Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Likumrpojekts 2.lasījumam

Sociālo un darba lietu komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Darba likums” (reģ. nr. 519) izskatīšanai 2.lasījumā

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

nr.

Otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas lēmums

Redakciju, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt atbildīgā komisija

Pirmā daļa

Vispārīgie noteikumi

     

Pirmā daļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta pantus apvienot daļās, sadaļās un nodaļās.

Atbalstīt.

 

I nodaļa

Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi

2.

LSDSP frakcija

Papildināt pirmās nodaļas nosaukumu, izsakot to šādi: “Darba tiesību sistēma, tās pamatprincipi un terminu definīcijas.”

Neatbalstīt.

Pirmā sadaļa

Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi

1.pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

     

1.pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

2.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo likumu spēks attiecībā uz personām

Šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem - neatkarīgi no tiesiskā statusa - un darbiniekiem, ja to savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

3.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 2.pantā vārdus “ir saistoši” ar vārdiem “attiecas uz”.

 

Neatbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

 

2.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo likumu spēks attiecībā uz personām

Šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

3.pants. Darbinieks

Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic zināmu darbu darba devēja vadībā.

4.

 

 

 

5.

Deputāte A.Rugāte

Aizstāt 3.pantā vārdu “zināmu” ar vārdiem “darba līgumā paredzētu”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 3.pantā vārdu “zināmu” ar vārdu “noteiktu”.

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

3.pants. Darbinieks

Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic notriktu darbu darba devēja vadībā.

4.pants. Darba devējs

Darba devējs ir fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

     

4.pants. Darba devējs

Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

5.pants. Uzņēmums

Uzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

     

5.pants. Uzņēmums

Uzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

6.pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība

Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji (.......) normatīviem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.(.......)

6.

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

8.

LSDSP frakcija

6. pantu pirms vārda “normatīviem” papildināt ar vārdiem “1.pantā minētajiem”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības un darba līguma noteikumi, kā arī darba devēja rīkojumi, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.”

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 6.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā ”Tāpat nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli”.

Neatbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt, iestrādāt abildīgās komisijas priekšlikumā (9).

6.pants. Darbinieka tiesisko stāvokli

pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība

(1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīviem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli..

 

 

 

 

 

 

 

9.

Atbildīgā komisija

Papildināt 6.pantu ar otro daļu šādā redakcijā ”Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar darba koplīgumu un pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli”, uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.”

Atbalstīt.

(2) Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

7.pants. Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

     

7.pants. Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, tautības, pilsonības, sociālās izcelsmes, seksuālās orientācijas, mantiskā vai cita stāvokļa.

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

12.

Deputāti

B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Aizstāt 7.panta 2. daļā vārdu “tautības” ar vārdiem “nacionālās vai etniskās izcelsmes”.

Juridiskais birojs

Ierosinām 7.pantā izslēgt vārdu “pilsonības”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa.”

Daļēji

atbalstīt.

Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa.

8.pants. Tiesības apvienoties organizācijās

(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.

     

8.pants. Tiesības apvienoties organizācijās

(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.

(2) Piederība pie arodbiedrības vai vēlme iestāties tajā nevar būt pamats (...) darba līguma uzteikumam vai darbinieka tiesību ierobežošanai.

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

15.

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Piederība pie darbinieku arodbiedrības vai vēlme iestāties tajā nevar būt pamats atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai jebkurai citai tiesību ierobežošanai”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

LSDSP frakcija

Papildināt 8.panta otro daļu pēc vārda “pamats” ar vārdiem “atteikumam noslēgt darba līgumu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Piederība pie darbinieku arodbiedrības vai vēlme iestāties tajā nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai”.

Daļēji atbalstīt.

Iestrādāt precizētā redakcijā atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Piederība pie darbinieku arodbiedrības vai vēlme iestāties tajā nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.

 

16.

Atbildīgā komisija

Papildināt pirmo nodaļu ar devīto pantu šādā redakcijā (pārcelts 23.pants)

“9.pants. Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums

Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.”

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

9.pants. Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums

Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

II nodaļa

Darbinieku pārstāvības vispārīgie noteikumi

     

Otrā sadaļa

Darbinieku pārstāvības vispārīgie noteikumi

9.pants. Darbinieku pārstāvība

(1) Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību. Darbinieku pārstāvji šā likuma izpratnē ir:

1) darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā uzstājas (....) statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;

2) darbinieku pilnvarotie pārstāvji, kas ievēlēti saskaņā ar šā panta otro daļu un kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi darbinieku arodbiedrības priekšrocība.

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

LSDSP frakcija

9. panta pirmās daļas 1.punktā aiz vārda “uzstājas” papildināt ar vārdu “tās”.

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “arodbiedrības priekšrocība” ar vārdu “arodbiedrībām”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

10.pants. Darbinieku pārstāvība

(1) Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību. Darbinieku pārstāvji šā likuma izpratnē ir:

1) darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā uzstājas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;

2) darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kuri ievēlēti saskaņā ar šā panta otro daļu un kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi darbinieku arodbiedrībām.

(2) Darbinieku pilnvarotos pārstāvjus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 10 darbinieki. Darbinieku pilnvarotos pārstāvjus uz noteiktu pilnvaru termiņu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā darba devēja uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem. Sapulces gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā. Darbinieku pilnvarotie pārstāvji pauž vienotu viedokli attiecībā uz darba devēju.

19.

 

Atbildīgā komisija

9.panta otrajā daļā aizstāt skaitli un vārdus “vairāk nekā 10 darbinieki” ar vārdiem “pieci un vairāk darbinieki”.

 

Atbalstīt.

(2) Darbinieku pilnvarotus pārstāvjus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci un vairāk darbinieki. Darbinieku pilnvarotus pārstāvjus uz noteiktu pilnvaru termiņu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā darba devēja uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem. Sapulces gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā. Darbinieku pilnvaroti pārstāvji pauž vienotu viedokli attiecībā uz darba devēju.

(3) Ja ir vairākas darbinieku arodbiedrības, tās kopīgām sarunām ar darba devēju var pilnvarot savus pārstāvjus proporcionāli katras arodbiedrības biedru skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi. Ja sarunām ar darba devēju izvirzīti vairāku arodbiedrību pārstāvji, tad tie pauž vienotu viedokli attiecībā uz darba devēju.

20.

Atbildīgā komisija

9.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “var pilnvarot” ar vārdu “pilnvaro”.

Atbalstīt.

(3) Ja ir vairākas darbinieku arodbiedrības, tās kopīgām sarunām ar darba devēju pilnvaro savus pārstāvjus proporcionāli katras arodbiedrības biedru skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katra. Ja sarunām ar darba devēju izvirzīti vairāku arodbiedrību pārstāvji, viņi pauž vienotu viedokli.

 

21.

Atbildīgā komisija

Papildināt 9.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja ir viena darbinieku arodbiedrība vai vairākas šādas arodbiedrības un darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tie kopīgām sarunām ar darba devēju pilnvaro savus pārstāvjus proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katra. Ja sarunām ar darba devēju izvirzīti vienas darbinieku arodbiedrības vai vairāku šādu arodbiedrību pārstāvji un darbinieku pilnvaroti pārstāvji, viņi pauž vienotu viedokli..“

Atbalstīt.

(4) Ja ir viena darbinieku arodbiedrība vai vairākas šādas arodbiedrības un darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tie kopīgām sarunām ar darba devēju pilnvaro savus pārstāvjus proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katra. Ja sarunām ar darba devēju izvirzīti vienas darbinieku arodbiedrības vai vairāku šādu arodbiedrību pārstāvji un darbinieku pilnvaroti pārstāvji, viņi pauž vienotu viedokli.

10.pants. Darbinieku pārstāvju tiesības

(1) Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par tā ekonomisko un finansiālo stāvokli;

22.

Atbildīgā komisija

10. panta nosaukumu izteikt šādi: “11.pants. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi”;

pirmās daļas 1.punktā aizstāt vārdu “tā” ar vārdu “uzņēmuma”.

Atbalstīt.

11.pants. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

(1) Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties par tiem darba devēja lēmumiem, kuri var skart darbinieku intereses, jo īpaši par tiem lēmumiem, kas var ievērojami ietekmēt nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, lai panāktu vienošanos;

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

25.

LSDSP frakcija

10. panta pirmās daļas 2.punktu izteikt šādā redakcijā:

“2) laikus saņemt informāciju un konsultēties pirms tādu darba devēja lēmumu pieņemšanas, kuri var skart darbinieku intereses, jo īpaši par tiem lēmumiem, kas var ietekmēt darba vietu skaitu un darba algas vai izcenojumus. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, lai panāktu vienošanos. Ja vienošanās netiek panākta, lēmums nevar tikt pieņemts līdz šī interešu strīda izšķiršanai noteiktajā kārtībā.”

Deputāte A.Rugāte

Svītrot 10.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “lai panāktu vienošanos”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju;

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju;

3) piedalīties darba samaksas noteikumu, darba vides, darba apstākļu un darba laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā, kā arī darbinieku drošības un veselības aizsardzībā;

4) brīvi ieiet uzņēmuma teritorijā un telpās, kā arī piekļūt darba izpildes vietām;

5) rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;

6) uzraudzīt, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

     

3) piedalīties darba samaksas noteikumu, darba vides, darba apstākļu un darba laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā, kā arī darbinieku drošības un veselības aizsardzībā;

4) brīvi ieiet uzņēmuma teritorijā un telpās, kā arī piekļūt darba izpildes vietām;

5) rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;

6) uzraudzīt, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

(2) Darbinieku pārstāvju tiesības izlietojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darba efektivitāti.

26.

 

 

 

 

 

 

27.

LSDSP frakcija

10. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Darbinieku pārstāvju tiesības izlietojamas tā, lai nepamatoti nepazeminātu uzņēmuma darba efektivitāti”.

Atbildīgā komisija

10.panta otrajā daļā aizstāt vārdu “izlietojamas” ar vārdu “izmanto-jamas”; vārdu “darba” ar vārdu “darbības”.

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Darbinieku pārstāvju tiesības izmantojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

(3) Darbinieku pārstāvju pienākums ir neizpaust viņu rīcībā nonākušās ziņas, kas ir darba devēja ražošanas noslēpums vai komercnoslēpums un ko darba devējs tieši noteicis par neizpaužamām.

28.

 

 

 

29.

Juridiskais birojs

Izslēgt 10.panta trešajā daļā vārdus “ražošanas noslēpums vai”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums un ko darba devējs noteicis par neizpaužamu..”

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums un ko darba devējs noteicis par neizpaužamu.

(4) Darbinieku pārstāvja pienākumu veikšana nevar būt pamats darba līguma uzteikumam vai darbinieka tiesību ierobežošanai.

30.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Darbinieku pārstāvja pienākumu veikšana nevar būt pamats atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai jebkurai citai darbinieka tiesību ierobežošanai”.

Atbalstīt precizētā redakcijā.

(4) Darbinieku pārstāvja pienākumu veikšana nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.

(5) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut darbinieku arodbiedrību darba devējam vai kavēt likumos un statūtos paredzēto darbinieku arodbiedrības darbību.

     

(5) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut darbinieku arodbiedrību darba devējam vai kavēt likumos un statūtos paredzēto darbinieku arodbiedrības darbību.

 

31.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt likumprojektu ar jaunu trešo nodaļu šādā redakcijā:

“III nodaļa

Starptautiskās darba tiesības

Atbalstīt.

Precizēt redakciju.

Mainīt turpmāko daļu un pantu numerāciju.

Trešā sadaļa

Starptautiskās darba tiesības

   

11.pants. Starptautisko darba tiesību normu prioritāte

Ja konstatēta pretruna starp Latvijas normatīvajos aktos ietvertajām tiesību normām un Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām, kas regulē to pašu darba tiesību jautājumu, piemērojamas attiecīgās starptautisko tiesību normas.

 

12.pants. Starptautisko darba tiesību normu prioritāte

Ja konstatēta pretruna starp Latvijas normatīvajos aktos ietvertajām tiesību normām un Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām, kas regulē to pašu darba tiesību jautājumu, piemērojamas attiecīgās starptautisko tiesību normas.

   

12.pants. Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums

(1) Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams tās valsts likums, ko darbinieks un darba devējs darba līgumā izvēlējušies par piemērojamo likumu. Šāda izvēle nevar darbiniekam atņemt vai ierobežot to aizsardzību, kura noteikta ar tās valsts likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām tiesību normām, kas būtu piemērojams atbilstoši šā panta otrajai daļai, ja nebūtu veikta piemērojamā likuma izvēle.

(2) Ja darbinieks un darba devējs darba līgumā nav izvēlējušies piemērojamo likumu, darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams:

1) tās valsts likums, kurā darbinieks atbilstoši darba līgumam parasti veic savu darbu, kaut arī viņš uz laiku tiek nodarbināts citā valstī, vai arī

2) tā uzņēmuma atrašanās vietas valsts likums, kurā darbinieks tika pieņemts darbā, ja viņš atbilstoši darba līgumam savu darbu neveic vienā un tajā pašā valstī.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja no lietas apstākļiem izriet, ka darba līgums vai darba tiesiskās attiecības ir ciešāk saistītas ar citu valsti. Šādā gadījumā piemērojams šīs valsts likums.

(4) Ar likumu šā panta nozīmē saprotama jebkura tiesību norma.

 

13.pants.Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums

(1) Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams tās valsts likums, kuru darbinieks un darba devējs darba līgumā izvēlējušies par piemērojamo likumu. Šāda izvēle nevar darbiniekam atņemt vai ierobežot aizsardzību, kas noteikta ar tās valsts likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām tiesību normām, kuras būtu piemērojamas atbilstoši šā panta otrajai daļai, ja darbinieks un darba devējs nebūtu izvēlējušies piemērojamo likumu.

(2) Ja darbinieks un darba devējs darba līgumā nav izvēlējušies piemērojamo likumu, darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams tās valsts likums, kurā darbinieks atbilstoši darba līgumam parasti veic savu darbu, kaut arī uz laiku tiek nodarbināts citā valstī, vai arī tā uzņēmuma atrašanās vietas valsts likums, kurā darbinieks tika pieņemts darbā, ja viņš atbilstoši darba līgumam savu darbu neveic vienā un tajā pašā valstī.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja no lietas apstākļiem izriet, ka darba līgums vai darba tiesiskās attiecības ir ciešāk saistītas ar citu valsti. Šādā gadījumā piemērojams šīs citas valsts likums.

(4) Likums šā panta izpratnē ir jebkura tiesību norma.

   

13.pants. Darbinieka nosūtīšana 

(1) Ar darbinieka nosūtīšanu šā likuma izpratnē saprotami gadījumi, ja:

1) darba devējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp viņu un personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības;

2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības;

3) darbā iekārtošanas aģentūra nosūta darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības.

(2) Nosūtītais darbinieks šā likuma izpratnē ir darbinieks, kurš uz noteiktu laiku veic savu darbu tādas valsts teritorijā, kas nav valsts, kurā viņš parasti veic savu darbu.

 

14.pants. Darbinieka nosūtīšana 

(1) Ar darbinieka nosūtīšanu šā likuma izpratnē saprotami gadījumi, kad:

1) darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības;

2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības;

3) darbā iekārtošanas institūcija nosūta darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī, paredzot, ka nosūtīšanas laikā starp darbinieku un darbā iekārtošanas institūciju pastāv darba tiesiskās attiecības.

(2) Nosūtītais darbinieks šā likuma izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic savu darbu citas valsts teritorijā, nevis valstī, kurā viņš parasti veic savu darbu.

 

   

(3) Neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma darba devējam, kurš nosūta darbinieku, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam tādus darba un nodarbinātības noteikumus, kādi valstī, kurā darbs tiek veikts, noteikti normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kas atzīti par vispārsaistošiem attiecībā uz:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) minimālajām darba algas likmēm, kā arī piemaksām par virsstundu darbu;

4) noteikumiem par darbaspēka piegādi, jo īpaši ar darbā iekārtošanas aģentūru starpniecību;

5) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

6) aizsardzības pasākumiem saistībā ar grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā un jauniešu darba un nodarbinātības noteikumiem;

7) vienlīdzību attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī citiem nediskriminācijas noteikumiem.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes uzņēmumu kuģu apkalpēm”.

 

(3) Neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma darba devējam, kas nosūta darbinieku, ir pienākums nodrošināt šim darbiniekam tādus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, kādi valstī, kurā darbs tiek veikts noteikti normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) minimālajām darba algas likmēm, kā arī piemaksām par virsstundu darbu;

4) noteikumiem par darbaspēka piegādi, jo īpaši ar darbā iekārtošanas instutūciju starpniecību;

5) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

6) aizsardzības pasākumiem saistībā ar grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā un jauniešu darba un nodarbinātības noteikumiem;

7) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas noteikšanu..

 

 

 

 

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes uzņēmumu kuģu apkalpēm.

Otrā daļa

Darba koplīgums

     

Otrā daļa

Darba koplīgums

III nodaļa

Vispārīgie noteikumi

   

Precizēt trešās

nodaļas nosaukumu.

Ceturtā sadaļa

Darba koplīguma vispārīgie noteikumi

11.pants. Darba koplīguma saturs un forma

(1) Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, īpaši darba samaksu un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas celšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku darba un sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

     

15.pants. Darba koplīguma saturs un forma

(1) Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas celšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku darba un sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

(2) Bez īpašas norunas darba koplīguma pusēm ir pienākums:

1) atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz to, lai darba koplīguma spēkā esamības laikā vienpusēji grozītu tā noteikumus, ciktāl šādi pasākumi nav atļauti normatīvajos aktos vai darba koplīgumā;

2) gādāt par to, lai darba koplīguma noteikumi tiktu ievēroti un pildīti gan no darba devēja, gan darbinieku puses.

 

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:“(2) Bez īpašas norunas darba koplīguma pusēm ir pienākums gādāt par to, lai darba koplīguma noteikumi tiktu ievēroti un pildīti gan no darba devēja, gan darbinieku puses. Tāpat darbiniekiem ir pienākums darba koplīguma spēkā esamības laikā atturēties no tiesību uz streiku izmantošanas nolūkā grozīt šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto darba koplīguma grozīšanas kārtību”;

LSDSP frakcija

11.panta otrās daļas 1.punktā izslēgt pēdējo palīgteikumu: “ciktāl šādai pasākumi nav atļauti normatīvajos aktos vai darba koplīgumā.”

Daļēji atbalstīt iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

(2) Bez īpašas norunas darba koplīguma puses:

1) darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi;

2) gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki.

 

34

Atbildīgā komisija

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Bez īpašas norunas darba koplīguma puses:

1) darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi;

2)gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. .”

Atbalstīt.

 

(3) Darba koplīgumam jābūt rakstiskā formā.

35.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Darba koplīgums slēdzams rakstveidā”.

Atbalstīt.

(3) Darba koplīgums slēdzams rakstveidā.

12.pants. Darba koplīguma puses

(1) Darba koplīgumu uzņēmuma līmenī slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Darbinieku pilnvarotie pārstāvji ir tiesīgi slēgt darba koplīgumu, ja darba devēja un darbinieku arodbiedrības noslēgtā darba koplīguma noteikumi attiecas tikai uz arodbiedrības biedriem.

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

38.

Juridiskais birojs

Ierosinām 12.pantā vārdus “uzņēmuma līmenī” aizstāt ar vārdiem “attiecīgajā uzņēmumā” un vārdus ”nozares līmenī” aizstāt ar vārdiem “attiecīgajā nozarē”.

LSDSP frakcija

12.panta pirmajā daļā izslēgt otro teikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

16.pants. Darba koplīguma puses

(1) Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.

(2) Darba koplīgumu nozares līmenī slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ja darba koplīguma pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt darba koplīgumu nozares līmenī paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.

39.

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:”(2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk - ģenerālvienošanos) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos nozarē vai teritorijā paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.”

Atbalstīt.

(2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorujā (turpmāk - ģenerālvienošanos) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ja ģenerā-lvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos nozarē vai teritorijā paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.

(3) Darba devēju organizācijas vai to apvienības noslēgts darba koplīgums ir saistošs šīs organizācijas vai to apvienības biedriem.

40.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 12.panta trešajā daļā vārdu “koplīgums” ar vārdu “ģenerāl-vienošanās”.

Atbalstīt.

(3) Darba devēju organizācijas vai to apvienības noslēgta ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai to apvienības biedriem.

(4) Ja darba devēju organizācijas vai to apvienības biedri kādā no nozarēm nodarbina vairāk nekā sešdesmit procentus darbinieku, tad koplīgums, kas noslēgts starp darba devēju organizāciju vai to apvienību un darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ir saistošs visiem attiecīgās nozares darba devējiem un darbiniekiem. Šāds koplīgums publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Minētā koplīguma noslēgšanā piemērojami 9.panta trešās daļas noteikumi.

41.

 

 

 

 

42.

 Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdu “sešdesmit” ar skaitli “60”.

Atbildīgā komisija

Izsteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja darba devēju organizācijas vai to apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 60 procentus darbinieku, ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai to apvienību un darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Ģenerālvienošanos publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Minētās ģenerālvienošanās noslēgšanā piemērojami šā likuma 10.panta trešās un ceturtās daļas noteikumi.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

(4) Ja darba devēju organizācijas vai to apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 60 procentus darbinieku, ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai to apvienību un darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Ģenerālvienošanos publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Minētās ģenerālvienošanās noslēgšanā piemērojami šā likuma 10.panta trešās un ceturtās daļas noteikumi.

IV nodaļa

Darba koplīguma spēks

     

Piektā sadaļa

Darba koplīguma spēks

 

 

13.pants. Darba koplīguma spēks laikā

     

17.pants. Darba koplīguma spēks laikā

(1) Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai zināma darba izpildīšanai. Darba koplīgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja darba koplīgumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

43.

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

Deputāte A.Rugāte

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdu “zināma” ar vārdiem “darba līgumā paredzēta”.

 

Deputāte A.Rugāte

Papildināt 13.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: “Gadījumā, kad darba koplīgumā nav norādīts termiņš, tas ir spēkā divus gadus.”

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai noteikta darba izpildīšanai. Darba koplīgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja šajā koplīgumā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ja darba koplīgumā nav norādīts spēkā esamības laiks, šis koplīgums ir spēkā vienu gadu.”

Neatbalstīt.

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt.

Iestrādāt

atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Atbalstīt.

(1) Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai noteikta darba izpildīšanai.. Darba koplīgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja šajā koplīgumā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ja darba koplīgumā nav norādīts spēkā esamības laiks, šis koplīgums ir spēkā vienu gadu.

 

(2) Darba koplīgumu pirms termiņa vai zināma darba izpildīšanas var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos. Puse var vienpusēji uzteikt darba koplīgumu tikai tad, ja šādas tiesības darba koplīgumā ir tieši nolīgtas.

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

48.

Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt 13.panta otro daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(2) Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt:

1) pamatojoties uz pušu vienošanos;

2) puse vienpusēji, ja šādas tiesības noteiktas koplīgumā.”

 

LSDSP frakcija

13. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Darba koplīgumu pirms termiņa vai zināma darba izpildīšanas var izbeigt:

1) pamatojoties uz pušu vienošanos;

2) ja iespēja vienpusēji uzteikt darba koplīgumu ir paredzēta šajā koplīgumā”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz:

1) pušu vienošanos;

2) vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības ir nolīgtas darba koplīgumā..”

Daļēji atbalstīt.

Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz:

1) pušu vienošanos;

2) vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības ir nolīgtas darba koplīgumā.

(3) Pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot 11.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto pienākumu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi.

   

Precizēt

redakciju

(3) Pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot šā likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto pienākumu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi.

14.pants. Darba koplīguma spēks atticībā uz personām

(1) Darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas, pamatojoties uz darba līgumu, nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Nav nozīmes tam, vai darba tiesiskās attiecības ar darbinieku nodibinātas pirms vai pēc darba koplīguma spēkā stāšanās.

(2) Darba līgumā darbinieks un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi darbiniekam ir labvēlīgāki.

   

Precizēt panta

redakciju.

18.pants. Darba koplīguma spēks attiecībā uz personām

(1) Darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas, pamatojoties uz darba līgumu, tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Tam, vai darba tiesiskās attiecības ar darbinieku nodibinātas pirms vai pēc darba koplīguma spēkā stāšanās, nav nozīmes.

(2) Darba līgumā darbinieks un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi darbiniekam ir labvēlīgāki.

V nodaļa

Darba koplīguma noslēgšanas un grozīšanas kārtība

15.pants. Darba koplīguma noslēgšanas kārtība

(1) Darba koplīguma noslēgšanu ierosina darbinieku pārstāvji, darba devējs vai 12.pantā minētās organizācijas (apvienības). Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma slēgšanu.

   

Precizēt panta

redakciju

Sestā sadaļa

Darba koplīguma noslēgšanas un grozīšanas kārtība

19.pants. Darba koplīguma noslēgšanas kārtība

(1) Darba koplīgumu noslēgt ierosina darbinieku pārstāvji, darba devējs vai šā likuma 16.pantā minētās organizācijas (apvienības). Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma slēgšanu.

 

(2) Priekšlikumu noslēgt darba koplīgumu tā ierosinātājs rakstiski iesniedz otrai pusei. Priekšlikumam pievieno darba koplīguma projektu, ja darba koplīguma noslēgšanas ierosinātājs un otra puse nav vienojušies citādi. Rakstiska atbilde uz priekšlikumu sniedzama desmit dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

49.

Atbildīgā komisija

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Rakstveida atbilde uz priekšlikumu noslēgt darba koplīgumu sniedzama 10 dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

(2) Rakstveida atbilde uz priekšlikumu noslēgt darba koplīgumu sniedzama 10 dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

(3) Darba koplīguma noslēgšanai puses rīko sarunas, vienojoties par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību. Puses darba koplīguma sarunām var pieaicināt speciālistus, no vienāda skaita abu pušu pārstāvjiem izveidot darba grupas, kā arī patstāvīgi izstrādāt darba koplīguma projektu.

     

(3) Darba koplīguma noslēgšanai puses rīko sarunas, vienojoties par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību. Puses uz šīm sarunām var pieaicināt speciālistus, izveidot darba grupas, iekļaujot tajās vienādu skaitu abu pušu pārstāvju, kā arī patstāvīgi izstrādāt darba koplīguma projektu.

(4) Darba devējam pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma ir pienākums sniegt tikai to informāciju par darba devēja ekonomisko un finansiālo stāvokli, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas darba koplīguma noslēgšanai. Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušās ziņas, kas ir darba devēja ražošanas noslēpums vai komercnoslēpums un ko darba devējs noteicis par neizpaužamām.

50.

 

 

 

 

51.

 

 

 

52.

 LSDSP frakcija

15. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā izslēgt vārdus “tikai to” un tālāk pēc teksta.

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta ceturtajā daļā vārdus ”ražošanas noslēpums vai” .

Atbildīgā komisija

Precizēt 15.panta ceturtas daļas redakciju un izteikt to šādi: “(4) Darba devējam pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama darba koplīguma noslēgšanai. Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, un ko darba devējs noteicis par neizpaužamu.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

(4) Darba devējam pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma ir pienākums sniegt viņiem darba koplīguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju. Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums un ko darba devējs noteicis par neizpaužamu.

(5) Ja sarunu gaitā vienas puses iebildumu dēļ nav panākta vienošanās par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību vai par darba koplīguma saturu, šai pusei ne vēlāk kā desmit dienu laikā ir pienākums sniegt rakstisku atbildi uz otras puses izteiktajiem priekšlikumiem. Ja iesniegts darba koplīguma projekts kopumā, rakstiskā atbilde sniedzama ne vēlāk kā viena mēneša laikā, un tajā puse norāda savus iebildumus un priekšlikumus par darba koplīguma projektu.

     

(5) Ja sarunu gaitā vienas puses iebildumu dēļ netiek panākta vienošanās par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību vai par darba koplīguma saturu, šai pusei ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā sniegt rakstveida atbildi uz otras puses izteiktajiem priekšlikumiem. Ja saņemts darba koplīguma projekts kopumā, rakstveida atbilde sniedzama ne vēlāk kā viena mēneša laikā, un tajā puse norāda savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo projektu.

(6) Saskaņoto darba koplīgumu puses paraksta piecu dienu laikā.

53.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 15.panta sesto daļu.

Atbalstīt.

Izslēgts.

 

54.

Atbildīgā komisija

Papildināt 15.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ikvienam darbiniekam ir tiesības rakstveidā iesniegt darba koplīguma pusēm savus priekšlikumus attiecībā uz darba koplīguma projektu.”.

Atbalstīt.

(6) Ikvienam darbiniekam ir tiesības rakstveidā iesniegt darba koplīguma pusēm savus priekšlikumus attiecībā uz darba koplīguma projektu.

 

55.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Darba koplīguma apstiprināšana

(1)  Uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai nepieciešama tā apstiprināšana darbinieku kopsapulcē (konferencē).

(2) Darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem.

(3) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt uzņēmumā nodarbināto darbinieku lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku pārstāvju konferencē, kurā piedalās vismaz puse no darbinieku pārstāvjiem.

(4) Nozarē vai teritorijā noslēgtās ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.”

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

20.pants. Darba koplīguma apstiprināšana

(1)  Uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai nepieciešama tā apstiprināšana darbinieku kopsapulcē (konferencē).

(2) Darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem.

(3) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt uzņēmumā nodarbināto darbinieku lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku pārstāvju konferencē, kurā piedalās vismaz puse no darbinieku pārstāvjiem.

(4) Nozarē vai teritorijā noslēgtās ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.

16.pants. Darba koplīguma noteikumu grozīšana

Darba koplīguma noteikumus tā spēkā esamības laikā puses groza darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, – kārtībā, kāda paredzēta 15.pantā.

   

Precizēt 16.panta redakciju.

21.pants. Darba koplīguma noteikumu grozīšana

Darba koplīguma noteikumus tā spēkā esamības laikā puses groza šajā koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, - kārtībā, kāda paredzēta šā likuma 19.pantā..

17.pants. Izsludināšana

(1) Darba devēja pienākums ir iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tā noslēgšanas vai darba koplīguma noteikumu grozīšanas.

(2) Darba devēja pienākums ir gādāt par to, lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

56.

Atbildīgā komisija

17.panta nosaukumu izteikt šādi: “Iepazīstināšana ar darba koplīgumu

Atbalstīt.

22.pants. Iepazīstināšana ar darba koplīgumu

(1) Darba devēja pienākums ir iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tā noslēgšanas vai darba koplīguma noteikumu grozīšanas.

(2) Darba devēja pienākums ir gādāt par to, lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

VI nodaļa

Strīdu izšķiršana

     

Septītā sadaļa

Strīdu izšķiršana

18.pants. Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, izšķir izlīgšanas komisija. Izlīgšanas komisiju izveido darba koplīguma puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju no abām darba koplīguma pusēm.

 

   

Precizēt panta redakciju.

23.pants. Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, izšķir izlīgšanas komisija. Izlīgšanas komisiju izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

(2) Strīda gadījumā darba koplīguma puses sastāda domstarpību protokolu un ne vēlāk kā trīs dienu laikā to iesniedz izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija šo protokolu izskata septiņu dienu laikā.

     

(2) Strīda gadījumā darba koplīguma puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā to iesniedz izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija šo protokolu izskata septiņu dienu laikā.

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām darba koplīguma pusēm. Izlīgšanas komisijas lēmumam interešu strīdā ir darba koplīguma spēks.

57.

 

 

 

58.

 

 

59.

 

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izslēgt 18.panta trešās daļas trešajā teikumā vārdus “interešu strīdā”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 18.panta trešajā daļā vārdu ”interešu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām darba koplīguma pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.”

Atbalstīt.

 

 

Daļēji

atbalstīt.

 

Atbalstīt.

 

 

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām darba koplīguma pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

19.pants. Tiesību strīdu izšķiršana

(1) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās tiesību strīdā, strīds izšķirams tiesā vai šķīrējtiesā.

 

 

 

 

24.pants. Tiesību strīdu izšķiršana

(1) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās tiesību strīdā, tas izšķirams tiesā vai šķīrējtiesā.

(2) Tiesai pakļauts jebkurš tiesību strīds starp darba koplīguma pusēm par:

  1.  prasījumiem, kas izriet no darba koplīguma;
  2.  darba koplīguma noteikumu piemērošanu;
  3.  darba koplīguma noteikumu spēkā esamību vai neesamību.

60.

LSDSP frakcija

19. panta otrās daļas 1.punktā vārdu “prasījumiem” aizstāt ar vārdu “prasībām”;

Neatbalstīt.

(2) Tiesai ir pakļauts jebkurš tiesību strīds starp darba koplīguma pusēm par:

1) prasījumiem, kas izriet no darba koplīguma;

2) darba koplīguma noteikumu piemērošanu;

3) darba koplīguma noteikumu spēkā esamību vai neesamību.

(3) Darba koplīguma puses var vienoties par jebkura tiesību strīda, kas jau radies vai var rasties starp darba koplīguma pusēm, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Līgumam par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā jābūt rakstiskā formā. Šo līgumu kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert darba koplīgumā.

61.

Lābklājības ministrs A.Požarnovs 

Izteikt 19.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Līgums par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā slēdzams rakstveidā”.

Atbalstīt.

Precizēt

redakciju.

(3) Darba koplīguma puses var vienoties par jebkura tiesību strīda, kurš jau radies vai var rasties starp darba koplīguma pusēm, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Līgums par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā slēdzams rakstveidā. Šo līgumu kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert darba koplīgumā.

20.pants. Interešu strīdu izšķiršana

(1) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

25.pants. Interešu strīdu izšķiršana

Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā.

(2) Interešu strīdi izšķirami, izmantojot samierināšanas vai šķīrējtiesas metodi.

62.

Juridiskais birojs

izslēgt 20.panta otro daļu.

Atbalstīt.

Izslēgts.

Trešā daļa

Darba līgums

     

Trešā daļa

Darba līgums

VII nodaļa

Vispārīgie noteikumi

   

Precizēt nodaļas nosaukumu

Astotā sadaļa

Darba līguma vispārīgie noteikumi

21.pants. Darba tiesiskās attiecības un darba līgums

(1) Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz līgumslēgšanas brīvības principu, nodibina ar darba līgumu.

63.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 21.panta pirmajā daļā vārdus “pamatojoties uz līgumslēgšanas brīvības principu”.

Atbalstīt.

26.pants. Darba tiesiskās attiecības un darba līgums

(1) Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

(2) Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt zināmu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus.

64.

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

67.

LSDSP frakcija

21. panta otrajā daļā vārdus “zināmu darbu” aizstāt ar vārdiem “darba līgumā paredzētu darbu”.

LSDSP frakcija

21.panta otrajā daļā vārdu “pienācīgus” aizstāt ar vārdiem “taisnīgus, drošus un veselīgus.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

21.panta otrajā daļā vārdu “pienācīgus” aizstāt ar vārdiem “taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus.”

Atbildīgā komisija

Aizstāt vārdu “zināmu” ar vārdu “noteiktu”.

Neatbalstīt.

 

 

 

Daļēji

atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Ar darba līgumu, darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

(3) Darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.

     

(3) Darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.

 

22.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

     

26.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, jo īpaši, paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma, ģimenes vai laulības stāvokļa..

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69.

Deputāti

B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Izteikt 22.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, jo īpaši, paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un nacionālās izcelsmes, seksuālās orientācijas, politiskās vai citas pārliecības, ģimenes vai laulības stāvokļa.”

Atbildīgā komisija

Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus ” ģimenes vai laulības stāvokļa”.

Daļēji atbalstīt. Iesrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

&nb sp;

 

 

 

Atbalstīt.

(1) Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma.

(2) Atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

     

(2) Atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(3) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt pamatā viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīga attieksme pamatota ar svarīgiem iemesliem, kas nav saistīti ar darbinieka dzimumu, vai arī pierādīt, ka darbinieka piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

   

Precizēt

redakciju.

(3) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt pamatā viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir svarīgi iemesli, kas nav saistīti ar darbinieka dzimumu, vai arī to, ka darbinieka piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(4) Netieša diskriminācija pastāv gadījumā, ja acīmredzami neitrāli noteikumi, kritēriji vai prakse rada nelabvēlīgas sekas ievērojami lielākai daļai viena dzimuma personu, izņemot gadījumu, ja šādi noteikumi, kritēriji vai prakse ir piemērota un nepieciešama un var tikt attaisnota ar objektīviem apstākļiem, kas nav saistīti ar dzimumu.

 

 

Precizēt

redakciju.

(4) Netieša diskriminācija pastāv, ja acīmredzami neitrāli noteikumi, kritēriji vai prakse rada nelabvēlīgas sekas ievērojami lielākai daļai viena dzimuma personu, izņemot gadījumu, kad šādi noteikumi, kritēriji vai prakse ir piemērota un nepieciešama un var tikt attaisnota ar objektīviem apstākļiem, kas nav saistīti ar dzimumu.

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

71.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 22. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Šī panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, tautības, pilsonības, sociālās izcelsmes, seksuālās orientācijas, mantiskā vai cita stāvokļa.”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 22. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Šā panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa.”.

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(5) Šā panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa.

23.pants. Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums

Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks pieļaujamā veidā darba tiesisko attiecību ietvaros izlieto savas tiesības.

72.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 23.pantu ( izteikts kā likumprojekta 9.pants).

Atbalstīt.

Izslēgts.

24.pants. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana

Individuāli tiesību strīdi starp darbinieku vai vairākiem darbiniekiem (kuri darbojas atsevišķi) un darba devēju, kā arī starp atsevišķiem darbiniekiem, ja strīds nav izšķirts uzņēmumā, izšķirami tiesā.

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

LSDSP frakcija

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Izslēgt 24.pantā vārdus “kā arī starp atsevišķiem darbiniekiem”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā: “Individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā..”

Atbalstīt. Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

(74)

 

 

Atbalstīt.

28.pants. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana

Individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā.

VIII nodaļa

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

     

Devītā sadaļa

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

 

Pirmā apakšnodaļa

Darba sludinājums un darba līguma sagatavošana

     

1.nodaļa. Darba sludinājums un

darba līguma sagatavošana

25.pants. Darba sludinājums

(1) Darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām (darba sludinājums) nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumus, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(2) Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu personas noteikts vecums nepieļauj viņas nodarbināšanu attiecīgajā darbā.

75.

Atbildīgā komisija

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“(1) Darba sludinājums (darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām) nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumus, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(2) Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.”

Atbalstīt.

29.pants. Darba sludinājums

(1) Darba sludinājums (darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām) nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumus, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

(2) Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.

26.pants. Darba intervija

76

Juridiskais birojs

Papildināt 26.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Darba intervija ir darba devēja sagatavota pretendenta mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.”

Atbalstīt.

30.pants. Darba intervija

(1) Darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.

(1) Darba devēja paziņojumam par pretendenta nākamajiem darba pienākumiem, darba samaksu un citiem apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā, jābūt patiesam un saprotamam. Darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem.

77.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 26.panta pirmo daļu (pirmās daļas otro teikumu izteikt kā 26.panta trešo daļu.)

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Izslēgts.

(2) Pretendentam ir pienākums paziņot darba devējam par tiem apstākļiem, kas attiecas uz viņa veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kuriem ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā. Par citiem apstākļiem, kuru iepriekšēja zināšana saistīta ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, pretendentam ir pienākums paziņot, vienīgi atbildot uz attiecīgu darba devēja jautājumu.

78.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 26.panta otro daļu, tās normas daļēji iekļaut panta ceturtajā daļā.

Atbalstīt.

Izslēgts.

(3) Darba devēja jautājumi nedrīkst aizskart darbinieka personību un cieņu. Nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī tādi jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, piemēram, nav pieļaujami jautājumi:

1) par grūtniecības stāvokli, izņemot gadījumus, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības stāvoklī;

2)  par ģimenes vai laulības stāvokli;

3)  par iepriekšējo sodāmību, izņemot gadījumus, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;

4)  par reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskas konfesijas (organizācijas);

5)  par piederību pie kādas politiskas partijas vai darbinieku arodbiedrības.

79.

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Izslēgt 26.panta 3.daļas pirmo teikumu.

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Papildināt 26.panta 3.daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) par nacionālo vai etnisko izcelsmi;

7) par seksuālo orientāciju;

8) par iepriekšējo darba vietu ražošanas noslēpumiem vai komercnoslēpumiem.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 26.panta trešo daļu kā panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši:

1) par grūtniecību, izņemot gadījumus, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā;

2) par ģimenes vai laulības stāvokli;

3) par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumus, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;

4) par reliģisko pārliecību vai piederību

pie kādas reliģiskās konfesijas;

Atbalstīt.

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši:

1) par grūtniecību, izņemot gadījumus, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā;

2) par ģimenes vai laulības stāvokli;

3) par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumus, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;

4) par reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas;

5) par piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas;

6) par nacionālo vai etnisko izcelsmi.

   

5) par piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas;

6) par nacionālo vai etnisko izcelsmi.”

   
 

82.

Atbildīgā komisija

Papildināt 26.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem.”

Atbalstīt.

(3) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem, kā arī sniegt citu informāciju, kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā.

 

83.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Papildināt 26.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Uz darba devēja jautājumiem, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā panta otro daļu, pretendents var neatbildēt vai atbildēt nepatiesi”.

Neatbalstīt.

 
 

84.

Atbildīgā komisija

Papildināt 26.pantu ar jaunu ceturtu daļu šādā redakcijā: “(4) Pretendenta pienākums ir sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā..”

Atbalstīt.

(4) Pretendenta pienākums ir sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā.

27.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma sekas, dibinot darba tiesiskās attiecības

(1) Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu cietušajam pretendentam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. ( ..... )

 

85.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

87.

LSDSP frakcija

27. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības saņemt atlīdzību (mantisko kompensāciju), kuras apmēru strīdu gadījumā nosaka tiesa.”

Juridiskais birojs

27.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “cietušajam”.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 27.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

31.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas, dibinot darba tiesiskās attiecības

(1) Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

(2) Pretendents var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atteikums viņu nodarbināt.

88.

Atbildīgā komisija

Izteikt 27.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pretendents var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.”.

Atbalstīt.

(2) Pretendents var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

(3) Ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma dēļ, pretendentam nav tiesību prasīt šo attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā.

     

(3) Ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma dēļ, pretendentam nav tiesību prasīt šo attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā

28.pants. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

(1) Sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš nav sasniedzis 16 gadu vecumu);

2) uzrādīt vai iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

   

Precizēt panta

redakciju.

32.pants. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

(1) Sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums uzrādīt:

1) personu apliecinošu dokumentu (pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš nav sasniedzis 16 gadu vecumu);

2) vai iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(2) Sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību.

     

(2) Sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību.

29.pants. Veselības pārbaude

(1) Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai.

(2) Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts norāda tikai to, vai pretendents ir piemērots paredzētā darba veikšanai.

     

33.pants. Veselības pārbaude

(1) Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai.

(2) Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts norāda tikai to, vai pretendents ir piemērots paredzētā darba veikšanai.

 

89.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 29.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jauniešus pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskas apskates, un turpmāk līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai viņiem ik gadu ir obligāta medicīniskā apskate”; uzskatīt likuma trešo daļu par ceturto daļu.

Daļēji

atbalstīt

Izteikt kā 34.panta piekto daļu precizētā redakcijā.

 

 

 

(3) Izdevumus, kas saistīti ar pretendenta (....) veselības pārbaudi, sedz darba devējs, izņemot gadījumus, ja pretendents darba intervijas laikā darba devējam apzināti sniedzis nepareizu informāciju.

90.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt trešo daļu pēc vārdiem “ar pretendenta” ar vārdiem “un jauniešu līdz 18 gadu vecuma”.

Neatbalstīt.

Precizēt panta trešās daļas redakciju.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar pretendenta veselības pārbaudi, sedz darba devējs, izņemot gadījumu, kad pretendents darba intervijas laikā sniedzis darba devējam apzināti nepatiesu informāciju.

30.pants. Nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi

     

34.pants. Nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi

(1) Aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus. Izņēmuma gadījumos bērnus vecumā no 13 līdz 15 gadiem ar vecāku (aizbildņu) piekrišanu un Valsts darba inspekcijas atļauju no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai un tikumībai, kā arī bērna attīstībai un izglītībai nekaitīgā darbā. Kritērijus darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus, nosaka Ministru kabinets.

91.

Atbildīgā komisija

Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus. Bērns šā likuma izpratnē ir persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura pēc šā vecuma sasniegšanas turpina iegūt pamatizglītību pamatskolā.”

 

 

Atbalstīt.

(1) Aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus. Bērns šā likuma izpratnē ir persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura pēc šā vecuma sasniegšanas turpina iegūt pamatizglītību pamatskolā.

 

92.

Atbildīgā komisija

Papildināt 30.pantu ar jaunu otro daļu (daļēji iekļautas .panta pirmās daļas normas) šādā redakcijā: “(2) Izņēmuma gadījumā 13 gadu vecumu sasniegušus bērnus ar abu vecāku vai, ja vecāki dzīvo šķirti, ar tā no viņiem, pie kura dzīvo bērns, vai ar aizbildņa rakstveida piekrišanu no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Darbus, kuros atļauts nodarbināt 13 gadu vecumu sasniegušus bērnus, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt. Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

(2) Izņēmuma gadījumā 13 gadu vecumu sasniegušus bērnus ar abu vecāku vai, ja vecāki dzīvo šķirti, ar tā no viņiem, pie kura dzīvo bērns, vai ar aizbildņa rakstveida piekrišanu no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Darbus, kuros atļauts nodarbināt 13 gadu vecumu sasniegušus bērnus, nosaka Ministru kabinets.

 

93

Atbildīgā komisija

Papildināt 30.pantu ar jaunu teršo daļu šādā redakcijā: “(3) Individuālos izņēmuma gadījumos ar abu vecāku vai, ja vecāki dzīvo šķirti, ar tā no viņiem, pie kura dzīvo bērns, vai ar aizbildņa rakstveida piekrišanu un Valsts darba inspekcijas atļauju bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt.

(3) Individuālos izņēmuma gadījumos ar abu vecāku vai, ja vecāki dzīvo šķirti, ar tā no viņiem, pie kura dzīvo bērns, vai ar aizbildņa rakstveida piekrišanu un Valsts darba inspekcijas atļauju bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Aizliegts nodarbināt pusaudžus smagos darbos un darbos, kuros ir viņu drošībai, veselībai vai tikumībai kaitīgi vai bīstami darba apstākļi. Kritērijus darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka Ministru kabinets.

94.

 

 

 

 

 

 

 

95.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai vai veselībai vai arī kas ir kaitīgi viņu tikumībai”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 30.panta otro daļu kā panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Pusaudzis šā likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu šā panta pirmās daļas izpratnē. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

 

 

Atbalstīt.

(4) Aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Pusaudzis šā likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu šā panta pirmās daļas izpratnē. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka Ministru kabinets.

(3) Jaunietis šā likuma izpratnē ir jebkura persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Bērns šā likuma izpratnē ir jebkurš jaunietis, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu. Pusaudzis šā likuma izpratnē ir jebkurš jaunietis vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

96.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 30.panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Izslēgts.

 

97.

Atbildīgā komisija

Papildināt 30.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā ”(5) Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējās medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.”

Atbalstīt.

(5) Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējās medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

(4) Darba devējam pēc ārstniecības iestādes atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

     

(6) Darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

(5) Ārvalstnieku vai bezvalstnieku (kas nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs), pamatojoties uz darba līgumu, var nodarbināt tikai tad, ja viņš saņēmis darba atļauju.

98.

Atbildīgā komisija

Izteikt 30.panta piekto daļu kā panta septito daļu šādā redakcijā: (7) Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā..”

Atbalstīt.

(7) Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31.pants. Ziņas par pretendentu un darbā pieteikšanās dokumenti

Lai izvēlētos nākamo darbinieku, darba devējam ir tiesības atbilstoši 26., 28. un 29.pantam iegūtās ziņas, kā arī pretendenta iesniegtos darbā pieteikšanās dokumentus nodot tikai tām personām vai dienestiem uzņēmumā, kas darba devēja uzdevumā sagatavo lēmumu par darbinieka pieņemšanu darbā vai arī ir tam pilnvarotas. Minētās ziņas un dokumentus var darīt zināmus trešajām personām tikai ar pretendenta piekrišanu.

99.

Juridiskais birojs

31.pantā izslēgt vārdus “vai arī ir tam pilnvarotas”.

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

35.pants. Ziņas par pretendentu un darbā pieteikšanās dokumenti

Lai izraudzītos nākamo darbinieku, darba devējam ir tiesības atbilstoši šā likuma 30., 32. un 33.pantam iegūtās ziņas, kā arī pretendenta iesniegtos darbā pieteikšanās dokumentus nodot tikai tām personām vai dienestiem, kas uzņēmumā darba devēja uzdevumā sagatavo lēmumu par darbinieka pieņemšanu darbā. Minētās ziņas un dokumentus drīkst darīt zināmus trešajām personām tikai ar pretendenta piekrišanu.

Otrā apakšnodaļa

Darba līguma noslēgšana

     

2.nodaļa. Darba līguma noslēgšana

32.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās

Darba līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs pilnībā vienojušies par visām darba līguma būtiskajām sastāvdaļām.

100.

 

 

 

 

101.

Juridiskais birojs

32.pantā izslēgt vārdus “galīgi” un “pilnībā”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: “36.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu, darba samaksu, darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.”

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

36.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu, darba samaksu, darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

33.pants. Darba līguma forma

(1) Darba līgumam nepieciešama rakstiska forma.

102.

 

 

 

 

103.

Deputāte A.Rugāte

33.pana nosaukumu izteikt jaunā redakcijā “Darba līguma forma un saturs”.

Juridiskais birojs

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 33.pantā pirmo daļu šādi:

“(1) Darba līgums slēdzams rakstveidā.”

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

37.pants. Darba līguma forma

(1) Darba Darba līgums slēdzams rakstveidā.

(2) Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līguma izteikšanu rakstiskā formā līdz brīdim, kad darbinieks uzsāk veikt nolīgto darbu. Darba līgumā norāda vismaz šādas ziņas:

1) darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese, darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), adrese un reģistrācijas numurs;

2) darba tiesisko attiecību sākuma datums;

3) darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

4) darba vieta (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāde, ka darbinieks var tikt nodarbināts dažādās vietās);

5) darbinieka profesija (arods, amats) un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums;

6) darba samaksas apmērs un izmaksas laiks;

7) nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks;

8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums;

9) darba līguma uzteikuma termiņš;

10) norāde uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem un citiem normatīva rakstura aktiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām. 

104.

Juridiskais birojs

33.panta otrās daļas ievaddaļu izteikt šādi:

“(2) Darba līgumā norāda:” ;

turpmāko tekstu izteikt attiecīgā locījumā.

 

 

 

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

(2) Darba līgumā norāda:

1) darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), dzīvesvietu un reģistrācijas numuru;

2) darba tiesisko attiecību sākuma datumu;

3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

4) darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);

5) darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;

6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;

7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;

8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;

9) darba līguma uzteikuma termiņu;

10) uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem un citiem normatīva rakstura aktiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām. 

(3) Šā panta otrās daļas 6.–9.punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.

105.

LSDSP frakcija

33. panta trešo daļu papildināt ar piebildi ”ja attiecīgo normatīvo aktu, noteikumu vai koplīguma teksti ir pievienoti darba līgumam un izsniegti abām līgumslēdzējām.”

Neatbalstīt.

(3) Šā panta otrās daļas 6.— 9.punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai uz darba kārtības noteikumiem.

 

106.

Atbildīgā komisija

Papildināt 33.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Darba līgumā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajām ziņām ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.”; līdzšinējo ceturto daļu uzskatīt par piekto, bet piekto par sesto.

Atbalstīt.

(4) Darba līgumā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajām ziņām ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

(4) Darba līguma aktu sastāda rakstiski divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, bet otrs – pie darba devēja. Katram darba līguma akta eksemplāram nepieciešams darbinieka paraksts un darba devēja paraksts.

107.

 

 

 

 

 

 

 

108.

Juridiskais birojs

33.panta ceturto daļu izteikt šādi:

“(5) Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja..”

Deputāte A.Rugāte

Svītrot 33.panta ceturtajā daļā vārdu “akta”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

(5) Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.

(5) Darba devējam ir pienākums veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

109.

Atbildīgā komisija

33.panta sesto daļu izteikt šādi: “(6) Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.”

Atbalstīt.

(6) Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

34.pants. Rakstiskas formas neievērošanas sekas

(1) Ja, noslēdzot darba līgumu, saskaņā ar 33.panta noteikumiem nav ievērota rakstiska forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstiski. Šim nolūkam darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu.

   

Precizēt panta

redakciju

38.pants. Rakstveida formas neievērošanas sekas

(1) Ja, noslēdzot darba līgumu, saskaņā ar šā likuma 37.panta noteikumiem nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu.

(2) Ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstiskai formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstiskā formā izteiktam darba līgumam.

110.

Deputāte A.Rugāte

Svītrot 34.panta otro daļu.

Neatbalstīt.

(2) Ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam.

35.pants. Darba līguma spēkā neesamība

(1) Darba līgums, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, atzīstams par spēkā neesošu vienīgi uz turpmāku laiku, un darba devējam, ja tas bijis vainīgs šāda līguma noslēgšanā, (....) ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību vismaz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. ( ...... )

111.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

112.

 

 

 

 

 

 

 

113.

LSDSP frakcija

35. panta pirmajā daļā teikumu aiz vārdiem “līguma noslēgšanā” aizstāt ar tekstu šādā redakcijā “ir pienākums noslēgt ar darbinieku darba līgumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet, ja tas nav iespējams, vai ja darbinieks nevēlas vairs turpināt darba attiecības, izmaksāt darbiniekam atlīdzību vismaz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.”

Deputāte A.Rugāte

Papildināt 35.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: “ja tas nav bijis vainīgs, šāda līguma noslēgšanā, atlaišanas pabalsts izmaksājams šā likuma 101.panta noteiktajā apmērā.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma 35.panta pirmo daļu aiz vārdiem “līguma noslēgšanā” ar vārdiem “un nav iespējams ar darbinieku noslēgt darba līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem”.

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

39.pants. Darba līguma spēkā neesamība

(1) Darba līgums, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, atzīstams par spēkā neesošu vienīgi uz turpmāko laiku, un darba devējam, ja viņš bijis vainīgs šāda līguma noslēgšanā un nav iespējams ar darbinieku noslēgt darba līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību vismaz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

 

(2) Kāda atsevišķa darba līguma noteikuma spēkā neesamība šaubu gadījumā neietekmē darba līguma spēku pārējā daļā.

   

Precizēt

redakciju.

(2) Kāda atsevišķa darba līgumā iekļauta noteikuma spēkā neesamība šaubu gadījumā neietekmē darba līguma spēku tā pārējā daļā.

Trešā apakšnodaļa

Darba tiesisko attiecību ilgums

     

3.nodaļa. Darba tiesisko attiecību ilgums

36.pants. Darba līguma spēks laikā

Darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, ciktāl darbinieks un darba devējs saskaņā ar 37.pantu nav vienojušies citādi.

114.

LSDSP frakcija

36. pantu izteikt šādā redakcijā “Darba līgumu daba devējs ar darbinieku slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šā likuma 37.pantā noteiktajos gadījumos.”

Atbalstīt. Precizēt panta redakciju.

40.pants. Darba līguma spēks laikā

Darba līgumu darba devējs ar darbinieku slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šā likuma 41.pantā noteiktos gadījumus.

37.pants. Darba līgums uz noteiktu laiku

(1) Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu zināmu īslaicīgu darbu, ar ko saprot:

1) sezonas rakstura darbu;

2) darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu;

3) promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiek pieņemts darbā jauns darbinieks;

4) gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts;

5) noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu;

6) neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

7) bezdarbniekiem paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko darbu vai darbu, kas saistīts ar bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.pants. Darba līgums uz noteiktu laiku

(1) Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot:

1) sezonas rakstura darbu;

2) darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu;

3) promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks;

4) gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts;

5) noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu;

6) neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko darbu vai darbu, kas saistīts ar bezdarbnieka profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minē to darbu kritērijus nosaka Ministru kabinets.

115.

Atbildīgā komisija

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus nosaka Ministru kabinets.

Atbalstīt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus nosaka Ministru kabinets.

(3) Ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņu tiesiskās attiecības netiek dibinātas, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tad darba līgums slēdzams uz noteiktu laiku. Minētais noteikums attiecas arī uz Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu amatpersonām, kuru tiesiskās attiecības tiek nodibinātas uz darba līguma pamata. Gadījumus, kad darba līgums slēdzams uz noteiktu laiku, var noteikt citos likumos. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma ilgums netiek ierobežots, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.

 

 

 

116.

LSDSP frakcija

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja darba līguma noslēgšanas pamats ir darbinieka ievēlēšana attiecīgā amatā, darba līgums ir slēdzams uz noteikto pilnvaru laiku. Ja pēc pilnvaru termiņa notecējuma nenotiek vēlēšanas, vai arī kādu citu iemeslu dēļ neviena persona neviena persona attiecīgajā amatā netiek ievēlēta, darba līguma termiņš pagarinās līdz attiecīgā amata kandidāta ievēlēšanai. Ja ir pieļaujama šās amatpersonas pārvēlēšana pirms pilnvaru termiņa beigām un tas notiek, tādā gadījumā darba līguma termiņš izbeidzas vienu mēnesi pēc cita darbinieka ievēlēšanas attiecīgajā amatā.

Uz noteiktu laiku darba līgumi slēdzami arī ar Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu amatpersonām, kā arī ar pašvaldību domes vai padomes pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, ja tiesiskās attiecības ar viņiem tiek dibinātas uz darba līguma pamata.

Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu nevar pagarināt, kā arī nevar noslēgt jaunu terminētu darba līgumu ātrāk kā vienu mēnesi pirms spēkā esošā darba līguma termiņa notecējuma.

Darba līgums uz noteiktu laiku var tikt slēgts arī citos likumos noteiktajos gadījumos.”

Neatbalstīt.

.

(3) Ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņu tiesiskās attiecības netiek dibinātas, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku. Šis noteikums attiecas arī uz Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu amatpersonām, kuru tiesiskās attiecības tiek nodibinātas uz darba līguma pamata. Gadījumus, kad darba līgums ar šajā panta daļā minētajām personām slēdzams uz noteiktu laiku, var noteikt citos likumos. Šādi noslēgta darba līguma termiņš netiek ierobežots, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.

 

117.

Juridiskais birojs

37.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) aizstāt ar vārdu “kapitālsabiedrības”.

Atbalstīt.

 
 

118.

 

 

 

 

 

 

 

119.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 37.panta trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu “kapitālsabiedrības”.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

izteikt 37.panta trešās daļas trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā: “Gadījumus, kad darba līgums ar šajā daļā minētajām personām slēdzams uz noteiktu laiku, var noteikt citos likumos. Šādi noslēgta darba līguma ilgums netiek ierobežots, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

Precizēt

redakciju.

 

(4) Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas norāda uz attiecīgā darba pabeigšanu.

     

(4) Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

(5) Ja darba līgumā nav norādīts laiks, uz kādu tas noslēgts, vai arī ja atbilstoši lietas apstākļiem nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 109.panta un 110.panta noteikumi. Prasības termiņš sāk tecēt ar dienu, kad notecējis laiks, uz kādu noslēgts darba līgums. (....)

120.

 

 

 

 

121.

Juridiskais birojs

Aizstāt 37.panta piektajā daļā vārdu “laiks” ar vārdu “termiņš”.

LSDSP frakcija

Papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:“Šie noteikumi neattiecas uz personām, kuras norādītas likuma 37.panta trešajā daļā.”

Atbalstīt.

 

 

 

Precizēt

redakciju.

 

(5) Ja darba līgumā nav norādīts termiņš, uz kādu tas noslēgts, vai arī ja atbilstoši apstākļiem nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 115.panta un 116.panta noteikumi. Prasības termiņš sākas ar dienu, kad beidzies termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums. Šie noteikumi neattiecas uz personām, kuras norādītas šā panta trešajā daļā.

(6) Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

     

(6) Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

38.pants. Laika ilgums, uz kādu noslēgts darba līgums, un tā pagarināšana

(1) Laiks, uz kādu noslēgts darba līgums, nevar būt ilgāks par diviem gadiem (ieskaitot laika pagarinājumus). Laika pagarināšana, uz kādu noslēgts darba līgums, ir arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai darba tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk kā 30 dienas pēc kārtas.

122.

 

 

 

 

 

123.

 

 

 

 

124.

 

 

 

 

 

 

 

125.

LSDSP frakcija

38. panta nosaukumu izteikt šādi:

“38.pants. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma pagarināšana”.

Juridiskais birojs

38.pantā vārdu ”laiks” (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdu “termiņš” (attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Izteikt 38. panta nosaukumu šādi: “Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš”

 

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Izteikt 38.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Darba līgums uz noteikto laiku nevar būt ilgāks par diviem gadiem”.

Daļēji atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju

Neatbalstīt.

42.pants. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš

(1) Termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums, nevar būt ilgāks par diviem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Termiņa pagarināšana šādā gadījumā uzskatāma par jauna darba līguma noslēgšanu ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai darba tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 30 dienām pēc kārtas.

 

 

 

 

(2) Laiks, uz kādu noslēgts darba līgums, lai veiktu sezonas rakstura darbu (ieskaitot laika pagarinājumus), nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.

     

(2) Termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums, lai veiktu sezonas rakstura darbu (ieskaitot termiņa pagarinājumus), nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.

(3) Saskaņā ar 37.panta pirmās daļas 3.punktu noslēgtā darba līguma laiku, ja nepieciešams, var pagarināt, pārsniedzot šā panta pirmajā daļā minēto termiņu. Ja promesošais vai no darba atstādinātais darbinieks kāda apstākļa dēļ neturpina vai nevar turpināt darba tiesiskās attiecības, viņu aizvietojošā darbinieka darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

     

(3) Saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmās daļas 3.punktu noslēgtā darba līguma termiņu, ja nepieciešams, var pagarināt, pārsniedzot šā panta pirmajā daļā minēto termiņu. Ja promesošais vai no darba atstādinātais darbinieks kādu apstākļu dēļ neturpina vai nevar turpināt darba tiesiskās attiecības, viņu aizvietojošā darbinieka darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

(4) Ja, notekot laikam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

     

(4) Ja, beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

(5) Šā panta noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz 37.panta trešajā daļā minētajiem darbiniekiem.

     

(5) Šā panta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz šā likuma 41.panta trešajā daļā minētajiem darbiniekiem.

Ceturtā apakšnodaļa

Pārbaudes laiks

126.

 

 

 

 

 

127.

 Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Pārbaude”.

Atbildīgā komisija

Izteikt ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādi: “Pārbaude, pieņemot darbā.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

4.nodaļa. Pārbaude, pieņemot darbā

 

39.pants. Pārbaudes laika noteikšana

(1) Lai noskaidrotu, vai darbinieks ir piemērots nolīgtā darba veikšanai, noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudes laiku. Ja pārbaudes laika noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudes laiku nenosaka invalīdiem un jauniešiem.

128.

 

 

129.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izslēgt 39.panta nosaukumā vārdu “laika”.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

aizstāt 39.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pārbaudes laiku” ar vārdu “pārbaudi”; aizstāt visā otrajā teikumā vārdus “pārbaudes laiks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “pārbaude” (attiecīgajā locījumā);

Atbildīgā komisija

Izteikt 39.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst nolīgtā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudi nenosaka personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu..”

Atbalstīt.

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

43.pants. Pārbaudes noteikšana

(1) Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst nolīgtā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudi nenosaka personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

(2) Pārbaudes laika termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

131.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izslēgt 39.panta otrajā daļā vārdu “laika”.

Atbalstīt.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

40.pants. Pārbaudes sekas

(1) Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstiski uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt uzteikuma iemeslu.

132.

Deputāts O.Deņisovs

LSDSP frakcija

Izslēgt 40. panta pirmajā daļā otro teikumu

 

 

Neatbalstīt.

Precizēt

redakciju

44.pants. Pārbaudes sekas

(1) Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt, šāda uzteikuma iemeslu.

(2) Ja nolīgtais pārbaudes laika termiņš ir notecējis un darbinieks turpina veikt darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi.

133.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izslēgt 40.panta otrajā daļā vārdu “laika”.

Atbalstīt.

(2) Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi.

41.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā

(1) Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, cietušajam darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību naudā. (....)

134.

 

 

 

135.

 

 

136.

 

 

 

 

 

 

 

137.

Deputāte A.Rugāte

Svītrot 41.pantu, jo tas dublē 22.pantu.

Juridiskais birojs

41.pantā izslēgt vārdu “cietušajam”.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Papildināt 41.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību.”

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

45.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā

(1) Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

(2) Darbinieks var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā divu mēnešu laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.

138.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 41.panta otro daļā vārdu “divu:” aizstāt ar vārdu “viena”.

Atbalstīt.

(2) Darbinieks var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.

IX nodaļa

Darbinieka saistība

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

139.

 

Atbildīgā komisija

Apakšnodaļas nosaukumu izteikt šādi: “Darbinieka saistības vispārīgie noteikumi”

 

Atbalstīt.

Desmitā sadaļa

Darbinieka saistības

1.nodaļa. Darbinieka saistības vispārīgie noteikumi

42.pants. Darbinieka saistības izpildījuma noteikšana

Darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs, ciktāl tas nav pretrunā ar pavēlošām vai aizliedzošām normām, kas ietvertas normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.

   

Precizēt panta

redakciju.

46.pants. Darbinieka saistības izpildījuma noteikšana

Darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos ietvertajām pavēlošām vai aizliedzošām normām.

43.pants. Darbinieka rūpība

(1) Darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kas atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma.

(2) Darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.

     

47.pants. Darbinieka rūpība

(1) Darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma.

(2) Darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.

Otrā apakšnodaļa

Darbinieka saistības izpildījuma veids, apmērs, laiks un vieta

44.pants. Izpildījuma veids un apmērs

(1) Darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kas nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam.

     

2.nodaļa. Darbinieka saistības izpildījuma veids, apmērs, laiks un vieta

48.pants. Izpildījuma veids un apmērs (1) Darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam.

(2) Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteiktās darba normas.

140.

 

 

 

141.

Deputāte A.Rugāte

Svītrot 44.panta otro daļu, jo tas neatbilst apakšnodaļas saturam.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 44.panta otrajā daļā vārdus “darba normas” ar vārdiem “noteikto darbu”.

Neatbalstīt.

 

Atbalstīt.

(2) Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

45.pants. Izpildījuma laiks

Darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā noteiktā darba laika ietvaros, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Ja atbilstoši darba līgumam attiecīgā darba izpildei ir svarīgs izpildījuma saņemšanas brīdis, darbinieks un darba devējs vienojas par noteiktu laiku, kādā šāds darbs izpildāms.

   

Precizēt panta

redakciju.

49.pants. Izpildījuma laiks

Darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros, ja viņš un darba devējs nav vienojušies citādi. Ja atbilstoši darba līgumam attiecīgā darba veikšanai ir svarīgs izpildījuma pieņemšanas brīdis, darbinieks un darba devējs vienojas par noteiktu laiku, kādā šāds darbs izpildāms.

46.pants. Izpildījuma vieta

(1) Darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi.

 

 

 

 

 

 

50.pants. Izpildījuma vieta

(1) Darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi.

(2) Aizliegts norīkot komandējumā vai darba braucienā jauniešus, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.

142.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

143.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts norīkot komandējumā vai darba braucienā jauniešus, kā arī grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, izņemot gadījumu, ja grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā vai sieviete, kas baro bērnu ar krūti, tam rakstveidā piekrīt”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts sūtīt komandējumā vai darba braucienā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, kā arī grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumu, kad grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā vai sieviete, kas baro bērnu ar krūti, tam rakstveidā piekrīt. ”.

Daļēji atbalstīt.

Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Aizliegts sūtīt komandējumā vai darba braucienā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, kā arī grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumu, kad grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā vai sieviete, kas baro bērnu ar krūti, tam rakstveidā piekrīt.

Trešā apakšnodaļa

Darba kārtība un darba devēja rīkojumi

     

3.nodaļa. Darba kārtība un darba devēja rīkojumi

47.pants. Darba kārtība

Darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi.

     

51.pants. Darba kārtība

Darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi

48.pants. Darba kārtības noteikumi

(1) Darba devējs, kas uzņēmumā parasti nodarbina ne mazāk kā 15 darbiniekus, (....) konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, pieņem darba kārtības noteikumus. Darba kārtības noteikumus pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

144.

 

 

 

 

 

 

 

145.

 

 

 

 

146.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Deputāts O.Deņisovs

Aizstāt 48.panta pirmajā daļā skaitli “15” ar skaitli “10”.

Deputāte A.Rugāte

Papildināt 48.panta pirmo daļu aiz vārda “darbiniekus” ar vārdu “vienlaikus”.

LSDSP frakcija

48. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, pieņem darba kārtības noteikumus ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

52.pants. Darba kārtības noteikumi

(1) Darba devējs, kas uzņēmumā parasti nodarbina ne mazāk kā 10 darbiniekus, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, pieņem darba kārtības noteikumus. Darba kārtības noteikumi pieņemami ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Darba kārtības noteikumos (ja tas jau nav paredzēts darba koplīgumā) nosaka:

1) darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī darba nedēļas ilgumu;

2) darba laika organizāciju uzņēmumā;

3) darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;

4) atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību;

5) darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;

6) darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā. 

147.

LSDSP frakcija

48. panta otrajā daļā svītrot tekstu iekavās: “ja tas jau nav paredzēts darba koplīgumā.”

Atbalstīt.

(2) Darba kārtības noteikumos paredz:

1) darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī darba nedēļas ilgumu;

2) darba laika organizāciju uzņēmumā;

3) darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;

4) atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību;

5) darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;

6) darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.

(3) Ar pieņemtajiem darba kārtības noteikumiem iepazīstina visus darbiniekus. Darba devējam pienākums ir gādāt par to, lai darba kārtības noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

     

(3) Ar pieņemtajiem darba kārtības noteikumiem iepazīstina visus darbiniekus. Darba devējam pienākums ir gādāt par to, lai darba kārtības noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

49.pants. Darba devēja rīkojumu saturs un robežas

(1) Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus.

(2) Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā.

(3) Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot 50.pantā noteiktos gadījumus.

     

53.pants. Darba devēja rīkojumu saturs un robežas

(1) Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus.

(2) Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā.

(3) Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot šā likuma 54.pantā noteiktos gadījumus.

50.pants. Darba līgumā neparedzēta darba veikšana

(1) Darba devējam ir tiesība ne ilgāk kā uz vienu mēnesi (....) norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtas apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.

(2) Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nevar būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

148.

Deputāte A.Rugāte

Papildināt 50.panta pirmo daļu aiz vārdiem “vienu mēnesi” ar vārdiem “viena gada laikā”.

Atbalstīt.

Precizēt panta

redakciju.

54.pants. Darba līgumā neparedzēta darba veikšana

(1) Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.

(2) Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

51.pants. Atstādināšana no darba

(1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

(2) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja to normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

     

55.pants. Atstādināšana no darba

(1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

(2) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(3) Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt darbinieka vai trešo personu drošībai un veselībai vai darba devēja vai trešo personu pamatotām un aizsargājamām interesēm.

149.

 

 

 

 

 

 

150.

LSDSP frakcija

51. panta trešajā daļā svītrot teikuma otro daļu, sākot ar vārdiem “kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana...”.

Atbildīgā komisija

Izslēgt vārdus un “un aizsargājamām”

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

(3) Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

(4) Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.

151.

Atbildīgā komisija

Papildināt 51.panta ceturto daļu ar tekstu “kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.”

Atbalstīt.

(4) Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devēja pienākums ir izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

X nodaļa

Darba samaksa

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

152.

Atbildīgā komisija

Izteikt apakšnodaļas nosaukumu šādi: “Darba samaksas vispārīgie noteikumi”

Atbalstīt.

Vienpadsmitā sadaļa

Darba samaksa

1.nodaļa. Darba samaksas vispārīgie noteikumi

52.pants. Darba samaksas jēdziens

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī jebkura cita veida atlīdzība, kas saistīta ar darbu.

   

Precizēt panta redakciju.

56.pants. Darba samaksas jēdziens

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu. Tajā ietverta darba alga un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

53.pants. Vienlīdzīga darba samaksa

(1) Darba devējam ir pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu.

     

57.pants. Vienlīdzīga darba samaksa

(1) Darba devējam ir pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu.

(2) Ja darba devējs pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, cietušajam darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

153.

Juridiskais birojs

53.pantā izslēgt vārdu “cietušajam”.

 

Atbalstīt.

(2) Ja darba devējs pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu.

 

154..

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 53.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Jauniešiem, kas ik dienas strādā nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai atbilstoši izstrādei, bet ne mazāk par valsts noteikto minimumu. Bērniem par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam”.

Daļēji atbalstī

(skat.

60.pantu)

 

(3) Darbinieks var celt šā panta otrajā daļā paredzēto prasību tiesā divu mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par šā panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu.

155.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 53.panta trešajā daļā vārdus “divu mēnešu” ar vārdiem “vien mēneša”.

Atbalstīt.

(3) Darbinieks var celt šā panta otrajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par šā panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu.

54.pants. Vienošanās par darba samaksu un tās apmēru

Darbinieka un darba devēja vienošanās par darba samaksu un tās apmēru ir darba līguma būtiska sastāvdaļa.

156.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 54.pantu.

Atbalstīt.

Izslēgts.

55.pants. Minimālā darba alga

(1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.

(2) Minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets.

157.

LSDSP frakcija

55. panta pirmo daļu pirms vārda “minimuma” papildināt ar vārdu “iztikas”.

Atbalstīt.

58.pants. Minimālā darba alga

(1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu.

(2) Minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets.

56.pants. Darba samaksas organizācija uzņēmumā

(1) Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī prēmiju un piemaksu sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam.

     

59.pants. Darba samaksas organizācija uzņēmumā

(1) Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī prēmiju un piemaksu sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam.

(2) Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

     

(2) Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

(3) Aizliegts noteikt akorda algu jau-niešiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.

158..

 

 

 

 

 

 

 

159.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 56.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Pusaudžiem var noteikt akorda algu, ja pusaudzis tam rakstveidā piekrīt”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 56.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devēja pienākums ir samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vidējo izpeļņu..”

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Ja grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devēja pienākums ir samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vidējo izpeļņu.

 

 

 

 

 

(4) Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstiski informēt darbiniekus ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.

   

Precizēt

redakciju.

(4) Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš.

(5) No valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas un tās organizācijas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets.

160.

LSDSP frakcija

Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“No valsts vai pašvaldību budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas un tās organizācijas principus nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt.

(5) No valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas un tās organizācijas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets.

 

161.

Atbildīgā komisija

Pēc 56.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ 60.pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

(1) Pusaudžiem, kas tiek nodarbināti normālo saīsināto darba laiku, mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros.

(2) Ja pusaudzis papildus pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās izglītības ieguvei arī strādā, viņam par veikto darbu samaksā atbilstoši nostrādātajam laikam. Šajā gadījumā pusaudzim noteiktā stundas tarifa likme nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo stundas tarifa likmi normālā darba laika ietvaros.

(3) Bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam. “

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

60.pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

(1) Pusaudžiem, kas tiek nodarbināti normālo saīsināto darba laiku, mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros.

(2) Ja pusaudzis papildus pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās izglītības ieguvei arī strādā, viņam par veikto darbu samaksā atbilstoši nostrādātajam laikam. Šajā gadījumā pusaudzim noteiktā stundas tarifa likme nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo stundas tarifa likmi normālā darba laika ietvaros.

(3) Bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam.

57.pants. Izziņa par darba samaksu

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma (....) izsniedz izziņu par attiecīgā darbinieka darba samaksu.

162.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

163.

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

 

 

 

 

165.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Izteikt 57.panta nosaukumu un pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Izziņa par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma izsniedz izziņu par attiecīgā darbinieka darba samaksu un par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu”.

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma vienas nedēļas laikā izsniedz izziņu par attiecīgā darbinieka darba samaksu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 57.pantu pēc vārdiem “pēc darbinieka pieprasījuma” ar vārdiem “vienas nedēļas laikā”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 57.panta nosaukumu un tekstu šādā redakcijā:

“57.pants. Izziņa par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu un valsts sociālās apdrošin āšanas obligāto iemaksu veikšanu.”.

Atbalstīt

Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt.

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

61.pants. Izziņa par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

Otrā apakšnodaļa

Piemaksas

     

2.nodaļa. Piemaksas

 

58.pants. Piemaksa par papildu darbu

(1) Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu (piemēram, apvieno darbus, veic uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu.

166.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

167.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Izteikt 58.panta pirmās daļas tekstu iekavās “(piemēram, apvieno darbus, veic uz laiku promesoša darbinieka pienākumus)” šādā redakcijā “(apvieno darbus, veic uz laiku promesoša darbinieka pienākumus u.c.)”.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 58.panta pirmajā daļā tekstu iekavās.

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

62.pants. Piemaksa par papildu darbu

(1) Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu.

 

 

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

     

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

59.pants. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos

(1) Darbiniekam, kas veic smagu darbu vai darbu darbinieka drošībai vai veselībai kaitīgos vai bīstamos darba apstākļos, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par darbu īpašos apstākļos.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās piemaksas apmēru nosaka normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā.

168.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

169.

 

 

 

 

 

 

170.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Izteikt 59.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Darbiniekam, kas veic darbu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņa drošībai vai veselībai, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šādu darbu”.

LSDSP frakcija

59. panta otro daļu papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

“bet tās apmērs nevar būt mazāks par 25 procentiem no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 59.pantu, kā likumprojekta 63.pantu šādā redakcijā :

“63.pants. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos

(1) Darbinieks, kas veic darbu īpašos apstākļos, kuri saistīti ar paaugstinātu risku viņa drošībai vai veselībai, saņem saņem atbilstošu piemaksu un atlīdzību vai tikai piemaksu.

(2) Piemaksas un atlīdzības apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Piemaksas un atlīdzības piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīt.

Istrādāt komisijas priekšlikumā

(170).

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

63.pants. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos

(1) Darbinieks, kas veic darbu īpašos apstākļos, kuri saistīti ar paaugstinātu risku viņa drošībai vai veselībai, saņem atbilstošu piemaksu un atlīdzību vai tikai piemaksu.

 

 

(2) Piemaksas un atlīdzības apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Piemaksas un atlīdzības piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

60.pants. Piemaksa par nakts darbu

(1) Darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par nakts darbu.

     

64.pants. Piemaksa par nakts darbu

(1) Darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par nakts darbu.

61.pants. Piemaksa par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā.

     

65.pants. Piemaksa par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā.

Trešā apakšnodaļa

Darba samaksas izmaksa

     

3.nodaļa. Darba samaksas izmaksa

62.pants. Darba samaksas izmaksas laiks

(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ciktāl darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

     

66.pants. Darba samaksas izmaksas laiks

(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

(2) Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba samaksa samērīgi ar paveikto darbu izmaksājama tūlīt pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma notecējuma, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

   

Precizēt redakciju.

(2) Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksājama tūlīt pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

(3) Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pirms attiecīgās dienas.

     

(3) Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pirms attiecīgās dienas.

(4) Darba samaksu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

     

(4) Darba samaksu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

(5) Darba samaksa un ar to saistītās valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs.

     

(5) Darba samaksa un ar to saistītās valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs.

63.pants. Darba samaksas izmaksas veids

(1) Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama latos skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to noteikti vienojušies.

(2) Atlīdzība, kas darbiniekam netiek izmaksāta naudā, pieļaujama tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to noteikti vienojušies. Šāda atlīdzība nevar pārsniegt 20 procentus no darbiniekam pienākošās darba samaksas.

171.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

172.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 63.panta pirmajā daļā vārdu “latos”.

 

 

 

 

 

 

LSDSP frakcija

Izslēgt 63. panta otro daļu.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

67.pants. Darba samaksas izmaksas veids

Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

 

 

 

 

 

 

64.pants. Darba samaksas aprēķins

Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz rakstiski sastādītu darba samaksas aprēķinu. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

   

Precizēt panta redakciju.

68.pants. Darba samaksas aprēķins

Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

65.pants. Darba samaksas izmaksa darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā

(1) Ja nolīgta laika alga, darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam. Zaudējumus, kas darba devējam cēlušies darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma dēļ, darba devējs var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši 72.panta noteikumiem.

 

(2) Ja nolīgta akorda alga, darbinieka saistības daļēja izpildījuma gadījumā darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam. Atlīdzību par zaudējumiem, kas darba devējam cēlušies darbinieka saistības nekvalitatīva izpildījuma dēļ, darba devējs var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši 72.panta noteikumiem.

173.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Juridiskais birojs

Aizstāt 65.panta pirmajā daļā vārdu “zaudējumus” ar vārdiem “atlīdzību par zaudējumiem”.

 

 

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

 

 

 

69.pants. Darba samaksas izmaksa darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā

(1) Ja nolīgta laika alga, darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam. Atlīdzību par zaudējumiem, kas darba devējam radušies darbinieka saistības nepienācīgas izpildījuma dēļ, darba devējs var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši šā likuma 76.panta noteikumiem.

(2) Ja nolīgta akorda alga, darbinieka saistības daļēja izpildījuma gadījumā darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam. Atlīdzību par zaudējumiem, kas darba devējam radušies darbinieka saistības nekvalitatīva izpildījuma dēļ, darba devējs var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši šā likuma 76.panta noteikumiem.

66.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai neveic darbu svētku dienā;

2) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

3) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis pārliešanai;

4) darba laika ietvaros piedalās darba devēja rīkotajā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;

5)  ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

6)  ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai – ne ilgāk kā divas darba dienas sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā; 

7) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

8) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtas apstākļu izraisītu seku novēršanā, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību.

   

Precizēt panta panta redakciju.

70.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai neveic darbu svētku dienā;

2) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

3) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

4) darba laika ietvaros piedalās darba devēja rīkotā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;

5) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

6) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai — ne ilgāk kā divas darba dienas — sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā; 

7) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

8) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā darba devējam valsts institūcijas atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu, nosaka Ministru kabinets.

     

(2) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

   

 

 

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

(4) Darbiniekiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis pārliešanai, pēc katras dienas, kad viņi nodevuši asinis pārliešanai, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

     

(4) Darbiniekiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

67.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa dīkstāves gadījumā

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu dīkstāves laiku.

     

71.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa dīkstāves gadījumā

(1) Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības ipildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu dīkstāves laiku.

 

174.

 

 

 

 

 

 

 

 

175.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 67.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 67.pantu otro daļu šādā redakcijā: “(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš nesaņem darba samaksu.”

Daļēji

atbalsīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš nesaņem darba samaksu.

68.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par darbu pēdējos sešos kalendāra mēnešos.

176.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 68.pantā vārdu “kalendāra”.

Atbalstīt.

72.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par darbu pēdējos sešos mēnešos.

(2) Ja pēdējo sešu kalendāra mēnešu periodā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms šā perioda.

     

(2) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos mēnešos pirms šā perioda.

(3) Ja pēdējo 12 kalendāra mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos kalendāra mēnešos.

     

(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos.

(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši.

     

(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši.

(5) Dienas vidējo izpeļņu, izņemot samaksu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku, aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto dienu skaitu šajā periodā.

     

(5) Dienas vidējo izpeļņu, izņemot samaksu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku, aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto dienu skaitu šajā periodā.

(6) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto stundu skaitu šajā periodā.

     

(6) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto stundu skaitu šajā periodā.

(7) Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk nekā sešus mēnešus, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar nostrādāto dienu vai stundu skaitu šajā periodā.

     

(7) Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk nekā sešus mēnešus, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar nostrādāto dienu vai stundu skaitu šajā periodā.

(8) Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.

     

(8) Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.

(9) Dienas vidējo izpeļņu samaksai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu šajā periodā. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem kalendāra mēnešiem, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu šajā periodā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar kalendāra darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

177.

LSDSP frakcija

68.panta devītās daļas pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem : “ieskaitot sestdienas”

Neatbalstīt.

(9) Dienas vidējo izpeļņu samaksai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ceturtā apakšnodaļa

Darbinieka izdevumu atlīdzināšana

     

4.nodaļa. Darbinieka izdevumu atlīdzināšana

69.pants. Izdevumi

(1) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kas atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir taisīti ar darba devēja piekrišanu, īpaši:

1) izdevumus, kas saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu;

2) izdevumus, kas darbiniekam cēlušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas;

3) izdevumus, kas darbiniekam cēlušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).

(2) Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums izmaksāt ar paredzamajiem izdevumiem samērojamu avansu.

(3) Par komandējuma laiku darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.

   

Precizēt panta redakciju.

73.pants. Izdevumi

(1) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas:

1) ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu;

2) darbiniekam radušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas;

3) darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).

(2) Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums izmaksāt paredzamajiem izdevumiem atbilstošu avansu.

(3) Par komandējuma laiku darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.

70.pants. Zaudējumi

(1) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, kas darbiniekam, veicot darbu, cēlušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma bojājumu vai bojāeju un par kuriem darbinieks nav vainojams. Šādus darbinieka zaudējumus darba devējs atlīdzina arī tad, ja viņš pats - ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus - bijis vainīgs to nodarīšanā.

(2) Darba devējs atlīdzina šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus tikai tādā gadījumā, ja darbiniekam piederošā darba aprīkojuma izmantošana ir tieši nolīgta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

178.

 

 

 

 

 

 

 

 

LSDSP frakcija

70. panta otro daļu papildināt ar tekstu “vai ir bijusi nepieciešama darba veikšanai”.

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

74.pants. Zaudējumi

(1) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, kuri darbiniekam, veicot darbu, radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma bojājumu vai bojāeju un par kuriem darbinieks nav vainojams. Šādus darbinieka zaudējumus darba devējs atlīdzina arī tad, ja viņš pats — ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus — bijis vainīgs to nodarīšanā.

(2) Darba devējs atlīdzina šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus tikai tādā gadījumā, ja darbiniekam piederošā darba aprīkojuma izmantošana ir tieši nolīgta.

Piektā apakšnodaļa

Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi

     

5.nodaļa. Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi

71.pants. Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesības

(1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesības, var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem par to vajadzēja zināt, vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks;

2) avansu, kas izmaksāts uz darba samaksas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai darba braucienu, vai arī citādu paredzamo izdevumu segšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

179.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 71.panta pirmo daļu ar jaunu trešo punktu šādā redakcijā:

“3) izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 92.panta pirmās daļas 5., 6., 8., 9. vai 10.punktu”.

Precizēt panta

redakciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

75.pants. Ieturējumi, kas izriet no

darba devēja atprasījuma tiesībām

(1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu:

1)  summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks;

2)  avansu, kas izmaksāts uz darba samaksas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai darba braucienu vai arī citu paredzamo izdevumu segšanai;

3)  izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 98.panta pirmās daļas 5., 6., 8., 9. vai 10.punktu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos darba devējs var dot rakstisku rīkojumu par ieturējumu veikšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa notecējuma dienas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējs (....) paziņo darbiniekam.

 

180.

 

 

 

 

 

 

 

 

181.

Labklājības ministrs Požarnovs

Aizstāt 71.panta otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos” ar vārdiem “šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Papildināt 71.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “darba devējs” ar vārdu “nekavējoties”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos darba devējs var dot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējs nekavējoties paziņo darbiniekam.

(3) Ja darbinieks apstrīd (....) darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa notecējuma dienas.

182

Labklājības ministrs Požarnovs

papildināt 71.panta trešo daļu aiz vārdiem “ja darbinieks apstrīd” ar vārdiem “šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto”.

Atbalstīt.

(3) Ja darbinieks apstrīd šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.

72.pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus

(1) Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam cēlušies darbinieka prettiesīgas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma veikšanai nepieciešama darbinieka rakstiska piekrišana.

   

Precizēt panta redakciju.

76.pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus

(1) Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.

(2) Ja darbinieks apstrīd darba devēja zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas brīža.

     

(2) Ja darbinieks apstrīd darba devēja zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.

73.pants. No darba samaksas veicamo ieturējumu ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos – 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.

(3) Ja ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.

(4) Aizliegts veikt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

183.

Deputāts O.Deņisovs

Aizstāt 73. panta 1. daļā skaitli “30” ar skaitli “20”.

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

77.pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.

(3) Ja ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.

(4) Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

XI nodaļa

Citi darbinieka pienākumi un tiesības

Pirmā apakšnodaļa

Darbinieka pienākumi

     

Divpadsmitā sadaļa

Citi darbinieka pienākumi un tiesības

1.nodaļa. Darbinieka pienākumi

74.pants. Darba gaita

(1) Darbiniekam savu darba pienākumu ietvaros ir pienākums rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošus vai jau cēlušos zaudējumus. Izņēmums no šā noteikuma pieļaujams tikai tajā gadījumā, ja šāda rīcība darbiniekam nav pa spēkam, nav no viņa taisnīgi sagaidāma vai arī tās veikšanu aizliedzis darba devējs.

   

Precizēt panta

redakciju.

78.pants. Darba gaita

(1) Darbiniekam savu darba pienākumu ietvaros ir pienākums rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošus vai jau radušos zaudējumus. Izņēmums pieļaujams tikai tajā gadījumā, kad šāda rīcība darbiniekam nav pa spēkam, nav no viņa taisnīgi sagaidāma vai arī tās veikšanu aizliedzis darba devējs.

(2) Darbiniekam ir pienākums (....) nekavējoties paziņot darba devējam par šā panta pirmajā daļā minētajiem šķēršļiem, zaudējumu izcelšanās draudiem vai jau esošiem zaudējumiem.

184.

LSDSP frakcija

74. panta otrajā daļā pirms vārda “nekavējoties” iestarpināt vārdus “iespēju robežās” .

Neatbalstīt.

(2) Darbiniekam ir pienākums nekavējoties paziņot darba devējam par šā panta pirmajā daļā minētajiem šķēršļiem, zaudējumu izcelšanās draudiem vai jau esošiem zaudējumiem.

75.pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi

Darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, ja šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī ja pastāv aizdomas par darbinieka lipīgu slimību.

185.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 75.pantā vārdus “pastāv aizdomas par darbinieka lipīgu slimību” ar vārdiem “pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu ar infekcijas slimību”.

Atbalstīt.

79.pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi

Darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu ar infekcijas slimību.

76.pants. Neizpaušanas pienākums

(1) Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušās ziņas, kas ir darba devēja ražošanas noslēpums vai komercnoslēpums un ko darba devējs tieši noteicis par neizpaužamām.

186.

 

 

 

187.

 

 

 

Juridiskais birojs

76.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “”ražošanas noslēpumus vai”;

Atbildīgā komisija

76. panta 1. daļā vārdu “tieši” aizstāt ar vārdu “rakstveidā”.

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

80.pants. Neizpaušanas pienākums

(1) Darbinieka pienākums ir neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums un ko darba devējs rakstveidā noteicis par neizpaužamu.

(2) Darbiniekam ir pienākums rūpēties par to, lai šā panta pirmajā daļā minētās ziņas, kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejamas trešajām personām.

 

 

(2) Darbinieka pienākums ir rūpēties par to, lai šā panta pirmajā daļā minētās ziņas, kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejamas trešajām personām.

 

188.

Tieslietu ministre I.Labucka

Papildināt XI nodaļas pirmo

apakšnodaļu ar jauniem pantiem šādā

redakcijā:“77.pants. Konkurences ier

obežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās

(1) Darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums) pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst šādām pazīmēm:

1)  tās mērķis ir aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

2)  konkurences aizlieguma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas;

3) attiecībā uz visu konkurences aizlieguma laiku tā paredz darba devēja pienākumu maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences aizlieguma ievērošanu.

Atbalstīt.

Izteikt kā likumprojekta 81. un 82.pantu.

Precizēt atsauces.

81.pants. Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās

(1) Darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums) pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst šādām pazīmēm:

1)  tās mērķis ir aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

2)  konkurences aizlieguma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas;.

3) attiecībā uz visu konkurences aizlieguma laiku tā paredz darba devēja pienākumu maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences aizlieguma ievērošanu.

   

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā.

(3) Vienošanās par konkurences ierobežojumu nav spēkā, ciktāl tā atbilstoši konkurences aizlieguma veidam, apmēram, vietai un laikam, kā arī ņemot vērā darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, uzskatāma par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu.

(4) Vienošanās par konkurences ierobežojumu slēdzama rakstveidā, norādot konkurences aizlieguma veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru.

 

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā.

(3) Vienošanās par konkurences ierobežojumu nav spēkā, ciktāl tā atbilstoši konkurences aizlieguma veidam, apmēram, vietai un laikam, kā arī ņemot vērā darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, uzskatāma par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu.

(4) Vienošanās par konkurences ierobežojumu slēdzama rakstveidā, norādot konkurences aizlieguma veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru.

   

78.pants. Vienpusēja atkāpšanās no vienošanās par konkurences ierobežojumu

(1) Darba devējs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās var rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences aizliegumu.

(2) Ja darba devējs uzteic darba līgumu, pamatojoties uz šā likuma 92.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, darbinieks zaudē tiesības saņemt atlīdzību par konkurences aizlieguma ievērošanu.

(3) Ja darbinieks uzteic darba līgumu, pamatojoties uz šā likuma 91.panta piektās daļas noteikumiem, viņam ir tiesības viena mēneša laikā, skaitot no darba līguma uzteikuma dienas, rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences aizliegumu.

 

82.pants. Vienpusēja atkāpšanās no vienošanās par konkurences ierobežojumu

(1) Darba devējs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās var rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences aizliegumu.

(2) Ja darba devējs uzteic darba līgumu, pamatojoties uz šā likuma 98.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, darbinieks zaudē tiesības saņemt atlīdzību par konkurences aizlieguma ievērošanu.

(3) Ja darbinieks uzteic darba līgumu, pamatojoties uz šā likuma 97.panta piektās daļas noteikumiem, viņam ir tiesības viena mēneša laikā, skaitot no darba līguma uzteikuma dienas, rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences aizliegumu.

 

Otrā apakšnodaļa

Darbinieka atbildība

     

2.nodaļa. Darbinieka atbildība

77.pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

(1) Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī to veic nepienācīgi, vai citādas prettiesīgas vainojamas rīcības rezultātā nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam cēlušos zaudējumus.

189.

LSDSP frakcija

77. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Darbiniekam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu prettiesīgu vainojamu rīcību nodarījis darba devējam.”

Neatbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

83.pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

(1) Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības rezultātā ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus.

(2) Darbinieks ir atbildīgs vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet nav atbildīgs par sagaidāmās peļņas atrāvumu.

190.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 77.panta otrajā daļā vārdus “ir atbildīgs” ar vārdu “atbild”; aizstāt vārdus “nav atbildīgs” ar vārdu “neatbild”.

Atbalstīt.

(2) Darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.

(3) Ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesīgas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu, darbinieks ir atbildīgs par visiem darba devēja zaudējumiem.

191.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 77.panta trešajā daļā vārdus “ir atbildīgs” ar vārdu “atbild”;

Atbalstīt.

(3) Ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu, darbinieks atbild par visiem darba devēja zaudējumiem.

(4) Darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu izcelšanās paaugstinātu risku, ir atbildīgs vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību.

192.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 77.panta ceturtajā daļā vārdus “ir atbildīgs” ar vārdu “atbild”; aizstāt vārdus “rupju neuzmanību” ar vārdiem “rupjas neuzmanības dēļ”

Atbalstīt.

(4) Darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

78.pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

(1) Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats - ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu - bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl darbinieka vai darba devēja vaina bijusi pārsvarā. (....)

193.

Deputāts O.Deņisovs

Papildināt 78. panta 1. daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ja zaudējumi darba devējam nav nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību, zaudējumu atlīdzību drīkst prasīt un ieturēt vienīgi no darbiniekam izmaksājamās darba algas, ievērojot 72. un 73. panta noteikumus”.

Neatbalstīt.

Precizēt

panta redakciju.

84.pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

(1) Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats — ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu — bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tad, ja darba devējs nav brīdinājis darbinieku par tādu zaudējumu izcelšanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī ja darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai tos mazinātu.

     

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tad, kad darba devējs nav brīdinājis darbinieku par šādu zaudējumu rašanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī tad, kad darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu.

(3) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem var samazināt darbinieka civiltiesiskās atbildības apmēru, to samērojot ar viņa mantas stāvokli.

     

(3) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem var samazināt darbinieka civiltiesiskās atbildības apmēru atbilstoši viņa mantas stāvoklim.

79.pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība

(1) Ja zaudējumi darba devējam cēlušies vairāku darbinieku prettiesīgas, vainojamas rīcības dēļ, katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

 

 

 

 

 

85.pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība

(1) Ja zaudējumi darba devējam cēlušies vairāku darbinieku prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

(2) Darbinieki, kuri darba veikšanu līgumā tieši uzņēmušies kā kopparādnieki, par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Tāpat atbild arī darbinieki, kuru darbs saistīts ar viņiem kopīgi uzticētu lietu glabāšanu, pārvadāšanu, apstrādi, izmantošanu, atsavināšanu vai nodošanu.

194.

 

 

 

 

 

 

195.

LSDSP frakcija

79. panta otrās daļas otro teikumu papildināt ar tekstu: “ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atbildību”.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 79.panta otrās daļas otro teikumu.

Neatbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

(2) Darbinieki, kuri darba veikšanu līgumā tieši uzņēmušies kā kopparādnieki, par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

 

80.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

(1) Darbinieks var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

     

86.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Darbinieks var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(2) Darba devēja tiesības ieturēt zaudējumu atlīdzību no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas noteiktas 72.pantā.

196.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 80.panta otro daļu.

Atbalstīt.

Izslēgts.

81.pants. Piezīme un rājiens

(1) Par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpumu darba devējs vainīgajam darbiniekam var izteikt rakstisku piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz šāda pārkāpuma izdarīšanu.

197.

Juridiskais birojs

81.pantā izslēgt vārdu “vainīgais”.

 

Atbalstīt.

 

 

87.pants. Piezīme un rājiens

(1) Par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu.

(2) Pirms rakstiskas piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs (.....) pieprasa no darbinieka rakstisku paskaidrojumu.

198.

 

 

 

 

 

 

199.

LSDSP frakcija

81. panta otrajā daļā aiz vārdiem “darba devējs” iestarpināt tekstu: ”vispirms iepazīstina darbinieku ar pret viņu izvirzīto apvainojuma būtību un”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 81.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējam rakstveidā jāiepazīstina darbinieks ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam jāpieprasa no viņa rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu..”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

Atbalstīt.

(2) Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējam rakstveidā jāiepazīstina darbinieks ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam jāpieprasa no viņa rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu.

(3) Rakstisku piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu.

200.

Atbildīgā komisija

81.panta trešajā daļā izslēgt vārdu “rakstisku”; aizstāt vārdu “neskaitot” ar vārdu “neieskaitot”.

Atbalstīt.

(3) Piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu.

 

(4) Ja rakstiskā piezīmē vai rājienā minētie apstākļi neatbilst patiesībai vai arī šie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, kas norāda uz darba kārtības vai darba līguma pārkāpumu, darbiniekam ir tiesības prasīt šādas piezīmes vai rājiena atcelšanu.

201.

Atbildīgā komisija

81.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdu rakstiskā”;

papildināt ar tekstu; “šā likuma 91. panta noteiktajā kārtībā.”.

 

Atbalstīt.

.

(4) Ja piezīmē vai rājienā minētie apstākļi neatbilst patiesībai vai arī šie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, kas norāda uz darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu, darbiniekam ir tiesības prasīt šādas piezīmes vai rājiena atcelšanu šā likuma 91..pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja gada laikā no rakstiskas piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas darbiniekam nav izteikta jauna piezīme vai rājiens, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.

202.

Atbildīgā komisija

81.panta piektajā daļā izslēgt vārdu “rakstiskā”.

Atbalstīt.

(5) Ja gada laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas darbiniekam nav izteikta jauna piezīme vai rājiens, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.

Trešā apakšnodaļa

Darbinieka tiesības

     

3.nodaļa. Darbinieka tiesības

82.pants. Blakus darbs

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem.

203.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 82.pantu šādā redakcijā: “Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi”.

Atbalstīt.

88.pants. Blakus darbs

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

83.pants. Ierobežojumi veikt blakus darbu 

Darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnots ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, jo īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistības pienācīgu izpildījumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

89.pants. Ierobežojumi veikt blakus darbu 

Darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildījumu.

 

84.pants. Ziņas par darbinieku

(1) Ziņas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kā arī citas ziņas, kas attiecas uz darbinieka personu, darba devējs var iegūt un izmantot tikai gadījumā, ja nepieciešams plānot un īstenot organizatoriskus, tehniskus vai sociālus pasākumus uzņēmumā.

(2) Darba devējam ir pienākums rūpēties par to, lai šā panta pirmajā daļā minētās ziņas būtu pieejamas vienīgi tām personām vai dienestiem uzņēmumā, kas darba devēja uzdevumā tās iegūst vai arī izmanto attiecīgo organizatorisko, tehnisko vai sociālo pasākumu plānošanai vai īstenošanai.

204.

Atbildīgā komisija

Izteikt 84.pantu kā likumprojekta 90.pantu šādā redakcijā: “90.pants. Ziņas par darbinieku

(1) Ziņas, kas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību iegūtas no darbinieka saskaņā ar šā likuma 30., 32. un 33.pantu, darba devējs var izmantot tikai tad, ja uzņēmumā ir nepieciešams veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus.

(2) Darba devējs ir atbildīgs par to, lai šā panta pirmajā daļā minētās ziņas uzņēmumā būtu pieejamas vienīgi tām personām vai dienestiem, kuri darba devēja uzdevumā šīs ziņas izmanto attiecīgo organizatorisko, tehnoloģisko vai sociālo pasākumu veikšanai.”.

Atbalstīt.

90.pants. Ziņas par darbinieku

(1) Ziņas, kas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību iegūtas no darbinieka saskaņā ar šā likuma 30., 32. un 33.pantu, darba devējs var izmantot tikai tad, ja uzņēmumā ir nepieciešams veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus.

(2) Darba devējs ir atbildīgs par to, lai šā panta pirmajā daļā minētās ziņas uzņēmumā būtu pieejamas vienīgi tām personām vai dienestiem, kuri darba devēja uzdevumā šīs ziņas izmanto attiecīgo organizatorisko, tehnoloģisko vai sociālo pasākumu veikšanai.

85.pants. Darbinieka tiesību aizsardzība uzņēmumā

(1) Darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību vai lūgt tiesisku aizsardzību attiecīgi pilnvarotai personai vai dienestam uzņēmumā, ja tiek aizskartas viņa tiesības. Tiesības iesniegt sūdzību vai lūgt tiesisku aizsardzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem.

(2) Darba devējs nekavējoties, bet ne ilgāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības vai lūguma izskatīšanas sniedz atbildi par pieņemto lēmumu, kā arī veic nepieciešamos darbinieka tiesību un interešu aizsardzības pasākumus, ja sūdzība vai lūgums ir pamatots. Darbiniekam vai darbinieku pārstāvjiem ir tiesības piedalīties sūdzības vai lūguma izskatīšanā un izteikt savu viedokli.

(3) Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības vai lūguma iesniegšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.

205.

 

 

 

 

 

206.

 

 

 

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 85.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “izskatīšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 85.pantu kā likumprojekta 91.pantu šādā redakcijā: “Darbinieka tiesību un interešu aizsardzība uzņēmumā

(1) Darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību attiecīgi pilnvarotai personai vai institūcijai uzņēmumā. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem.

(2) Sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam un darbinieku pārstāvim ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli.

(3) Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzība iesniegšanu un izskatīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.”

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

91.pants. Darbinieka tiesību un interešu aizsardzība uzņēmumā

(1) Darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai vai institūcijai. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem.

(2) Sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam un darbinieku pārstāvim ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli.

(3) Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.

86.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma sekas, paaugstinot amatā un nosakot darba apstākļus

(1) Ja darba devējs, paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, cietušajam darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. (....)

207.

 

 

 

 

 

208.

 

 

 

 

 

209.

Juridiskais birojs

86.pantā izslēgt vārdu “cietušajam”;

 

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 86.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 86.panta (pēc jaunās numerācijas 92.pants) nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“92.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas, paaugstinot amatā un nosakot darba apstākļus

(1) Ja darba devējs, paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt precizētā redakcijā.

 

Atbalstīt.

92.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas, paaugstinot amatā un nosakot darba apstākļus

(1) Ja darba devējs, paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, cietušajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

210.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 86.panta “cietušajam”.

Atbalstīt.

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

(3) Darbinieks var celt šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto prasību tiesā divu mēnešu laikā no dienas, kad darbinieks uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

211.

 

 

 

 

212.

 LSDSP frakcija

86. panta trešajā daļā aizstāt vārdu “divu” ar vārdu “sešu”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 86.panta trešajā daļā vārdus “divu mēnešu laikā” ar vārdiem “vien mēneša laikā”

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

(3) Darbinieks var celt šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

87.pants. Kvalifikācijas celšana

Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts celt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanu, sedz darba devējs.

     

93.pants. Kvalifikācijas celšana

Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts celt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanu, sedz darba devējs.

Ceturtā apakšnodaļa

Darba līguma grozīšana

     

4.nodaļa. Darba līguma grozīšana

88.pants. Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties

Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 33.panta noteikumi.

     

94.pants. Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties

Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 37.panta noteikumi.

89.pants. Darba līguma grozījumu uzteikums

(1) Darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar uzņēmuma saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai citādu vajadzību.

213.

< /P>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214.

 

 

 

 

 

 

215.

Deputāts O.Deņisovs

Izteikt 89. panta 1. daļas 2. teikumu šādā redakcijā: “Šāds uzteikums ir piemērojams, ja tas pamatots ar darbinieka pieļautajiem darba līguma un/vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem, ar viņa spējām vai arī uzņēmuma saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai citādu vajadzību”.

LSDSP frakcija

89. panta pirmās daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar uzņēmuma saimniecisko nepieciešamību.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 89.panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.”

Neatbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

95.pants. Darba līguma grozījumu uzteikums

(1) Darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

(2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās darbinieka vidējā izpeļņa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.

     

(2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumu samazinās darbinieka vidējā izpeļņa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.

 

 

216.

Deputāts O.Deņisovs

Papildināt 89. pantu ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā: “(3) Šī panta 1. daļas un 2. daļas noteikumi par viena mēneša iepriekšēju brīdinājumu par uzteikumu un par vidējās izpeļņas saglabāšanu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas nav piemērojami, ja darba līguma grozījumus darba devējs pieprasa sakarā ar darbinieka pieļautajiem darba līguma un/vai darba kārtības noteikumiem.”

Uzskatīt pašreizējo 89. panta 3. un 4. daļu attiecīgi par 4. un 5. daļu.

Daļēji atbalstīt.

Precizēt

redakciju.

 

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja darba līguma grozījumu uzteikums izdarīts sakarā ar darbinieka pieļautajiem darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem.

(3) Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma grozījumu uzteikums atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesība celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 109.panta un 110.panta noteikumi.

     

4) Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma grozījumu uzteikums atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesības celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 115.panta un 116.panta noteikumi.

(4) Ja darba līguma grozījumu uzteikums nav tiesiski pamatots, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu. (....) Līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim darba devēja uzteikums ir spēkā.

217.

 

 

 

 

218.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 89.panta ceturto daļu.

 

LSDSP frakcija

Ceturtās daļas pirmo teikumu papildināt ar vārdiem: “no uzteikuma izdarīšanas brīža” un otro teikumu izteikt šādi: “Līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai darbiniekam ir jāpilda uzteikumā norādītie darba līguma noteikumi, ja tiesa prasības nodrošinājuma kārtībā nav izlēmusi citādi.”

Atbalstīt.

 

 

 

Neatbalstīt.

Izslēgts.

90.pants. Darba devēja pienākums grozīt darba līguma noteikumus

(1) Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc medicīniskā atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādu darba apstākļu vai darba laika nodrošināšana nav iespējama, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā piemērotā darbā. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietēm pēcdzemdību periodā līdz sestajam mēnesim, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.

(2) Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas atbilstoši šā panta pirmajai daļai nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

219.

 

 

 

 

 

220.

 

 

 

 

 

221.

LSDSP frakcija

90. panta 1. daļas 3. teikumā vārdus ’’līdz sestajam mēnesim’’ aizstāt ar vārdiem “līdz bērna gada vecumam’’.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Aizstāt 90.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “līdz sestajam mēnesim” ar vārdiem “līdz vienam gadam ”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 90.panta (pēc jaunās numerācijas 96.pants) pirmodaļu šādā redakcijā: “(1) Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc medicīniskā atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.”

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

96.pants. Darba devēja pienākums grozīt darba līguma noteikumus

(1) Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc medicīniskā atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(2) Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas atbilstoši šā panta pirmajai daļai nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

XII nodaļa

Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

Pirmā apakšnodaļa

Uzteikums

     

Trīspadsmitā sadaļa

Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

1.nodaļa. Uzteikums

91.pants. Darbinieka uzteikums

(1) Darbiniekam ir tiesības rakstiski uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

     

97.pants. Darbinieka uzteikums

(1) Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.

     

(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.

(3) Darbinieka tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.

222.

Deputāts O.Deņisovs

Izteikt 91. panta 3. daļu šādā redakcijā: “(3) Darbiniekam uzteikuma termiņā ir tiesības atsaukt uzteikumu, ja darba līguma puses rakstiski nav vienojušies par pretējo”.

Neatbalstīt.

(3) Darbinieka tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.

(4) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa notecējuma.

     

(4) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

 

223.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

papildināt 91.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības”.

Atbalstīt.

(5) Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

92.pants. Darba devēja uzteikums

(1) Darba devējam ir tiesības rakstiski uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar uzņēmuma saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai citādu vajadzību, šādos gadījumos:

1) ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;

2) ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesīgi un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

3) ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;

4) ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;

5) ja darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai vai arī tās ir zudušas;

6) ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina medicīniskais atzinums;

7) ja ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veicis attiecīgo darbu;

8) veicot kolektīvo atlaišanu;

9) samazinot darbinieku skaitu;

10) darba devēja – juridiskas personas vai personālsabiedrības – likvidācijas gadījumā.

224.

 

 

 

 

 

 

 

 

225.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

226.

Deputāts O.Deņisovs

Izteikt 92. panta 1. daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līguma noteikumus un/vai darba kārtības noteikumus (48. pants)”.

 

Juridiskais birojs

92.panta pirmajā daļā 1.punktā vārdu “būtiski” aizstāt ar vārdu “rupji”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

5.punktā izslēgt vārdus “vai arī tās ir zudušas”.

 

Neatbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

98.pants. Darba devēja uzteikums

(1) Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, šādos gadījumos:

1)  darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;

2)  darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

3)  darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;

4)  darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;

5)  darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

6)  darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

7)  ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

8)  veicot kolektīvo atlaišanu;

9)  samazinot darbinieku skaitu;

10)  tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība.

(2) Darba līguma uzteikums šā panta pirmās daļas 6.–9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.

     

(2) Uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 6.—9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.

 

227.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

papildināt 92.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja darba devējs nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personību un līdšinējo darbu”;

(4) Darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu par piekto un sesto daļu.

Atbalstīt.

(3) Ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personību un līdzšinējo darbu.

(4) Darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(3) Izņēmuma kārtā darba devējam ir tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.

228.

LSDSP frakcija

Deputāts O.Deņisovs

Izslēgt 92. panta 3. daļu.

 

 

 

 

Atbalstīt.

Izslēgts.

(4) Pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.

     

(5) Pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.

93.pants. Darba devēja uzteikuma pamatojums

Darba devējam ir pienākums rakstiski paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.

229.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

“Uzteicot darba līgumu, darba devēja pienākums ir rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā”.

Atbalstīt.

99.pants. Darba devēja uzteikuma pamatojums

Uzteicot darba līgumu, darba devēja pienākums ir rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.

94.pants. Darba devēja uzteikuma termiņš

(1) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš, darba devējam, uzteicot darba līgumu, jāievēro šādi uzteikuma termiņi:

1) nekavējoties, uzteicot darba līgumu 92.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos;

2) desmit dienas, uzteicot darba līgumu 92.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktajos gadījumos;

3) viens mēnesis, uzteicot darba līgumu 92.panta pirmās daļas 5.–10.punktā noteiktajos gadījumos.

   

Precizēt panta redakciju.

100.pants. Darba devēja uzteikuma termiņš

(1) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš, darba devējam, uzteicot darba līgumu, jāievēro šādi termiņi:

1)  nekavējoties — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 98.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos;

2)  10 dienas — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 98.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktajos gadījumos;

3)  viens mēnesis — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 98.panta pirmās daļas 5.—10.punktā noteiktajos gadījumos.

(2) Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

     

(2) Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.

     

(3) Tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteikts darba koplīgumā vai darba līgumā.

(4) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms darba devēja uzteikuma termiņa notecējuma.

     

(4) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms darba devēja uzteikuma termiņa izbeigšanās.

95.pants. Kolektīvā atlaišana

(1) Kolektīvā atlaišana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, un ja atlaižamo darbinieku skaits trīsdesmit dienu laikā ir:

1) vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbinieku;

2) vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbinieku;

3) vismaz 10 procenti no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbinieku;

4) vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku.

   

Precizēt panta

redakciju.

101.pants. Kolektīvā atlaišana

(1) Kolektīvā atlaišana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar darbinieku uzvedību vai viņu spējām, turklāt atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:

1)  vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;

2)  vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;

3)  vismaz 10 procenti no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;

4)  vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) kolektīvās atlaišanas gadījumiem, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darbiniekiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izņemot gadījumus, kad šāda atlaišana notiek, pirms notecējis uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš;

2) tālbraucēju kuģu apkalpēm;

3) valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem.

     

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) kolektīvās atlaišanas gadījumiem, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darbiniekiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izņemot gadījumus, kad šāda atlaiš ana notiek, pirms izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš;

2) tālbraucēju kuģu apkalpēm;

3) valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem.

(3) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, laikus uzsāk konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par kolektīvajai atlaišanai pakļauto darbinieku skaitu, kolektīvās atlaišanas norisi un atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām. Konsultēšanās laikā darba devējs un darbinieku pārstāvji izskata visas pieļaujamās iespējas, kā izvairīties no uzņēmumā nodarbināto darbinieku kolektīvās atlaišanas vai samazināt tai pakļauto darbinieku skaitu un kā mīkstināt šādas atlaišanas sekas, veicot papildu sociālos pasākumus, arī pasākumus, kas rada iespēju turpmāk nodarbināt vai pārkvalificēt atlaistos darbiniekus.

     

(3) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, laikus uzsāk konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par kolektīvajai atlaišanai pakļauto darbinieku skaitu, kolektīvās atlaišanas norisi un atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām. Konsultēšanās laikā darba devējs un darbinieku pārstāvji izskata visas pieļaujamās iespējas, kā izvairīties no uzņēmumā nodarbināto darbinieku kolektīvās atlaišanas vai samazināt tai pakļauto darbinieku skaitu un kā mīkstināt šādas atlaišanas sekas, veicot papildu sociālos pasākumus, kā arī pasākumus, kas rada iespēju turpmāk nodarbināt vai pārkvalificēt atlaistos darbiniekus.

 

(4) Lai darbinieku pārstāvjiem nodrošinātu iespēju sniegt konstruktīvus priekšlikumus, darba devējs laikus dara zināmu darbinieku pārstāvjiem visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu, un rakstiski paziņo par šīs atlaišanas iemesliem un atlaižamo darbinieku skaitu, norādot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaitu, laikposmu, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt, un atlaišanas pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību, ja tā atšķiras no 101.pantā noteiktās kārtības.

230.

 

 

 

 

 

231.

LSDSP frakcija

4.daļā aizstāt vardu “laikus” ar vārdiem “ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 95.panta ceturto daļu sādā redakcijā: “(4) Lai darbinieku pārstāvjiem nodrošinātu iespēju iesniegt priekšlikumus, darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš informē darbinieku pārstāvjus par kolektīvo atlaišanu un rakstveidā paziņo par kolektīvās atlaišanas iemesliem, atlaižamo darbinieku skaitu, norādot šo darbinieku profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaitu, laika periodu, kādā paredzēts veikt kolektīvo atlaišanu, un atlaišanas pabalsta aprēķināšanas kārtību, ja tā atšķiras no šā likuma 107.pantā noteiktās kārtības. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par īsāku vai garāku termiņu.”

Daļēji

atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

(4) Lai darbinieku pārstāvjiem nodrošinātu iespēju iesniegt priekšlikumus, darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš informē darbinieku pārstāvjus par kolektīvo atlaišanu un rakstveidā paziņo par kolektīvās atlaišanas iemesliem, atlaižamo darbinieku skaitu, norādot šo darbinieku profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaitu, laika periodu, kādā paredzēts veikt kolektīvo atlaišanu, un atlaišanas pabalsta aprēķināšanas kārtību, ja tā atšķiras no šā likuma 107.pantā noteiktās kārtības. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par īsāku vai garāku termiņu.

(5) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, ne vēlāk kā 60 dienas iepriekš rakstiski par to paziņo Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas. Rakstiskā paziņojumā norāda darba devēja vārdu (nosaukumu), uzņēmuma atrašanās vietu un darbības veidu, paredzētās kolektīvās atlaišanas iemeslus, atlaižamo darbinieku skaitu, norādot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaitu un laikposmu, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt. Nodarbinātības valsts dienests un pašvaldība var pieprasīt no darba devēja arī citu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.

     

(5) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, ne vēlāk kā 60 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas. Rakstveida paziņojumā tiek norādīts darba devēja vārds, uzvārds, nosaukums, uzņēmuma atrašanās vieta un darbības veids, paredzētās kolektīvās atlaišanas iemesli, atlaižamo darbinieku skaits, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaits un laikposms, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt. Nodarbinātības valsts dienests un pašvaldība var pieprasīt no darba devēja arī citu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai tā norakstu darba devējs iesniedz arī darbinieku pārstāvjiem.

     

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai tā norakstu darba devējs iesniedz arī darbinieku pārstāvjiem.

(7) Darba devējs var uzsākt kolektīvo atlaišanu ne agrāk kā 60 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas Nodarbinātības valsts dienestam, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu.

     

(7) Darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne agrāk kā 60 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas Nodarbinātības valsts dienestam, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu.

(8) Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā darba devēja, atlaižamo darbinieku vai sabiedrības intereses, kā arī kopējā darba tirgus stāvokli, īpaši tajā nozarē, pie kuras pieder attiecīgais uzņēmums, Nodarbinātības valsts dienests var pagarināt šā panta septītajā daļā noteikto termiņu līdz 75 dienām. Par termiņa pagarināšanu Nodarbinātības valsts dienests rakstiski paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem divas nedēļas pirms šā panta septītajā daļā minētā termiņa notecējuma.

   

Precizēt panta

redakciju.

(8) Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā darba devēja, atlaižamo darbinieku vai sabiedrības intereses, kā arī stāvokli kopējā darba tirgū, īpaši tajā nozarē, pie kuras pieder attiecīgais uzņēmums, Nodarbinātības valsts dienests var pagarināt šā panta septītajā daļā noteikto termiņu līdz 75 dienām. Par termiņa pagarināšanu Nodarbinātības valsts dienests rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem divas nedēļas pirms šā panta septītajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

96.pants. Darbinieku skaita samazināšana

(1) Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām un kas atlaižamo darbinieku skaita ziņā nav uzskatāma par kolektīvo atlaišanu.

(2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā attiecīgi piemērojami 95.panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumi.

 

 

 

102.pants. Darbinieku skaita samazināšana

(1) Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar darbinieku uzvedību vai viņu spējām, bet kas atlaižamo darbinieku skaita ziņā nav uzskatāma par kolektīvo atlaišanu.

(2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 101.panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumi.

97.pants. Priekšrocības turpināt darba attiecības kolektīvās atlaišanas vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā

(1) Kolektīvās atlaišanas vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

   

Precizēt panta

redakciju.

103.pants. Priekšrocības turpināt darba attiecības kolektīvās atlaišanas vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā

(1) Kolektīvās atlaišanas vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

(2) Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir:

1) darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku;

2) darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību;

3) darbiniekiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz četrpadsmit gadiem vai bērnu invalīdu vecumā līdz sešpadsmit gadiem;

4) darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

5) darbinieki, kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma;

6) darbiniekiem, kuri ir invalīdi vai kuri slimo ar staru slimību;

7) darbiniekiem, kuri piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

8) darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

9) darbiniekiem, kuri, nepārtraucot darbu, kādā izglītības iestādē apgūst profesiju (amatu, arodu);

10) nepamatoti represētajiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

232.

 

 

 

 

 

 

233.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Izteikt 97.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) darbiniekiem, kuriem piešķirts politiski represētās personas statuss”.

Deputāti B.Cilevičs, A.Kļementjevs, M.Mitrofanovs

Izteikt 97.panta 2.daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” subjektiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

(2) Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem:

1) kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku;

2)  kuri pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību;

3) kuri audzina bērnu vecumā līdz četrpadsmit gadiem vai bērnu invalīdu vecumā līdz sešpadsmit gadiem;

4)  kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

5)  kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma;

6)  kuri ir invalīdi vai slimo ar staru slimību;

7) kuri piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

8) kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

9) kuri, nepārtraucot darbu, kādā izglītības iestādē apgūst profesiju (amatu, arodu);

10) kuriem piešķirts politiski represētās personas statuss.

(3) Nevienai no šā panta otrajā daļā minētajām priekšrocībām nav prioritārs spēks attiecībā pret pārējām.

     

(3) Neviena no šā panta otrajā daļā noteiktajām priekšrocībām nav prioritāra salīdzinājumā ar pārējām.

98.pants. Darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi

(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti 92.panta pirmās daļas 2. un 10.punktā.

 

234.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Aizstāt 98.panta pirmajā daļā vārdus “kas noteikti 92.panta pirmās daļas 2. un 10.punktā” ar vārdiem “kas noteikti 92.panta pirmās daļas 1. – 4. un 10.punktā”.

 

Atbalstīt.

104.pants. Darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi

(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 98.panta pirmās daļas 1.— 4. un 10.punktā.

 

235.

Atbildīgā komisija

Papildināt 98.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “(2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 98.panta pirmās daļas 1.— 4. un 10.punktā. .”, uzskatīt līdzšinējo panta otro daļu par trešo.

Atbalstīt.

(2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 98.panta pirmās daļas 1.— 4. un 10.punktā.

(2) Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

     

(3) Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

 

99.pants. Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram

(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku - arodbiedrības biedru - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti 39.panta pirmajā daļā un 92.panta pirmās daļas 4., 7. un 10.punktā.

(2) Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana.

(3) Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.

236.

 

 

 

 

237.

 

 

 

 

LSDSP frakcija

99. panta pirmajā daļā izslēgt atsauci uz 92.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 99. pantu šādā redakcijā: (1) Darba devējam ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā uzteikuma dienā, informēt attiecīgo darbinieku arodbiedrību, ja tiek uzteikts darba līgums ar arodbiedrības biedru.

(2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku arodbiedrības vēlētas institūcijas priekšsēdētāju bez attiecīgās darbinieku arodbiedrības augstākās institūcijas iepriekšējas piekrišanas. Darba koplīgumā var noteikt, ka darba devējam darbinieku arodbiedrības iepriekšēja piekrišana nepieciešama, arī uzteicot darba līgumu ar citiem darbinieku arodbiedrības biedriem.

(3) Ja, uzteicot darba līgumu, saskaņā ar likumu vai darba koplīgumu nepieciešama darbinieku arodbiedrības iepriekšēja piekrišana, darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas, informēt darba devēju par savu lēmumu.

(4) Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar arodbiedrības vēlētas institūcijas priekšsēdētāju vai citu darbinieku arodbiedrības biedru, darba devējs viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas var celt tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu.

 

Neatbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105.pants. Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram

(1) Darba devējam ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā uzteikuma dienā, informēt attiecīgo darbinieku arodbiedrību, ja tiek uzteikts darba līgums ar arodbiedrības biedru.

(2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku arodbiedrības vēlētas institūcijas priekšsēdētāju bez attiecīgās darbinieku arodbiedrības augstākās institūcijas iepriekšējas piekrišanas. Darba koplīgumā var noteikt, ka darba devējam darbinieku arodbiedrības iepriekšēja piekrišana nepieciešama, arī uzteicot darba līgumu ar citiem darbinieku arodbiedrības biedriem.

(3) Ja, uzteicot darba līgumu, saskaņā ar likumu vai darba koplīgumu nepieciešama darbinieku arodbiedrības iepriekšēja piekrišana, darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas, informēt darba devēju par savu lēmumu.

(4) Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar arodbiedrības vēlētas institūcijas priekšsēdētāju vai citu darbinieku arodbiedrības biedru, darba devējs viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas var celt tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu.

 

100.pants. Laiks jauna darba meklēšanai

Ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz 92.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8., 9. vai 10.punktu, darba devējam pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai bez vidējās izpeļņas saglabāšanas. Šā laika ilgumu nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

238.

 

 

 

 

239.

LSDSP frakcija

100. panta pirmajā teikumā izslēgt vārdus “bez vidējās izpeļņas saglabāšanas”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 100.pantu kā likuma 106.pantu šādā redakcijā: “106.pants. Laiks jauna darba meklēšanai

Ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 98.panta pirmās daļas 5.— 9. vai 10.punktu, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šā laika ilgumu un šajā laika periodā darbiniekam saglabājamās izpeļņas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.”

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

106.pants. Laiks jauna darba meklēšanai

Ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 98.panta pirmās daļas 5.— 9. vai 10.punktu, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šā laika ilgumu un šajā laika periodā darbiniekam saglabājamās izpeļņas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

101.pants. Atlaišanas pabalsts

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu (....) 92.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1)  viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2)  divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no pieciem līdz desmit gadiem;

3)  triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no 10 līdz 20 gadiem;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadu.

240.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Papildināt 101.pantu aiz vārdiem “uzteicot darba līgumu” ar vārdiem “91.panta piektajā daļā un”.

 

Atbalstīt.

107.pants. Atlaišanas pabalsts

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu šā likuma 97.panta piektajā daļā un 98.panta pirmās daļas 5.— 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no pieciem līdz 10 gadiem;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no 10 līdz 20 gadiem;

4)  četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

 

241.

LSDSP frakcija

101. pantu papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa var noteikt papildus atlīdzību, kura jāmaksā darba devējam, ja darbinieks tiek atlaists no darba saskaņā ar 92.panta trešās daļas noteikumiem.”

Neatbalstīt.

 

Otrā apakšnodaļa

Citi darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamati

     

2.nodaļa. Citi darba tiesisko attiecību
izbeigšanās pamati

102.pants. Laika, uz kādu noslēgts darba līgums, notecējums

(1) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas, notekot laikam, uz kādu noslēgts darba līgums.

.

242.

 Atbildīgā komisija

Izteikt 102.panta ( pēc jaunās numerācijas 108.panta) nosaukumu šādi: “108.pants. Noslēgtajā darba līgumā noteiktā laika izbeigšanās”

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

108.pants. Noslēgtajā darba līgumā noteiktā laika izbeigšanās

(1) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas, beidzoties laikam, uz kādu noslēgts darba līgums.

(2) Ja laiku, uz kādu noslēgts darba līgu ms, neierobežo noteikts termiņš, darba devējam ir pienākums rakstiski paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš, bet, ja tas nav iespējams, – nekavējoties.

243.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 102.panta otrajā daļā vārdus “bet, ja tas nav iespējams, – nekavējoties”.

 

 

Atbalstīt.

(2) Ja laiku, uz kādu noslēgts darba līgums, neierobežo noteikts termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.

 

244.

LSDSP frakcija

102. pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Par uz laiku noslēgta darba līguma termiņa notecēšanu, un tā pagarināšanu vai nepagarināšanu, darba devējam ir pienākums rakstiski paziņot darbiniekam ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.”

Neatbalstīt.

 

103.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās

Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šādam līgumam nepieciešama rakstiska forma.

245

 Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 103.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāds līgums slēdzams rakstveidā”.

Atbalstīt.

109.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās

Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā.

104.pants. Trešo personu pieprasījums

(1) Vecāki (aizbildņi) vai Valsts darba inspekcija var rakstiski pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar jaunieti, kurš veic tādu darbu, kas apdraud viņa drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē viņa attīstību un izglītību.

(2) Darba devējam pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā piecu dienu laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības un izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

246.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 104.panta pirmajā daļā vārdu “jaunieti” ar vārdiem “persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu”.

Atbalstīt.

 

110.pants. Trešo personu pieprasījums

(1) Vecāki (aizbildņi) vai Valsts darba inspekcija var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

(2) Darba devējam pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā piecu dienu laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku un izmaksāt viņam atlīdzību — ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

 

105.pants. Darba devēja nāve

Darba devēja nāve ir pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja darbinieka saistības izpildījums ir cieši saistīts tikai un vienīgi ar darba devēja personu. Šādā gadījumā darba tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc darba devēja nāves.

247.

Deputāte A.Rugāte

Izslēgt 105.panta otro teikumu.

 

Atbalstīt.

111.pants. Darba devēja nāve

Darba devēja nāve ir pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja darbinieka saistības izpildījums ir cieši saistīts tikai un vienīgi ar darba devēja personu.

 

Trešā apakšnodaļa

Uzņēmuma pāreja citai personai

     

3.nodaļa. Uzņēmuma pāreja citai personai

106.pants. Darba tiesisko attiecību pāreja

(1) Ja uzņēmums vai tā daļa, pamatojoties uz tiesisku darījumu, pāriet citas personas īpašumā, minētajai personai pāriet arī tiesības un pienākumi, kas izriet no pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām. Ar uzņēmuma pāreju saprotama arī uzņēmuma vai tā daļas nodošana citas personas valdījumā un lietošanā.

248.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Papildināt 106.panta pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “ja uzņēmums vai tā” ar vārdu “patstāvīga”.

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

112.pants. Darba tiesisko attiecību pāreja

(1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa, pamatojoties uz tiesisku darījumu, pāriet citas personas īpašumā, minētajai personai pāriet arī tiesības un pienākumi, kas izriet no pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām. Ar uzņēmuma pāreju saprotama arī uzņēmuma vai tā daļas nodošana citas personas valdījumā vai lietošanā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās darba devēja tiesības un pienākumi noteikti darba koplīgumā, tā noteikumi ir saistoši arī uzņēmuma ieguvējam un viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas nav grozāmi par sliktu darbiniekiem, kas nodarbināti attiecīgajā uzņēmumā. Līdz šā termiņa beigām darba koplīgumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumus var grozīt, ja darba koplīgums tiek izbeigts vai arī notek laiks, uz kādu tas noslēgts, kā arī, ja stājas spēkā jauns darba koplīgums vai arī attiecībā uz uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem ar viņu piekrišanu tiek piemērots cits darba koplīgums.

     

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās darba devēja tiesības un pienākumi ir paredzēti darba koplīgumā, tā noteikumi ir saistoši arī uzņēmuma ieguvējam un viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas nav grozāmi par sliktu darbiniekiem, kas nodarbināti šajā uzņēmumā. Līdz šā termiņa beigām darba koplīgumā paredzētās darba devēja tiesības un pienākumus var grozīt, ja darba koplīgums tiek izbeigts vai arī izbeidzas laiks, uz kādu tas noslēgts, kā arī tad, ja stājas spēkā jauns darba koplīgums vai arī attiecībā uz uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem ar viņu piekrišanu tiek piemērots cits darba koplīgums.

(3) Uzņēmuma vai tā daļas pāreja citai personai nevar būt pamats darba līguma uzteikumam. Šis noteikums neierobežo darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz kolektīvo atlaišanu vai darbinieku skaita samazināšanu, ciktāl šāds uzteikums ir pietiekami pamatots ar uzņēmuma neatliekamu saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai citādu vajadzību.

249.

 

 

 

 

 

 

250.

LSDSP frakcija

Izteikt 106.panta trešās daļas pēdējo palīgteikumu šādā redakcijā: “ciktāl šāds uzteikums ir pietiekoši pamatots ar neatliekamu uzņēmuma saimniecisko nepieciešamību.”

Atbildīgā komisija

Aizstāt 106.panta trešās daļā vārdus “neatliekamu saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai citādu vajadzību” ar vārdiem “saimniecisku, tehnoloģisku, organizatorisku vai līdzīga rakstura pasākuma veikšanu”.

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Uzņēmuma vai tā daļas pāreja citai personai nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Šis noteikums neierobežo darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu sakarā ar kolektīvo atlaišanu vai darbinieku skaita samazināšanu, ciktāl šāds uzteikums ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

107.pants. Informēšana un konsultēšanās

(1) Gan personai, kas nodod uzņēmumu, gan uzņēmuma ieguvējam ir pienākums laikus informēt darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, – darbiniekus par uzņēmuma vai tā daļas nodošanas iemesliem, nodošanas tiesiskajām, saimnieciskajām un sociālajām sekām, kā arī par pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz darbiniekiem. Personai, kas nodod uzņēmumu, šis pienākums jāveic ne vēlāk kā divus mēnešus pirms uzņēmuma pārejas, bet uzņēmuma ieguvējam – ne vēlāk kā divus mēnešus, pirms uzņēmuma pāreja tieši ietekmē darbinieku darba apstākļus un nodarbinātības stāvokli uzņēmumā.

251.

Atbildīgā komisija

izteikt 107.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Gan uzņēmuma nodevējam, gan uzņēmuma ieguvējam ir pienākums laikus informēt savu darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — darbiniekus par uzņēmuma pārejas datumu vai paredzamo pārejas datumu, nodošanas iemesliem, nodošanas tiesiskajām, saimnieciskajām un sociālajām sekām, kā arī par pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz darbiniekiem. . “

Atbalstīt.

113.pants. Informēšana un konsultēšanās

(1) Gan uzņēmuma nodevējam, gan uzņēmuma ieguvējam ir pienākums laikus informēt savu darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — darbiniekus par uzņēmuma pārejas datumu vai paredzamo pārejas datumu, nodošanas iemesliem, nodošanas tiesiskajām, saimnieciskajām un sociālajām sekām, kā arī par pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz darbiniekiem.

 

252.

Atbildīgā komisija

papildināt 107.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2)  Uzņēmuma nodevējam, šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums jāveic ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms uzņēmuma pārejas, bet uzņēmuma ieguvējam — ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā uzņēmuma pāreja tieši ietekmē darbinieku darba apstākļus un nodarbinātības stāvokli uzņēmumā.”

Atbalstīt.

(2) Uzņēmuma nodevējam, šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums jāveic ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms uzņēmuma pārejas, bet uzņēmuma ieguvējam — ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā uzņēmuma pāreja tieši ietekmē darbinieku darba apstākļus un nodarbinātības stāvokli uzņēmumā

(2) Personai, kas nodod uzņēmumu, vai uzņēmuma ieguvējam, kurš sakarā ar uzņēmuma pāreju paredzējis veikt kādus organizatoriskus, tehniskus vai sociālus pasākumus attiecībā uz darbiniekiem, ir pienākums laikus uzsākt konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par šādiem pasākumiem un to norisi.

253.

 

 

 

 

 

 

254.

LSDSP frakcija

107. panta otrajā daļā aizstāt vardu “laikus” ar vārdiem “ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.”

Atbildīgā komisija

Uzskatīt līdzšinējo 107.panta otro daļu par trešo un izteikt šādā redakcijā:

“(3)  Uzņēmuma nodevējam, vai uzņēmuma ieguvējam, kurš sakarā ar uzņēmuma pāreju paredzējis veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus attiecībā uz darbiniekiem, ir pienākums ne vēlāk kā trīs nedēļas iepriekš uzsākt konsultēšanos ar savu darbinieku pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos par šādiem pasākumiem un to norisi.”.

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Uzņēmuma nodevējam, vai uzņēmuma ieguvējam, kurš sakarā ar uzņēmuma pāreju paredzējis veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus attiecībā uz darbiniekiem, ir pienākums ne vēlāk kā trīs nedēļas iepriekš uzsākt konsultēšanos ar savu darbinieku pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos par šādiem pasākumiem un to norisi.

108.pants. Atbildība uzņēmuma pārejas gadījumā

Par saistībām, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas līdz uzņēmuma pārejas brīdim, atbild uzņēmuma ieguvējs.

     

114.pants. Atbildība uzņēmuma pārejas gadījumā

Par saistībām, kuras izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas līdz uzņēmuma pārejas brīdim, atbild uzņēmuma ieguvējs.

Ceturtā apakšnodaļa

Darbinieka aizsardzība, izbeidzot darba tiesiskās attiecības

     

4.nodaļa. Darbinieka aizsardzība,
izbeidzot darba tiesiskās attiecības

109.pants. Prasības termiņš

Darbinieks var celt prasību tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

   

Precizēt panta redakciju.

115.pants. Prasības termiņš

Darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

110.pants. Nokavēta prasības termiņa atjaunošana

(1) Ja darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nokavējis 109.pantā noteikto prasības termiņu, tiesa var atjaunot šo termiņu, pamatojoties uz darbinieka pieteikumu.

(2) Pieteikumā par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu norāda tos iemeslus, kas bijuši pamatā prasības termiņa nokavējumam, kā arī pievieno attiecīgos pierādījumus. Vienlaikus ar šā pieteikuma iesniegšanu darbiniekam ir pienākums celt arī 109.pantā minēto prasību.

(3) Pieteikums par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu iesniedzams ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no brīža, kad zudis prasības termiņa nokavējuma pamats. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, ja no nokavētā prasības termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

   

Precizēt panta

redakciju.

116.pants. Nokavēta prasības termiņa atjaunošana

(1) Ja darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nokavējis šā likuma 115.pantā noteikto prasības termiņu, tiesa var atjaunot šo termiņu, pamatojoties uz darbinieka pieteikumu.

(2) Pieteikumā par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu norādāmi tie iemesli, kas ir bijuši pamatā prasības termiņa nokavējumam, kā arī pievienojami attiecīgie pierādījumi. Vienlaikus ar šā pieteikuma iesniegšanu darbiniekam ir pienākums celt tiesā arī šā likuma 115.pantā noteikto prasību.

(3) Pieteikums par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu iesniedzams ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no dienas, kad zudis prasības termiņa nokavējuma pamats. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, ja no nokavētā prasības termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

111.pants. Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošana darbā

(1) Ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.

(2) Darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

     

117.pants. Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošana darbā

(1) Ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.

(2) Darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

112.pants. Pierādīšanas pienākums

Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai. Citos gadījumos, kad darbinieks cēlis prasību par atjaunošanu darbā, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka, atlaižot darbinieku no darba, viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.

     

118.pants. Pierādīšanas pienākums

Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai. Citos gadījumos, kad darbinieks cēlis prasību par atjaunošanu darbā, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka, atlaižot darbinieku no darba, viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.

113.pants. Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu

(1) Darbiniekam, kas prettiesīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.

(2) Darbiniekam, kas prettiesīgi pārcelts citā, mazāk apmaksātā, darbā un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku, kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu.

255.

LSDSP frakcija

113. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Darbinieka, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Ja atlaistais darbinieks tiek atjaunots darbā ar tiesas spriedumu, vai arī ja tiesa atzīst atlaišanu par prettiesisku, bet darbinieks atgriezies iepriekšējā darbā nevēlas, tiesa piedzen no darba devēja darbinieka vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu, kuras apmēru nosaka tiesa.

Neatbalstīt.

119.pants. Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu

(1) Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.

(2) Darbiniekam, kas prettiesiski pārcelts citā, mazāk apmaksātā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku, kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu.

 

114.pants. Tiesas sprieduma izpildīšana par darbinieka atjaunošanu darbā

(1) Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu izpildāms nekavējoties.

(2) Ja darba devējs novilcinājis šā panta pirmajā daļā minētā sprieduma izpildi, darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu novilcinājuma laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tā izpildes dienai.

   

Precizēt panta nosaukumu.

120.pants. Tiesas sprieduma par darbinieka atjaunošanu darbā izpildīšana

(1) Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu izpildāms nekavējoties.

(2) Ja darba devējs novilcinājis šā panta pirmajā daļā minētā sprieduma izpildi, darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu novilcinājuma laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tā izpildes dienai.

Piektā apakšnodaļa

Darba devēja pienākumi, atlaižot darbinieku no darba

     

5.nodaļa. Darba devēja pienākumi,
atlaižot darbinieku no darba

115.pants. Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

256.

Deputāts O.Deņisovs

Papildināt 115. panta 1. daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Vienlaicīgi ar naudas summu izmaksāšanu darbiniekiem izsniedz dokumentus, kas viņam pienākas no darba devēja”.

Neatbalstīt.

121.pants. Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

(2) Ja, atlaižot darbinieku no darba, radies strīds par viņam pienākošos naudas summu apmēru, darba devējam šā panta pirmajā daļā noteiktajā laikā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kuru darbinieks neapstrīd.

     

(2) Ja, atlaižot darbinieku no darba, radies strīds par viņam pienākošos naudas summu apmēru, darba devējam šā panta pirmajā daļā noteiktajā laikā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kuru darbinieks neapstrīd.

(3) Ja darba tiesiskās attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav laikus izmaksāta, viņa pienākums ir atlīdzināt darbiniekam radušos zaudējumus.

     

(3) Ja darba tiesiskās attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav laikus izmaksāta, viņa pienākums ir atlīdzināt darbiniekam radušos zaudējumus.

 

116.pants. Izziņa par darbu

(1) Darba devējam pēc darbinieka pieprasījuma ir pienākums izsniegt rakstisku izziņu par darba tiesisko attiecību ilgumu un darbinieka veikto darbu. Darbinieks var pieprasīt šādu izziņu trīs mēnešu laikā no atlaišanas dienas.

 

 

 

257.

 

 

 

 

 

 

 

 

258.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

LSDSP frakcija

Juridiskais birojs

Izslēgt 116. panta 1. daļas 2. teikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 116.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Darba devējam pēc darbinieka vai valsts vai pašvaldību institūcijas pieprasījuma to likumīgo funkciju veikšanai ir pienākums izsniegt rakstveida izziņu par darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu..”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

122.pants. Izziņa par darbu

(1) Darba devējam pēc darbinieka vai valsts vai pašvaldību institūcijas pieprasījuma to likumīgo funkciju veikšanai ir pienākums izsniegt rakstveida izziņu par darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

(2) Izziņā norāda vienīgi tās ziņas, kurām ir būtiska nozīme, lai raksturotu darbinieka veikto darbu. Šādām ziņām jāatbilst patiesībai.

259.

 

 

 

 

 

 

 

260.

 

 

261.

Cilvēktiesību un sabiedrisko

lietu komisija

izteikt 116.panta otro daļu šādā redakcijā:

Izziņā norāda darbinieka pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 116.panta otrās daļas otro teikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 116.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

 

XIII nodaļa

Noilgums

117.pants. Noilguma termiņš

(1) Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā.

(2) Ja darba devējam bija pienākums iesniegt darbiniekam rakstisku aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sāk tecēt ar aprēķina iesniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neiesniedz, attiecīgais prasījums noilgst trīs gadu laikā no brīža, kad aprēķins bija jāizsniedz.

   

Precizēt panta

redakciju.

Četrpadsmitā sadaļa

Noilgums

123.pants. Noilguma termiņš

(1) Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā.

(2) Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.

 

Ceturtā daļa

Darba laiks un atpūtas laiks

XIV nodaļa

Darba laiks

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

 

 

262.

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Precizēt apakšnodaļas nosaukumu un izteikt to šādi “1.nodaļa .Darba laika vispārīgie noteikumi”

 

 

 

 

Atbalstīt.

Ceturtā daļa

Darba laiks un atpūtas laiks

Piecpadsmitā sadaļa

Darba laiks

1.nodaļa. Darba laika vispārīgie noteikumi

 

118.pants. Darba laika jēdziens

(1) Darba laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

(2) Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

   

Precizēt panta

redakciju.

124.pants. Darba laika jēdziens

(1) Darba laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

(2) Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

119.pants. Normālais darba laiks

(1) Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Ar dienas darba laiku saprotams darba laiks diennakts periodā.

 

 

 

 

 

 

 

124.pants. Normālais darba laiks

(1) Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.

(2) Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu.

     

(2) Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu.

 

(3) Normālo saīsināto darba laiku nosaka:

1) pusaudžiem no 16 līdz 18 gadu vecumam – 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā;

2) pusaudžiem no 15 līdz 16 gadu vecumam – 5 stundas dienā un 24 stundas nedēļā;

3) bērniem no 13 līdz 15 gadu vecumam – 2 stundas dienā un 12 stundas nedēļā;

4) citām darbinieku kategorijām - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir pienākums veikt obligāto veselības pārbaudi, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šādā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.

263.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

264.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Izteikt 119.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 119.panta( pēc jaunās numerācijas 124.pants) trešo un ceturto daļu sādā redakcijā: “(3) Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.

(4) Normālo saīsināto darba laiku nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.”

Atbalstīt.

Iestrādāt atbildīgās

komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.

(4) Normālo saīsināto darba laiku nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.

 

265.

Atbildīgā komisija

Pēc 119.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ 126.pants. Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

(1) Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt:

1)  ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā;

2)  ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks.

(2) Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

(3) Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

(4) Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.”

Atbalstīt.

126.pants. Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

(1) Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt:

1)  ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā;

2)  ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks.

(2) Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

(3) Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

(4) Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

120.pants. Darba nedēļas ilgums

(1) Darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu.

266.

Atbildīgā komisija

Papildināt 120.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā : “Personam, kuras jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.”

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

127.pants. Darba nedēļas ilgums

(1) Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

 

(2) Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darbiniekiem, kuriem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 119.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ja nedēļas darba laiks ir 35 stundas, četras stundas, ja nedēļas darba laiks ir 24 stundas, un divas stundas, ja nedēļas darba laiks ir 12 stundas.

267.

Atbildīgā komisija

Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā: “Darbiniekiem, kuriem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt šā likuma 125.panta ceturtajā daļā noteikto, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt sešas stundas.”

Atbalstīt.

(2) Darbiniekiem, kuriem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt šā likuma 125.panta ceturtajā daļā noteikto, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt sešas stundas.

(3) Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

     

(3) Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

121.pants. Nepilns darba laiks

(1) Darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilnā darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

(2) Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.

(3) Uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi, kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku.

     

128.pants. Nepilns darba laiks

(1) Darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilnā darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

(2) Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.

(3) Uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi, kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku.

122.pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

     

129.pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

123.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs ir noteikti par to vienojušies.

268.

LSDSP frakcija

123. panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārda “vienojušies” papildināt ar vārdu “rakstiski”.

 

Daļēji atbalstīt. Iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

 

130.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.

 

 

269.

Atbildīgā komisija

Uzskatīt 123.panta pirmās daļas otro teikumu par šā panta otro daļu un izteikt to šādā redakcijā: “(2) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā.”

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

(2) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

(2) Izņēmuma gadījumā darbiniekam ir pienākums veikt virsstundu darbu:

1) ja to prasa sabiedrības visnepieciešamākās vajadzības;

2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtas apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

270

Atbildīgā komisija

Izteikt 123.panta otrās daļas ievaddaļu sādā redakcijā:

“Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos”

Atbalstīt.

(3) Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:

1)  ja to prasa sabiedrības visnepieciešamākās vajadzības;

2)  lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3)  steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, ja līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.

271.

LSDSP frakcija

123. panta trešajā daļā izslēgt vārdus : “izņemot gadījumus, ja līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.”

Neatbalstīt.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.

(4) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 48 stundas četru nedēļu periodā un 200 stundas kalendāra gadā.

     

(5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 48 stundas četru nedēļu periodā un 200 stundas kalendāra gadā.

(5) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā jauniešus, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā.

     

(6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

124.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas, virsstundas un nostrādāto laiku nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

     

131.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas, virsstundas un nostrādāto laiku nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

(2) Darbiniekiem, kuri, veicot darbu, vienlaikus apgūst profesiju (amatu, arodu), darbā un mācībās pavadītais laiks ir saskaitāms un uzskatāms par darba laiku.

272.

Atbildīgā komisija

124.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “veicot darbu” ar vārdiem “pamatojoties uz darba devēja rīkojuma vienlaikus”.

Atbalstīt.

(2) Darbiniekiem, kuri, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu, vienlaikus apgūst profesiju (amatu, arodu), darbā un mācībās pavadītais laiks ir saskaitāms kopā un uzskatāms par darba laiku.

(3) Darbiniekam ir tiesības personīgi vai arī ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

     

(3) Darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Otrā apakšnodaļa

Darba laika organizācija

     

2.nodaļa. Darba laika organizācija

125.pants. Nakts darbs

(1) Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laika periods no pulksten 22 līdz pulksten 6.

273.

Atbildīgā komisija

Papildināt 125.pantu pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laika periods no pulksten 20 līdz pulksten 6.”

Atbalstīt.

132.pants. Nakts darbs

(1) Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laika periods no pulksten 22 līdz pulksten 6. Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laika periods no pulksten 20 līdz pulksten 6.

(2) Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai veic nakts darbu vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks saīsināms par vienu stundu.

     

(2) Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks saīsināms par vienu stundu.

(3) Nakts darbiniekam ir tiesības veikt veselības pārbaudi, pirms viņš tiek nodarbināts nakts darbā, kā arī tiesības veikt turpmākas regulāras veselības pārbaudes ne retāk kā reizi divos gados, bet darbiniekam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, – ne retāk kā reizi gadā. Izmaksas, kas saistītas ar šādām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs.

     

(3) Nakts darbiniekam ir tiesības veikt veselības pārbaudi, pirms viņš tiek nodarbināts nakts darbā, kā arī tiesības veikt turpmākas regulāras veselības pārbaudes ne retāk kā reizi divos gados, bet darbiniekam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, — ne retāk kā reizi gadā. Izmaksas, kas saistītas ar šādām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs.

(4) Darba devējam jāpārceļ darbinieks piemērotā darbā dienā, ja ir medicīnisks atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību.

274.

Juridiskais birojs

125.pantā terminu ”medicīnisks atzinums” aizstāt ar “ārsta atzinums”.

Atbalstīt.

(4) Darba devējam jāpārceļ darbinieks piemērotā darbā dienā, ja ir ārsta atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību.

(5) Aizliegts nodarbināt nakts laikā jauniešus, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.

275.

 

 

 

 

 

276.

Deputāts O.Deņisovs

Aizstāt 125. panta 5. daļā vārdu ‘jauniešus” ar vārdiem “bērnus un pusaudžus līdz 18 gadu vecumam”.

Atbildīgā komisija

Izteikt panta piektajo daļu šādā redakcijā: “5) Aizliegts nodarbināt nakts laikā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, grūtnie ces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

(5) Aizliegts nodarbināt nakts laikā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(6) Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, nodarbināt nakts laikā atļauts tikai ar viņa piekrišanu.

277.

Deputāts O.Deņisovs

Aizstāt 125. panta 6. daļā vārdu “triju” ar vārdu “septiņu”.

Neatbalstīt.

(6) Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, nodarbināt nakts laikā atļauts tikai ar viņa piekrišanu.

126.pants. Maiņu darbs

(1) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku.

     

133.pants. Maiņu darbs

(1) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku.

(2) Aizliegts norīkot darbinieku divās maiņās pēc kārtas.

     

(2) Aizliegts norīkot darbinieku divās maiņās pēc kārtas.

(3) Viena maiņa nomaina otru laikā, kāds noteikts maiņu grafikā. Ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta, darbiniekam, kurš nav nomainīts, ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama. Par darba turpināšanu darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Laiks, kuru darbinieks nostrādā pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu.

     

(3) Viena maiņa nomaina otru laikā, kāds noteikts maiņu grafikā. Ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta, darbiniekam, kurš nav nomainīts, ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama. Par darba turpināšanu darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Laiks, kuru darbinieks nostrādā pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu.

(4) Pāreja no vienas maiņas uz otru organizējama maiņu grafikā noteiktajā kārtībā, bet ne retāk kā ik pēc nedēļas.

     

(4) Pāreja no vienas maiņas uz otru organizējama maiņu grafikā noteiktajā kārtībā, bet ne retāk kā ik pēc nedēļas.

(5) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

     

(5) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

127.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā.

(3) Darba laiks, ko darbinieks nostrādājis virs šā panta otrajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

     

134.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā.

(3) Darba laiks, ko darbinieks nostrādājis virs šā panta otrajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

XV nodaļa

Atpūtas laiks

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

278.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt apakšnodaļas nosaukumu šādi:

“Atpūtas laika vispārīgie noteikumi “

Atbalstīt.

Sešpadsmitā sadaļa

Atpūtas laiks

1.nodaļa. Atpūtas laika vispārīgie noteikumi

128.pants. Atpūtas laika jēdziens

(1) Atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

(2) Atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus.

     

135.pants. Atpūtas laika jēdziens

(1) Atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

(2) Atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus.

129.pants. Diennakts atpūta

Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas.

279.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 129.pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks”.

Atbalstīt.

136.pants. Diennakts atpūta

(1) Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.

 

280.

Atbildīgā komisija

Papildināt 129.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Diennakts atpūtas ilgums bērniem 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 14 stundām pēc kārtas.”

Atbalstīt.

(2) Diennakts atpūtas ilgums bērniem 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 14 stundām pēc kārtas.

130.pants. Nedēļas atpūta

(1) Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.

(2) Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas, ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

(3) Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena.  Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā.

(4) Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstisku rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, pēc darbinieka izvēles piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atlīdzību atbilstoši 61.panta noteikumiem šādos gadījumos:

1) ja to prasa sabiedrības visnepieciešamākās vajadzības;

2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtas apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem aizliegts nodarbināt jauniešus, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

137.pants. Nedēļas atpūta

(1) Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.

(2) Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

(3) Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.

(4) Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, pēc darbinieka izvēles piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atlīdzību atbilstoši šā likuma 65.panta noteikumiem, šādos gadījumos:

1)  ja to prasa sabiedrības visnepieciešamākās vajadzības;

2)  lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3)  steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem aizliegts nodarbināt jauniešus, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

 

281.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 Papildināt 130.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja noteikts summētais darba laiks, nedēļas atpūtu piešķir saskaņā ar darba grafiku”.

Atbalstīt.

(6) Ja noteikts summētais darba laiks, nedēļas atpūtu piešķir saskaņā ar darba grafiku”.

131.pants. Svētku dienas

(1) Darbinieki netiek nodarbināti šādās svētku dienās:

1) 1.janvārī – Jaungada dienā;

2) Lielajā piektdienā, pirmajās Lieldienās (svētdienā) un otrajās Lieldienās (pirmdienā);

3) 1.maijā – Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā;

4) maija otrajā svētdienā – Mātes dienā;

5) Vasarsvētkos (svētdienā);

6) 23.jūnijā – Līgo dienā;

7) 24.jūnijā – Jāņu dienā (vasaras saulgriežos);

8) 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;

9) 25. un 26.decembrī – Ziemassvētkos (Ziemas saulgriežos);

10) 31.decembrī – Vecgada dienā.

282.

Atbildīgā komisija

Izteikt 131. panta (pēc jaunās numerācijas 138.pants) nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktās svētku dienās.

Atbalstīt.

138.pants. Darbs svētku dienās

(1) Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.

 

(2) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā un piešķirt atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atlīdzību atbilstoši 61.panta noteikumiem.

283.

Atbildīgā komisija

Izteikt 131. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.”

Atbalstīt.

(2) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Otrā apakšnodaļa

Pārtraukumi

132.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

     

2.nodaļa. Pārtraukumi

139.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

     

(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

(3) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam atstāt darba vietu pārtraukuma laikā jābūt pietiekami pamatotam.

284.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

285.

Cilvēktiesību un sabiedrisko

lietu komisija

Izslēgt 132.panta trešajā daļā vārdus “ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam atstāt darba vietu pārtraukuma laikā jābūt pietiekami pamatotam”.

Juridiskais birojs

Ierosinām 132.pantā izslēgt vārdu “pietiekami” .

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(3) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu.

(4) Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.

     

(4) Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.

(5) Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nevar būt īsākas par 15 minūtēm katra.

     

(5) Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.

(6) Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kas nodarbināti smagos darbos un kaitīgos darba apstākļos. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.

     

(6) Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.

133.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

(1) Darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumus bērna barošanai. Par šādu pārtraukumu nepieciešamību darbinieks laikus paziņo darba devējam.

(2) Pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāk bērnu līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Nosakot pārtraukuma piešķiršanas kārtību, pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes.

(3) Pārtraukumus bērna barošanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja to pieprasa darbinieks, pārcelt uz darba laika beigām, darba dienas ilgumu attiecīgi saīsinot.

(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

     

140.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

(1) Darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumus bērna barošanai. Par šādu pārtraukumu nepieciešamību darbinieks laikus paziņo darba devējam.

(2) Pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Nosakot pārtraukuma piešķiršanas kārtību, pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes.

(3) Pārtraukumus bērna barošanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja to pieprasa darbinieks, pārcelt uz darba laika beigām, darba dienas ilgumu attiecīgi saīsinot.

(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

134.pants. Īslaicīga prombūtne

(1) Darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šāda pārbaude notiek darba laikā un to nav iespējams veikt citā laikā. Šāda īslaicīga prombūtne uzskatāma par pārtraukumu darbā, kas ieskaitāms darba laikā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citādu ārkārtas apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.

   

Precizēt panta

redakciju.

141.pants. Īslaicīga prombūtne

(1) Darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šāda pārbaude notiek darba laikā un to nav iespējams veikt citā laikā. Šāda īslaicīga prombūtne uzskatāma par pārtraukumu darbā, kas ieskaitāms darba laikā, un par šo laiku izmaksājama vidējā izpeļņa.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.

Trešā apakšnodaļa

Atvaļinājumi

135.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Jauniešiem piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

286.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 135.panta pirmajā daļā vārdu “jauniešiem”ar vārdiem “personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu”.

Atbalstīt.

Precizēt panta redakciju.

3.nodaļa. Atvaļinājumi

142.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

(2) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām nevar būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Viena atvaļinājuma daļa, kas nav īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, nav pārceļama uz vēlāku laiku.

287.

Juridiskais birojs

Ierosinām 135pantā izslēgt otrās daļas otro teikumu.

Atbalstīt.

(2) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstisku piekrišanu pieļaujams pārcelt atlikušo atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā kalendāra gada atvaļinājumam. Turpmāka atvaļinājuma pārcelšana nav pieļaujama.

 

 

288.

Atbildīgā komisija

Izteikt 135.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.”

Atbalstīt.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

 

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz jauniešiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.

(5) Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

     

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(5) Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

136.pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība

(1)  ;Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājuma grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājuma grafiku iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

289.

Atbildīgā komisija

Papildināt 136.pantā aiz vārda “grafiku” ar vārdiem “un tā ā grozījumiem”.

Atbalstīt.

 

143.pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība

(1) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājuma grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājuma grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

(2) Darba devējam, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlēšanos.

290.

Atbildīgā komisija

Izteikt panra otro daļu šādā redakcijā: “(2) Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.”

Atbalstīt.

(2) Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

(3) Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

     

(3) Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

 

291.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisija

Papildināt 136.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Jauniešiem pēc viņu pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir neatkarīgi no laika, kurā jaunietis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja”.

Neatbalstīt.

 

(4) Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

     

(4) Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

(5) Jauniešiem un darbiniekiem, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā. Jauniešiem, kuri mācās, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas to saskaņojot ar brīvlaiku izglītības iestādē.

292.

 

 

 

 

293.

 

 

 

 

294.

LSDSP frakcija

136. panta piektajā daļā nomainīt vārdu “trīs” ar vārdu “četrpadsmit”.

Deputāts O.Deņisovs

Aizstāt 136. panta 5. daļā vārdu “jauniešus” ar vārdiem “bērnus un pusaudžus līdz 18 gadu vecumam”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 136.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5)  Darbiniekam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja darbinieks, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, mācās, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.”

Neatbalstīt.

 

 

 

Daļēji

atbastīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

(5) Darbiniekam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja darbinieks, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, mācās, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.

 

 

 

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

     

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

137.pants. Papildatvaļinājums

(1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

1) darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, – trīs darba dienas;

2)darbiniekiem, kas pakļauti īpašam riskam un kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir pienākums veikt obligāto veselības pārbaudi.

295.

 

 

 

 

 

 

 

 

296.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 137.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 137.panta 2.punktu šādā redakcijā : “2) darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, — ne mazāk kā trīs darba dienas.”

Daļēji atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

144.pants. Papildatvaļinājums

(1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

1)  darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, — trīs darba dienas;

2)  darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, — ne mazāk kā trīs darba dienas.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

297.

LSDSP frakcija

137. panta otrās daļas tekstu iekavās aiz vārda “darbs” papildināt ar vārdiem “vai citus”.

 

Daļēji atbalstīt.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

138.pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu

(1) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) īslaicīgas prombūtnes laiku;

4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

     

145.pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu

(1) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1)  pārejošas darbnespējas laiku;

2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3)  īslaicīgas prombūtnes laiku;

4)  darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

139.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

     

146.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

140.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

(1) Grūtniecības atvaļinājumu 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no grūtniecības atvaļinājuma dienu skaita, kas izmantots līdz dzemdībām.

(2) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildu atvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(3) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī ja dzimuši divi vai vairāk bērnu, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildu atvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(4) Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

     

147.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

(1) Grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

(2) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildu atvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(3) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildu atvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(4) Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

141.pants. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai

(1) Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas.

(2) Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai. Minētais atvaļinājums piešķirams arī citai personai, kura faktiski kopj bērnu.

(3) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

(4) Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu līdz divu mēnešu vecumam, vienam no adoptētājiem piešķir 56 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, sākot ar bērna adopcijas dienu.

(5) Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu vecumā no diviem mēnešiem līdz trīs gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 14 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

     

148.pants. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai

(1) Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas.

(2) Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai. Minētais atvaļinājums piešķirams arī citai personai, kura faktiski kopj bērnu.

(3) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

(4) Ģimenē, kura adoptējusi bērnu līdz divu mēnešu vecumam, vienam no adoptētājiem piešķir 56 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, sākot ar bērna adopcijas dienu.

(5) Ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 14 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

142.pants. Bērna kopšanas atvaļinājums

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

298.

LSDSP frakcija

142.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “pusotru gadu” aizstāt ar vārdiem “diviem gadiem”.

Neatbalstīt.

149.pants. Bērna kopšanas atvaļinājums

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

(2) Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir pa daļām, darba devējs un darbinieks vienojas par šo daļu ilgumu.

299.

 

 

 

300.

LSDSP frakcija

142.panta otrajā daļā svītrot otro teikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 142.panta otro teikumu šādā redakcijā: “Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu..”

Neatbalstīt.

 

Atbalstīt.

(2) Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

 

 

(3) Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.

(4) Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja īpašu apstākļu dēļ tas nav iespējams, darba devējs nodrošina citu līdzvērtīgu darbu, kas būtiski neatšķiras no iepriekš veiktā.

 

 

 

 

301

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzvērtīgu vai līdzīgu darbu.”

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

(3) Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.

(4) Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzvērtīgu vai līdzīgu darbu.

143.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

     

150.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

Piektā daļa

Termiņi

144.pants. Termiņu noteikšana

Šajā likumā paredzētos termiņus nosaka ar kalendāra datumu vai laikposmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

     

Piektā daļa

Termiņi

151.pants. Termiņu noteikšana

Šajā likumā paredzētos termiņus nosaka ar kalendāra datumu vai laikposmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

145.pants. Termiņu aprēķināšana

(1) Termiņa tecējums sākas nākamajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc tā notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(3) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

(4) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(5) Ja termiņš notek nedēļas atpūtas vai svētku dienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Precizēt panta

redakciju.

152.pants. Termiņu aprēķināšana

(1) Termiņš sākas nākamajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc tā notikuma iestāšanās, kas nosaka šā termiņa sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(3) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāms termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, termiņš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

(4) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, izbeidzas termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(5) Ja termiņš izbeidzas nedēļas atpūtas vai svētku dienā, par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena.

 

302.

Atbildīgā komisija

Papildināt 145.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas iepriekšējā dienā”; uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto, bet septīto par astoto.

Atbalstīt.

(6) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas iepriekšējā dienā.

(6) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt pēdējā termiņa dienā līdz pulksten 24. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā vai kādā valsts vai pašvaldības institūcijā, termiņš notek stundā, kad uzņēmumā vai attiecīgajā institūcijā beidzas noteiktais darba laiks.

(7) Visi rakstiskie iesniegumi vai paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz termiņa pēdējās dienas pulksten 24, atzīstami par nodotiem termiņā.

     

(7) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt pēdējā termiņa dienā līdz pulksten 24. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā vai kādā valsts vai pašvaldības institūcijā, termiņš izbeidzas stundā, kad uzņēmumā vai attiecīgajā institūcijā beidzas noteiktais darba laiks.

(8) Visi rakstveida iesniegumi vai paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz termiņa pēdējās dienas pulksten 24, atzīstami par nodotiem termiņā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

  1.  Latvijas Darba likumu kodekss;

2) likums “Par darba koplīgumiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21./22.nr.).

 

   

2. Šā likuma 101.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu 92.panta pirmās daļas 5., 6., 7. vai 8.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1)  viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2)  viena mēneša vidējās izpeļņas vai divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (izmaksājot lielāko no tām), ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no pieciem līdz desmit gadiem;

3) viena mēneša vidējās izpeļņas vai trīs Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (izmaksājot lielāko no tām), ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts no 10 līdz 20 gadiem;

4)  viena mēneša vidējās izpeļņas vai četru Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (izmaksājot lielāko no tām), ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadu.

303.

 

 

 

304.

LSDSP frakcija

Izslēgt pārejas noteikumu 2.un 3.punktu

LSDSP frakcija

Pārejas noteikumu otrajā punktā 2005.gadu aizstāt ar 2003.gadu.

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt..

 

3. Uzteicot darba līgumu 92.panta pirmās daļas 9. un 10.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

       

4. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

305.

Atbildīgā komisija

Noteikt, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.