiesas rīcības sēdē.

Rīcības sēdē tiesa pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai nosūta lietu papildizmeklēšanai, vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesa rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.

Jautājums par nodošanu tiesai jāizšķir ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad lieta saņemta tiesā.

 

16.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“______ Papildināt 223. panta otro daļu pēc vārdiem “ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem“ ar vārdiem “vai uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.“

Pieņemt

11. Papildināt 223.panta otro daļu pēc vārdiem “ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem“ ar vārdiem “vai uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā

 

225.pants. Apstākļi, kas noskaidrojami, nododot apsūdzēto tiesai

Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim vai tiesai rīcības sēdē par katru apsūdzēto jānoskaidro:

1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai;

2) vai nav apstākļi, kuru dēļ lieta būtu izbeidzama vai apturama;

3) vai visas personas atbilstoši noskaidrotajiem apstākļiem sauktas pie kriminālatbildības;

4) vai apsūdzība celta par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko apsūdzētais izdarījis;

5) vai lietā savākti visi pierādījumi, kas nepieciešami tās izskatīšanai tiesas sēdē;

6) vai apsūdzētajam inkriminētajiem nodarījumiem pareizi piemērots krimināllikuma pants (panti);

7) vai pirmstiesas izmeklēšana ir bijusi pilnīga;

8) vai, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, ir ievērotas šā kodeksa prasības;

9) vai apsūdzētajam pareizi izraudzīts drošības līdzeklis;

10) vai apsūdzības raksts sastādīts saskaņā ar šā kodeksa prasībām.

 

12. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;”.

     

12. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;”.

229.pants. Lietas apturēšana

Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis vai tiesa rīcības sēdē noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, tad viņi pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Tiesneša vai tiesas lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.

Ja apsūdzētais smagi saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai kādu citu smagu slimību un to apliecinājusi ārstniecības iestāde, tiesnesis vai tiesa rīcības sēdē pieņem lēmumu par lietas apturēšanu, kamēr apsūdzētais izveseļojas. Ja psihiskie traucējumi tiek atzīti par neārstējamiem un tādiem, kas izslēdz soda piemērošanu, lietu izšķir šā kodeksa trīsdesmit trešajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

Ja zūd lietas apturēšanas iemesls, tiesnesis vai tiesa ar savu lēmumu atsāk lietu.

Apturētā lieta izbeidzama, ja tam ir Krimināllikuma 56. pantā paredzētais pamats.

 

17.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“______. 229. pantā:

papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

Pieņemt

13. 229.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības

Ja tiesnesis vai tiesa noskaidro, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, tie pieņem lēmumu par lietas virzīšanu pēc piekritības.

 

13. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

“230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai.”

 

 

 

 

 

 

14. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

“230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai.”

258.pants. Iztiesāšanas atlikšana un apturēšana

Ja lietu nav iespējams izskatīt tiesas sēdē tāpēc, ka nav ieradusies kāda no aicinātām personām, vai tāpēc, ka jāpieprasa jauni pierādījumi, tiesa atliek lietas izskatīšanu un gādā par neieradušos personu aicināšanu vai jaunu pierādījumu pieprasīšanu.

Ja tiesājamais saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību, kas izslēdz viņa ierašanos tiesā, un ja nav iespējams izskatīt lietu viņa prombūtnē, tiesa aptur iztiesāšanu, kamēr tiesājamais izveseļojas.

Ja psihisku traucējumu vai citas smagas slimības dēļ kāds no tiesājamiem nav varējis ierasties tiesā, tiesa izdala materiālus par promesošiem atsevišķā lietā, aptur šo lietu līdz tiesājamā izveseļošanās laikam un turpina izskatīt lietu par pārējiem tiesājamiem. Turpretī, ja atsevišķa izskatīšana nav iespējama, tiesa aptur visu lietu vai arī izskata šo lietu, ja saslimušais atzīts par neārstējamu.

Apturot iztiesāšanu šā panta otrajā un trešajā daļā norādītajos gadījumos, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesājamā ievietošanu ārstniecības iestādē viņa slimības noteikšanai.

Ja tiesājamā psihiskie traucējumi tiek atzīti par neārstējamiem un tādiem, kas izslēdz soda piemērošanu, lieta tiek turpināta šā kodeksa trīsdesmit trešajā nodaļā noteiktajā kārtībā vai arī to izbeidz.

Ja kāds no tiesājamiem slēpjas no tiesas un nav iespējams piemērot šā kodeksa 247.panta otrās daļas noteikumus, tiesa izdala materiālus par šādu tiesājamo atsevišķā lietā, aptur šo lietu līdz šā tiesājamā atrašanai un turpina izskatīt lietu par pārējiem tiesājamiem.

 

18.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“______. 258. pantā:

papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.“;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.

Pieņemt

15. 258.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.

 

263.pants. Tiesas sēdē pieņemtie tiesas lēmumi

Visos jautājumos, ko tiesa izšķir iztiesāšanas laikā, tā pieņem lēmumus.

Lēmumus par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai, par lietas ierosināšanu pēc jaunas apsūdzības vai par citu personu, par lietas izbeigšanu un apturēšanu, par drošības līdzekļa izraudzīšanu, grozīšanu vai atcelšanu, par noraidījumiem, par ekspertīzes noteikšanu, par apsūdzētā izraidīšanu no tiesas sēžu zāles, kā arī blakus lēmumus tiesa pieņem apspriežu istabā; tos izgatavo kā atsevišķus dokumentus un paraksta viss tiesas sastāvs.

Visus pārējos lēmumus atkarībā no lietas apstākļiem var pieņemt tiklab augstāk norādītajā kārtībā, kā arī pēc tiesnešu apspriešanās uz vietas, ierakstot tos tiesas sēdes protokolā.

Iztiesāšanas laikā pieņemtie tiesas lēmumi pasludināmi nekavējoties.

 

19.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“______. Papildināt 263. panta otro daļu pēc vārda “lēmumus” ar vārdiem “par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā,”.

Pieņemt

16. Papildināt 263.panta otro daļu pēc vārda “lēmumus” ar vārdiem “par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai”.

 

276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana iesākas, nolasot apsūdzības rakstu un prasības pieteikumu, ja lietā pieteikta civilprasība, kā arī rīcības sēdes vai tiesneša lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā katram tiesājamam, vai viņam saprotama celtā apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro šīs apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam, vai viņš uztur civilprasību.

14. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības raksta aprakstošās daļas nolasīšanu, ko nolasa prokurors, kurš arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības raksta aprakstošo daļu, civilprasības pieteikumu un lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai var nenolasīt.

Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā tiesājamam vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam saprotama apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam un viņa pārstāvim, vai viņi uztur civilprasību.”

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt likumprojekta 14.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšanu iesāk ar prokurora īsu ziņojumu par celtās apsūdzības būtību un par pieteikto civilprasību. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā katram tiesājamam, vai viņam ir saprotama celtā apsūdzība, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, kā arī jautā civilprasītājam, vai viņš uztur pieteikto civilprasību un vai tiesājamais atzīst pieteikto civilprasību.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 276.panta 1.daļas sākumu šādā redakcijā:

“Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot apsūdzības raksta aprakstošo daļu līdz apsūdzētā paskaidrojumiem un pierādījumu analīzei, kurš arī ziņo…” tālāk kā tekstā.

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

17. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot apsūdzības raksta aprakstošo daļu līdz apsūdzētā paskaidrojumiem un pierādījumu analīzei. Prokurors arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības raksta aprakstošo daļu, civilprasības pieteikumu un lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai var nenolasīt.

Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā tiesājamam, vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam saprotama apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam un viņa pārstāvim, vai viņi uztur civilprasību.”

367.1 pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātā persona būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks

par šīs personas pašas izdarīto noziegumu, un ģenerālprokurors griežas

tiesā, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu, tiesa var to samazināt atbilstoši Krimināllikuma 60.panta nosacījumiem.

Iesniegumu izskata slēgtā tiesas sēdē.

Ja tiesa šo iesniegumu noraida, ģenerālprokurors to var pārsūdzēt augstākas instances tiesā, kur tiesa to izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Tiesas lēmuma rezolutīvā daļa tiek pievienota lietai un tās kopija nosūtīta iestādei, kas nodrošina soda izpildi, bet viss lēmums un lietas izskatīšanas tiesas sēdes protokols netiek pievienoti lietai, un ar tiem var iepazīties tikai turpmākie procesa virzītāji un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

(1998.gada 12.jūnija likums redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 23.nr.)

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Aizstāt 367.1 panta pirmajā daļā vārdus “būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu” ar vārdiem “palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.”;

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Papildināt 367.1 pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja saņemts procesa virzītāja vai notiesātās personas pieteikums par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu sakarā ar notiesātās personas palīdzību citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, ģenerālprokurors, iepazinies ar pieteikuma pārbaudes materiāliem, griežas tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu vai pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos griezties tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto un piekto daļu.

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

18. 367.1 pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja saņemts procesa virzītāja vai notiesātās personas pieteikums par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu sakarā ar notiesātās personas palīdzību citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, ģenerālprokurors, iepazinies ar pieteikuma pārbaudes materiāliem, vēršas tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu vai pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos vērsties tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto un piekto daļu;

aizstāt līdzšinējā pirmajā daļā vārdus “būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu” ar vārdiem “palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu”.

 

406.pants. Saīsinātā procesa piemērošana

Saīsināto procesu var piemērot lietās par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, ja sākotnējos materiālos par šiem nodarījumiem ir ziņas par personu, kas tos izdarījusi.

Saīsinātais process netiek piemērots:

1) (izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu);

2) lietās par mēmām, kurlām, aklām un citām personām inkriminētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pašas nespēj izmantot savu tiesību uz aizstāvību;

3) privātsūdzību lietās;

4) lietās pret personām, kurām inkriminēts noziegums agrāk piespriestā kriminālsoda izciešanas laikā;

5) lietās, kurās pirmstiesas procesu tā sarežģītības dēļ nevar pabeigt divdesmit dienu laikā.

15. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

     

19. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

412.pants. Aizstāvja piedalīšanās

Aizstāvis piedalās lietā no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu.

16. Papildināt 412.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas izlietot savu tiesību uz aizstāvību, aizstāvis piedalās no brīža, kad minētās personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgo nodarījumu, sniedz paskaidrojumus par tā izdarīšanas apstākļiem.”

   

 

 

20. Papildināt 412.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un par tādu personu noziedzīgiem nodarījumiem, kuras ir mēmas, kurlas, aklas vai kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas īstenot savas tiesības uz aizstāvību, aizstāvis piedalās no brīža, kad minētās personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, sniedz paskaidrojumus par tā izdarīšanas apstākļiem.”

416.pants. Iztiesāšanas kārtība

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Iztiesāšanu tiesnesis izdara vienpersoniski, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu, un pret to neiebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

17. Papildināt 416.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

 

 

 

 

 

 

 

21. Papildināt 416.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

   

24.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“___. Papildināt kodeksu ar jaunu 460.1 pantu šādā redakcijā:

“460.1 pants. Kasācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā

Ja, izskatot lietu, kasācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam), tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

Pieņemt

22. Papildināt kodeksu ar jaunu 460.1 pantu šādā redakcijā:

“460.1 pants. Kasācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā

Ja, izskatot lietu, kasācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam), tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.”

 

 

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

     

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.