Iesniedz Tautsaimniecības , agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības , agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Preču un pakalpojumu drošuma likums” otrajam lasījumam

 

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr.533; dok. nr.1801)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

Preču un pakalpojumu drošuma likums

 

NAV

 

Preču un pakalpojumu drošuma likums

         

1.pants. Likuma mērķis ir panākt drošu, personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu.

     

1.pants. Likuma mērķis ir panākt drošu, personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu.

         

2.pants. (1) Ražotājs ir preces izgatavotājs - Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), jebkura persona, kas izgatavojusi un izplatījusi (laidusi apgrozībā) preci Latvijā vai uzrāda sevi par ražotāju, norādot (marķējot) uz preces, tās iesaiņojuma, preces tehniskajā dokumentācijā vai tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi, kā arī persona, kas atjaunojusi preci, lai to laistu apgrozībā.

     

2.pants. (1) Ražotājs ir preces izgatavotājs - Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), jebkura persona, kas izgatavojusi un izplatījusi (laidusi apgrozībā) preci Latvijā vai uzrāda sevi par ražotāju, norādot (marķējot) uz preces, tās iesaiņojuma, preces tehniskajā dokumentācijā vai tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi, kā arī persona, kas atjaunojusi preci, lai to laistu apgrozībā.

(2) Par ražotāju uzskatāmi arī:

     

(2) Par ražotāju uzskatāmi arī:

1) ražotāja pilnvarots pārstāvis - fiziskā vai juridiskā persona, kura ražotāja uzdevumā, bet savā vārdā laiž preci apgrozībā;

     

1) ražotāja pilnvarots pārstāvis - fiziskā vai juridiskā persona, kura ražotāja uzdevumā, bet savā vārdā laiž preci apgrozībā;

2) importētājs, ja Latvijā nav ražotāja pilnvarota pārstāvja;

     

2) importētājs, ja Latvijā nav ražotāja pilnvarota pārstāvja;

3) jebkura cita persona, kas savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci, ja šīs personas darbība var ietekmēt preces drošumu.

     

3) jebkura cita persona, kas savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci, ja šīs personas darbība var ietekmēt preces drošumu.

(3) Izplatītājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci, ja šīs personas darbība neietekmē preces drošumu.

     

(3) Izplatītājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci, ja šīs personas darbība neietekmē preces drošumu.

 

(4) Pakalpojuma sniedzējs ir jebkura persona, kas sniedz pakalpojumu.

     

 

(4) Pakalpojuma sniedzējs ir jebkura persona, kas sniedz pakalpojumu.

         

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz precēm, kas domātas patērētājiem vai ko varētu lietot patērētāji, izņemot lietotas preces, kas domātas pārdošanai kā antīki priekšmeti vai kā preces, kas pirms lietošanas atjaunojamas vai salabojamas (par atjaunošanas vai salabošanas nepieciešamību tiek sniegta informācija).

     

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz precēm, kas domātas patērētājiem vai ko varētu lietot patērētāji, izņemot lietotas preces, kas domātas pārdošanai kā antīki priekšmeti vai kā preces, kuras pirms lietošanas atjaunojamas vai salabojamas (par atjaunošanas vai salabošanas nepieciešamību tiek sniegta informācija).

(2) Šis likums attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kurus sniedzot tiek izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības.

     

(2) Šis likums attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kurus sniedzot tiek izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības.

         

II nodaļa. Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākumi un

     

II nodaļa. Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākumi un

preču un pakalpojumu drošuma novērtēšana

     

preču un pakalpojumu drošuma novērtēšana

         

4.pants. (1) Ražotāja pienākums ir ražot un laist apgrozībā tikai drošu preci, kas nav bīstama personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi. Ražotājs ir atbildīgs par apgrozībā laistās preces drošumu.

   

Redakcionāli precizēts.

4.pants. (1) Ražotāja pienākums ir ražot un laist apgrozībā tikai drošu, personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi nekaitīgu preci. Ražotājs ir atbildīgs par apgrozībā laistās preces drošumu.

(2) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu pakalpojumu, kas nav bīstams personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu.

     

(2) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu, personas dzīvībai, veselībai un mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu.

5.pants. (1) Par drošu preci uzskatāma prece, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos, ieskaitot paredzamo lietošanas ilgumu, nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu preces lietošanā un atbilst augstam drošuma, personas dzīvības, veselības un mantas vai vides aizsardzības līmenim.

   

Redakcionāli precizēts.

5.pants. (1) Par drošu preci uzskatāma prece, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos, ieskaitot paredzamo lietošanas ilgumu, nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, personas dzīvības, veselības un mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim.

 

 

(2) Speciālas drošuma prasības atsevišķām precēm, preču grupām vai noteiktiem preces drošuma riskiem vai drošuma aspektiem var noteikt citos normatīvajos aktos. Ja citos normatīvajos aktos nav noteiktas šādas prasības, tad preces atbilstību drošuma prasībām vērtē saskaņā ar nacionālajiem standartiem, labu ražošanas praksi attiecīgajā sfērā, sasniegto zinātnes un tehnikas līmeni un ņemot vērā drošumu, kādu persona varētu pamatoti sagaidīt.

     

 

 

(2) Speciālas drošuma prasības atsevišķām precēm, preču grupām vai speciālas prasības attiecībā uz noteiktu ar preces lietošanu saistītu risku vai drošuma aspektiem var noteikt citos normatīvajos aktos. Ja citos normatīvajos aktos nav noteiktas šādas prasības, preces atbilstību drošuma prasībām vērtē saskaņā ar nacionālajiem standartiem, labu ražošanas praksi attiecīgajā sfērā, sasniegto zinātnes un tehnikas līmeni un ņemot vērā drošumu, ar kādu persona varētu pamatoti rēķināties.

(3) Novērtējot preces drošumu, ņem vērā:

     

(3) Novērtējot preces drošumu, ņem vērā:

1) preces raksturojumu, ieskaitot tās uzbūvi un iesaiņojumu;

     

1) preces raksturojumu, ieskaitot tās uzbūvi un iesaiņojumu;

2) ietekmi uz citām precēm, ja paredzams, ka preci izmantos kopā ar tām;

     

2) ietekmi uz citām precēm, ja paredzams, ka preci izmantos kopā ar tām;

3) preces izskatu un marķējumu, uzstādīšanas vai lietošanas noteikumus, likvidēšanas pamācības un citu ražotāja sniegto informāciju;

     

3) preces izskatu un marķējumu, uzstādīšanas vai lietošanas noteikumus, likvidēšanas pamācības un citu ražotāja sniegto informāciju;

4) personu kategorijas, it īpaši bērnus, kas var tikt apdraudētas.

     

4)  vai ir kādas kategorijas personas, it īpaši bērni, kas var tikt apdraudētas.

         

6.pants. (1) Par drošu pakalpojumu uzskatāms pakalpojums, kas sniegts normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos un kas sniegšanas laikā vai pēc tam nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, personas dzīvības, veselības un mantas vai vides aizsardzības līmenim.

   

Redakcionāli precizēts.

6.pants. (1) Par drošu pakalpojumu uzskatāms pakalpojums, kas sniegts normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos un kas sniegšanas laikā vai pēc tam nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, personas dzīvības, veselības un mantas , kā arī vides aizsardzības līmenim.

(2) Speciālas drošuma prasības atsevišķiem pakalpojumiem, pakalpojumu grupām vai noteiktiem pakalpojuma drošuma riskiem vai drošuma aspektiem var noteikt citos normatīvajos aktos. Ja citos normatīvajos aktos nav noteiktas šādas prasības, tad pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām vērtē saskaņā ar nacionālajiem standartiem, labu ražošanas praksi attiecīgajā sfērā, sasniegto zinātnes un tehnikas līmeni un ņemot vērā drošumu, kādu persona varētu pamatoti sagaidīt.

     

(2) Speciālas drošuma prasības atsevišķiem pakalpojumiem, pakalpojumu grupām vai speciālas prasības attiecībā uz noteiktu ar pakalpojuma izmantošanu saistītu risku vai drošuma aspektiem var noteikt citos normatīvajos aktos. Ja citos normatīvajos aktos nav noteiktas šādas prasības, tad pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām vērtē saskaņā ar nacionālajiem standartiem, labu ražošanas praksi attiecīgajā sfērā, sasniegto zinātnes un tehnikas līmeni un ņemot vērā drošumu, ar kādu persona varētu pamatoti rēķināties.

(3) Novērtējot pakalpojuma drošumu, ņem vērā:

     

(3) Novērtējot pakalpojuma drošumu, ņem vērā:

1) pakalpojuma raksturojumu, ieskaitot tā uzbūvi, sastāvu un sniegšanas veidu;

     

1) pakalpojuma raksturojumu, ieskaitot tā uzbūvi, sastāvu un sniegšanas veidu;

2) ietekmi uz citām lietām un precēm, ja paredzams, ka lietu izmantos kopā ar tām;

     

2) ietekmi uz citām lietām un precēm, ja paredzams, ka lietu izmantos kopā ar tām;

3) lietas izskatu un marķējumu, uzstādīšanas vai lietošanas noteikumus, likvidēšanas pamācības un citu pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju;

     

3) lietas izskatu un marķējumu, uzstādīšanas vai lietošanas noteikumus, likvidēšanas pamācības un citu pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju;

4) personu kategorijas, it īpaši bērnus, kas var tikt apdraudētas.

     

4) vai ir kādas kategorijas personas, it īpaši bērni, kas var tikt apdraudētas.

         

7.pants. Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu preču vai pakalpojumu pieejamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai preci vai pakalpojumu uzskatītu par nedrošu.

     

7.pants. Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu preču vai pakalpojumu pieejamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai preci vai pakalpojumu uzskatītu par nedrošu.

         

8.pants. (1) Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu (arī brīdinājumus), lai būtu iespējams novērtēt risku, kas saistīts ar preces lietošanu vai pakalpojuma izmantošanu, un veikt piesardzības pasākumus. Brīdināšana neatbrīvo no likumā noteikto pienākumu izpildes un atbildības.

   

Redakcionāli precizēts.

8.pants. (1) Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu (arī brīdinājumus), lai būtu iespējams novērtēt risku, kas saistīts ar preces lietošanu vai pakalpojuma izmantošanu, un veikt piesardzības pasākumus. Brīdināšana neatbrīvo no likumā noteikto pienākumu izpildes un atbildības.

(2) Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt visus piesardzības pasākumus preces vai pakalpojuma drošuma garantēšanai, ieskaitot preču vai preču grupas marķēšanu, marķēto preču paraugu pārbaudi, iesniegto sūdzību pārbaudi un citas darbības, ja nepieciešams, arī preču izņemšanu no apgrozības.

     

(2) Ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt visus piesardzības pasākumus preces vai pakalpojuma drošuma garantēšanai, ieskaitot preču vai preču grupas marķēšanu, marķēto preču paraugu pārbaudi, iesniegto sūdzību pārbaudi un citus pasākumus, ja nepieciešams, arī preču izņemšanu no apgrozības.

(3) Izplatītāja pienākums ir rīkoties ar pienācīgu rūpību, lai sekmētu preču atbilstību vispārīgajām drošuma prasībām. Izplatītājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt preces, par kurām viņš var secināt vai viņam ir jāsecina, ka tās neatbilst drošuma prasībām, kā arī preces, par kuru drošumu viņam nav pietiekamas informācijas.

     

(3) Izplatītāja pienākums ir rīkoties ar pienācīgu rūpību, lai sekmētu preču atbilstību vispārīgajām drošuma prasībām. Izplatītājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt preces, ja viņš var secināt vai viņam ir jāsecina, ka tās neatbilst drošuma prasībām, kā arī preces, par kuru drošumu viņam nav pietiekamas informācijas.

(4) Ja ražotājam, pakalpojuma sniedzējam vai izplatītājam kļūst zināms, ka prece vai pakalpojums var būt bīstams personas dzīvībai, veselībai vai mantai, vai videi, viņam ir pienākums nekavējoties:

     

(4) Ja ražotājam, izplatītājam vai pakalpojuma sniedzējam kļūst zināms, ka prece vai pakalpojums var būt bīstams personas dzīvībai, veselībai vai mantai, vai arī videi, viņam ir pienākums nekavējoties:

1) informēt tieši vai ar sabiedrības informācijas līdzekļu starpniecību par nedrošo preci vai pakalpojumu, nedrošās preces vai pakalpojuma trūkumiem un nogādāt to preču trūkumu novēršanas vai šo preču vai lietu iznīcināšanas vietā;

     

1) tieši vai ar informācijas līdzekļu starpniecību informēt sabiedrību par nedrošo preci vai pakalpojumu, nedrošās preces vai pakalpojuma trūkumiem un nogādāt šo preci vai lietu trūkumu novēršanas vai šo preču vai lietu iznīcināšanas vietā;

2) veikt nepieciešamos pasākumus nedrošo preču izņemšanai no apgrozības un pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanai;

     

2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nedrošo preci izņemtu no apgrozības vai pakalpojuma sniegšanu pārtrauktu;

3) informēt attiecīgās valsts tirgus uzraudzības iestādes. Ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai izplatītājs informē šīs iestādes arī par pasākumiem, kas jau veikti un vēl tiks veikti, lai garantētu preču vai pakalpojumu drošumu vai lai nodrošinātu preču izņemšanu no apgrozības un pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

     

3) informēt attiecīgās valsts tirgus uzraudzības iestādes. Ražotājs, izplatītājs vai pakalpojuma sniedzējs informē šīs iestādes arī par pasākumiem, kas jau veikti un vēl tiks veikti, lai garantētu preces vai pakalpojuma drošumu vai preces izņemšanu no apgrozības vai pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu.

         

9.pants. Aizliegts ražot, piedāvāt, pārdot vai citādi izplatīt, importēt un eksportēt tādas preces, kas nav pārtikas produkti, bet kuru forma, smarža, krāsa, izskats, iepakojums, marķējums, tilpums vai izmēri var vedināt personas, it īpaši bērnus, uzskatīt tos par pārtikas produktiem un tāpēc likt tos mutē, sūkāt vai norīt, radot risku dzīvībai vai veselībai - izraisot nosmakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanos.

   

Redakcionāli precizēts.

9.pants. Aizliegts ražot, piedāvāt, pārdot vai citādi izplatīt, importēt un eksportēt tādas preces, kuras nav pārtikas produkti, bet kuru forma, smarža, krāsa, izskats, iesaiņojums, marķējums, tilpums vai izmēri var vedināt personas, it īpaši bērnus, uzskatīt tās par pārtikas produktiem un tāpēc likt mutē, sūkāt vai norīt, radot risku dzīvībai vai veselībai - iespējamu nosmakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanos.

         

III nodaļa. Preču vai pakalpojumu drošuma kontrole

   

Redakcionāli precizēts.

III nodaļa. Preču un pakalpojumu drošuma kontrole

10.pants. (1) Šā likuma ievērošanas uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas valsts uzraudzības un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir noteiktu preču vai pakalpojumu tirgus uzraudzība un kontrole (turpmāk - tirgus uzraudzības iestāde), kā arī muitas iestādes un Sanitārā robežinspekcija savas kompetences ietvaros.

   

Redakcionāli precizēts.

10.pants. (1) Šā likuma ievērošanu uzrauga un kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas valsts uzraudzības un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir noteiktu preču vai pakalpojumu tirgus uzraudzība un kontrole (turpmāk - tirgus uzraudzības iestāde), kā arī muitas iestādes un Sanitārā robežinspekcija savas kompetences ietvaros.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu, muitas iestāžu un Sanitārās robežinspekcijas pienākums ir sadarboties un savstarpēji sniegt informāciju par nedrošām precēm vai pakalpojumiem.

     

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu, muitas iestāžu un Sanitārās robežinspekcijas pienākums ir sadarboties un savstarpēji apmainīties ar informāciju par nedrošām precēm un pakalpojumiem.

         

11.pants. (1) Tirgus uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Tirgus uzraudzības padomes darbu materiāltehniski nodrošina Ekonomikas ministrija.

   

Redakcionāli precizēts.

11.pants. (1) Tirgus uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Tirgus uzraudzības padomes darba materiāltehniskais nodrošinājums ir Ekonomikas ministrijas kompetencē..

(2) Tirgus uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, noteiktām tirgus uzraudzības iestādēm, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Sanitārās robežinspekcijas.

     

(2) Tirgus uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, noteiktām tirgus uzraudzības iestādēm, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Sanitārās robežinspekcijas.

(3) Tirgus uzraudzības padomes galvenās funkcijas ir veicināt:

     

(3) Tirgus uzraudzības padomes galvenais uzdevums ir veicināt:

1) vienotu pieeju tirgus uzraudzībai;

     

1) vienotu pieeju tirgus uzraudzībai;

2) sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm par nedrošām precēm un pakalpojumiem;

     

2) tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību sakarā ar nedrošām precēm un pakalpojumiem;

3) kompetences sadali starp dažādām tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu visu preču uzraudzību un novērstu funkciju dublēšanos.

     

3) kompetences sadali starp dažādām tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu visu preču uzraudzību un novērstu funkciju dublēšanos.

         

12.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes kontrolē preču un pakalpojumu atbilstību šā likuma prasībām saskaņā ar uzraudzības un kontroles programmām, kā arī ja ir aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām vai ja ir saņemta sūdzība.

   

Redakcionāli precizēts.

12.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes kontrolē preču un pakalpojumu atbilstību šā likuma prasībām saskaņā ar uzraudzības un kontroles programmām, kā arī ja ir aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām vai ir saņemta sūdzība.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, īstenojot šajā likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli, savas kompetences ietvaros ir tiesīgas:

     

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, īstenojot šajā likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli, savas kompetences ietvaros ir tiesīgas:

1) veikt apgrozībā laisto preču vai pakalpojumu kontroli un uzraudzību;

     

1) kontrolēt un uzraudzīt apgrozībā laistās preces un pakalpojumus;

         

2) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju, kas nepieciešama preču vai pakalpojumu drošuma novērtēšanai vai tirgus uzraudzības iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

     

2) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju, kas nepieciešama preču un pakalpojumu drošuma novērtēšanai vai attiecīgās iestādes funkciju izpildei;

3) pieprasīt un saņemt preču paraugus un organizēt preces vai pakalpojuma laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai noteiktu preces vai pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām atbilstoši tirgus uzraudzības iestādes direktora (vadītāja) apstiprinātai gada uzraudzības un kontroles programmai vai ja ir aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām, vai ja ir saņemta sūdzība.

     

3) pieprasīt un saņemt preču paraugus un organizēt preces vai pakalpojuma laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai noteiktu preces vai pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, ja to paredz attiecīgās iestādes direktora (vadītāja) apstiprinātā gada uzraudzības un kontroles programma vai ja ir aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām vai ir saņemta sūdzība.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas.

     

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arīrīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas.

         

13.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas pieņemt šādus lēmumus:

   

Redakcionāli precizēts.

13.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas pieņemt šādus lēmumus:

1) aizliegt nedrošu preču vai preču ražošanas partijas piedāvāšanu vai pārdošanu vai nedrošu pakalpojumu sniegšanu;

     

1) aizliegt nedrošu preču vai preču grupas piedāvāšanu vai pārdošanu un nedrošu pakalpojumu sniegšanu;

2) uzdot ražotājam, pakalpojuma sniedzējam vai izplatītājam veikt konkrētus pasākumus preces vai pakalpojuma drošuma garantēšanai;

     

2) uzdot ražotājam, izplatītājam vai pakalpojuma sniedzējam veikt konkrētus pasākumus preces vai pakalpojuma drošuma garantēšanai;

3) apturēt preču vai preču ražošanas partijas piedāvāšanu vai pārdošanu, vai pakalpojumu sniegšanu līdz:

     

3) apturēt preču vai preču grupas piedāvāšanu vai pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu līdz:

a) ekspertīzes atzinuma saņemšanai, ja rodas aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām;

     

a) ekspertīzes atzinuma saņemšanai, ja ir aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām;

b) šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pasākumu izpildei;

     

b) šīs daļas 2.punktā minēto pasākumu izpildei;

4) pieprasīt nedrošu preču vai preču ražošanas partijas, vai lietu izņemšanu no apgrozības vai iznīcināšanu, vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu;

     

4) pieprasīt nedrošu preču vai preču grupas, vai lietu izņemšanu no apgrozības vai iznīcināšanu, vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu;

5) piemērot administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

     

5) piemērot administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tirgus uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.

     

(2) Tirgus uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.

(3) Tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus arī tad, ja ir pierādījumi, ka prece vai pakalpojums ir bīstams patērētāja dzīvībai vai veselībai (neņemot vērā, ka prece atbilst šā likuma 6.pantā noteiktajām drošuma prasībām vai pakalpojums atbilst šā likuma 7.pantā noteiktajām drošuma prasībām).

     

(3) Tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus arī tad, ja ir pierādījumi, ka prece vai pakalpojums ir bīstams patērētāja dzīvībai vai veselībai (neņemot vērā, ka prece atbilst šā likuma 6.pantā noteiktajām drošuma prasībām vai pakalpojums atbilst šā likuma 7.pantā noteiktajām drošuma prasībām).

14.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.

   

Redakcionāli precizēts.

14.pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Tirgus uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma izpildi.

     

(2) Tirgus uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma izpildi.

         

15.pants. (1) Izdevumus par preces vai pakalpojuma laboratorisku vai cita veida ekspertīzi sedz tirgus uzraudzības iestāde.

   

Redakcionāli precizēts.

15.pants. (1) Izdevumus par preces vai pakalpojuma laboratorisku vai cita veida ekspertīzi sedz tirgus uzraudzības iestāde.

(2) Ja konstatēts, ka prece vai pakalpojums ir nedrošs, izdevumus par ekspertīzi atlīdzina ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs.

     

(2) Ja konstatēts, ka prece vai pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, izdevumus par ekspertīzi atlīdzina ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs.

(3) Izdevumi atlīdzināmi trīs darbadienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde, kas organizējusi ekspertīzi, izdevumus piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

     

(3) Izdevumi atlīdzināmi triju darbadienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde, kas organizējusi ekspertīzi, izdevumus piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

16.pants. (1) Ja tirgus uzraudzības iestāde noskaidro, ka prece vai pakalpojums ir nedrošs, tā, ja nepieciešams, nodrošina sabiedrības informēšanu par nedrošo preci vai pakalpojumu un ar to saistīto risku tieši vai ar sabiedrības informācijas līdzekļu starpniecību.

   

Redakcionāli precizēts.

16.pants. (1) Ja tirgus uzraudzības iestāde noskaidro, ka prece vai pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, tā, ja nepieciešams, nodrošina sabiedrības informēšanu par šo preci vai pakalpojumu un ar to saistīto risku tieši vai ar informācijas līdzekļu starpniecību.

(2) Ja tirgus uzraudzības iestāde veic šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētās darbības, tās pienākums ir nekavējoties informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru, muitas iestādes un Sanitāro robežinspekciju.

     

(2) Ja tirgus uzraudzības iestāde pieņem šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā minētos lēmumus, tās pienākums ir nekavējoties par to informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru, muitas iestādes un Sanitāro robežinspekciju.

         

Pārejas noteikums

     

Pārejas noteikums

         

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.).

     

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.).