Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

(reģ.nr.547)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

     

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

17.pants. Iztiesāšanas atklātums

Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm.

         

Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību.

Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

Tiesas spriedumus vienmēr pasludina publiski.

 

 

1.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“1. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “lietas par dzimumnoziegumiem” ar vārdiem “lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību”.

 

 

 

Pieņemt

1. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “lietas par dzimumnoziegumiem” ar vārdiem “lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību”.

   

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

 

Pieņemt

2. Papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai ir piekritīgas krimināllietas par sevišķi smagiem noziegumiem, visas lietas par izspiešanu organizētā grupā, dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu

pārkāpšanu, satiksmes ceļu vai dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta līdzekļu bojāšanu, gaisa vai ūdens transporta līdzekļu sagrābšanu, kā arī visas krimināllietas, kur veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

1. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 117., 118.pantā, 125.panta otrajā un trešajā daļā, 147., 148., 149.pantā, 153.panta trešajā daļā, 154.panta otrajā daļā, 159.panta trešajā daļā, 160.panta trešajā daļā, 176.panta trešajā un ceturtajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192.panta otrajā daļā, 213.panta otrajā daļā, 224., 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268., 291.pantā, 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 355.pantā, kā arī visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Likumprojekta 1.pantā:

“Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu un valsti, un par šādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117., 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 159.panta otrajā un trešajā daļā, 160.panta otrajā un trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192.,224., 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta trešajā un ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā, kā arī visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

 

 

Pieņemt

3. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu un valsti, un par šādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117., 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 159.panta otrajā un trešajā daļā, 160.panta otrajā un trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192.,224., 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta trešajā un ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā, kā arī visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

 

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.”

     

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

34.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas vietas

Krimināllieta izskatāma tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi konstatēt, lieta piekritīga tai tiesai, kuras rajonā šai lietā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

Ilgstošu vai turpināmu noziedzīgu nodarījumu gadījumos lieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

2. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu iztiesājama tajā pirmās instances tiesā, kuras darbības teritorijā noziedzīgais nodarījums izdarīts.”;

     

4. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu iztiesājama tajā pirmās instances tiesā, kuras darbības teritorijā noziedzīgais nodarījums izdarīts.”;

Lai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu un 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1998, 23.nr.)

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi noteikt vai ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienas un tās pašas pakāpes tiesām, tad to izskata tiesa, kuras darbības teritorijā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Likumprojekta 2.pantā:

Aizstāt 34.panta trešās daļas tekstā vārdus “vienas un tās pašas pakāpes” ar vārdiem “pirmās instances”.

 

Pieņemt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi noteikt vai ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām pirmās instances tiesām, tad to izskata tiesa, kuras darbības teritorijā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.”

35.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tādai

pašai tiesai

Tiesai piekritīgu krimināllietu var nodot citai tādai pašai tiesai tikai tai gadījumā, ja ar to var panākt lietas ātrāku un pilnīgāku izskatīšanu.

Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par lietas nodošanu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai izšķir attiecīgā apgabaltiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1993.gada 27.aprīļa likumu un 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; 1994, 15.nr.)

3. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietas ātrāku un pilnīgāku izskatīšanu, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tādas pašas pakāpes pirmās instances tiesai pēc noziedzīgā nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīgā nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta.”

 

5.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Likumprojekta 3.pantā:

“Izteikt 35.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādi:

“Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai.”.”

 

5. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta.”

36.pants. Vairākām vienāda nosaukuma tiesām piekritīgo

krimināllietu piekritības noteikšana

Ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienāda nosaukuma tiesām, tad to izskata tiesa, kuras rajonā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.)

4. Izslēgt 36.pantu.

     

6. Izslēgt 36.pantu.

38.pants. Krimināllietas nodošana pēc piekritības

Ja tiesa vai tiesnesis konstatē, ka krimināllieta nav piekritīga šai

tiesai, lietu nosūta pēc piekritības.

Tiesa, konstatējusi, ka tās rīcībā esošā lieta piekritīga citai tādai pašai tiesai, var turpināt tiesvedību šai lietā tikai tai gadījumā, ja tā jau sākusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tiesa, noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai,

nosūta to attiecīgajai apgabaltiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.)

5. Izteikt 38.pantu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu izskatīšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk izskatīt apgabaltiesā, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.”

     

7. Izteikt 38.pantu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu izskatīšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk izskatīt apgabaltiesā, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.”

70.pants. Drošības līdzekļu piemērošana aizdomās turētajam

Izņēmuma gadījumā drošības līdzekļi personai, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var piemērot arī pirms apsūdzības celšanas. Šādā gadījumā apsūdzība jāceļ ne vēlāk kā desmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, drošības līdzeklis atceļams.

Personai, kas apcietināta pirms apsūdzības celšanas, ir tiesības pārsūdzēt izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

   

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ .Izteikt 70.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma vai tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža.”

 

Pieņemt

8.Izteikt 70.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma vai tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža.”

77.pants. Apcietinājuma termiņi

……

(4) Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, viņam sakarā ar to kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina saskaņā ar šo pantu neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, ja apcietinājuma termiņš pagarināts līdz likumā paredzētajam maksimālajam termiņam, krimināllietas materiāli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā termiņa izbeigšanās uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties.

Laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi.

Ja lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai un nav pamata grozīt drošības līdzekli, apcietinājuma termiņu nosaka tiesa, bet tas nedrīkst būt ilgāks

par vienu mēnesi. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina no brīža, kad lietu saņēmusi prokuratūra.

 

 

 

6.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ . Papildināt 77.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.”;

uzskatīt līdzšinējo 5.,6. un 7.daļu par 6.,7.un 8.daļu.

 

 

 

Pieņemt

9. Papildināt 77.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.”;

uzskatīt līdzšinējo 5.,6. un 7.daļu par 6.,7.un 8.daļu.

131.pants. Krimināllietu apvienošana un sadalīšana

…..

Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī lietas, kad

nepieciešams nodrošināt apsūdzētās personas speciālo procesuālo aizsardzību, pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai.

 

 

7.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ .Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai”.

 

Pieņemt

10. Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”

Lietu, kas izdalīta pret personu vai personām, kuras izdarījušas

vairākus noziedzīgus nodarījumus, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora piekrišanu par pilnā apjomā izmeklētām un pierādītām noziedzīga nodarījuma

epizodēm var pabeigt un nosūtīt tiesai, bet par pārējiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījušas šīs personas, pirmstiesas izmeklēšana jāturpina vispārējā kārtībā.

Šā panta noteikumus var piemērot arī saucot pie kriminālatbildības par slēpšanu un neziņošanu.

 

 

8.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ .Papildināt 131.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad lietā nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”; uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.daļu par 5. un 6.daļu.

 

Pieņemt

11.Papildināt 131.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad lietā nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.”; uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.daļu par 5. un 6.daļu.

225.pants. Apstākļi, kas noskaidrojami, nododot apsūdzēto tiesai

Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim vai tiesai rīcības sēdē par katru apsūdzēto jānoskaidro:

1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai;

2) vai nav apstākļi, kuru dēļ lieta būtu izbeidzama vai apturama;

3) vai visas personas atbilstoši noskaidrotajiem apstākļiem sauktas pie kriminālatbildības;

4) vai apsūdzība celta par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko apsūdzētais izdarījis;

5) vai lietā savākti visi pierādījumi, kas nepieciešami tās izskatīšanai tiesas sēdē;

6) vai apsūdzētajam inkriminētajiem nodarījumiem pareizi piemērots krimināllikuma pants (panti);

7) vai pirmstiesas izmeklēšana ir bijusi pilnīga;

8) vai, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, ir ievērotas šā kodeksa prasības;

9) vai apsūdzētajam pareizi izraudzīts drošības līdzeklis;

10) vai apsūdzības raksts sastādīts saskaņā ar šā kodeksa prasībām.

6. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;”.

     

12. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;”.

230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības

Ja tiesnesis vai tiesa noskaidro, ka lieta nav piekritīga šai tiesai,

tie pieņem lēmumu par lietas virzīšanu pēc piekritības.

 

7. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

“230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas pakāpes tiesai lietas piekritības noteikšanai.”

 

9.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Likumprojekta 7.pantā:

“Aizstāt 230.pantā vārdu “pakāpes” ar vārdiem “instances”.”

 

 

 

Pieņemt

13. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

“230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai.”

276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana iesākas, nolasot apsūdzības rakstu un prasības pieteikumu, ja lietā pieteikta civilprasība, kā arī rīcības sēdes vai tiesneša lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā katram tiesājamam, vai viņam saprotama celtā apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro šīs apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam, vai viņš uztur civilprasību.

< P ALIGN="JUSTIFY">8. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšanu iesāk ar apsūdzības raksta nolasīšanu vai, ja attiecīgā procesa dalībnieki tam piekrīt, ar prokurora īsu ziņojumu par celtās apsūdzības būtību un par pieteikto civilprasību. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā katram tiesājamam, vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam ir saprotama celtā apsūdzība, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, kā arī jautā civilprasītājam, vai viņš uztur pieteikto civilprasību un vai tiesājamais atzīst pieteikto civilprasību.”

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības raksta aprakstošās daļas nolasīšanu, ko nolasa prokurors, kurš arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības raksta aprakstošo daļu, civilprasības pieteikumu un lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai var nenolasīt.

Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā tiesājamam vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam saprotama apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam un viņa pārstāvim, vai viņi uztur civilprasību.”

 

Pieņemt

14. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības raksta aprakstošās daļas nolasīšanu, ko nolasa prokurors, kurš arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības raksta aprakstošo daļu, civilprasības pieteikumu un lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai var nenolasīt.

Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā tiesājamam vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam saprotama apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam un viņa pārstāvim, vai viņi uztur civilprasību.”

406.pants. Saīsinātā procesa piemērošana

Saīsināto procesu var piemērot lietās par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, ja sākotnējos materiālos par šiem nodarījumiem ir ziņas par personu, kas tos izdarījusi.

Saīsinātais process netiek piemērots:

1) (izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu);

2) lietās par mēmām, kurlām, aklām un citām personām inkriminētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pašas nespēj izmantot savu tiesību uz aizstāvību;

3) privātsūdzību lietās;

4) lietās pret personām, kurām inkriminēts noziegums agrāk piespriestā kriminālsoda izciešanas laikā;

5) lietās, kurās pirmstiesas procesu tā sarežģītības dēļ nevar pabeigt divdesmit dienu laikā.

9. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

     

15. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

412.pants. Aizstāvja piedalīšanās

Aizstāvis piedalās lietā no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu.

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ .Papildināt 412.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas izlietot savu tiesību uz aizstāvību, aizstāvis piedalās no brīža, kad minētās personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgo nodarījumu, sniedz paskaidrojumus par tā izdarīšanas apstākļiem.”.”

 

Pieņemt

16. Papildināt 412.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas izlietot savu tiesību uz aizstāvību, aizstāvis piedalās no brīža, kad minētās personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgo nodarījumu, sniedz paskaidrojumus par tā izdarīšanas apstākļiem.”

416.pants. Iztiesāšanas kārtība

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmumanoraksts.

Iztiesāšanu tiesnesis izdara vienpersoniski, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja

tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu, un pret to neiebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

 

 

 

14.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ . Papildināt 416.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

 

Pieņemt

17. Papildināt 416.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

 

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

     

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.