Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Valsts pārvaldes iekārtas likums (reģ. nr. 508)

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

(dok. nr. 3922)

 

Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Valsts pārvaldes iekārtas likums

     

Valsts pārvaldes iekārtas likums

 

1.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt visā likumprojektā vārdus “publisko tiesību juridiskā persona” ar vārdiem “publiska persona” attiecīgā locījumā

Atbildīgā komisija

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona” attiecīgajā locījumā.

 

atbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

     

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – publisko tiesību juridiskās personas izveidota un attiecīgo publisko tiesību juridisko personu pārstāvoša institūcija, kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās pilnvaru īstenošanai un ir savs personāls;

2) augstāka iestāde – hierarhiski augstāka iestāde vai attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns;

3) valsts tiešā pārvalde – valsts pārvaldes sastāvdaļa, kuras funkcijas Latvijas Republika ar savām iestādēm veic nepastarpināti;

4) valsts pastarpinātā pārvalde – valsts pārvaldes sastāvdaļa, kuras funkcijas uz likuma pamata izveidotā publisko tiesību juridiskā persona veic ar savu iestāžu starpniecību;

5) valsts pārvaldes amatpersona – iestādes ierēdnis vai darbinieks, kurš vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarots pieņemt pārvaldes lēmumu;

6) privātpersona - fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona;

7) pārvaldes lēmums – individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu vai atcelšanu publisko tiesību jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas tiesiskās attiecības ar citu amatpersonu (rīkojums) vai privātpersonu (administratīvais akts);

8) ārējais normatīvais akts – Satversme, Latvijas Republikai saistošs starptautiskais līgums, likums, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi;

9) iekšējais normatīvais akts – normatīvs tiesību akts, kuru publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai tā izveidota iestāde izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas iestādes iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā.

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 1. panta 4. punktā un citur likuma tekstā vārdu “pastarpinātā” ar vārdu “deleģētā”, kas pēc satura ir līdzīgs, bet labskanīgāks.

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Projekta 1.panta 8.punktu aiz vārdiem „Ministru kabineta noteikumi” papildināt ar vārdiem “ministra noteikumi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 1. panta 9. punktu pēc vārdiem ”darbības kārtību vai” ar vārdiem “savam personālam un/vai padotai iestādei”.

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) publiska persona –Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem;

2) atvasināta publiska persona – pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta;

3) iestāde –institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls;

4) publiskas personas orgāns –iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā;

5) tiešā pārvalde –Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas;

6) pastarpinātā pārvalde –atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas;

7) pārvaldes lēmums – individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.) vai privātpersonu ( it īpaši - administratīvais akts). Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecību ietvaros vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums;

8) amatpersona – fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu;

9) politiska amatpersona – amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem;

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt projekta 1.pantu ar termina “valsts pārvalde”, “sākotnējā publisko tiesību persona”, “atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas”, “valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde”, “valsts tiešās pārvaldes iestādes”, “publisko tiesību juridiskās personas orgāns” skaidrojumu šādā redakcijā:

“10) valsts pārvalde – Ministru kabinetam padota hierarhiski organizēta institucionāla sistēma, kas tiek izveidota normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei;

11) sākotnējā publisko tiesību persona – publisko tiesību juridiskā persona, kuras rašanos, izbeigšanos, iekšējo struktūru, juridisko būtību, tiesības un pienākumu nosaka publisko tiesību principi;

12) atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona – publisko tiesību juridiskā persona, ko sākotnējā publisko tiesību juridiskā

persona izveido ar likumu vai uz likuma pamata, nododot tai daļu savas kompetences;

13) valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde – atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas izveidota iestāde;

14) valsts tiešās pārvaldes iestādes – Ministru kabineta izveidota iestāde;

15) publisko tiesību juridiskās personas orgāns – Ministru kabinets vai likumā, ar kuru izveidota atvasinātās publisko tiesību juridiskā persona, noteikta lēmējinstitūcija, kurai ir tiesības nepastarpināti darboties publisko tiesību juridiskās personas vārdā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“Likumā ir lietoti šādi termini:

1) publiska persona –Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem;

2) atvasināta publiska persona – pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta;

3) iestāde –institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls;

4) publiskas personas orgāns –iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā;

5) tiešā pārvalde –Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas;

6) pastarpinātā pārvalde –atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas;

7) pārvaldes lēmums – individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.) vai privātpersonu ( it īpaši - administratīvais akts). Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecību ietvaros vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums;

8) amatpersona – fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu;

9) politiska amatpersona – amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem;

10) pārvaldes amatpersona – amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem;

11) privātpersona - fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona.

atbalstīt daļēji komisijas redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

10) pārvaldes amatpersona – amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem;

11) privātpersona - fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

     

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un principus, iestāžu savstarpējās attiecības un darbības pamatnoteikumus, ciktāl tos neregulē citi likumi.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz privātpersonu, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

8.

 

 

 

 

 

9.

 

 

10.

Atbildīgā komisija

Izteikt 3.panta pirmo daļu jaunā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 3. panta otro daļu pēc vārda “deleģētos” ar vāriem “vai pilnvarotos”.

Papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.”

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

atbalstīt

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz privātpersonu, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai pilnvarotos valsts pārvaldes uzdevumus.

(3) Valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

4.pants. Publisko tiesību juridiskās personas

(1) Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar iestāžu starpniecību.

(2) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas izveido ar likumu vai uz likuma pamata. Tās pilnībā vai pārsvarā tiek finansētas no sava patstāvīgā budžeta. To kompetenci un pienākumus reglamentē likums. Valsts pārvaldes jomā atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas darbojas ar savu orgānu vai to izveidotu iestāžu starpniecību.

 

11.

 

 

 

 

12.

 

 

 

13.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš Papildināt 4.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda „personas” ar vārdiem iekavās „tai skaitā, pašvaldības”.

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Svītrot 4.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu „patstāvīgā”.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Publiskas personas darbība

(1) Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.

(2) Atvasināta publiska persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.”

atbalstīt daļēji komisijas redakcijā

 

atbalstīt komisijas redakcijā

 

atbalstīt

4.pants. Publiskas personas darbība

(1) Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.

 

(2) Atvasināta publiska persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.

5.pants. Publisko tiesību juridiskās personas atbildība par savām iestādēm

(1) Latvijas Republikas izveidotās iestādes (valsts tiešā pārvalde) vienmēr pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par savu iestāžu darbību.

 

(2) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas izveidotās iestādes (valsts pastarpinātā pārvalde), darbojoties jomā, kas

nodota attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas kompetencē, pārstāv šo juridisko personu. Atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir atbildīga par savu iestāžu darbību.

(3) Valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde var pildīt atsevišķas funkcijas un uzdevumus, kuri ir Latvijas Republikas kompetencē, bet kuru izpilde nodota attiecīgajai atvasinātajai publisko tiesību juridiskajai personai vai iestādei pašai. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību nodoto funkciju vai uzdevumu ietvaros, ciktāl attiecīgā valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde atrodas valsts tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Publiskas personas atbildība par savām iestādēm

(1) Tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību.

(2) Pastarpinātās pārvaldes iestādes, darbojoties jomā, kas ar likumu nodota attiecīgās atvasinātās publiskās personas

autonomā kompetencē, pārstāv šo publisko personu. Atvasinātā publiskā persona ir atbildīga par pastarpinātās pārvaldes iestāžu darbību.

(3) Pastarpinātās pārvaldes iestāde var pildīt atsevišķas valsts pārvaldes uzdevumus, kuri ir Latvijas Republikas kompetencē, bet kuru izpilde nodota attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai vai iestādei pašai. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību tai nodoto uzdevumu ietvaros, ciktāl attiecīgā pastarpinātās pārvaldes iestāde atrodas tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

(4) Ja pastāv pamatotas šaubas par iestādes pierēķināmību konkrētai publiskai personai, proti, – par to, kuru publisko personu attiecīgajā gadījumā iestāde pārstāv, uzskatāms, ka tā pārstāv Latvijas Republiku, un Latvijas Republika ir atbildīga par tās darbību.

 

 

atbalstīt

5.pants. Publiskas personas atbildība par savām iestādēm

(1) Tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību.

 

(2) Pastarpinātās pārvaldes iestādes, darbojoties jomā, kas ar likumu nodota attiecīgās atvasinātās publiskās personas

autonomā kompetencē, pārstāv šo publisko personu. Atvasinātā publiskā persona ir atbildīga par pastarpinātās pārvaldes iestāžu darbību.

(3) Pastarpinātās pārvaldes iestāde var pildīt atsevišķas valsts pārvaldes uzdevumus, kuri ir Latvijas Republikas kompetencē, bet kuru izpilde nodota attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai vai iestādei pašai. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību tai nodoto uzdevumu ietvaros, ciktāl attiecīgā pastarpinātās pārvaldes iestāde atrodas tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

(4) Ja pastāv pamatotas šaubas par iestādes pierēķināmību konkrētai publiskai personai, proti, – par to, kuru publisko personu attiecīgajā gadījumā iestāde pārstāv, uzskatāms, ka tā pārstāv Latvijas Republiku, un Latvijas Republika ir atbildīga par tās darbību.

 

6.pants. Valsts pārvaldes vienotība

Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai valsts pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.

     

 

6.pants. Valsts pārvaldes vienotība

Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.

7.pants. Valsts pārvaldes padotība

(1) Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar valsts tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

(2) Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.

(3) Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot konkrētu rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumus.

(4) Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Pārraudzības attiecības konkrētajā gadījumā var ietvert arī papildus tiesības un pienākumus.

(5) Nosakot iestādes padotības formu un saturu, ņem vērā iestādei nodoto funkciju un uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus.

(6) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas atrodas Ministru kabineta padotībā. Padotības formu un saturu atkarībā no konkrētās funkcijas vai uzdevuma nosaka likums.

 

(7) Pašvaldības, pildot funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas to kompetencē (5.panta otrā daļa), atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

15.

 

 

16.

 

 

17.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 7. panta trešajā daļā vārdu “konkrētu” ar vārdu “saistošu”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 7. panta ceturto daļu pēc vārda “dot” ar vārdu “saistošu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

(1) Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību

(2) Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

(3) Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.

(4) Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

(5) Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes

valsts pārvaldes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumus, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

(6) Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus.

(7) Iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldres funkcijas vai uzdevumus.

 

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

 

7.pants. Valsts pārvaldes padotība

(1) Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība).

(2) Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

(3) Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.

(4) Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

(5) Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

(6) Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju

vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus.

(7) Iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

 

 

18.

Atbildīgā komisija

Papildināt ar jaunu 8.pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Atvasinātu publisku personu padotība

(1) Atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, tad attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

(2) Atvasinātu publisku personu funkcionālās padotības formu un saturu

nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek veikti.

(3) Ja atsevišķa tiešās pārvaldes uzdevuma pildīšanu nodod atvasinātai publiskai personai vai konkrētai tās iestādei (5.panta trešā daļa), attiecīgā institūcija nosaka šā uzdevuma izpildes funkcionālās padotības formu un saturu. Ja tā nav noteikusi citādi, tad, pildot šo uzdevumu, atvasinātā publiskā persona vai konkrētā iestāde atrodas attiecīgās institūcijas pakļautībā.

(4) Pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un apjomā.”

 

 

atbalstīt, mainīt nākamo pantu numerāciju

8. pants. Atvasinātu publisku personu padotība

(1) Atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, tad attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

(2) Atvasinātu publisku personu funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem

attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek veikti.

(3) Ja atsevišķa tiešās pārvaldes uzdevuma pildīšanu nodod atvasinātai publiskai personai vai konkrētai tās iestādei (5.panta trešā daļa), attiecīgā institūcija nosaka šā uzdevuma izpildes funkcionālās padotības formu un saturu. Ja tā nav noteikusi citādi, tad, pildot šo uzdevumu, atvasinātā publiskā persona vai konkrētā iestāde atrodas attiecīgās institūcijas pakļautībā.

(4) Pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un apjomā.

8.pants. Valsts pārvaldes funkcijas

Valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas sastāv no atsevišķiem valsts pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi.

 

     

 

9.pants. Valsts pārvaldes funkcijas

Valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi.

9.pants. Valsts pārvaldes principi

(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām.Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.

(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai nav savu interešu.

(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

(6) Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.

(7) Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it sevišķi uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

(8) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.

(9) Valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.

(10) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.

(11) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 9. panta ceturto daļu pēc vārda “amatpersonai” ar vārdiem “īstenojot valsts pārvaldes funkcijas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 9. panta vienpadsmito daļu aiz vārda “neminētus” ar vārdu “demokrātiskus”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 9.panta vienpadsmito daļu pēc vārda “neminētus” ar vārdu “tiesību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

10.pants. Valsts pārvaldes principi

(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.

(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.

(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

(6) Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.

(7) Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai

tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

(8) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.

(9) Valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.

(10) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.

(11) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

10.pants. Valsts pārvaldes principu piemērošana

(1) Valsts pārvaldes principus piemēro:

1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību;

3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un valsts pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti.

 

 

 

 

(2) Ja šā likuma 9.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie valsts pārvaldes principi netiek ievēroti, privātpersonai ir tiesības prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 10. panta otrajā daļā vārdus “piektajā, septītajā un astotajā daļā”, jo, piemēram, arī 1.-3. daļā minēto principu pārkāpumi ir apstrīdami administratīvā procesa kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “valsts pārvaldes” ar vārdiem “tiesību” un “privātpersonai” ar “skartajai privātpersonai”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

11.pants. Valsts pārvaldes principu piemērošana

(1) Valsts pārvaldes principus piemēro:

1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību;

3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti.

 

 

 

(2) Ja šā likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti, skartajai privātpersonai ir tiesības prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.

11.pants. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē

(1) Šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot tos darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.

(2) Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato.

(3) Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības iesaistīšanas formas, kas nav minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(4) Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un tās formu lemj iestādes vadītājs, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

 

24.

 

 

25.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 11. pantu kā 48. pantu.

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 11.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda “jautājumos” ar vārdiem „nozares normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos”.

 

 

atbalstīt

 

 

neatbalstīt,skat. 48. p.

 

12.pants. Publisko tiesību līgums

(1) Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvāku izpildi, iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz publisko tiesību līgumus. Valsts pārvaldes jomā ir šādi publisko tiesību līgumi:

1) sadarbības līgums (VI nodaļa);

2) administratīvais līgums (IX nodaļa);

3) deleģēšanas līgums (V nodaļa).

(2) Sadarbības līgums ir vienošanās starp publisko tiesību juridiskajām personām vai iestādēm par valsts pārvaldes uzdevuma kopīgu izpildi.

(3) Administratīvais līgums ir vienošanās starp publisko tiesību juridisko personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

(4) Deleģēšanas līgums ir vienošanās starp publisko tiesību juridisko personu un privātpersonu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

(5) Likumā var noteikt citus publisko tiesību līgumu veidus un nosacījumus, kas nav minēti šajā pantā.

(6) Publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz publisko tiesību līgumus. Valsts pārvaldes jomā ir šādi publisko tiesību līgumi:

1) sadarbības līgums (61.pants);

2) administratīvais līgums (X nodaļa);

3) deleģēšanas līgums (V nodaļa);

4) līdzdarbības līgums (VI nodaļa).”

Atbildīgā komisija

Izslēgt 12.panta otro, trešo un ceturto daļu. Izteikt sesto daļu kā otro daļu un piekto daļu kā trešo.

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

12.pants. Publisko tiesību līgums

(1) Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz šādus publisko tiesību līgumus valsts pārvaldes jomā:

1) sadarbības līgumu (61.pants);

2) administratīvo līgumu (X nodaļa);

3) deleģēšanas līgumu (V nodaļa);

4) līdzdarbības līgumu (VI nodaļa).

(2) Publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

(3) Likumā var noteikt citus publisko tiesību līgumu veidus un nosacījumus, kas nav minēti šajā pantā.

 II nodaļa

Valsts tiešās pārvaldes institucionālā sistēma

 

 

28.

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrās nodaļas nosaukumā vārdu “valsts”.

 

atbalstīt

 II nodaļa

Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma

13.pants. Valsts tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Valsts tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

 

29.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 13.panta nosaukumā un tekstā vārdu “valsts”.

 

atbalstīt

13.pants. Tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

14. pants. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu valsts tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un efektivitāti, izveido datu bāzi, kurā iekļauj informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestādēm.

(2) Datu bāzi par valsts tiešās pārvaldes iestādēm veido, pārzina un kārto Ministru kabineta noteikta valsts tiešās pārvaldes iestāde.

(3) Datu bāzē iekļaujama šāda publiski pieejama informācija:

1) iestādes nosaukums, padotība, kompetence;

2) iestādes atrašanās vieta, telefons un citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiki;

3) amatpersonu saraksts;

4) iestādes struktūra;

5) iestādes nolikums un reglaments;

6) iestādes izdotie un tai saistošie iekšējie normatīvie akti;

7) iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;

8) publiskie pārskati.

(4) Ministru kabinets vai ministrs var papildus noteikt šā panta trešajā daļā neminētu publiski pieejamu informāciju, kas iekļaujama datu bāzē.

 

(5) Datu bāzes interneta versijai nav publiskas ticamības.

30.

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

32.

 

33.

 

34.

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

37.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Aizstāt 14. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “datu bāze” ar vārdiem “informatīvo reģistru”.

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Datu bāzē iekļaujamo publiski pieejamo informāciju nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 14.panta ceturto daļu.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 14.panta piekto daļu.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 14.panta piektajā daļā vārdus “nav publiskas ticamības” ar vārdiem “nav oficiāls raksturs”.

 

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izteikt 14. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“ Informatīvais reģistrs nav konstitutīvs reģistrs.”

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 14. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informatīvajā reģistrā kā atsevišķa sadaļa iekļaujamas ziņas par valsts aģentūrām.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14. pants. Tiešās pārvaldes iestāžu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un efektivitāti, izveido datu bāzi par tiešās pārvaldes iestādēm.

(2) Datu bāzi par tiešās pārvaldes iestādēm veido, pārzina un kārto Ministru kabineta noteikta tiešās pārvaldes iestāde.

(3) Datu bāzē iekļaujama šāda publiski pieejama informācija:

1) iestādes nosaukums, padotība, kompetence;

2) iestādes atrašanās vieta, telefons un citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiki;

3) iestādes struktūra;

4) iestādes nolikums un reglaments;

5) amatpersonu saraksts;

6) iestādei saistošie un tās izdotie iekšējie normatīvie akti;

7) iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;

8) publiskie pārskati.

(4) Ministru kabinets vai attiecīgais Ministru kabineta loceklis var papildus noteikt šā panta trešajā daļā neminētu publiski pieejamu informāciju, kas iekļaujama datu bāzē.

(5) Internetā publicētajai datu bāzei ir publiska ticamība.

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

neatbalstīt

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

14. pants. Tiešās pārvaldes iestāžu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un efektivitāti, izveido datu bāzi par tiešās pārvaldes iestādēm.

(2) Datu bāzi par tiešās pārvaldes iestādēm veido, pārzina un kārto Ministru kabineta noteikta tiešās pārvaldes iestāde.

(3) Datu bāzē iekļaujama šāda publiski pieejama informācija:

1) iestādes nosaukums, padotība, kompetence;

2) iestādes atrašanās vieta, telefons un citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiki;

3) iestādes struktūra;

4) iestādes nolikums un reglaments;

5) amatpersonu saraksts;

6) iestādei saistošie un tās izdotie iekšējie normatīvie akti;

 

7) iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;

8) publiskie pārskati.

(4) Ministru kabinets vai attiecīgais Ministru kabineta loceklis var papildus noteikt šā panta trešajā daļā neminētu publiski pieejamu informāciju, kas iekļaujama datu bāzē.

(5) Internetā publicētajai datu bāzei ir publiska ticamība.

15.pants. Valsts tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē valsts tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, bet ievērojot valsts pārvaldes pamatprincipus.

(2) Ministru kabinets, izveidojot valsts tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā valsts tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) pievienojot to citai valsts tiešās pārvaldes iestādei, – rezultātā pievienojamā valsts tiešās pārvaldes iestāde beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu valsts tiešās

pārvaldes iestādi vai vairākām citām valsts

tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā apvienojamās valsts tiešās pārvaldes iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes izveido jaunu valsts tiešās pārvaldes iestādi;

3) nododot vienu vai vairākas tās struktūrvienības vienai vai vairākām citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā valsts tiešās pārvaldes iestāde turpina pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā valsts tiešās pārvaldes iestāde beidz pastāvēt;

5) mainot tās juridisko statusu.

 

38.

 

 

39.

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “pamatprincipus” ar vārdu “principus”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 15.pantā vārdus “valsts tiešās pārvaldes iestāde” ar vārdiem “tiešās pārvaldes iestāde”(attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Izteikt trešās daļas 1.- 4. punktu šādā redakcijā:

“1) pievienojot to citai tiešās pārvaldes iestādei, – rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu tiešās pārvaldes iestādi vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā

apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes izveido jaunu tiešās pārvaldes iestādi;

3) nododot vienu tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai tiešās pārvaldes iestādei vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 15.panta trešās daļas 5. punktu.

 

 

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

15.pants. Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus.

(2) Ministru kabinets, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) pievienojot to citai tiešās pārvaldes iestādei, – rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu tiešās pārvaldes iestādi vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes izveido jaunu tiešās pārvaldes iestādi;

3) nododot vienu tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai tiešās pārvaldes iestādei vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām tiešās pārvaldes iestādēm, – rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt.

16.pants. Valsts tiešās pārvaldes iestādes nolikums

(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(2) Nolikumā norāda:

1) iestādes nosaukumu;

2) iestādes darbības mērķi;

3) iestādes funkcijas un kompetenci;

4) iestādes vadītāja kompetenci;

5) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;

6) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu, ievērojot šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto;

7) to iestādi, kurā privātpersona var apstrīdēt iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

8) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.

42.

 

 

 

43.

 

 

 

44

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 16.panta otro daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

“2) iestādes juridisko statusu;”

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 16. panta otro daļu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) iestādes struktūru;”

Atbildīgā komisija

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Tiešās pārvaldes iestādes nolikums

(1) Tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts

nolikums.

(2) Nolikumā norāda:

1) iestādes nosaukumu;

2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde atrodas;

3) iestādes funkcijas uzdevumus un kompetenci;

4) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;

5) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu;

6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.

 

 

atbalstīt

daļēji

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

16.pants. Tiešās pārvaldes iestādes nolikums

(1) Tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(2) Nolikumā norāda:

1) iestādes nosaukumu;

2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde atrodas;

3) iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci;

4) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;

5) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu;

6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.

17. pants. Valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs

(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē un vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību.

(2) Valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs:

1) atbild par iestādes funkciju pildīšanu;

2) atbild par iestādes darbības tiesiskumu;

3) atbild par iestādes finansu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu;

4) apstiprina iestādes valsts pārvaldes amatpersonu amatu sarakstu un šo amatpersonu atalgojumu;

5) nosaka iestādes valsts pārvaldes

amatpersonu un citu darbinieku pienākumus;

6) ieceļ amatā, pieņem darbā, atbrīvo no amata un atlaiž no darba iestādes ierēdņus un darbiniekus;

7) nodrošina vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas, gadskārtējā darbības plāna un budžeta projektu izstrādi;

8) nosaka kārtību, kādā izskatāmas sūdzības par iestādes valsts pārvaldes amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem;

9) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi, ja likums nenosaka citu pārstāvības kārtību.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs veic attiecīgā Ministru kabineta locekļa (arī valsts ministra) dotos uzdevumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kas nav minētas šā panta otrajā daļā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

48.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 17.panta otrās daļas 6.punktu ar šādu tekstu:

“piemēro disciplinārsodus un pamudinājumus”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 17.panta otrās daļas 7. punktā vārdus “budžeta projektu” ar vārdiem “budžeta pieprasījumu”.

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 17.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) nodrošina iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidi un atbild par tās efektīvu darbību.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs

(1) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

(2) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:

1) pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus;

2) apstiprina iestādes amatu sarakstu;

3) nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus ;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus;

5) nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;

6) izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu;

7) nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību.

(3) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs veic attiecīgā Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus, iestādes nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to izpildi.

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

17. pants. Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs

(1) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

(2) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:

1) pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus;

2) apstiprina iestādes amatu sarakstu;

 

3) nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus;

5) nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;

6) izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu;

7) nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību.

(3) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs veic attiecīgā Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus, iestādes nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to izpildi.

18.pants. Ministrija

(1) Ministrija ir valsts pārvaldes nozares vadošā valsts tiešās pārvaldes iestāde. Ministrija izstrādā nozares politiku, organizē un koordinē tās īstenošanu, kā arī pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Ministrija ir tieši pakļauta ministram.

(3) Ir šādas ministrijas:

1) Aizsardzības ministrija;

2) Ārlietu ministrija;

3) Ekonomikas ministrija;

4) Finansu ministrija;

5) Iekšlietu ministrija;

6) Izglītības un zinātnes ministrija;

7) Kultūras ministrija;

8) Labklājības ministrija;

9) Satiksmes ministrija;

10) Tieslietu ministrija;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

12) Zemkopības ministrija.

 

49.

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

51.

 

 

 

52.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 18. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ministrija ir nozares vadošā valsts pārvaldes iestāde.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 18. panta otrajā daļā vārdu “ tieši” un papildināt ar vārdiem “un īpašu uzdevumu ministram”.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 18.panta trešo daļu.

atbalstīt daļēji

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

18.pants. Ministrija

(1) Ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā.

(2) Ministrija ir tieši pakļauta ministram.

19.pants. Ministra kompetence ministrijā

(1) Ministrs vada ministrijas darbu.

(2) Ministrs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

2) dod rīkojumus valsts sekretāram;

3) var dot rīkojumus ministrijas valsts pārvaldes amatpersonām, kuras par to informē valsts sekretāru;

4) var atcelt valsts ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas amatpersonu iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

5) var pats realizēt ministrijas administratīvā vadītāja kompetenci. Ja ministrs kā iestādes administratīvais vadītājs pilnīgi vai daļēji pārņem savā kompetencē amatpersonas kompetencē esošu lietu, uz viņu attiecināmi šā likuma 39.-41.panta noteikumi par pilnvaru pārņemšanu.

(3) Ministrs pilda arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

 

53.

 

 

54.

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

56.

 

 

 

57.

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

59.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 19. panta pirmo daļu pēc vārda “ministrs” ar vārdu “politiski”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 19. panta pirmo, otro un trešo daļu pēc vārda “ministrs” ar vārdiem “un īpašu uzdevumu ministrs”.

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 19. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārda “amatpersonām” ar vārdiem “un darbiniekiem, kuri par to informē valsts sekretāru”.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Svītrot 19. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “izņemot administratīvos aktus”.

Deputāts L.Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Ministrs ir ministrijas augstākais vadītājs.”

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Ministrs ir politiska amatpersona.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Ministrs vada ministrijas darbu.

(2) Ministrs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

2) dod rīkojumus valsts sekretāram;

3) dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

4) var atcelt valsts ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un ministrijas pārvaldes amatpersonu iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

5) var pats īstenot ministrijas administratīvā vadītāja kompetenci.

(3) Ministrs pilda arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas nav minētas šā panta otrajā daļā.

(4) Ja ministrs kā iestādes administratīvais vadītājs pilnīgi vai daļēji pārņem savā kompetencē amatpersonas kompetencē esošu lietu, kā arī šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā uz viņu attiecināmi šā likuma 37. ,38. un 39. panta noteikumi par pilnvaru pārņemšanu.

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

19.pants. Ministra kompetence ministrijā

(1) Ministrs vada ministrijas darbu.

(2) Ministrs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

2) dod rīkojumus valsts sekretāram;

3) dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

4) var atcelt valsts ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un ministrijas pārvaldes amatpersonu iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

5) var pats īstenot ministrijas administratīvā vadītāja kompetenci.

 

(3) Ministrs pilda arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas nav minētas šā panta otrajā daļā..

 

 

(4) Ja ministrs kā iestādes administratīvais vadītājs pilnīgi vai daļēji pārņem savā kompetencē amatpersonas kompetencē esošu lietu, kā arī šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā uz viņu attiecināmi šā likuma 37. ,38. un 39.panta noteikumi par pilnvaru pārņemšanu.

20.pants. Valsts sekretārs

(1) Ministrijas administratīvais vadītājs ir valsts sekretārs, kas papildus šā likuma 17.pantā noteiktajai valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāja kompetencei ministra pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem piešķir atvaļinājumu un dod atļauju doties komandējumos.

(2) Valsts sekretārs ir pakļauts ministram.

 

 

 

 

(3) Valsts sekretārs organizē iepriekšējā ministra rīcībā esošās lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam ministram.

 

 

 

(4) Ja valsts tiešās pārvaldes iestāde atrodas kāda Ministru kabineta locekļa tiešā pakļautībā, Ministru kabinets var noteikt, ka attiecīgās iestādes vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām.

60.

 

 

 

61.

 

 

 

62.

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

66.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izteikt 20. pantu kā 23. pantu un attiecīgi 23. pantu kā 20. pantu.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts sekretārs ir Ministrijas administratīvais vadītājs.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 20. panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī dod rīkojumus ministra pakļautībā esošām iestādēm, ja likumos nav noteikts citādi.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 20. panta pirmo, otro un trešo daļu pēc vārda “ministrs” ar vārdiem “un īpašu uzdevumu ministrs”(attiecīgā locījumā).

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts sekretārs organizē iepriekšējā ministra valsts sekretāram nodotās lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam ministram.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 20. panta ceturto daļu ar vārdiem “ja tas ir paredzēts iestādes nolikumā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde, kas nav ministrija, atrodas kāda Ministru kabineta locekļa tiešā pakļautībā, Ministru kabinets var noteikt, ka attiecīgās iestādes vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām.”

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt daļēji,

skatīt 23. pantu

atbalstīt,

skatīt 23. pantu

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

skatīt 23. pantu

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

skatīt 23. pantu

 

21.pants. Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra kompetence valsts tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, kuram nav pakļauta ministrija, un īpašu uzdevumu ministra kompetenci valsts pārvaldes jomā nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā tiek nodota atsevišķa valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nav ministrija, tad šajā iestādē attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem ir tāda pati kompetence kā ministram ministrijā.

67.

 

 

 

 

68.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 21. panta otrajā daļā vārdus “attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem” ar vārdiem “attiecīgajam Ministru kabineta loceklim”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 21.pantu kā 20. pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Ministru kabineta locekļa kompetence tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Ministru kabineta locekļa kompetenci valsts pārvaldes nozarē nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru prezidentam, ministru prezidenta biedram vai citam Ministru kabineta loceklim viņam tieši padotajā valsts pārvaldes iestādē ir tāda pati kompetence kā ministram ministrijā (19.pants), ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

 

atbalstīt

daļēji

 

 

 

atbalstīt,

mainīt turpmāko pantu numerāciju

 

20.pants. Ministru kabineta locekļa kompetence tiešās pārvaldes iestādēs

 

(1) Ministru kabineta locekļa kompetenci valsts pārvaldes nozarē nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Ministru prezidentam, ministru prezidenta biedram vai citam Ministru kabineta loceklim viņam tieši padotajā valsts pārvaldes iestādē ir tāda pati kompetence kā ministram ministrijā (19.pants), ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

22.pants. Valsts ministra kompetence ministrijā

(1) Valsts ministra kompetenci, tā uzraudzībā nodotās ministrijas struktūrvienības vai iestādes nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts ministram savas kompetences ietvaros attiecībā uz viņa uzraudzībā nodotajām ministrijas struktūrvienībām,

amatpersonām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm ir tādas pašas tiesības kā ministram.

(3) Valsts ministrs ministra uzdevumā pārstāv ministru.

 

69.

 

 

70.

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

72.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 22. pantā vārdu “uzraudzībā” ar vārdu “padotībā”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 22. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“21.pants. Valsts ministra kompetence tiešās pārvaldes iestādēs”.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts ministram savas kompetences ietvaros ir tādas pašas tiesības kā ministram.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 22.panta trešo daļu

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbastīt

21.pants. Valsts ministra kompetence tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Valsts ministra kompetenci, viņa padotībā nodotajās ministrijas struktūrvienībās vai iestādēs nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts ministram savas kompetences ietvaros ir tādas pašas tiesības kā ministram.

23.pants. Parlamentārā sekretāra kompetence valsts tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Parlamentārais sekretārs nodrošina saikni starp Ministru kabineta locekli un Saeimu, pilda citus Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī noteiktos pienākumus, kā arī Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus.

(2) Savu pienākumu izpildīšanai attiecīgā Ministru kabineta locekļa noteiktās kompetences ietvaros parlamentārais sekretārs:

1) dod rīkojumus valsts sekretāram vai atsevišķos gadījumos – citām ministrijas valsts pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē valsts sekretāru;

2) dod rīkojumus attiecīgā Ministru kabineta locekļa pakļautībā esošās valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājam un atsevišķos gadījumos – citām iestādes valsts pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē iestādes vadītāju.

(3) Parlamentārajam sekretāram ir tiesības ar padomdevēja tiesībām piedalīties Ministru kabineta sēdēs.

(4) Parlamentārais sekretārs Ministru kabineta locekļa uzdevumā pārstāv Ministru kabineta locekli.

 

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

75.

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

78.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 23. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

”Parlamentārais sekretārs nodrošina saikni starp ministriju un Saeimu:

1) informē ministru un ministriju par nozari regulējošo likumprojektu virzību Saeimā;

2) pārstāv ministru un ministriju Saeimas komisijās;

3) atbild par ministra un ministrijas priekšlikumu savlaicīgu iesniegšanu Saeimas komisijām;

4) pilda citus Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī noteiktos pienākumus, kā arī ministra dotos uzdevumus.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 23. panta otro daļu.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 23. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Parlamentārais sekretārs pēc sava ranga ir ministra pirmais vietnieks”.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Papildināt 23. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Parlamentārais sekretārs ir politiska amatpersona.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 23. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Parlamentārajam sekretāram atalgojumu izmaksā no Ministru kabinetam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 23.pantu kā 22. pantu šādā redakcijā

“22.pants. Parlamentārā sekretāra kompetence tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Parlamentārais sekretārs nodrošina saikni starp Ministru kabineta locekli un Saeimu.

(2) Parlamentārais sekretārs Ministru kabineta locekļa uzdevumā pārstāv Ministru kabineta locekli.

(3) Savu pienākumu izpildīšanai un likumā noteikto funkciju veikšanai Ministru kabineta locekļa noteiktās kompetences ietvaros parlamentārais sekretārs:

1) dod rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē augstāku amatpersonu;

2) var dot rīkojumu Ministru kabineta locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam un - atsevišķos gadījumos – citām pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē augstāku amatpersonu;

3) pilda citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

22.pants. Parlamentārā sekretāra kompetence tiešās pārvaldes iestādēs

(1) Parlamentārais sekretārs nodrošina saikni starp Ministru kabineta locekli un Saeimu.

(2) Parlamentārais sekretārs Ministru kabineta locekļa uzdevumā pārstāv Ministru kabineta locekli.

(3) Savu pienākumu izpildīšanai un likumā noteikto funkciju veikšanai Ministru kabineta locekļa noteiktās kompetences ietvaros parlamentārais sekretārs:

1) dod rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē augstāku amatpersonu;

2) var dot rīkojumu Ministru kabineta locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam un - atsevišķos gadījumos – citām pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), kuras par to informē augstāku amatpersonu;

3) pilda citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

 

 

79.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 20.pantu kā 23.pantu.

 

atbalstīt

23.pants. Valsts sekretārs

(1) Valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs.

(2) Valsts sekretārs ir pakļauts ministram.

(3) Valsts sekretārs organizē iepriekšējā ministra valsts sekretāram nodotās lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam ministram.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde, kas nav ministrija, atrodas kāda Ministru kabineta locekļa tiešā pakļautībā, Ministru kabinets var noteikt, ka attiecīgās iestādes vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām.

 

24.pants. Ministru kabineta locekļa

birojs

(1) Ministru kabineta loceklis (arī valsts ministrs) savas darbības nodrošināšanai uz savu pilnvaru laiku var izveidot biroju. Birojam var būt vadītājs.

 

(2) Biroja amatpersonas (padomnieki, palīgi, preses sekretārs u.c.) ieceļ amatā un atceļ no amata attiecīgais Ministru kabineta loceklis.

(3) Ministru kabineta loceklim ir tiesības jebkurā brīdī atcelt biroja amatpersonas no amata.

(4) Biroja amatpersonu pienākumus, kā arī to tiesības ministrijā vai citā tam pakļautā valsts tiešās pārvaldes iestādē nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis.

(5) Biroja amatpersonas ir politiskās amatpersonas. Civildienesta ierēdnim, kurš tiek iecelts par biroja amatpersonu, ir tiesības pēc savu amata pienākumu izpildes izbeigšanās atgriezties savā līdzšinējā vai līdzvērtīgā civildienesta amatā. Biroja locekļu sociālās garantijas paredz Ministru kabineta noteikumi.

(6) Ministru kabineta locekļiem var būt arī ārštata padomnieki. Tie nesaņem atalgojumu un nav amatpersonas šā likuma un Korupcijas novēršanas likuma izpratnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(7) Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra birojs izmanto savā darbā Valsts kancelejas palīdzību, bet ministra (arī valsts ministra) birojs – attiecīgās ministrijas palīdzību.

80.

 

 

 

 

 

 

 

81

 

 

 

 

82.

 

 

 

83.

 

 

 

84.

 

 

 

85.

 

 

86.

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

90.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 24. panta nosaukumā un pirmajā - ceturtajā daļā vārdus “Ministru kabineta loceklis (arī valsts ministrs)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs un īpašu uzdevumu ministrs” (attiecīgā locījumā).

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 24. pantā vārdus “Biroja amatpersonas”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Biroja darbinieki” ”(attiecīgā locījumā).

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 24. panta ceturtajā daļā vārdus “kā arī to tiesības ministrijā vai citā tam pakļautā valsts tiešās pārvaldes iestādē”.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Aizstāt 24. panta ceturtajā daļā vārdus “nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis” ar vārdiem “nosaka biroja nolikumā”.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izslēgt 24. panta piekto daļu

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 24. panta piektās daļas pēdējo teikumu.

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 24. panta sestajā daļā vārdus “ un Korupcijas novēršanas likuma”.

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 24. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra biroja darbību tehniski nodrošina Valsts kanceleja, īpašu uzdevumu ministra biroja darbību tehniski nodrošina Valsts kanceleja vai attiecīgā ministrija, ministra un valsts ministra biroja – attiecīgā ministrija, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.”

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izteikt 24. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra birojs ir Valsts kancelejas struktūrvienība. Ministra birojs ir ministrijas struktūrvienība. Īpašu uzdevumu ministra birojs var būt Valsts kancelejas, ministrijas vai valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienība.”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 24. panta septītajā daļā vārdus “bet ministra (arī valsts ministra) birojs – attiecīgās ministrijas palīdzību”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas, darbinieki un birojs

(1) Savas darbības nodrošināšanai Ministru

kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvās amatpersonas un darbiniekus un izveidot biroju. Konsultatīvo amatpersonu kompetenci tiešās pārvaldes iestādē, it īpaši tiesības dot rīkojumus pārvaldes amatpersonām, nosaka Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministra birojs ir ministrijas struktūrvienība. Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra birojs ir Valsts kancelejas struktūrvienība. Īpašu uzdevumu ministra birojs ir ministrijas vai citas tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienība.”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

atbalstīt,

skatīt 25. pantu

 

 

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.pants. Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas, darbinieki un birojs

(1) Savas darbības nodrošināšanai Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvās amatpersonas un darbiniekus un izveidot biroju. Konsultatīvo amatpersonu kompetenci tiešās pārvaldes iestādē, it īpaši tiesības dot rīkojumus pārvaldes amatpersonām, nosaka Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministra birojs ir ministrijas struktūrvienība. Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra birojs ir Valsts kancelejas struktūrvienība. Īpašu uzdevumu ministra birojs ir ministrijas vai citas tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienība.

 

 

91.

Atbildīgā komisija

Papildināt ar jaunu 25. pantu šādā redakcijā:

“25.pants Konsultatīvo amatpersonu un darbinieku statuss

(1) Darba līgumu ar konsultatīvo amatpersonu vai darbinieku Ministru kabineta loceklis slēdz uz savu pilnvaru laiku.

(2) Pēc darba līguma izbeigšanās, konsultatīvā amatpersona vai darbinieks darba līgumā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, saņem tai paredzēto atalgojumu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad ierēdnis izmanto šā panta ceturtajā daļā paredzētās tiesības.

(3) Ministru kabineta loceklis var uzteikt līgumu ar konsultatīvo amatpersonu vai

darbinieku jebkurā laikā, nenorādot

uzteikuma iemeslus.

(4) Ja Ministru kabineta loceklis par konsultatīvo amatpersonu izvēlas ierēdni, šim ierēdnim ir tiesības, beidzoties amata pienākumiem, atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā ierēdņa amatā.

(5) Ministru kabineta loceklim var būt ārštata konsultatīvie darbinieki, kuru statusu un kompetenci nosaka Ministru kabineta noteikumi. Viņi nav amatpersonas šā likuma un likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, ja nesaņem atalgojumu vai citu mantisku labumu.”

 

atbalstīt,

mainīt turpmāko pantu numerāciju

25.pants. Konsultatīvo amatpersonu un darbinieku statuss

(1) Darba līgumu ar konsultatīvo amatpersonu vai darbinieku Ministru kabineta loceklis slēdz uz savu pilnvaru laiku.

(2) Pēc darba līguma izbeigšanās konsultatīvā amatpersona vai darbinieks darba līgumā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus saņem paredzēto atalgojumu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad ierēdnis izmanto šā panta ceturtajā daļā paredzētās tiesības.

(3) Ministru kabineta loceklis var uzteikt līgumu ar konsultatīvo amatpersonu vai darbinieku jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus.

 

(4) Ja Ministru kabineta loceklis par konsultatīvo amatpersonu izvēlas ierēdni, šim ierēdnim ir tiesības, beidzoties amata pienākumiem, atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā ierēdņa amatā.

(5) Ministru kabineta loceklim var būt ārštata konsultatīvie darbinieki, kuru statusu un kompetenci nosaka Ministru kabineta noteikumi. Viņi nav amatpersonas šā likuma un likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, ja nesaņem atalgojumu vai citu mantisku labumu.

25.pants. Valsts kanceleja

(1) Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Valsts kanceleja:

1) nodrošina Ministru kabineta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministra un tās personas darbību, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu;

2) veicina ministriju un citu institūciju sadarbību ar mērķi nodrošināt Ministru kabineta noteiktās politikas ilglaicīgu īstenošanu, kā arī pildīt Ministru prezidenta un Ministru kabineta dotos uzdevumus;

3) pārrauga Ministru kabineta pieņemto lēmumu ievērošanas un izpildes ilglaicīgu

pēctecību;

4) nodrošina sadarbībā ar ministrijām

nozaru stratēģiskās analīzes un plānošanas funkciju un iestāžu darba koordināciju vienotās valsts politikas īstenošanai ar mērķi sniegt priekšlikumus ministriem par nozares politikas attīstību vidējā un ilglaicīgā termiņā;

5) nodrošina, lai Ministru kabinetam un Ministru prezidentam iesniegtie politikas plānošanas dokumenti, konceptuālie un informatīvie jautājumi, kā arī normatīvo un administratīvo aktu projekti būtu sagatavoti atbilstoši noteiktām prasībām, saskaņoti, juridiski un finansiāli pamatoti;

6) savlaicīgi informē Ministru kabinetu un Ministru prezidentu par jebkuru situāciju, kas var izraisīt vai ir izraisījusi krīzi valstī, kā arī sagatavo materiālus par minētajiem jautājumiem;

7) nodrošina normatīvajos aktos noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu, pieņemot Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumus;

8) informē sabiedrību par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem;

9) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

 

 

 

 

92.

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 25. panta pirmajā daļā vārdu “tiešās”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 25. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina, lai Ministru kabinetam un Ministru prezidentam iesniegtie politikas plānošanas un informatīvie dokumenti, kā arī normatīvo un administratīvo aktu projekti būtu sagatavoti atbilstoši noteiktām prasībām, saskaņoti, juridiski un finansiāli pamatoti;”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 25. pantu kā 26. pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Valsts kanceleja

(1) Valsts kanceleja atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā.

(2) Valsts kancelejai var būt padotas citas tiešās pārvaldes iestādes.

(3) Valsts kancelejas administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors.

(4) Valsts kancelejas direktors, lai nodrošinātu Valsts kancelejas funkciju izpildi, tiesīgs dot rīkojumu valsts sekretāram, kurš par to informē attiecīgo ministru. Ja Valsts kancelejas direktora rīkojums ir pretrunā ar ministra rīkojumu, spēkā ir ministra rīkojums.

(5) Valsts kanceleja:

1) organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu, it sevišķi - organizējot Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību;

2) Ministru kabineta politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā;

3) Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi;

4) informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu;

5) pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus;

6) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.

atbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

26.pants. Valsts kanceleja

(1) Valsts kanceleja atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā.

(2) Valsts kancelejai var būt padotas citas tiešās pārvaldes iestādes.

(3) Valsts kancelejas administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors.

(4) Valsts kancelejas direktors, lai nodrošinātu Valsts kancelejas funkciju izpildi, tiesīgs dot rīkojumu valsts sekretāram, kurš par to informē attiecīgo ministru. Ja Valsts kancelejas direktora rīkojums ir pretrunā ar ministra rīkojumu, spēkā ir ministra rīkojums.

 

(5) Valsts kanceleja:

1) organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu, it sevišķi - organizējot Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību;

2) Ministru kabineta politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā;

3) Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi;

4) informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu;

5) pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus;

6) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.

26.pants. Valsts kancelejas direktors

(1) Valsts kancelejas administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors, kas papildus šā likuma 17.pantā noteiktajai valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāja kompetencei:

1) organizē un vada ministriju valsts sekretāru sanāksmes;

2) nodrošinot Valsts kancelejas funkciju izpildi, savas kompetences ietvaros ir tiesīgs dot rīkojumus ministriju valsts sekretāriem.

(2) Valsts kancelejas direktors ir pakļauts Ministru prezidentam.

(3) Valsts kancelejas direktors organizē iepriekšējā Ministru kabineta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra rīcībā esošās lietvedības un dokumentu nodošanu attiecīgi jaunajam Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram un īpašu uzdevumu ministram.

 

95.

 

 

 

 

96.

 

 

 

97.

Atbildīgā komisija

Izslēgt līdzšinējo 26. pantu.

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 26. panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem “kuri par to informē attiecīgos ministrus”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 26. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) atbild par Ministru kabinetam piešķirto budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam.”

 

atbalstīt,

skatīt 26. pantu

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

III nodaļa

Valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma

98.

Atbildīgā komisija

Izslēgt trešās nodaļas nosaukumā vārdu “valsts”.

atbalstīt

III nodaļa

Pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma

27.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un darba organizāciju saskaņā ar likumu nosaka attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona.

99.

Atbildīgā komisija

Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pastarpinātās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un tās darba organizāciju saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, ievērojot valsts pārvaldes principus.”

atbalstīt

27.pants. Pastarpinātās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un tās darba organizāciju saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, ievērojot valsts pārvaldes principus.

28.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes izveidošana

Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādi izveido attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgāns likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ievērojot valsts pārvaldes pamatprincipus.

 

100.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 28.pantu

 

 

atbalstīt,

mainīt

pantu numerāciju

 

29.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes nolikums

Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, kas izveido valsts pastarpinātās pārvaldes iestādi, izdod iestādes nolikumu. Uz nolikumu attiecas šā likuma 16.panta otrās daļas noteikumi.

 

101.

Atbildīgā komisija

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Pastarpinātās pārvaldes iestādes nolikums

Atvasinātas publiskas personas orgāns, izveidojot pastarpinātās pārvaldes iestādi, izdod iestādes nolikumu. Uz pastarpinātās pārvaldes iestādes nolikumu attiecas šā likuma 16.panta otrās daļas noteikumi.

atbalstīt

28.pants. Pastarpinātās pārvaldes iestādes nolikums

Atvasinātas publiskas personas orgāns, izveidojot pastarpinātās pārvaldes iestādi, izdod iestādes nolikumu. Uz pastarpinātās pārvaldes iestādes nolikumu attiecas šā likuma 16.panta otrās daļas noteikumi.

30.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes piederība

(1) Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes savā darbībā pārstāv attiecīgo atvasināto publisko tiesību juridisko personu.

(2) Valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde pārstāv Latvijas Republiku, ja konkrētajā gadījumā:

1) tā saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu pilda valsts tiešās pārvaldes funkciju vai uzdevumu;

2) pastāv pamatotas šaubas par to, kuru publisko tiesību juridisko personu attiecīgā iestāde pārstāv.

102.

 

 

 

103.

 

 

 

104.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 30.pantu.

 

 

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izslēgt 30. panta otro daļu.

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 30. panta otrās daļas 2. punktu.

atbalstīt,

mainīt

pantu numerāciju

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

 

31.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes padotība

Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgāns padotību pār valsts pastarpinātās pārvaldes iestādi īsteno pats vai ar atsevišķas amatpersonas vai iestādes starpniecību.

 

105.

106.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 31.panta nosaukumā un panta tekstā vārdu “valsts”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt panta tekstā vārdus “publisko tiesību juridiskās personas” ar vārdiem “publiskas personas”.

 

atbalstīt

 

atbalstīt

29.pants. Pastarpinātās pārvaldes iestādes padotība

Atvasinātas publiskas personas orgāns padotību pār pastarpinātās pārvaldes iestādi īsteno pats vai ar atsevišķas iestādes vai amatpersonas starpniecību.

32.pants. Valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes darbību reglamentējošie likumi

(1) Šā likuma noteikumi (izņemot II nodaļas noteikumus) piemērojami attiecībā uz valsts pastarpinātās pārvaldes iestādi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(2) Attiecībā uz pastarpinātās valsts pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

 

 

 

107.

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 32.panta nosaukumā un panta tekstā vārdu “valsts”.

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

30.pants. Pastarpinātās pārvaldes iestādes darbību reglamentējošie likumi

(1) Šā likuma noteikumi (izņemot II nodaļas noteikumus) piemērojami attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(2) Attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

IV nodaļa

Valsts pārvaldes hierarhiskā kārtība

     

IV nodaļa

Valsts pārvaldes hierarhiskā kārtība

33.pants. Iestāžu hierarhija

(1) Ministru kabineta locekļa tiešā pakļautībā esoša iestāde ir augstāka iestāde attiecībā uz tās padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

(2) Padotībā esošās iestādes var veidot arī vairāku līmeņu padotības sistēmu.

108.

 

109.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 33. panta otro daļu.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 33. pantu kā 31. pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Iestāžu hierarhija

(1) Iestādes atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena iestāde ir padota citai iestādei. Iestādes var veidot vairāku līmeņu

padotības sistēmu.

(2) Augstākā iestāde ir ministrija vai cita Ministru kabineta loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde.

(3) Normatīvajā aktā var noteikt, ka funkcionālo padotību pār vienas publiskas personas iestādi īsteno citas publiskas personas iestāde.

(4) Dažādu publisku personu kopīgas iestādes hierarhiju nosaka ar normatīvo aktu, norādot tajā augstāku iestādi.

 

neatbalstīt

 

atbalstīt

31.pants. Iestāžu hierarhija

(1) Iestādes atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena iestāde ir padota citai iestādei. Iestādes var veidot vairāku līmeņu padotības sistēmu.

(2) Augstākā iestāde ir ministrija vai cita Ministru kabineta loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde.

 

(3) Normatīvajā aktā var noteikt, ka funkcionālo padotību pār vienas publiskas personas iestādi īsteno citas publiskas personas iestāde.

(4) Dažādu publisku personu kopīgas iestādes hierarhiju nosaka ar normatīvo aktu, norādot tajā augstāku iestādi.

34.pants. Amatpersonu hierarhija

(1) Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā padotības sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersonas darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi.

(2) Ministru kabineta loceklis ir augstāka amatpersona attiecībā uz viņa tiešā padotībā esošo iestāžu un tām padoto iestāžu valsts pārvaldes amatpersonām. Nākamā augstākā amatpersona ir valsts ministrs, tad parlamentārais sekretārs.

(3) Valsts tiešās pārval des amatpersona ir augstāka amatpersona attiecībā uz visu padotības ziņā zemāku līmeņu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām.

 

(4) Valsts pastarpinātās pārvaldes amatpersona ir augstāka amatpersona attiecībā uz visu padotības ziņā zemāku līmeņu valsts pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām.

(5) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, amatpersonu padotība vienas publisko tiesību juridiskās personas ietvaros tiek īstenota pakļautības formā.

(6) To amatpersonu padotības formu, kuras darbojas pie dažādām publisko tiesību juridiskām personām piederošās iestādēs, nosaka normatīvie akti. Ja attiecīgajā normatīvajā aktā padotības forma nav noteikta, tā atbilst konkrētajai funkcijai noteiktajai padotības formai.

110.

 

 

111.

 

 

 

112.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 34. panta otrajā daļā vārdu “tiešā”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 34. panta otrajā daļā vārdus “parlamentārais sekretārs ” ar vārdiem “valsts skretārs”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 34.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi.

(2) Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām. Nākamās

augstākās amatpersonas ir valsts ministrs, parlamentārais sekretārs un valsts sekretārs.

(3) Tiešās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu tiešās pārvaldes amatpersonām.

(4) Pastarpinātās pārvaldes amatpersona ir augstāka amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu pastarpinātās pārvaldes amatpersonām.

(5) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, amatpersonu padotību vienas publiskās personas ietvaros īsteno pakļautības formā.

(6) To amatpersonu hierarhiju, kuras darbojas dažādu publisku personu iestādēs (31.panta trešā daļa), nosaka normatīvie akti. Ja attiecīgajā normatīvajā aktā padotības forma nav noteikta, tā atbilst konkrētai funkcijai noteiktai padotības formai.”

atbalstīt ?

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

atbalstīt

32.pants. Amatpersonu hierarhija

(1) Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi.

(2) Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām. Nākamās augstākās amatpersonas ir valsts ministrs, parlamentārais sekretārs un valsts sekretārs.

(3) Tiešās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu tiešās pārvaldes amatpersonām.

(4) Pastarpinātās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu pastarpinātās pārvaldes amatpersonām.

(5) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, amatpersonu padotību vienas publiskās personas ietvaros īsteno pakļautības formā.

(6) To amatpersonu hierarhiju, kuras darbojas dažādu publisku personu iestādēs (31.panta trešā daļa), nosaka normatīvie akti. Ja attiecīgajā normatīvajā aktā padotības forma nav noteikta, tā atbilst konkrētai funkcijai noteiktai padotības formai.

35.pants. Aizvietošanas sistēma valsts pārvaldē

(1) Iestādes vadītājs apstiprina iestādes amatpersonu aizvietošanas kārtību.

(2) Ja valsts pārvaldes amatpersona nepilda vai ir kavēta pildīt savus pienākumus, augstāka amatpersona nekavējoties ieceļ šīs amatpersonas aizvietotāju, lai nodrošinātu iestādes darba nepārtrauktību. Augstāka

amatpersona var atkāpties no iestādes vadītāja apstiprinātās aizvietošanas kārtības, to īpaši pamatojot.

113.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 35.pantu kā 33. pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Aizvietošana valsts pārvaldē

(1) Iestādes vadītāju aizvieto nākamā zemākā amatpersona, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Iestādes vadītājs apstiprina amatpersonu aizvietošanas kārtību.

(2) Ja pārvaldes amatpersona nepilda vai ir kavēta pildīt savus pienākumus, nākamā

augstākā pārvaldes amatpersona nekavējoties ieceļ šīs amatpersonas aizvietotāju, lai nodrošinātu iestādes darba nepārtrauktību. Augstāka pārvaldes amatpersona var atkāpties no iestādes vadītāja apstiprinātās aizvietošanas kārtības, to īpaši pamatojot.

 

atbalstīt

33.pants. Aizvietošana valsts pārvaldē

(1) Iestādes vadītāju aizvieto nākamā zemākā amatpersona, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Iestādes vadītājs apstiprina pārvaldes amatpersonu aizvietošanas kārtību.

(2) Ja pārvaldes amatpersona nepilda vai ir kavēta pildīt savus pienākumus, nākamā augstākā pārvaldes amatpersona

nekavējoties ieceļ šīs pārvaldes amatpersonas aizvietotāju, lai nodrošinātu iestādes darba nepārtrauktību. Augstāka pārvaldes amatpersona var atkāpties no iestādes vadītāja apstiprinātās aizvietošanas kārtības, to īpaši pamatojot.

36.pants. Tiesības iegūt informāciju

Augstāka iestāde vai amatpersona var pieprasīt un saņemt no zemākas iestādes vai amatpersonas tās rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

     

34.pants. Tiesības iegūt informāciju

Augstāka iestāde vai amatpersona var pieprasīt un saņemt no zemākas iestādes vai amatpersonas tās rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

37.pants. Dienesta izmeklēšanas tiesības

(1) Ministru kabineta loceklis, iestādes vadītājs vai cita normatīvajos aktos noteikta valsts pārvaldes amatpersona var organizēt vai veikt dienesta izmeklēšanu savā iestādē un zemākās iestādēs, lai noskaidrotu faktus vai izvērtētu attiecīgo valsts pārvaldes amatpersonu rīcību.

(2) Valsts pārvaldes amatpersonai ir pienākums sadarboties ar amatpersonu, kura veic šā panta pirmajā daļā minēto izmeklēšanu, atbildēt uz tās jautājumiem, kā arī sniegt tai visu savā rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā dienesta izmeklēšanā.

 

114.

 

 

115.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 37. pantā vārdu “izmeklēšanu ” ar vārdu “pārbaude”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 37.pantā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona” attiecīgajā locījumā.

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

35.pants. Dienesta pārbaudes tiesības

(1) Ministru kabineta loceklis, iestādes vadītājs vai cita normatīvajos aktos noteiktā pārvaldes amatpersona var organizēt vai veikt dienesta pārbaudi savā iestādē un zemākās iestādēs, lai noskaidrotu faktus vai izvērtētu attiecīgo pārvaldes amatpersonu rīcību.

(2) Pārvaldes amatpersonai ir pienākums sadarboties ar amatpersonu, kura veic šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi, atbildēt uz tās jautājumiem, kā arī sniegt tai visu savā rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama attiecīgajai dienesta pārbaudei.

38.pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Amatpersona var ierosināt disciplinārlietu par jebkuru valsts pārvaldes amatpersonu, attiecībā uz kuru tā ir augstāka amatpersona.

(2) Ja attiecīgajā gadījumā disciplinārlietas ierosināšana nav tiešā šīs augstākās amatpersonas kompetencē, tad par ierosināto disciplinārlietu tā informē to valsts pārvaldes amatpersonu, kuras tiešā kompetencē ir šādas disciplinārlietas ierosināšana.

 

116.

 

 

 

 

117.

 

118.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 38. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestādes vadītājs var ierosināt disciplinārlietu par jebkuru padotībā esošu valsts pārvaldes amatpersonu.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 38. panta otro daļu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 38.pantu kā 36. pantu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersona var ierosināt disciplinārlietu par pārvaldes amatpersonu, attiecībā uz kuru tā ir augstāka amatpersona. Tā nosūta ierosināto lietu iestādes vadītājam, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi..

(2) Ja disciplinārlietas ierosināšana nav amatpersonas kompetencē, tad par ierosināmo disciplinārlietu tā informē pārvaldes amatpersonu, kuras tiešā kompetencē ir šādas disciplinārlietas ierosināšana.”

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

neatbalstīt

 

atbalstīt

36.pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Amatpersona var ierosināt disciplinārlietu par pārvaldes amatpersonu, attiecībā uz kuru tā ir augstāka amatpersona. Tā nosūta ierosināto lietu iestādes vadītājam, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(2) Ja disciplinārlietas ierosināšana nav amatpersonas kompetencē, par ierosināmo disciplinārlietu tā informē pārvaldes amatpersonu, kuras tiešā kompetencē ir šādas disciplinārlietas ierosināšana.

39.pants. Pilnvaru pārņemšanas tiesības

(1) Augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pakļautībā esošas iestādes vai valsts pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē.

(2) Izņēmuma gadījumā augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošas

iestādes vai valsts pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē. Šādā gadījumā pilnvaru pārņemšanas tiesības var īstenot, ja ir saņemta pilnvaru pārņēmējas iestādes vai valsts pārvaldes amatpersonas augstākas iestādes vai amatpersonas rakstveida piekrišana. Piekrišana nav nepieciešama, ja pilnvaru pārņemšanas tiesības izmanto Ministru kabineta loceklis.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestāde vai amatpersona var pārņemt valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes vai valsts pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Tas neattiecas uz gadījumu, kad valsts pastarpinātās pārvaldes iestāde saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu pilda valsts tiešās pārvaldes funkciju.

(4) Administratīvā procesa ietvaros šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības ir tikai tādai amatpersonai, kuras izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto tiesību pārņemt pilnvaras nav, ja:

1) administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem koleģiāla institūcija konkursa, eksāmena, atestācijas, licencēšanas un līdzīgos gadījumos izdod administratīvu aktu vai

lemj par faktisku rīcību;

2) saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem koleģiāla institūcija pieņem lēmumu par līguma slēgšanu sakarā ar darbiem, pasūtījumiem vai iepirkumiem;

3) lēmumu pieņem koleģiāla institūcija, kuras locekļi savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei attiecībā uz savu lēmumu, un institūcijas lēmums tiek pieņemts saskaņā ar likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētu procedūru, kurā tiek piemēroti tiesas procesam raksturīgi pierādīšanas principi.

(6) Ja ir izmantotas šajā pantā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības, augstāka iestāde vai amatpersona pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.

119.

 

 

 

 

 

 

120.

 

 

 

121.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 39. panta otrajā daļā vārdus “Izņēmuma gadījumā” ar vārdiem “Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos” un izslēgt no šīs daļas otro un trešo teikumu.

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt līdzšinējā 39.panta tekstā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona” (attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izņēmuma gadījumā augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē. Šādā gadījumā iestāde vai amatpersona, kas vēlas šīs tiesības īstenot, to var darīt tikai tad, ja ir saņēmusi savas augstākas iestādes vai amatpersonas rakstveida piekrišanu. Piekrišana nav nepieciešama, ja pilnvaru pārņemšanas tiesības izmanto Ministru kabineta loceklis.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Ja pastarpinātā pārvaldes iestāde pilda savā autonomā kompetencē ietilpstošu pārvaldes funkciju (5. panta otrā daļa), tiešās pārvaldes iestāde vai amatpersona var pārņemt pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Ja pastarpinātās pārvaldes iestāde pilda tiešās pārvaldes funkciju (5. panta trešā daļa), tad piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi.”

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

37.pants. Pilnvaru pārņemšanas tiesības

(1) Augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pakļautībā esošas iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē.

 

(2) Izņēmuma gadījumā augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē. Šādā gadījumā iestāde vai amatpersona, kas vēlas šīs tiesības īstenot, to var darīt tikai tad, ja ir saņēmusi savas augstākas iestādes vai amatpersonas rakstveida piekrišanu. Piekrišana nav nepieciešama, ja pilnvaru pārņemšanas tiesības izmanto Ministru kabineta loceklis.

(3)Ja pastarpinātā pārvaldes iestāde pilda savā autonomā kompetencē ietilpstošu pārvaldes funkciju (5. panta otrā daļa), tiešās pārvaldes iestāde vai amatpersona var pārņemt pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Ja pastarpinātās pārvaldes iestāde pilda tiešās pārvaldes funkciju (5. panta trešā daļa), tad piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi.

(4) Administratīvā procesa ietvaros šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības ir tādai pārvaldes amatpersonai, kuras izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto tiesību pārņemt pilnvaras nav, ja:

1) administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem koleģiāla institūcija konkursa, eksāmena, atestācijas, licencēšanas un līdzīgos gadījumos izdod administratīvu aktu vai lemj par faktisku rīcību;

2) saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem koleģiāla institūcija pieņem lēmumu par līguma slēgšanu sakarā ar iepirkumu valsts vajadzībām;

3) lēmumu pieņem koleģiāla institūcija, kuras locekļi savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei attiecībā uz savu lēmumu, un institūcijas lēmums tiek pieņemts saskaņā ar likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētu procedūru, kurā tiek piemēroti tiesas procesam raksturīgi pierādīšanas principi.

(6) Ja ir izmantotas šajā pantā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības, augstāka iestāde vai amatpersona pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.

40.pants. Daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības

(1) Daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības ietver augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības ar rakstveida rīkojumu izlemt atsevišķu lietas aspektu, nepārņemot visu lietu savā kompetencē.

(2) Ja ir izmantotas daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības, sākotnēji piekritīgā iestāde vai valsts pārvaldes amatpersona pieņem galīgo lēmumu, ievērojot augstākas iestādes vai amatpersonas rīkojumā izlemto lietas aspektu un izlemjot lietas pārējos aspektus.

(3) Ja daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības izmanto administratīvā procesa ietvaros, uz to norāda administratīvā akta pamatojumā.

 

123.

 

 

 

 

123.A

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt līdzšinējā 40. pantā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem“ pārvaldes amatpersona”.

Atbildīgā komisija

Papildināt līdzšinējo 40. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz daļēju pilnvaru pārņemšanu attiecināmi visi pilnvaru pārņemšanas nosacījumi (37.pants).”

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

38.pants. Daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības

(1) Daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības ietver augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības ar rakstveida rīkojumu izlemt atsevišķu lietas aspektu, nepārņemot visu lietu savā kompetencē.

(2) Ja ir izmantotas daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības, sākotnēji piekritīgā iestāde vai pārvaldes amatpersona pieņem galīgo lēmumu, ievērojot augstākas iestādes vai amatpersonas rīkojumā izlemto lietas aspektu un izlemjot pārējos aspektus.

(3) Ja daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības izmanto administratīvā procesa ietvaros, uz to norāda administratīvā akta pamatojumā.

(4) Uz daļēju pilnvaru pārņemšanu attiecināmi visi pilnvaru pārņemšanas nosacījumi (37.pants).

41.pants. Atbildība par pilnvaru pārņemšanu

(1) Pilnībā pārņemot padotībā esošas iestādes vai valsts pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē (39.pants), augstāka iestāde vai amatpersona vienlaikus uzņemas atbildību par pieņemto lēmumu.

(2) Augstāka iestāde vai amatpersona, kas izmantojusi daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības (40.pants), ir atbildīga par to lietas aspektu, kuru tā izlēmusi.

124.

Atbildīgā komisija

Aizstāt līdzšinējā 41. pantā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “ pārvaldes amatpersona”.

atbalstīt

39.pants. Atbildība par pilnvaru pārņemšanu

(1) Pilnībā pārņemot padotībā esošas iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē (37.pants), augstāka iestāde vai amatpersona vienlaikus uzņemas atbildību par pieņemto lēmumu.

(2) Augstāka iestāde vai amatpersona, kas izmantojusi daļējās pilnvaru pārņemšanas tiesības (38.pants), ir atbildīga par to lietas aspektu, kuru tā izlēmusi.

V nodaļa

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

125.

Atbildīgā komisija

Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā “Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana”.

 

atbalstīt

V nodaļa

Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana

42.pants. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

(1) Ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai līgumu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi var deleģēt privātpersonai.

(2) Ja likums nosaka, ka publisko tiesību juridiskā persona var deleģēt savus uzdevumus citai publisko tiesību juridiskajai personai, piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar citu likumu speciālajām tiesību normām.

 

126.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 42.pantu kā 40. pantu šādā redakcijā:

“40.pants Deleģēšanas pamatnoteikumi

(1) Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk - pilnvarotā persona) tādu pārvaldes uzdevumu, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu. Šādu pārvaldes uzdevumu var deleģēt vienīgi tad, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

(2) Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu.

(3) Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.”

 

 

 

atbalstīt

40.pants. Deleģēšanas pamatnoteikumi

(1) Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk - pilnvarotā persona) tādu pārvaldes uzdevumu, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu. Šādu pārvaldes uzdevumu var deleģēt vienīgi tad, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

(2) Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu.

(3) Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

43.pants. Deleģēšanas priekšmets

(1) Privātpersonai var deleģēt atsevišķus uzdevumus, kas veicami attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas vai konkrētas iestādes kompetencē ietilpstošo funkciju ietvaros. Nevar deleģēt publisko tiesību juridiskās personas vai konkrētas iestādes kompetencē ietilpstošās valsts pārvaldes funkcijas.

(2) Privātpersonai nevar deleģēt šādus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanu un apstiprināšanu;

2) nozares darbības koordināciju;

3) iekšējo normatīvo aktu apstiprināšanu;

4) iestāžu un amatpersonu uzraudzību;

5) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā;

6) uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos;

7) uzdevumus, kas saistīti ar kriminālvajāšanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

8) valsts budžeta sastādīšanu, valsts finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, valsts finansu resursu kontroli. Tas neattiecas uz starptautiskajiem vai ārvalstu finansu resursiem;

9) citus uzdevumus, kurus pēc savas būtības drīkst veikt tikai iestādes.

127.

 

 

 

 

 

128.

 

 

129.

 

 

 

 

 

 

 

130.

 

 

 

 

 

 

 

131.

Īpašu uzdevumu ministrs

J. Krūmiņš

Papildināt 43.panta otrās daļas 5. punktu pēc vārda “likumā” ar vārdiem “vai Ministru kabineta noteikumos”.

Īpašu uzdevumu ministrs

J. Krūmiņš

Izslēgt 43.panta otrās daļas 7. punktu.

Īpašu uzdevumu ministrs

J. Krūmiņš

Izteikt 43.panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) valsts vai pašvaldības budžeta sastādīšanu, valsts vai pašvaldības finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, valsts finansu resursu kontroli.”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 43. panta otro daļu ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

“9) licenču, atļauju, sertifikātu un citu komercdarbību atļaujošu dokumentu izsniegšanu, ja šo dokumentu izsniegšana ar likumu ir nodota valsts pārvaldes iestāžu kompetencē.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 43.pantu kā 41. pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Deleģēšanas priekšmets

(1) Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.

(2) Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanu un apstiprināšanu;

2) nozares darbības koordināciju;

3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;

4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.

(3) Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā;

2) uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos;

3) citus uzdevumus, kurus pēc savas būtības drīkst veikt tikai iestādes.

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

41.pants. Deleģēšanas priekšmets

(1) Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.

(2) Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanu un apstiprināšanu;

2) nozares darbības koordināciju;

3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;

4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli .

(3)Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā;

2) uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos;

3) citus uzdevumus, kurus pēc savas būtības drīkst veikt tikai iestādes.

44.pants. Deleģēšanas priekšnoteikumi

(1) Valsts pārvaldes uzdevumu var deleģēt vienīgi tad, ja privātpersona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

(2) Lemjot par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, kurai nav peļņas gūšanas rakstura, papildus jāapsver:

1) jautājums par sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē;

2) vai tā ir sabiedriskā labuma organizācija vai arī pārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.

(3) Privātpersonai jābūt tiesīgai un spējīgai, it īpaši ievērojot tās kvalifikāciju, pieredzi, reputāciju, finansu resursus un citu veidu nodrošinājumu, veikt attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu.

132.

 

133.

 

 

 

 

 

 

 

 

134.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 44. panta otrās daļas 2. punktu.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Privātpersonai jābūt tiesīgai un spējīgai, it īpaši ievērojot tās pieredzi, reputāciju, finansu resursus un citu veidu nodrošinājumu, kā arī fiziskās personas un juridiskās personas personāla kvalifikāciju, veikt attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 44.pantu kā 42. pantu šādā redakcijā:

“42. pants Deleģēšanas nosacījumi privātpersonai

(1) Privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.

(2) Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.”

 

 

 

 

atbalstīt

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

42. pants. Deleģēšanas nosacījumi privātpersonai

(1) Privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.

(2) Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.

45.pants. Pilnvarotās privātpersonas padotība

(1) Deleģējot privātpersonai valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, nosaka piekritīgo iestādi, kuras padotībā, veicot šo uzdevumu, atrodas pilnvarotā privātpersona.

(2) Deleģējot privātpersonai valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu ar līgumu, pilnvarotā privātpersona, veicot šo uzdevumu, atrodas tās iestādes padotībā, kura slēdz līgumu.

(3) Konkrētu padotības formu nosaka, ņemot vērā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu saturu, citus ar deleģēšanu saistītus apsvērumus, kā arī to, ka uzraudzībai jābūt pilnīgai un efektīvai.

(4) Pilnvarotā privātpersona sniedz iestādei, kuras padotībā tā atrodas, informāciju, ko iestāde prasa sakarā ar deleģētā uzdevuma izpildi.

135.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 45.pantu kā 43. pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Pilnvarotās personas padotība

(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.

(2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar līgumu attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi, pilnvarotā persona atrodas tās iestādes padotībā, kura slēdz līgumu.

(3) Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai.

(4) Konkrētu padotības formu un saturu nosaka, ņemot vērā deleģēto pārvaldes uzdevumu saturu un citus apsvērumus. Pilnvarotā persona, kurai ir deleģētas tiesības izdot administratīvos aktus, atrodas funkcionālā pakļautībā, ja arējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(5) Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Šī iestāde ir pilnvarotās personas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita iestāde.

(6) Pilnvarotā persona sniedz iestādei, kuras padotībā tā atrodas, informāciju, ko iestāde prasa sakarā ar deleģētā uzdevuma izpildi.

 

atbalstīt

43.pants. Pilnvarotās personas padotība

(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.

(2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar līgumu, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās iestādes padotībā, kura slēdz līgumu.

(3) Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai.

(4) Konkrētu padotības formu un saturu nosaka, ņemot vērā deleģēto pārvaldes uzdevumu saturu un citus apsvērumus. Pilnvarotā persona, kurai ir deleģētas tiesības izdot administratīvos aktus, atrodas funkcionālā pakļautībā, ja arējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(5) Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Šī iestāde ir pilnvarotās personas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita iestāde.

(6) Pilnvarotā persona sniedz iestādei, kuras padotībā tā atrodas, informāciju, ko iestāde prasa sakarā ar deleģētā uzdevuma izpildi.

46.pants. Pilnvarotās privātpersonas atbildība

(1) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas pilnvarotās privātpersonas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīts trešajai personai, gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, atlīdzina no valsts budžeta, bet gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar līgumu, – no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, pie kuras pieder deleģētājs, ja likums neparedz citu kārtību.

(2) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas trešajai personai rodas sakarā ar pilnvarotās privātpersonas nepienācīgu uzraudzību, gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, atlīdzina no valsts budžeta, bet gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar līgumu, – no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, pie kuras pieder deleģētājs.

(3) Pilnvarotā privātpersona regresa kārtībā atlīdzina attiecīgajai publisko tiesību juridiskajai personai šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus vai personisko kaitējumu.

(4) Pilnvarotā privātpersona atlīdzina attiecīgajai publisko tiesību juridiskajai personai mantiskos zaudējumus, kas radušies, ja pilnvarotā privātpersona neizpilda vai pienācīgi nepilda deleģēto uzdevumu.

(5) Kārtību, kādā pilnvarotā privātpersona atlīdzina attiecīgajai publisko tiesību juridiskajai personai mantiskos zaudējumus, nosaka Ministru kabinets.

 

136.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 46.pantu kā 44. pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Zaudējumu atlīdzība deleģēšanas gadījumā

(1) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas nodarīts trešajai personai, atlīdzina:

1) no valsts budžeta gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem;

2) no tās publiskās personas budžeta, pie kuras pieder deleģētājs, gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar līgumu.

(2) Pilnvarotā persona regresa kārtībā atlīdzina zaudējumus attiecīgajai publiskai personai, ja:

1) zaudējumi radušies pilnvarotās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā;

2) pilnvarotā persona neizpilda vai pienācīgi nepilda deleģēto uzdevumu.

 

 

atbalstīt

44.pants. Zaudējumu atlīdzība deleģēšanas gadījumā

(1) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas nodarīts trešajai personai, atlīdzina:

1) no valsts budžeta gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem;

2) no tās publiskās personas budžeta, pie kuras pieder deleģētājs, gadījumā, kad deleģēšana ir noteikta ar līgumu.

(2) Pilnvarotā persona regresa kārtībā atlīdzina zaudējumus attiecīgajai publiskai personai, ja:

1) zaudējumi radušies pilnvarotās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā;

2) pilnvarotā persona neizpilda vai pienācīgi nepilda deleģēto uzdevumu.

47.pants. Uzraudzības iestādes atbildība

(1) Iestāde, kas saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo vai otro daļu uzrauga pilnvaroto personu, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma izpildes tiesiskumu un pienācīgumu.

(2) Deleģēšana neierobežo trešās personas tiesības. Administratīvā akta apstrīdēšanas iestāde ir uzraudzības iestāde, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos par apstrīdēšanas iestādi nav noteikta cita iestāde.

 

137.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 47. pantu.

atbalstīt, skatīt 43. panta piekto daļu

 

48.pants. Līgumiskās deleģēšanas procedūra

(1) Par valsts tiešās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj ministrs, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets.

(2) Par valsts pastarpinātās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu lemj attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, kas šādā gadījumā informē valsts tiešās pārvaldes iestādi, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota. Ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu un pašvaldības deputātu pilnvaru laiku, deleģēšanas līgumu saskaņo ar šo valsts tiešās pārvaldes iestādi.

(3) Lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas priekšnoteikumus.

 

138.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 48. pantu kā 45. pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Līgumiskās deleģēšanas procedūra

(1) Par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministrukabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets.

(2) Par pastarpinātās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu lemj attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāns, kas informē tiešās pārvaldes iestādi, kurai attiecīgā atvasinātā publiskā persona ir padota. Ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu un pašvaldības deputātu pilnvaru laiku, deleģēšanas līgumu saskaņo ar šo tiešās pārvaldes iestādi.

(3) Lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus.

atbalstīt

45.pants. Līgumiskās deleģēšanas procedūra

(1) Par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministrukabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets.

(2) Par pastarpinātās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu lemj attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāns, kas informē tiešās pārvaldes iestādi, kurai attiecīgā atvasinātā publiskā persona ir padota. Ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu un pašvaldības deputātu pilnvaru laiku, deleģēšanas līgumu saskaņo ar šo tiešās pārvaldes iestādi.

(3) Lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus.

49.pants. Deleģēšanas līguma saturs

Deleģēšanas līgumā norāda:

1) līgumslēdzējas puses;

2) deleģēto uzdevumu, norādot, ar kuru normatīvo aktu attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē;

3) deleģētā uzdevuma izpildes termiņu un kārtību;

4) uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritērijus, bet ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums – arī sasniedzamos rezultātus;

5) savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

6) regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

7) pilnvarotās privātpersonas darbības uzraudzības kārtību;

8) līguma spēkā stāšanās kārtību.

9) līguma darbības termiņu;

10) citus būtiskus punktus.

139.

 

 

 

 

140.

 

 

 

141.

 

 

 

142.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 49. panta tekstā vārdus “līgumslēdzējas puses” ar vārdiem “līdzēji” un “pilnvarotā privātpersona” ar vārdiem “pilnvarotā persona” (attiecīgā locījumā)

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Papildināt 49.pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) līgumslēdzēju pušu atbildība”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 49.pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) līdzēju konkrēto atbildību;”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 49.panta 10. punktu šādā redakcijā:

“10) citus būtiskus līguma nosacījumus.”

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

precizētā redakcijā

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

46.pants. Deleģēšanas līguma saturs

Deleģēšanas līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) deleģēto pārvaldes uzdevumu un normatīvo aktu, ar kuru attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē;

3) deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņu un kārtību;

4) līdzēju konkrēto atbildību;

5) uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritērijus, bet, ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums – arī sasniedzamos rezultātus;

6) savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

8) pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtību;

9) līguma spēkā stāšanās kārtību;

10) līguma darbības termiņu;

11) citus būtiskus līguma nosacījumus.

 

 

 

 

50.pants. Deleģēšanas līguma izbeigšanās

(1) Deleģēšanas līgums izbeidzas, izbeidzoties termiņam, uz kādu tas noslēgts.

(2) Ja līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katra līgumslēdzēja puse var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikšanas termiņu.

(3) Līgumā var paredzēt īsāku uzteikuma termiņu, nekā paredzēts šā panta otrajā daļā.

(4) Jebkura puse var līgumu uzteikt bez uzteikšanas termiņa, ja otra puse rupji pārkāpj līguma noteikumus vai arī pastāv citi svarīgi iemesli, kas neļauj turpināt līguma attiecības.

143.

Atbildīgā komisija

Izteikt 50.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Deleģēšanas līgums izbeidzas, izbeidzoties termiņam, uz kādu tas noslēgts.

 

(2) Ja līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katrs līdzējs var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikuma termiņu.

 

(3) Līgumā var paredzēt īsāku uzteikuma termiņu, nekā paredzēts šā panta otrajā daļā.

 

(4) Līgumu var uzteikt bez uzteikšanas termiņa, ja otrs līdzējs rupji pārkāpj līguma noteikumus vai arī pastāv citi svarīgi iemesli, kas neļauj turpināt līguma attiecības.

(5) Līgumu uzsaka, ja vairs nepastāv tā noslēgšanas pamatnoteikumi (40.pants) vai speciālie deleģēšanas nosacījumi privātpersonai (42.pants).

 

atbalstīt

47.pants. Deleģēšanas līguma izbeigšanās

(1) Deleģēšanas līgums izbeidzas, izbeidzoties termiņam, uz kādu tas noslēgts.

(2) Ja līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katrs līdzējs var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikuma termiņu.

(3) Līgumā var paredzēt īsāku uzteikuma termiņu, nekā paredzēts šā panta otrajā daļā.

(4) Līgumu var uzteikt bez uzteikšanas termiņa, ja otrs līdzējs rupji pārkāpj līguma noteikumus vai arī pastāv citi svarīgi iemesli, kas neļauj turpināt līguma attiecības.

(5) Līgumu uzsaka, ja vairs nepastāv tā noslēgšanas pamatnoteikumi (40.pants) vai speciālie deleģēšanas nosacījumi privātpersonai (42.pants).

 

 

144.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu VI nodaļu un izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā “Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē”

atbalstīt,

mainīt turpmāko pantu un nodaļu numerāciju

VI nodaļa

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē

 

 

11.pants. Sabiedrības līdzdalība

(1) Šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot tos darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.

(2) Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato.

(3) Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības iesaistīšanas formas, kas nav minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(4) Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un tās formu lemj iestādes vadītājs, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

 

145.

 

 

 

146.

 

 

 

147.

 

 

 

148.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 11.pantu kā 48. pantu un panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“Sabiedrības līdzdalības veidi”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 11.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu “formas” ar vārdu “veidus” (attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Aizstāt 11.panta trešajā daļā vārdus “kas nav minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā” ar vārdiem “kas nav minēti šajā pantā”.

Atbildīgā komisija

Papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestāde (turpmāk arī – pilnvarotājs), ievērojot šīs nodaļas noteikumus, var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus.”;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

48. pants. Sabiedrības līdzdalības veidi

(1) Šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.

(2) Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato.

(3) Iestāde (turpmāk arī – pilnvarotājs), ievērojot šīs nodaļas noteikumus, var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus.

(4) Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti šajā pantā.

(5) Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un tās veidu lemj iestādes vadītājs, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

 

 

149.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“49. pants. Pilnvarošanas nosacījumi

(1) Privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu (50.pants) var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu,  ja:

1) to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos;

2)  tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un

3) to var veikt vismaz tikpat efektīvi.

(2) Uz pilnvarošanu ievērojot šīs nodaļas noteikumus attiecināmi 42.panta pirmās daļas noteikumi. Izvēloties privātpersonu, iestāde piemēro objektīvus kritērijus, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus. Slēdzot līdzdarbības līgumu, pilnvarotājs, ja nepieciešams, izvēli pamato. Pamatojums ir publiski pieejams kopā ar līguma projektu (50.panta trešā daļa).

 

 

atbalstīt

49. pants. Pilnvarošanas nosacījumi

(1) Privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu (50.pants) var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu,  ja:

1) to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos;

2)  tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un

3) to var veikt vismaz tikpat efektīvi.

(2) Uz , šīs nodaļas noteikumus attiecināmi 42.panta pirmās daļas noteikumi. Izvēloties privātpersonu, iestāde piemēro objektīvus kritērijus, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus. Slēdzot līdzdarbības līgumu, pilnvarotājs, ja nepieciešams, izvēli pamato. Pamatojums ir publiski pieejams kopā ar līguma projektu (50.panta trešā daļa).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Līdzdarbības līguma slēgšanas nosacījumi

(1) Uz līdzdarbības līgumu attiecināmi šā likuma 46.panta noteikumi.

(2) Par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu pilnvarotājs informē augstāku iestādi un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - arī augstāko iestādi (31.panta otrā daļa). 

(3) Līdzdarbības līguma projektam jābūt publiski pieejamam vismaz  10 dienas pirms parakstīšanasPar tā publisku pieejamību atbild pilnvarotājs.

(4)Ja līgums paredz piešķirt budžeta līdzekļus, uz šo līdzekļu izlietojumu un pārskatu par to attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz līgumslēdzēju iestādi.

(5) Kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, nosaka Ministru kabinets.

(6) Pastarpinātās pārvaldes iestāde līdzdarbības līgumu slēdz atvasinātas publiskās personas orgāna noteiktajos gadījumos un kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, līdzdarbības līgumu slēdz atvasinātas publiskās personas orgāns.

 

atbalstīt

50.pants. Līdzdarbības līguma slēgšanas nosacījumi

(1) Uz līdzdarbības līgumu attiecināmi šā likuma 46.panta noteikumi.

(2) Par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu pilnvarotājs informē augstāku iestādi un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - arī augstāko iestādi (31.panta otrā daļa). 

(3) Līdzdarbības līguma projektam jābūt publiski pieejamam vismaz  10 dienas pirms parakstīšanas.  Par tā publisku pieejamību atbild pilnvarotājs.

(4)Ja līgums paredz piešķirt budžeta līdzekļus, uz šo līdzekļu izlietojumu un pārskatu par to attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz līgumslēdzēju iestādi.

(5) Kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, nosaka Ministru kabinets.

(6) Pastarpinātās pārvaldes iestāde līdzdarbības līgumu slēdz atvasinātas publiskās personas orgāna noteiktajos gadījumos un kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, līdzdarbības līgumu slēdz atvasinātas publiskās personas orgāns.

 

151.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

”51. pants. Līdzdarbības līguma publiskums

Līdzdarbības līgums ir publiski pieejams. Līguma publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

atbalstīt

51. pants. Līdzdarbības līguma publiskums

 

Līdzdarbības līgums ir publiski pieejams. Līguma publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

 

152.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Pilnvarotāja atbildība

(1) Pilnvarotājs atbild par uzdevuma pienācīgu veikšanu.

(2) Pilnvarotājam gan pilnvarojuma aktā, gan turpmāk, uzraugot privātpersonas darbību, jānodrošina uzdevuma pienācīga izpilde.”

 

atbalstīt

52.pants. Pilnvarotāja atbildība

(1) Pilnvarotājs atbild par uzdevuma pienācīgu veikšanu.

(2) Pilnvarotājam gan pilnvarojuma aktā, gan turpmāk, uzraugot privātpersonas darbību, jānodrošina uzdevuma pienācīga izpilde.

 

 

153.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Zaudējumu atlīdzība pilnvarošanas gadījumā

(1) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas, pildot pārvaldes uzdevumu, nodarīts trešajai personai, atlīdzina no tās publiskās personas budžeta, pie kuras pieder pilnvarotājs.

(2) Pilnvarotā persona regresa kārtībā atlīdzina zaudējumus publiskai personai, ja zaudējumi radušies pilnvarotās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā.”

 

 

atbalstīt

53.pants. Zaudējumu atlīdzība pilnvarošanas gadījumā

(1) Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas, pildot pārvaldes uzdevumu, nodarīts trešajai personai, atlīdzina no tās publiskās personas budžeta, pie kuras pieder pilnvarotājs.

 

 

 

(2) Pilnvarotā persona regresa kārtībā atlīdzina zaudējumus publiskai personai, ja zaudējumi radušies pilnvarotās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā.

VI nodaļa

Sadarbība valsts pārvaldē

     

 

VII nodaļa

Sadarbība valsts pārvaldē

51. pants. Iestāžu sadarbības pamatnoteikumi

(1) Iestādes sadarbojas darba organizācijas jautājumos.

(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi attiecīgu priekšlikumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 54.pantā paredzētie atteikuma iemesli.

(3) Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(4) Iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi, slēdzot starpresoru līgumu (55. - 57.pants).

154.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 51.pantu šādā redakcijā:

“54. pants. Sadarbības pamatnoteikumi

(1) Iestādes, kuras nav hierarhiskās attiecībās, sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi attiecīgu priekšlikumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.

(3) Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(4) Iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos (58.-60.pants).

(5) Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61.pants).”

atbalstīt

54. pants. Sadarbības pamatnoteikumi

(1) Iestādes, kuras nav hierarhiskās attiecībās, sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi attiecīgu priekšlikumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.

(3) Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(4) Iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos (58. - 60.pants).

(5) Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61.pants).

52. pants. Iestāžu sadarbības priekšmets

(1) Iestāde var lūgt citu iestādi nodrošināt atsevišķu valsts pārvaldes amatpersonu piedalīšanos konkrētu uzdevumu veikšanā.

(2) Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var lūgt citu iestādi sniegt tās rīcībā esošo informāciju.

(3) Iestāde var lūgt citu iestādi sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē.

(4) Normatīvajos aktos var noteikt citu sadarbības priekšmetu.

155.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 52.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Iestāde var ierosināt citai iestādei nodrošināt atsevišķu pārvaldes amatpersonu piedalīšanos konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā.

(2) Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var ierosināt citai iestādei sniegt tās rīcībā esošo informāciju.

(3) Iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē.

(4) Normatīvajā aktā var noteikt citu sadarbības priekšmetu.

atbalstīt

55. pants. Iestāžu sadarbības priekšmets

(1) Iestāde var ierosināt citai iestādei nodrošināt atsevišķu pārvaldes amatpersonu piedalīšanos konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā.

(2) Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var ierosināt citai iestādei sniegt tās rīcībā esošo informāciju.

(3) Iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē.

(4) Normatīvajā aktā var noteikt citu sadarbības priekšmetu.

53. pants. Nepietiekama sadarbība

Ja iestāde uzskata, ka ierosinātās sadarbības mērķis nav sasniegts citas iestādes darbības vai bezdarbības dēļ (sadarbība nav pietiekama vai nav pienācīgi nodrošināta), tā var informēt par to attiecīgās iestādes augstāku iestādi.

54.pants. Sadarbības atteikums

(1) Iestāde var atteikt sadarbību, atteikumu rakstveidā pamatojot, ja:

1) sadarbība nav iespējams faktisku iemeslu dēļ;

2) sadarbība nav iespējams tiesisku iemelsu dēļ;

3) sadarbībā var tikt iesaistīta cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz sadarbības ierosinātājas iestādes nepieciešamību pēc šīs sadarbības.

(2) Iestāde, kas saņēmusi atteikumu sadarboties, var lūgt atteikuma sniedzējas iestādes augstāku iestādi izvērtēt atteikuma pamatotību.

 

156.

 

 

157.

Atbildīgā komisija

Mainīt vietām otrajā lasījumā pieņemto

53. un 54. pantu.

Izteikt līdzšinējā 54.panta tekstu kā 56. panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Iestāde var atteikt sadarbību, atteikumu rakstveidā pamatojot, ja:

1) sadarbība nav iespējama faktisku iemeslu dēļ;

2) sadarbība nav iespējama tiesisku iemelsu dēļ;

 

3) sadarbībā var tikt iesaistīta cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz sadarbības ierosinātājas iestādes nepieciešamību pēc šīs sadarbības.

(2) Iestāde, kas saņēmusi atteikumu sadarboties, var aicināt atteikuma sniedzējas iestādes augstāku iestādi izvērtēt atteikuma pamatotību.”

 

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

 

 

56.pants. Sadarbības atteikums

(1) Iestāde var atteikt sadarbību, atteikumu rakstveidā pamatojot, ja:

1) sadarbība nav iespējama faktisku iemeslu dēļ;

2) sadarbība nav iespējama tiesisku iemeslu dēļ;

3) sadarbībā var tikt iesaistīta cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz sadarbības ierosinātājas iestādes nepieciešamību pēc šīs sadarbības.

(2) Iestāde, kas saņēmusi atteikumu sadarboties, var aicināt atteikuma sniedzējas iestādes augstāku iestādi izvērtēt atteikuma pamatotību.

 

 

 

 

 

158.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 53.panta tekstu kā 57. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja iestāde uzskata, ka ierosinātās sadarbības mērķis nav sasniegts otras iestādes darbības vai bezdarbības dēļ (sadarbība nav pietiekama vai nav pienācīgi nodrošināta), tā var informēt par to otras iestādes augstāku iestādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

57. pants. Nepietiekama sadarbība

Ja iestāde uzskata, ka ierosinātās sadarbības mērķis nav sasniegts otras iestādes darbības vai bezdarbības dēļ (sadarbība nav pietiekama vai nav pienācīgi nodrošināta), tā var informēt par to otras iestādes augstāku iestādi.

55.pants. Starpresoru līgums

(1) Lai nodrošinātu pastāvīgu sadarbību, iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem), ja nepieciešams, var slēgt starpresoru līgumu par šā likuma 52.pantā minētajiem sadarbības priekšmetiem.

(2) Starpresoru līgumu iestādes var slēgt neatkarīgi no tā, vai tās pieder pie vienas vai dažādām publisko tiesību juridiskajām personām.

(3) Ar starpresoru līgumu nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci.

(4) Starpresoru līgums nav saistošs attiecīgo iestāžu augstākām iestādēm. Tas neierobežo augstāku iestāžu hierarhiskās tiesības.

159.

 

160.

 

 

 

161.

 

 

 

 

 

162.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 55.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestāžu sadarbības līgums”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 55.panta pirmajā daļā vārdus iekavās.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 55.panta pirmajā daļā vārdu “starpresoru” ar vārdiem ”iestāžu sadarbības” un panta tekstā vārdus “starpresoru līgums” ar vārdiem ”sadarbības līgums”(attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 55.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Starpresoru vienošanās

(1) Lai nodrošinātu pastāvīgu sadarbību, iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem) rakstveidā var slēgt starpresoru vienošanos.

(2) Starpresoru vienošanos iestādes var slēgt arī tad, ja tās pieder pie vienas publiskas personas vai dažādām publiskām personām.

(3) Ar starpresoru vienošanos nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci.

(4) Starpresoru vienošanās nav saistoša attiecīgo iestāžu augstākām iestādēm. Tā neierobežo augstāku iestāžu hierarhiskās tiesības.

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

58.pants. Starpresoru vienošanās

(1) Lai nodrošinātu pastāvīgu sadarbību, iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem), rakstveidā var slēgt starpresoru vienošanos.

(2) Starpresoru vienošanos iestādes var slēgt arī tad, ja tās pieder pie vienas publiskas personas vai dažādām publiskām personām.

(3) Ar starpresoru vienošanos nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci.

(4) Starpresoru vienošanās nav saistoša attiecīgo iestāžu augstākām iestādēm. Tā neierobežo augstāku iestāžu hierarhiskās tiesības.

56.pants. Starpresoru līguma spēkā stāšanās un izpilde

(1) Pirms starpresoru līguma parakstīšanas iestāde saskaņo līguma projektu ar augstāku iestādi. Ja augstāka iestāde mēneša laikā rakstveidā neatbild, starpresoru līgums uzskatāms par saskaņotu.

(2) Ja starpresoru līgums netiek pienācīgi pildīts, iestāde par to informē tās iestādes augstāku iestādi, kura līgumu nepilda.

(3) Iestāde nevar prasīt no otras iestādes starpresoru līguma izpildi, ja līguma nepildīšana ir augstākas iestādes rīcības sekas.

(4) Par starpresoru līguma nepildīšanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību nevar celt prasību tiesā.

163.

 

 

 

164.

 

 

 

 

 

 

165.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 56.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestāžu sadarbības līguma spēkā stāšanās un izpilde”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 56.panta pirmajā daļā vārdu “starpresoru” ar vārdiem ”iestāžu sadarbības” un panta tekstā vārdus “starpresoru līgums” ar vārdiem ”sadarbības līgums”(attiecīgā locījumā).

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 56.pantu šādā redakcijā

“59.pants. Starpresoru vienošanās saskaņošana un izpilde

(1) Pirms starpresoru vienošanās parakstīšanas iestāde saskaņo projektu ar augstāku iestādi. Ja augstāka iestāde mēneša laikā no projekta nosūtīānas dienas rakstveidā neatbild, vienošanās uzskatāma par saskaņotu.

(2) Ja starpresoru vienošanās netiek pienācīgi pildīta, iestāde par to informē tās iestādes augstāku iestādi, kura vienošanos nepilda.

(3) Iestāde nevar prasīt no otras iestādes starpresoru vienošanās izpildi, ja tās nepildīšana ir augstākas iestādes rīcības sekas.

(4) Par starpresoru vienošanās nepildīšanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību nevar celt prasību tiesā.”

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

59.pants. Starpresoru vienošanās saskaņošana un izpilde

(1) Pirms starpresoru vienošanās parakstīšanas iestāde saskaņo projektu ar augstāku iestādi. Ja augstāka iestāde mēneša laikā no projekta nosūtīšanas dienas rakstveidā neatbild, vienošanās uzskatāma par saskaņotu.

(2) Ja starpresoru vienošanās netiek pienācīgi pildīta, iestāde par to informē tās iestādes augstāku iestādi, kura vienošanos nepilda.

(3) Iestāde nevar prasīt no otras iestādes starpresoru vienošanās izpildi, ja tās nepildīšana ir augstākas iestādes rīcības sekas.

(4) Par starpresoru vienošanās nepildīšanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību nevar celt prasību tiesā.

57.pants. Starpresoru līguma izbeigšanās

Starpresoru līgums izbeidzas, ja:

1) izbeidzas termiņš, uz kuru tas noslēgts;

2) vismaz viena no līgumslēdzējām iestādēm beidz pastāvēt vai tiek reorganizēta;

3) viena līgumslēdzēja iestāde to uzsaka, ievērojot triju mēnešu uzteikuma termiņu;

4) viena līgumslēdzēja iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde vai tās augstāka iestāde par to nekavējoties informē otru līgumslēdzēju iestādi.

166

 

 

 

167.

 

 

168.

 

 

 

 

169.

 

 

 

170.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 57.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestāžu sadarbības līguma izbeigšanās”.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 57. panta ievaddaļā vārdu “starpresoru” ar vārdiem ”iestāžu sadarbības”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 57. panta 2.,3.un 4. punktā vārdus “vismaz viena un “viena” ar vārdiem “kāda no”, saskaņojot turpmāko tekstu attiecīgajā locījumā.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 57. panta 4. punktā vārdus “otru līgumslēdzēju iestādi” ar vārdiem “citas līgumslēdzējas iestādes”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 57.pantu šādā redakcijā:

“60.pants. Starpresoru vienošanās izbeigšanās

Starpresoru vienošanās izbeidzas, ja:

1) izbeidzas termiņš, uz kuru tā noslēgta;

2) vismaz viena no 76iestādēm beidz pastāvēt vai to reorganizē;

3) viena iestāde to uzsaka;

4) viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde vai tās augstāka iestāde par to nekavējoties informē otru līdzēju iestādi.”

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

60.pants. Starpresoru vienošanās izbeigšanās

Starpresoru vienošanās izbeidzas, ja:

1) izbeidzas termiņš, uz kuru tā noslēgta;

2) vismaz viena no iestādēm beidz pastāvēt vai to reorganizē;

3) viena iestāde to uzsaka;

4) viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde vai tās augstāka iestāde par to nekavējoties informē otru līdzēju iestādi.

58.pants. Publisko tiesību juridisko personu sadarbības līgums

(1) Publisko tiesību juridiskās personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līgumslēdzējas publisko tiesību juridiskās personas kompetencē ietilpstošu uzdevumu efektīvāku veikšanu. Uz sadarbības līgumu neattiecas šā likuma 55.pantā paredzētie ierobežojumi.

(2) Publisko tiesību juridisko personu sadarbības līgumu slēdz attiecīgo publisko tiesību juridisko personu orgāni vai to ar normatīvo aktu pilnvarotas iestādes.

(3) Ar sadarbības līgumu nevar deleģēt vai mainīt atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām normatīvajos aktos noteikto kompetenci. Ar sadarbības līgumu nevar skart hierarhiskās attiecības starp dažādām publisko tiesību juridiskajām personām un to iestādēm.

(4) Atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona informē par sadarbības līgumu valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras pārraudzībā ir attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona.

(5) Par sadarbības līguma nepildīšanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību nevar celt prasību

tiesā, ja tas nav īpaši atrunāts līgumā.

(6) Ja sadarbības līguma priekšmets ir jautājums, kas ietilpst atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas kompetencē (5.panta otrā daļa), tad sadarbības līgumā var paredzēt līgumstrīda izšķiršanu tiesā. Citos gadījumos nevar celt prasību tiesā.

171.

 

 

172.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 58. panta sesto daļu, jo tā faktiski dublē 58. panta piekto daļu.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 58.pantu šādā redakcijā:

“61.pants. Sadarbības līgums

(1) Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas - publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu.

(2) Sadarbības līgumu publiskas personas vārdā slēdz tās orgāns vai piekritīga iestāde.

(3) Ar sadarbības līgumu nevar deleģēt vai mainīt atvasinātām publiskām personām normatīvajos aktos noteikto kompetenci. Ar sadarbības līgumu nevar skart hierarhiskās attiecības starp dažādām publiskām personām un to iestādēm.

(4) Atvasināta publiskā persona informē par sadarbības līgumu tiešās pārvaldes iestādi, kuras padotībā ir attiecīgā publiskā persona.

(5) Ja sadarbības līguma priekšmets ir pārvaldes uzdevums, kas ietilpst atvasinātas publiskas personas autonomā kompetencē (5.panta otrā daļa), tad sadarbības līgumā var paredzēt līgumstrīda izšķiršanu tiesā. Ja tas nav paredzēts līgumā vai normatīvajā aktā noteikts citādi, līdzēji nevar celt prasību tiesā.”

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

61.pants. Sadarbības līgums

(1) Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas - publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu.

(2) Sadarbības līgumu publiskas personas vārdā slēdz tās orgāns vai piekritīga iestāde.

 

(3) Ar sadarbības līgumu nevar deleģēt vai mainīt atvasinātām publiskām personām normatīajos aktos noteikto kompetenci. Ar sadarbības līgumu nevar skart hierarhiskās attiecības starp dažādām publiskām personām un to iestādēm.

(4) Atvasināta publiskā persona informē par sadarbības līgumu tiešās pārvaldes iestādi, kuras padotībā ir attiecīgā publiskā persona.

(5) Ja sadarbības līguma priekšmets ir pārvaldes uzdevums, kas ietilpst atvasinātas publiskas personas autonomā kompetencē (5.panta otrā daļa), tad sadarbības līgumā var paredzēt līgumstrīda izšķiršanu tiesā. Ja tas nav paredzēts līgumā vai normatīvajā aktā noteikts citādi, līdzēji nevar celt prasību tiesā.

VII nodaļa

Pārvaldes lēmuma pārbaude un atbildība par pārvaldes lēmumu

     

VIII nodaļa

Pārvaldes lēmuma pārbaude un atbildība par pārvaldes lēmumu

59.pants. Pārvaldes lēmuma pārbaudes pamatnoteikumi

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rakstveida pārvaldes lēmumiem, izņemot steidzamus lēmumus un lēmumus, kas vērsti uz darba procesa virzību (starplēmumi).

(2) Pārvaldes lēmuma pārbaude ietver lēmuma lietderības un tiesiskuma pārbaudi.

(3) Pārvaldes lēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārbauda gan pirms tā pieņemšanas (iepriekšēja pārbaude), gan pēc tā pieņemšanas (pēcpārbaude).

(4) Šīs nodaļas noteikumi attiecībā uz pārvaldes lēmuma pārbaudes kārtību piemērojami, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

173.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 59.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rakstveida pārvaldes lēmumiem, izņemot steidzamus pārvaldes lēmumus.”

 

 

atbalstīt

62.pants. Pārvaldes lēmuma pārbaudes pamatnoteikumi

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rakstveida pārvaldes lēmumiem, izņemot steidzamus pārvaldes lēmumus.

(2) Pārvaldes lēmuma pārbaude ietver lēmuma lietderības un tiesiskuma pārbaudi.

(3) Pārvaldes lēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārbauda gan pirms tā pieņemšanas (iepriekšēja pārbaude), gan pēc tā pieņemšanas (pēcpārbaude).

(4) Šīs nodaļas noteikumi attiecībā uz pārvaldes lēmuma pārbaudes kārtību piemērojami, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

60.pants. Pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude

Pārbaudot pārvaldes lēmuma lietderību, izvērtē tā nepieciešamību un piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai. Administratīvā akta lietderības apsvērumus nosaka Administratīvā procesa likums.

 

174.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Atsauces 60. un 64. pantā uz Administratīvā procesa likumu būtu vēlams precizēt, norādot konkrētus pantus.

 

neatbalstīt

63.pants. Pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude

Pārbaudot pārvaldes lēmuma lietderību, izvērtē tā nepieciešamību un piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai. Administratīvā akta lietderības apsvērumus nosaka Administratīvā procesa likums.

61.pants. Pārvaldes lēmuma tiesiskuma pārbaude

Pārbaudot pārvaldes lēmuma tiesiskumu:

1) izvērtē tā atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;

2) ja nepieciešams, izvērtē tā atbilstību iekšējiem normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principiem;

3) tiesību normu savstarpējas pretrunas gadījumā nosaka piemērojamo tiesību normu;

4) ja attiecībā uz tā pieņemšanu piešķirta rīcības brīvība, nosaka, ciktāl tā attiecināma uz konkrēto pārvaldes lēmumu;

5) ja attiecībā uz tā saturu piešķirta izvēles brīvība, nosaka lēmuma satura izvēles ietvarus.

     

64.pants. Pārvaldes lēmuma tiesiskuma pārbaude

Pārbaudot pārvaldes lēmuma tiesiskumu:

1) izvērtē tā atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;

2) ja nepieciešams, izvērtē tā atbilstību iekšējiem normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principiem;

3) tiesību normu savstarpējas pretrunas gadījumā nosaka piemērojamo tiesību normu;

4) ja attiecībā uz tā pieņemšanu piešķirta rīcības brīvība, nosaka, ciktāl tā attiecināma uz konkrēto pārvaldes lēmumu;

5) ja attiecībā uz tā saturu piešķirta izvēles brīvība, nosaka lēmuma satura izvēles ietvarus.

 

 

62.pants. Pārvaldes lēmuma lietderīguma iepriekšēja pārbaude

Pārvaldes lēmuma pieņēmējs iepazīstina ar lēmuma projektu augstāku valsts pārvaldes amatpersonu attiecīgajā iestādē. Attiecīgā valsts pārvaldes amatpersona izvērtē pārvaldes lēmuma lietderīgumu.

 

175.

 

176.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 62.pantu.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 62.pantā vārdus “valsts pārvaldes” ar vārdu “pārvaldes” un “lietderīguma” ar vārdu “lietderības”.

 

neatbalstīt

 

atbalstīt

65. Pārvaldes lēmuma lietderības iepriekšēja pārbaude

Pārvaldes lēmuma pieņēmējs iepazīstina ar lēmuma projektu augstāku pārvaldes amatpersonu attiecīgajā iestādē. Šī pārvaldes amatpersona izvērtē pārvaldes lēmuma lietderību.

63.pants. Pārvaldes lēmuma tiesiskuma iepriekšēja pārbaude

(1) Pārvaldes lēmuma tiesiskuma ie priekšēja pārbaude ir obligāta. Šādu pārbaudi veic arī tad, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikta īpaša pārbaudes kārtība.

(2) Pārvaldes lēmuma tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi veic gan tā pieņēmējs (pamatpārbaude), gan īpaša iestādes struktūrvienība vai amatpersona (papildpārbaude).

(3) Ja papildpārbaudē konstatē, ka pārvaldes lēmuma projekts ir tiesisks, attiecīgā valsts pārvaldes amatpersona to vizē. Ja papildpārbaudē konstatē, ka pārvaldes lēmuma projekts neatbilst tiesību normām, to nevizē. Šādā gadījumā papildpārbaudes veicējs rakstveidā min savus iebildumus, norādot prasības, kādām jāatbilst tiesiskam lēmumam.

(4) Ja pārvaldes lēmumu pieņem, neievērojot papildpārbaudē norādītos iebildumus, tā pieņēmējs rakstveidā motivē savus apsvērumus.

(5) Papildpārbaude nav nepieciešama likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.

 

 

 

 

177.

 

 

 

 

 

178.

 

 

 

 

179.

Atbildīgā komisija

Aizstāt līdzšinējā 63.panta pirmajā daļā vārdus “iepriekšēja pārbaude” ar vārdu “pamatpārbaude” un izteikt panta pirmo daļu kā 65. panta otro daļu , bet otro daļu

kā pirmo daļu.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 63.panta trešajā daļā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona”.

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 63.panta piekto daļu

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

66.pants. Pārvaldes lēmuma tiesiskuma iepriekšēja pārbaude

(1) Pārvaldes lēmuma tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi veic gan tā pieņēmējs (pamatpārbaude), gan īpaša iestādes struktūrvienība vai amatpersona (papildpārbaude).

(2) Pārvaldes lēmuma tiesiskuma pamatpārbaude ir obligāta. Šādu pārbaudi veic arī tad, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikta īpaša pārbaudes kārtība.

(3) Ja papildpārbaudē konstatē, ka pārvaldes lēmuma projekts ir tiesisks, attiecīgā pārvaldes amatpersona to vizē. Ja papildpārbaudē konstatē, ka pārvaldes lēmuma projekts neatbilst tiesību normām, to nevizē. Šādā gadījumā papildpārbaudes veicējs rakstveidā min savus iebildumus, norādot prasības, kādām jāatbilst tiesiskam pārvaldes lēmumam.

(4) Ja pārvaldes lēmumu pieņem, neievērojot papildpārbaudē norādītos iebildumus, tā pieņēmējs rakstveidā motivē savus apsvērumus.

64.pants. Pārvaldes lēmuma pēcpārbaude

(1) Pārvaldes lēmuma pēcpārbaudi veic, ievērojot konkrēto padotības formu (7.panta trešā un ceturtā daļa).

(2) Administratīvā akta un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un atcelšanas kārtību un principus nosaka Administratīvā procesa likums.

(3) Iestādes reglamentā vai citā iekšējā normatīvajā aktā noteikta valsts pārvaldes amatpersona veic pārvaldes lēmuma incidentālo, nejaušo pēcpārbaudi un regulāro pēcpārbaudi.

 

(4) Vienas iestādes ietvaros augstāka valsts pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu lēmumu. Normatīvajā aktā var būt noteikta cita amatpersona vai institūcija, kas veic pārvaldes lēmuma pārbaudi.

(5) Pārvaldes lēmuma tiesiskuma un lietderības pēcpārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

180.

 

 

 

 

 

181.

 

 

 

182.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 64. panta trešajā daļā vārdu “reglamentā” ar vārdu “nolikumā” un vārdu “nejaušo” ar vārdiem “vai izlases”, saskaņojot turpmāko tekstu attiecīgajā locījumā.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 64. panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ievērojot 39. panta piektajā daļā noteiktos principus”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 64.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestādes reglamentā vai citā iekšējā normatīvajā aktā noteikta pārvaldes amatpersona veic pārvaldes lēmuma incidentālo (par konkrēto gadījumu) nejaušo pēcpārbaudi un regulāro pēcpārbaudi.

(4) Augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu.”

Atbildīgā komisija

Izslēgt 64.panta piekto daļu.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

67.pants. Pārvaldes lēmuma pēcpārbaude

(1) Pārvaldes lēmuma pēcpārbaudi veic, ievērojot konkrēto padotības formu (7.panta ceturtā un piektā daļa).

(2) Administratīvā akta un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un atcelšanas kārtību un principus nosaka Administratīvā procesa likums.

(3) Iestādes reglamentā vai citā iekšējā normatīvajā aktā noteikta pārvaldes amatpersona veic pārvaldes lēmuma incidentālo (par konkrēto gadījumu) nejaušo pēcpārbaudi un regulāro pēcpārbaudi.

(4) Augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu.

 

65.pants. Atbildība par pārvaldes lēmumu

(1) Par pārvaldes lēmuma lietderīgumu un tiesiskumu atbild tā pieņēmējs.

(2) Valsts pārvaldes amatpersona, kas veic pārvaldes lēmuma projekta tiesiskuma papildpārbaudi, ir atbildīga par savu vērtējumu. Ja papildpārbaudē konstatēts, ka pārvaldes lēmuma projekts ir prettiesisks, bet lēmums pieņemts, neievērojot norādītos iebildumus, attiecīgā valsts pārvaldes amatpersona par pārvaldes lēmuma prettiesiskumu attiecībā uz norādītajām pretrunām nav atbildīga.

 

184.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 65.panta otrajā daļā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona”.

 

atbalstīt

68.pants. Atbildība par pārvaldes lēmumu

(1) Par pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tā pieņēmējs.

(2) Pārvaldes amatpersona, kas veic pārvaldes lēmuma projekta tiesiskuma papildpārbaudi, ir atbildīga par savu vērtējumu. Ja papildpārbaudē konstatēts, ka pārvaldes lēmuma projekts ir prettiesisks, bet pārvaldes lēmums pieņemts, neievērojot norādītos iebildumus, šī pārvaldes amatpersona par pārvaldes lēmuma prettiesiskumu attiecībā uz norādītajām pretrunām nav atbildīga.

66.pants. Koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma iepriekšēja pārbaude

(1) Koleģiālas institūcijas (komisija, padome u.c.) pārvaldes lēmuma tiesiskuma papildpārbaudi veic valsts pārvaldes amatpersona, kura saskaņā ar normatīvo aktu ir atbildīga par tiesiskuma pārbaudi.

(2) Ja valsts pārvaldes amatpersona atzīst, ka attiecīgais pārvaldes lēmuma projekts ir tiesisks, tā to vizē. Ja valsts pārvaldes amatpersonai ir iebildumi sakarā ar attiecīgā pārvaldes lēmuma projekta tiesiskumu, tā rakstveidā motivē savus iebildumus, norādot prasības, kādām jāatbilst tiesiskam lēmumam.

(3) Ja koleģiāla institūcija pieņem pārvaldes lēmumu, neievērojot papildpārbaudē norādītos iebildumus, katrs koleģiālās institūcijas loceklis izsaka savus apsvērumus par attiecīgā lēmuma tiesiskumu, un šie apsvērumi tiek fiksēti koleģiālās institūcijas lēmuma pieņemšanas protokolā.

(4) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgānam likumā var noteikt citu pārvaldes lēmuma tiesiskuma nodrošināšanas kārtību.

185.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 66.panta otrajā daļā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 65.panta ceturtajā daļā vārdus “publisko tiesību juridiskās personas” ar vārdiem “publiskās personas”

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

69.pants. Koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma iepriekšēja pārbaude

(1) Koleģiālas institūcijas (komisija, padome u.c.) pārvaldes lēmuma tiesiskuma papildpārbaudi veic pārvaldes amatpersona, kura saskaņā ar normatīvo aktu ir atbildīga par tiesiskuma pārbaudi.

(2) Ja pārvaldes amatpersona atzīst, ka attiecīgais pārvaldes lēmuma projekts ir tiesisks, tā vizē to. Ja pārvaldes amatpersonai ir iebildumi attiecībā uz šā pārvaldes lēmuma projekta tiesiskumu, tā rakstveidā motivē savus

iebildumus, norādot prasības, kādām jāatbilst tiesiskam pārvaldes lēmumam.

(3) Ja koleģiāla institūcija pieņem pārvaldes lēmumu, neievērojot papildpārbaudē norādītos iebildumus, katrs koleģiālās institūcijas loceklis izsaka savus apsvērumus par attiecīgā pārvaldes lēmuma tiesiskumu un šie apsvērumi tiek fiksēti koleģiālās institūcijas pārvaldes lēmuma pieņemšanas protokolā.

(4) Atvasinātas publiskas personas orgānam likumā var noteikt citu pārvaldes lēmuma tiesiskuma nodrošināšanas kārtību.

 

67.pants. Atbildība par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmumu

(1) Par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds nav lēmuma pieņemšanas protokolā īpaši pieprasījis fiksēt savus iebildumus.

 

 

 

 

 

(2) Valsts pārvaldes amatpersona, kas veic pārvaldes lēmuma projekta tiesiskuma papildpārbaudi, ir atbildīga par savu vērtējumu. Ja papildpārbaudē konstatēts, ka pārvaldes lēmuma projekts ir prettiesisks, bet lēmums pieņemts, neievērojot norādītos iebildumus, attiecīgā valsts pārvaldes amatpersona par pārvaldes lēmuma prettiesiskumu attiecībā uz norādītajām pretrunām nav atbildīga.

(3) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgānam likumā var noteikt atšķirīgus atbildības principus, izņemot gadījumu, kad tas izdod administratīvo aktu.

 

187.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

188.

 

 

 

 

 

 

189.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 67.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.”

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 67.panta otrajā daļā vārdus “valsts pārvaldes amatpersona” ar vārdiem “pārvaldes amatpersona” un papildināt otro teikumu pēc vārdiem ”pārvaldes amatpersona” ar vārdiem ”kas veikusi papildpārbaudi” .

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 67.panta (3) daļā vārdus “publisko tiesību juridiskās personas” ar vārdiem “publiskas personas”

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

70.pants. Atbildība par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmumu

(1) Par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.

 

 

 

 

(2) Pārvaldes amatpersona, kas veic pārvaldes lēmuma projekta tiesiskuma papildpārbaudi, ir atbildīga par savu vērtējumu. Ja papildpārbaudē konstatēts, ka pārvaldes lēmuma projekts ir prettiesisks, bet pārvaldes lēmums pieņemts, neievērojot norādītos iebildumus, pārvaldes amatpersona, kas veikusi papildpārbaudi, par pārvaldes lēmuma prettiesiskumu attiecībā uz norādītajām pretrunām nav atbildīga.

(3) Atvasinātas publiskas personas orgānam likumā var noteikt atšķirīgus atbildības principus, izņemot gadījumu, kad tas izdod administratīvo aktu.

 

68.pants. Atbildības veidi

(1) Amatpersona likumā noteiktajos gadījumos par pārvaldes lēmumu ir atbildīga civiltiesiski, krimināltiesiski, administratīvi, bet normatīvajos aktos noteiktos gadījumos – arī disciplināri.

(2) Politiskajām amatpersonām nepiemēro disciplināratbildību.

 

   

 

71.pants. Atbildības veidi

(1) Amatpersona likumā noteiktajos gadījumos par pārvaldes lēmumu ir atbildīga civiltiesiski, krimināltiesiski, administratīvi, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī disciplināri.

(2)Politiskajām amatpersonām nepiemēro disciplināratbildību.

VIII nodaļa

Iekšējie normatīvie akti

     

IX nodaļa

Iekšējie normatīvie akti

69.pants. Iekšējo normatīvo aktu pamatnoteikumi

(1) Publisko tiesību juridiskās personas orgāns, iestāde un Ministru kabineta loceklis pēc savas iniciatīvas vai uz normatīvā akta pamata savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus, lai reglamentētu jautājumus, kas attiecas uz tā vai tam padoto valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību.

(2) Iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem), attiecībā uz kuru tas izdots.

(3) Privātpersonai iekšējais normatīvais akts nav saistošs.

(4) Iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

190.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 69.pantu kā 72. pantu šādā redakcijā:

71.pants

“(1) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus:

1) uz normatīvā akta pamata;

2) pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā neminēta amatpersona izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata.

(3) Iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

(4) Iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots.”

 

atbalstīt

72.pants. Iekšējo normatīvo aktu pamatnoteikumi

(1) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus:

1) uz normatīvā akta pamata;

2) pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā neminēta amatpersona izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata.

(3) Iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

(4) Iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots.

70.pants. Iekšējo normatīvo aktu veidi

(1) Iestāde savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus par:

1) savu uzbūvi un darba organizāciju (iestādes reglaments);

2) savas struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (struktūrvienības reglaments);

3) ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija);

4) tai normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos (ieteikumi). Iestāde no šiem ieteikumiem var atkāpties atsevišķos gadījumos, to īpaši pamatojot.

5) uzvedības noteikumiem šajā iestādē attiecībā uz personām (kārtība);

6) pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, valsts pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību.

(2) Iekšējo normatīvo aktu izdošanas kompetenci, saturiskos noteikumus, spēkā stāšanos un spēkā esamību nosaka to saturs, nevis nosaukums.

191.

 

 

192.

 

193.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 70. un 72. pantā vārdu “reglaments” ar vārdu “nolikums”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 70. panta otro daļu.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 70. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus par:

1) iestādes uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments);

2) struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (reglaments);

3) ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija);

4) normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos (ieteikumi). No šiem ieteikumiem atsevišķos gadījumos var atkāpties, to īpaši pamatojot;

5) uzvedības noteikumiem iestādē;

6) pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību.

atbalstīt

daļēji

 

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

73.pants. Iekšējo normatīvo aktu veidi

(1) Publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus par:

1) iestādes uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments);

2) struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (reglaments);

3) ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija);

4) normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos (ieteikumi). No šiem ieteikumiem atsevišķos gadījumos var atkāpties, to īpaši pamatojot;

5) uzvedības noteikumiem iestādē;

6) pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību.

(2) Iekšējo normatīvo aktu izdošanas kompetenci, saturiskos noteikumus, spēkā stāšanos un spēkā esamību nosaka to saturs, nevis nosaukums.

71.pants. Iekšējo normatīvo aktu izdošana

(1) Iestādes reglamentu izdod iestādes vadītājs. Pirms reglamenta izdošanas to saskaņo ar augstāku iestādi. Ministru kabineta loceklim tieši padotas iestādes reglamentu saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.

(2) Instrukciju un ieteikumus izdod Ministru kabineta loceklis vai iestādes vadītājs. Ja instrukciju vai ieteikumus izdod iestādes vadītājs, tad pirms izdošanas to projektus saskaņo ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju. Ja ieteikumus izdod Ministru kabineta loceklim tieši padotas iestādes vadītājs, tad tos saskaņo arī ar attiecīgo Ministru kabineta locekli. Ja instrukciju vai ieteikumus izdod Ministru kabineta loceklis, tad pirms izdošanas to projektus savlaicīgi nosūta Tieslietu ministrijai, kura sniedz atzinumu par tiem.

(3) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgāna instrukciju un ieteikumus pirms to izdošanas saskaņo ar augstāku iestādi, Tieslietu ministriju vai citu Ministru kabineta noteiktu iestādi.

(4) Citus šā likuma 69.pantā minētos iekšējos normatīvos aktus iestāde pirms to izdošanas saskaņo ar augstāku iestādi vai amatpersonu, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

 

 

(5) Instrukcija vai ieteikumi, ko izdod iestādes vadītājs, uzskatāmi par saskaņotiem tikai tad, ja augstāka iestāde un Tieslietu ministrija motivētā lēmumā divu mēnešu laikā pēc to projekta saņemšanas rakstveidā apstiprina to tiesiskumu un lietderību. Citos gadījumos iekšējā normatīvā akta projekts šajā pantā noteiktajos gadījumos uzskatāms par saskaņotu, ja attiecīgā iestāde vai amatpersona mēneša laikā pēc projekta saņemšanas nav rakstveidā atbildējusi.

194.

 

 

 

195.

 

 

 

196.

 

 

 

197.

 

 

 

198.

 

 

199.

 

200.

 

 

201.

 

202.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 71. panta otrajā daļā vārdus “un Tieslietu ministriju” un izslēgt daļas pēdējo teikumu.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 71. panta otrajā daļā vārdus “un Tieslietu ministriju” un izslēgt otrās daļas ceturto teikumu.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 71. panta trešajā daļā vārdus

“Tieslietu ministriju vai citu Ministru kabineta noteiktu iestādi.”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 71. panta trešajā daļā vārdus

“Tieslietu ministriju vai citu Ministru kabineta noteiktu iestādi.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Aizstāt 71. panta ceturtajā daļā skaitli “69” ar skaitli ”70”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 71. panta piekto daļu.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 71. panta piektajā daļā vārdus

“un Tieslietu ministrija”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 71.pantu kā 74., 75. un 76. pantu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 74.pantu šādā redakcijā:

“73.pants. Ministru kabineta un Ministru kabineta locekļa kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Par Ministru kabineta locekļa instrukcijas vai ieteikumu projektu tiek informēta Tieslietu ministrija, kas normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu.”

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt daļēji, skatīt 74.pantu

neatbalstīt

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.pants. Ministru kabineta un Ministru kabineta locekļa kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Par Ministru kabineta locekļa instrukcijas vai ieteikumu projektu tiek informēta Tieslietu ministrija, kas normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu.

 

203.

Atbildīgā komisija

Izteikt 75. pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja un struktūrvienības vadītāja kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

(1) Tiešās pārvaldes iestādes reglamentu izdod tās vadītājs. Reglamenta projektu saskaņo ar augstāku iestādi vai Ministru kabineta locekli, ja iestāde viņam padota tieši.

(2) Struktūrvienības reglamentu pēc saskaņošanas ar iestādes vadītāju atbilstoši iestādes nolikumam un reglamentam izdod struktūrvienības vadītājs.

(3) Instrukciju un ieteikumus iestādes vadītājs izdod, ja nav augstākas amatpersonas izdotas instrukcijas vai tā nav pietiekama. Instrukcijas vai ieteikumu

projektu saskaņo ar Tieslietu ministriju un augstāku iestādi, bet, ja tādas nav, – ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.

(4) Citus šā likuma 73.pantā minētos iekšējos normatīvos aktus amatpersona pirms to izdošanas saskaņo ar augstāku amatpersonu, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Projekts uzskatāms par saskaņotu arī tad, ja mēneša laikā pēc projekta nosūtīšanas nav saņemti rakstveida iebildumi.”

atbalstīt

75.pants. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja un struktūrvienības vadītāja kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

(1) Tiešās pārvaldes iestādes reglamentu izdod tās vadītājs. Reglamenta projektu saskaņo ar augstāku iestādi vai Ministru kabineta locekli, ja iestāde viņam padota tieši.

(2) Struktūrvienības reglamentu pēc saskaņošanas ar iestādes vadītāju atbilstoši iestādes nolikumam un reglamentam izdod struktūrvienības vadītājs.

 

 

(3) Instrukciju un ieteikumus iestādes vadītājs izdod, ja nav augstākas amatpersonas izdotas instrukcijas vai tā nav pietiekama. Instrukcijas vai ieteikumu projektu saskaņo ar Tieslietu ministriju un augstāku iestādi, bet, ja tādas nav, – ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.

(4) Citus šā likuma 73.pantā minētos iekšējos normatīvos aktus amatpersona pirms to izdošanas saskaņo ar augstāku amatpersonu, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Projekts uzskatāms par saskaņotu arī tad, ja mēneša laikā pēc projekta nosūtīšanas nav saņemti rakstveida iebildumi.

 

204.

Atbildīgā komisija

Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

“76.pants. Atvasinātas publiskas personas orgāna, iestādes un amatpersonas kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

(1) Atvasinātas publiskas personas iestāžu un amatpersonu iekšējo normatīvo aktu izdošanas un spēkā stāšanās kārtību nosaka tās orgāns.

(2) Atvasinātās publiskās personas orgāna, iestādes un amatpersonas instrukciju un ieteikumu projektus saskaņo ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju vai citu Ministru kabineta noteiktu iestādi.”

atbalstīt

76.pants. Atvasinātas publiskas personas orgāna, iestādes un amatpersonas kompetence iekšējo normatīvo aktu izdošanā

(1) Atvasinātas publiskas personas iestāžu un amatpersonu iekšējo normatīvo aktu izdošanas un spēkā stāšanās kārtību nosaka tās orgāns.

(2) Atvasinātas publiskas personas orgāna, iestādes un amatpersonas instrukciju un ieteikumu projektus saskaņo ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju vai citu Ministru kabineta noteiktu iestādi.

72.pants. Iekšējo normatīvo aktu spēkā stāšanās

(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādes instrukcija un ieteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(2) Citi šā likuma 69.pantā minētie iekšējie normatīvie akti stājas spēkā to parakstīšanas dienā, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

205.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

206.

 

 

207.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt 72. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu šā likuma 9. panta septītajā daļā noteiktā valsts pārvaldes principa īstenošanu, iekšējos normatīvos aktus, kas skar sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, valsts pārvaldes iestādei ir pienākums publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 72. panta otrajā daļā vārdus ”Citi šā likuma 69.pantā minētie”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 72.pantu kā 77. pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Iekšēja normatīvā akta spēkā stāšanās

(1) Instrukcija vai ieteikumi var stāties spēkā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju. Projekts uzskatāms par saskaņotu, ja Tieslietu ministrija motivētā lēmumā rakstveidā nav apstrīdējusi tā tiesiskumu divu mēnešu laikā pēc projekta nosūtīšanas.

(2) Instrukcija vai ieteikumi par tiešās pārvaldes kompetences jautājumiem (5.panta pirmā un trešā daļa) stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(3) Iekšējie normatīvie akti, izņemot instrukciju un ieteikumus, stājas spēkā to parakstīšanas dienā, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.”

atbalstīt daļēji

/otrā daļa/

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

daļēji

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

77.pants. Iekšēja normatīvā akta spēkā stāšanās

(1) Instrukcija vai ieteikumi var stāties spēkā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju. Projekts uzskatāms par saskaņotu, ja Tieslietu ministrija motivētā lēmumā rakstveidā nav apstrīdējusi tā tiesiskumu divu mēnešu laikā pēc projekta nosūtīšanas.

 

 

(2) Instrukcija vai ieteikumi par tiešās pārvaldes kompetences jautājumiem (5.panta pirmā un trešā daļa) stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(3) Iekšējie normatīvie akti, izņemot instrukciju un ieteikumus, stājas spēkā to parakstīšanas dienā, ja iekšējā normatīvajā aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

73.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro aktu, kuru izdevusi augstāka iestāde.

(2) Ja amatpersona konstatē pretrunu starpiekšējos normatīvajos aktos ietvertajām vienāda juridiska spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, tā piemēro vispārējo tiesību normu, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(3) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.

(4) Ja amatpersonai jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst augstāka juridiska spēka iekšējam normatīvajam aktam, amatpersona to piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvoaktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

(5) Ja amatpersonai jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, to skaitā administratīvā procesa principiem, kā arī starptautisko tiesību normām, amatpersona šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un par to nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde vai amatpersona, kura šo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Rīkojums ir izpildāms tad, ja tas ietver arī juridisku pamatojumu, kādēļ amatpersonas šaubas ir noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, kā arīstarptautisko tiesību normām.

 

 

 

 

208.

 

 

 

209.

 

 

210.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izslēgt 73. panta ceturtajā daļā vārdus “kā arī Tieslietu ministriju”.

 

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 73. panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “kā arī Tieslietu ministriju”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 73. pantu šādā redakcijā:

“78.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Ja amatpersonai rodas pamatotas šaubas, vai instrukcija vai ieteikumi atbilst ārējo normatīvo aktu noteikumiem vai vispārējo tiesību principiem, šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde vai amatpersona, kura attiecīgo normatīvo

aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Rīkojums ir izpildāms tad, ja ietver arī juridisku pamatojumu, kādēļ amatpersonas šaubas ir noraidāmas.

(2) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā

piemēro aktu, kuru izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

(3) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp hierarhiski viena līmeņa iestāžu vai amatpersonu izdotajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro:

1) vispārējo tiesību normu, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma;

2) jaunāko aktu, ja abas tiesību normas ir vispārējas vai speciālas. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.

(4) Ja amatpersonai rodas pamatotas šaubas, vai iekšējais normatīvais akts atbilst citam iekšējam normatīvajam aktam, amatpersona to piemēro, bet par savām šaubām motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. “

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

78.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Ja amatpersonai rodas pamatotas šaubas, vai instrukcija vai ieteikumi atbilst ārējo normatīvo aktu noteikumiem (71.pants) vai vispārējo tiesību principiem, šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde vai amatpersona, kura attiecīgo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Rīkojums ir izpildāms tad, ja ietver arī juridisku pamatojumu, kādēļ amatpersonas šaubas ir noraidāmas.

(2) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro aktu, kuru izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

(3) Ja amatpersona konstatē pretrunu starp hierarhiski viena līmeņa iestāžu vai amatpersonu izdotajiem iekšējiem

normatīvajiem aktiem, tā piemēro:

1) vispārējo tiesību normu, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma;

2) jaunāko aktu, ja abas tiesību normas ir vispārējas vai speciālas. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.

(4) Ja amatpersonai rodas pamatotas šaubas, vai iekšējais normatīvais akts atbilst citam iekšējam normatīvajam aktam, amatpersona to piemēro, bet par savām šaubām motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

IX nodaļa

Administratīvais līgums

     

X nodaļa

Administratīvais līgums

74.pants. Administratīvā līguma pamatnoteikumi

(1) Administratīvo līgumu publisko tiesību juridiskās personas vārdā slēdz tās pilnvarota iestāde vai amatpersona.

(2) Administratīvā līguma priekšmets var būt tikai attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas kompetencē ietilpstošs jautājums. Līgums var būt vērsts tikai uz šīs kompetences izpildi šo kompetenci regulējošo tiesību normu ietvaros.

211.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 74. pantu kā 79. pantu šādā redakcijā:

(1) Administratīvais līgums ir vienošanās starp publisku personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu. Administratīvais akts arī tad, ja tas iekļauts līgumā, paliek patstāvīgs tiesību akts.

(2) Administratīvo līgumu publiskas personas vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona.

(3) Administratīvā līguma priekšmets ir attiecīgās publiskās personas kompetencē ietilpstošs jautājums. Līgums vērsts uz šīs kompetences izpildi to regulējošo tiesību normu ietvaros.

 

atbalstīt

79.pants. Administratīvā līguma pamatnoteikumi

(1) Administratīvais līgums ir vienošanās starp publisku personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu. Administratīvais akts arī tad, ja tas iekļauts līgumā, paliek patstāvīgs tiesību akts.

(2) Administratīvo līgumu publiskas personas vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona.

(3) Administratīvā līguma priekšmets ir attiecīgās publiskās personas kompetencē ietilpstošs jautājums. Līgums vērsts uz šīs kompetences izpildi to regulējošo tiesību normu ietvaros.

75.pants. Administratīvā līguma slēgšanas priekšnoteikumi

(1) Administratīvo līgumu var slēgt tikai šādos gadījumos:

1) lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu;

2) ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā satura konkretizēšanu vai faktiskās rīcības veikšanu.

 

 

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais administratīvais līgums nedrīkst pārsniegt līgumslēdzējas valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas rīcības brīvības ietvarus attiecībā uz iespējamo administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

(3) Administratīvā līguma slēgšana nav pieļaujama, ja to aizliedz normatīvie akti vai ja līguma forma nav piemērota konkrēto administratīvi tiesisko attiecību regulēšanai, it īpaši ja šāds līgums būtu pretrunā ar valsts pārvaldes principiem vai nesamērīgi ierobežotu privātpersonas tiesisko aizsardzību.

 

 

212.

 

 

213.

 

 

 

 

 

214.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 75. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “ ir īpaši tiesas procesu”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 75. panta otrajā daļā vārdus “rīcības brīvības” ar vārdu “pilnvaru”.

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 75. pantu šādā redakcijā:

“80.pants. Administratīvā līguma slēgšanas priekšnoteikumi

(1) Administratīvo līgumu slēdz šādos gadījumos:

1) lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu;

2) ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību.

(2) Administratīvā līguma slēgšana nav pieļaujama, ja līguma forma nav piemērota konkrētās tiesiskās attiecības regulēšanai, it īpaši ja šāds līgums būtu pretrunā ar valsts pārvaldes principiem vai nesamērīgi ierobežotu privātpersonas tiesisko aizsardzību.

 

neatbalstīt

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

80.pants. Administratīvā līguma slēgšanas priekšnoteikumi

(1) Administratīvo līgumu slēdz šādos gadījumos:

1) lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu;

2) ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību.

 

 

(2) Administratīvā līguma slēgšana nav pieļaujama, ja līguma forma nav piemērota konkrētās tiesiskās attiecības regulēšanai, it īpaši ja šāds līgums būtu pretrunā ar valsts pārvaldes principiem vai nesamērīgi ierobežotu privātpersonas tiesisko aizsardzību.

76.pants. Administratīvā līguma satura nosacījumi

(1) Saistībām, ko ar administratīvo tiesību līgumu, kas noslēgts starp publisko tiesību juridisko personu un privātpersonu, uzņemas līgumslēdzēji, jābūt savstarpēji samērīgām.

(2) Publisko tiesību juridiskās personas saistībām jābūt tiesiskām. Ja šīs saistības ir administratīvā akta izdošana vai iestādes faktiska rīcība, tad šīm saistībām jāatbilst Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Administratīvais akts arī tad, ja tas iekļauts līgumā, paliek patstāvīgs tiesību akts.

(3) Privātpersonas saistībām jābūt noteiktām un jākalpo publisko tiesību juridiskās

personas kompetencē ietilpstošu uzdevumu veikšanai.

(4) Ja privātpersonai ir tiesības uz to, ko publisko tiesību juridiskā persona ar administratīvo līgumu uzņēmusies nodrošināt, tad privātpersonas saistības ir tikai tas, kas var būt par attiecīga administratīvā akta noteikumu.

(5) Administratīvajā līgumā paredz uzteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem un ilgāks par trim gadiem.

215.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 76. pantu kā 81. pantu šādā redakcijā:

“81.pants. Administratīvā līguma satura nosacījumi

(1) Saistībām, ko ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp publisku personu un privātpersonu, uzņemas līdzēji, jābūt samērīgām.

(2) Publiskas personas saistībām jābūt tiesiskām. Ja šīs saistības ir administratīvā akta izdošana vai iestādes faktiskā rīcība, tām jāatbilst Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(3) Privātpersonas saistībām jābūt noteiktām un jākalpo publiskas personas uzdevuma veikšanai.

(4) Ja privātpersonai ir subjektīva tiesība uz to, ko publiska persona ar administratīvo līgumu apņēmusies nodrošināt, privātpersonas saistības ir tikai tas, kas var būt par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu (termiņi, priekšnoteikumi, uzdevumi, atrunas, ieskaitot atcelšanas atrunu).

 

atbalstīt

81.pants. Administratīvā līguma satura nosacījumi

(1) Saistībām, ko ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp publisku personu un privātpersonu, uzņemas līdzēji, jābūt samērīgām.

(2) Publiskas personas saistībām jābūt tiesiskām. Ja šīs saistības ir administratīvā akta izdošana vai iestādes faktiskā rīcība, tām jāatbilst Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

 

(3) Privātpersonas saistībām jābūt noteiktām un jākalpo publiskas personas uzdevuma veikšanai.

(4) Ja privātpersonai ir subjektīva tiesība uz to, ko publiska persona ar administratīvo līgumu apņēmusies nodrošināt, privātpersonas saistības ir tikai tas, kas var būt par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu (termiņi, priekšnoteikumi, uzdevumi, atrunas, ieskaitot atcelšanas atrunu).

 

77.pants. Piekrišana administratīvajam līgumam

(1) Administratīvo līgumu saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmās daļas 1.punktu iestāde var slēgt tikai tad, ja tā projektam ir piekritusi augstāka iestāde.

(2) Administratīvo līgumu saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmās daļas 2.punktu iestāde var slēgt tikai tad, ja tā projektam ir piekritusi institūcija, kam attiecīgo administratīvo aktu var pārsūdzēt.

(3) Normatīvajos aktos var būt noteikta cita saskaņošanas kārtība.

216.

 

 

217.

 

 

218.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 77. panta otrajā daļā vārdus “institūcija” ar vārdiem “augstākā iestāde”.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 77.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “tikai tad”

Atbildīgā komisija

Aizstāt 77.panta otrajā daļā vārdu “pārsūdzēt” ar vārdu “apstrīdēt”

 

atbalstīt daļēji

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

82.pants. Piekrišana administratīvajam līgumam

(1) Administratīvo līgumu saskaņā ar šā likuma 80.panta pirmās daļas 1.punktu iestāde var slēgt, ja tā projektam ir piekritusi augstāka iestāde.

(2) Administratīvo līgumu saskaņā ar šā likuma 80.panta pirmās daļas 2.punktu iestāde var slēgt, ja tā projektam ir piekritusi institūcija, kura attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt.

(3) Normatīvajā aktā var noteikt citu administratīvā līguma saskaņošanas kārtību.

 

78.pants. Privātpersonas tiesības

Administratīvais līgums saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmās daļas 2.punktu neierobežo privātpersonas tiesības, kas tai pieder saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ja privātpersona administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd vai pārsūdz, tas nozīmē līguma uzteikšanu.

219.

 

 

220.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 78. panta otro teikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 78. pantu kā 83. pantu šādā redakcijā:

“83.pants. Privātpersonas tiesības

Administratīvais līgums saskaņā ar šā likuma 80.panta pirmās daļas 2.punktu neierobežo privātpersonas tiesības, kas tai ir saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ja privātpersona administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd vai pārsūdz, tas uzskatāms par līguma uzteikšanu.”

neatbalstīt

 

 

atbalstīt

83.pants. Privātpersonas tiesības

Administratīvais līgums saskaņā ar šā likuma 80.panta pirmās daļas 2.punktu neierobežo privātpersonas tiesības, kas tai ir saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ja privātpersona administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd vai pārsūdz, tas uzskatāms par līguma uzteikšanu.

79.pants. Trešās personas tiesības

Administratīvais līgums neierobežo trešās personas tiesības.

     

84.pants. Trešās personas tiesības

Administratīvais līgums neierobežo trešās personas tiesības.

 

80.pants. Administratīvā līguma izpilde

Ja viena līgumslēdzēja puse administratīvo līgumu pienācīgi nepilda vai apšauba tā spēkā esamību, otra līgumslēdzēja puse var prasīt tā izpildi tiesas ceļā, pamatojoties uz līguma un Civillikuma noteikumiem. Tiesas process un sprieduma izpilde notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

221.

 

 

 

 

 

 

222.

 

 

 

 

223.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“Ja kāds līgumslēdzējs pienācīgi nepilda administratīvo līgumu vai to apstrīd, citi līgumslēdzēji var prasīt līguma izpildi tiesas ceļā, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.”

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izslēgt 80. pantā vārdu “Civillikuma”.

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 80.panta tekstu kā 85. panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Ja līdzējs administratīvo līgumu pienācīgi nepilda vai apšauba tā spēkā esamību, otrs līdzējs var prasīt tā izpildi tiesas ceļā.

(2) Tiesas process un sprieduma izpilde notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

85.pants. Administratīvā līguma izpilde

(1) Ja līdzējs administratīvo līgumu pienācīgi nepilda vai apšauba tā spēkā esamību, otrs līdzējs var prasīt tā izpildi tiesas ceļā.

(2) Tiesas process un sprieduma izpilde notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

81.pants. Administratīvā līguma izbeigšanās un zaudējuma atlīdzība

(1) Administratīvais līgums izbeidzas, ja:

1) tas ir izpildīts;

2) izbeidzas tā termiņš;

3) tas ir uzteikts;

4) publisko tiesību juridis kā persona to vairs nevar pildīt sakarā ar tiesisko apstākļu maiņu.

(2) Pušu tiesības uz zaudējumu atlīdzību un tās apmērus nosaka Civillikums, ja līgumā nav noteikts citādi.

224.

 

 

225.

 

 

226.

 

 

227.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 81. panta pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem ”un ir iestājies uzteikuma termiņš”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 81.panta pirmajā daļā vārdus “publisko tiesību juridiskā persona” ar vārdiem “publiskā persona”

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā daļā vārdu “pušu”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izteikt 81. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Līgumslēdzēju tiesības uz zaudējumu atlīdzību sakarā ar administratīvā līguma izbeigšanos un atlīdzības apmērus nosaka šis līgums atbilstoši Civillikuma normām.”

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

atbalstīt

 

neatbalstīt

86.pants. Administratīvā līguma izbeigšanās un zaudējumu atlīdzība

(1) Administratīvais līgums izbeidzas, ja:

1) tas ir izpildīts;

2) izbeidzas tā termiņš;

3) tas ir uzteikts un iestājies uzteikuma termiņš;

4) publiskā persona to vairs nevar pildīt sakarā ar tiesisko apstākļu maiņu.

(2) Tiesības uz zaudējumu atlīdzību un to apmērus nosaka Civillikums, ja līgumā nav noteikts citādi.

X nodaļa

Publisko tiesību juridiskās personas darbība privāto tiesību jomā

228.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 10.nodaļas nosaukumā vārdus “publisko tiesību juridiskās personas” ar vārdiem “publiskas personas”

atbalstīt

X I nodaļa

Publiskas personas darbība privāto tiesību jomā

82.pants. Publisko tiesību juridiskās personas tiesības darboties privāttiesību jomā

(1) Publisko tiesību juridiskā persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:

1) saskaņā ar normatīvo aktu veic finansu darījumus, kas nepieciešami tās iestādes darbības nodrošināšanai;

2) saskaņā ar normatīvo aktu sniedz publiskos pakalpojumus;

3) veic publisko komercdarbību (83.pants).

(2) Ja publisko tiesību juridiskā persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti.

(3) Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, to skaitā tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas funkcijām.

 

229.

 

 

230.

 

 

 

 

231.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

232.

 

 

 

 

233.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 82. panta pirmajā daļā vārdus “šādos gadījumos” ar vārdiem “ja tā”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 82. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “tās iestādes darbības nodrošināšanai” ar vārdiem “savas vai padotās iestādes darbības nodrošināšanai”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējā 82.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“87.pants. Pamatnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā

(1) Publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:

1) veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;

2) sniedzot publiskos pakalpojumus;

3) veicot komercdarbību (88.pants).”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Papildināt 82. panta otrajā daļā pirms vārda “reglamentē” ar vārdu ” vispārēji” un aizstāt šajā daļā vārdu “citi” ar vārdu “speciālie”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 82.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “publisko tiesību juridiskā persona” ar vārdiem “publiska persona” (attiecīgā locījumā).

neatbalstīt

 

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

87.pants. Pamatnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā

(1) Publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:

1) veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;

2) sniedzot publiskos pakalpojumus;

3) veicot komercdarbību (88.pants).

(2) Ja publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti.

(3) Atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, arī tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskās personas funkcijām.

83.pants. Publiskā komercdarbība

(1) Publisko komercdarbību var veikt tad, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā.

(2) Publisko komercdarbību var veikt:

1) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

2) stratēģiski svarīgā nozarē;

3) jaunā nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

4) nozarē, kurā nepieciešami lieli resursu ieguldījumi un kura nedod peļņu;

5) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

 

 

(3) Publiskās komercdarbības veikšanai publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar likumu izveido komercsabiedrību.

 

 

(4) Publiskās komercdarbības uzraudzību nosaka likums.

234.

 

 

 

 

235.

 

 

 

 

236.

 

 

 

 

 

237.

 

 

238.

 

 

239.

 

 

 

 

 

240.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Aizstāt 83. pantā vārdus “Publisko komercdarbību” ar vārdu “uzņēmējdarbību”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izteikt 83. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) valsts ekonomikai un drošībai stratēģiski svarīgā nozarē;”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izteikt 83. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nozarē, kurā nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kuri ir nerentabli (mazrentabli);”

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 83. panta trešajā daļā vārdus “saskaņā ar likumu”.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izslēgt 83. panta ceturto daļu.

Deputāts L. Muciņš un Juridiskā komisija

Izslēgt 83. panta ceturto daļu.

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 83.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Publiskas personas komercdarbība

(1) Publiska persona komercdarbību var veikt:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību.”

 

atbalstīt daļēji

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

88.pants. Publiskas personas komercdarbība

(1) Publiska persona komercdarbību var veikt:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību.

 

84.pants. Privāto tiesību līgumu slēgšanas ierobežojumi

Privāto tiesību līgumus slēdz, ievērojot, ka:

1) tie slēdzami bez jebkādas diskriminācijas;

2) attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona un otra privāto tiesību līguma puse ir vienlīdzīgas;

3) līgumslēdzēju saistībām jābūt samērīgām; publisko tiesību juridiskajai personai nav

tiesību nesamērīgi sasaistīt un ierobežot otru privāto tiesību līguma pusi;

4) publisko tiesību juridiskajai personai nav tiesību patvaļīgi aizliegt vai apgrūtināt Satversmē un starptautiskajos līgumos garantēto pamattiesību izmantošanu;

5) publisko tiesību juridiskā persona netiek atbrīvota no to pienākumu izpildes, kuri tai uzlikti ar likumu.

 

241.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

242.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Izteikt 84. pantu šādā redakcijā:

“84.pants. Privāto tiesību līgumu slēgšanas nosacījumi publisko tiesību juridiskajām personām

Publisko tiesību juridiskās personas privāto tiesību līgumus slēdz:

1) bez citu līgumslēdzēju pušu diskriminācijas un ievērojot pušu līdztiesību;

2) bez privātpersonai Satversmē un starptautiskajos līgumos noteikto tiesību ierobežošanas;

3) saglabājot publisko tiesību juridiskajai personai ar likumu noteikto pienākumu izpildi

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 84.pantu kā 89. pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Privāto tiesību līgumu slēgšanas nosacījumi

Privāto tiesību līgumu slēdz, ievērojot, ka:

1) to slēdz bez jebkādas diskriminācijas;

2) līdzēji ir vienlīdzīgi;

3) līdzēju saistībām jābūt samērīgām;

4) publiskai personai nav tiesību patvaļīgi aizliegt vai apgrūtināt cilvēktiesību izmantošanu;

5) publiska persona pati ir atbildīga par normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.”

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

89.pants. Privāto tiesību līgumu slēgšanas nosacījumi

Privāto tiesību līgumu slēdz, ievērojot, ka:

1) to slēdz bez jebkādas diskriminācijas;

2) līdzēji ir vienlīdzīgi;

3) līdzēju saistībām jābūt samērīgām;

4) publiskai personai nav tiesību patvaļīgi aizliegt vai apgrūtināt cilvēktiesību izmantošanu;

5) publiska persona pati ir atbildīga par normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.

XI nodaļa

Iestādes manta, darbības audits un publiskais pārskats

243.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējās XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Amatpersonas atbildība, publiskas personas manta, iestādes darba audits un publiskais pārskats” .

 

atbalstīt

XII nodaļa

Amatpersonas atbildība, publiskas personas manta, iestādes darba audits un publiskais pārskats

 

244.

Atbildīgā komisija

Izteikt 2. lasījumā pieņemto 87.pantu kā 90.pantu šādā redakcijā:

“90.pants. Amatpersonas atbildība

Ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.”

atbalstīt

90.pants. Amatpersonas atbildība

Ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

85.pants. Iestādes manta

(1) Iestādes manta ir attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas manta, kas atrodas iestādes valdījumā. Iestāde tās valdījumā nodoto mantu izmanto saprātīgi.

(2) Īpašums, kas iegūts vai radīts, iestādes ierēdnim vai darbiniekam pildot amata pienākumus, pieder attiecīgajai publisko tiesību juridiskajai personai, ja likums nenosaka citādi.

 

245.

 

 

 

246.

Deputāti J. Jurkāns, J. Urbanovičs

Aizstāt 85. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “saprātīgi” ar vārdiem “tiesiski, pareizi, ekonomiski un efektīvi”.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 85. pantu šādā redakcijā:

“91.pants. Publiskas personas manta

(1) Publiskas personas manta atrodas iestādes valdījumā (turpmāk -- iestādes manta). Iestāde tās valdījumā nodoto mantu izmanto saprātīgi.

(2) Visa iestādes manta, kas iegūta vai radīta, ierēdnim vai darbiniekam pildot savus pienākumus, pieder attiecīgajai publiskajai personai, ja likums nenosaka citādi.

(3) Iestādes vadītājs ieceļ amatpersonu, kura pārvalda iestādes mantu. Ja šāda amatpersona nav iecelta, iestādes mantu pārvalda iestādes vadītājs.”

 

neatbalstīt

 

 

 

atbalstīt

91.pants. Publiskas personas manta

(1) Publiskas personas manta atrodas iestādes valdījumā (turpmāk - iestādes manta). Iestāde tās valdījumā nodoto mantu izmanto saprātīgi.

(2) Visa iestādes manta, kas iegūta vai radīta, ierēdnim vai darbiniekam pildot savus pienākumus, pieder attiecīgajai publiskajai personai, ja likums nenosaka citādi.

(3) Iestādes vadītājs ieceļ amatpersonu, kura pārvalda iestādes mantu. Ja šāda amatpersona nav iecelta, iestādes mantu pārvalda iestādes vadītājs.

86.pants. Informācija par iestādes mantu

Informācija par iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi.

     

 

92.pants. Informācija par iestādes mantu

Informācija par iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi.

 

87.pants. Amatpersonas atbildība

(1) Iestādes vadītājs ieceļ amatpersonu, kura ir materiāli atbildīga par iestādei uzticēto valsts mantu. Ja šāda amatpersona nav iecelta, iestādes vadītājs ir materiāli atbildīgs par valsts mantu.

(2) Ja iestādes amatpersona, pildot amata pienākumus, ir radījusi mantisku zaudējumu vai personisku kaitējumu, attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona prasa, lai šī amatpersona to atlīdzina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja tā rīkojusies tīši vai savā darbībā vai bezdarbības dēļ pieļāvusi rupju neuzmanību.

 

247.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 87. pantu kā 90. pantu.

 

atbalstīt, skatīt 90. pantu

 

88.pants. Iestādes iekšējais audits

(1) Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību, iestādēs izveido iekšējo auditu. Veicot iekšējo auditu, vērtē vadības pieņemtos rīcības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes darbu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai.

(2) Kārtību, kādā iestādēs izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits, nosaka likums.

248.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 88. pantu kā 93. pantu šādā redakcijā:

“93.pants . Iestādes audits

(1) Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību, iestādēs veic auditu.

(2) Audits var aptvert atsevišķu jomu. Audita veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti .

(3) Iestādēs izveido iekšējo auditu. Veicot iekšējo auditu, vērtē iestādes darbības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes darbu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai.”

 

atbalstīt

 

93.pants. Iestādes audits

(1) Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību, iestādēs veic auditu.

(2) Audits var aptvert atsevišķu jomu. Audita veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

 

(3) Iestādēs izveido iekšējo auditu. Veicot iekšējo auditu, vērtē iestādes darbības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes darbu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai.

89.pants. Publiskais pārskats

(1) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, iestāde sagatavo un publicē publiskos pārskatus.

(2) Publisko pārskatu veidus un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

249.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 89. pantu kā 94. pantu šādā redakcijā:

94.pants. Publiskais pārskats

(1) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī par tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, iestāde sagatavo publiskos pārskatus.

(2) Publisko pārskatu veidus, saturu un publicēšanas kārtību nosaka normatīvie akti.”

 

atbalstīt

94.pants. Publiskais pārskats

(1) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī par tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, iestāde sagatavo publiskos pārskatus.

(2) Publisko pārskatu veidus, saturu un publicēšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

Pārejas noteikumi

     

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Ministriju iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 14.nr.).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministriju iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 14.nr.).

 2. Ministru kabineta normatīvie akti, kas izdoti, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likumu, ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un paliek spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās.

 

 

 

250.

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

 

atbalstīt

 

3. Līdz 2005.gada 1.janvārim Ministru kabinets nodrošina valsts pārvaldes atbilstību šā likuma noteikumiem.

251.

Īpašu uzdevumu ministrs J. Krūmiņš

Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz 2005.gada 1.janvārim Ministru kabinets nodrošina valsts pārvaldes sakārtošanu atbilstoši šā likuma noteikumiem.”

neatbalstīt

2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim nodrošina valsts pārvaldes atbilstību šā likuma noteikumiem.

 

252.

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.”

atbalstīt

3. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

 

253.

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Iestāžu nolikumus, izņemot tos nolikumus, kuri izdoti, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likumu, atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem līdz 2005.gada 1.janvārim. Līdz tam laikam iestāžu nolikumi, kas ir spēkā likuma spēkā stāšanās brīdī, paliek spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

atbalstīt

4. Iestāžu nolikumus, izņemot tos nolikumus, kuri izdoti, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likumu, atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem līdz 2005.gada 1.janvārim. Līdz tam laikam iestāžu nolikumi, kas ir spēkā likuma spēkā stāšanās brīdī, paliek spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

254.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 5. punktu

šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 14.panta piektā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. “

atbalstīt

5. Šā likuma 14.panta piektā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. “

 

255.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ja privātpersonai likuma spēkā stāšanās brīdī ar līgumu ir deleģēts pienākums pildīt valsts pārvaldes uzdevumu (V un VI nodaļa), tad, ja deleģējums netiek pārtraukts citu iemeslu dēļ, tā turpina pildīt šo uzdevumu saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam. Līdz tam laikam, ja tas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pieļaujams un ir lietderīgi, deleģējums tiek noformēts atbilstoši šā likuma prasībām vai arī tiek pārtraukts saskaņā ar līdzšinējiem deleģējuma noteikumiem.”

atbalstīt

6. Ja privātpersonai likuma spēkā stāšanās brīdī ar līgumu ir deleģēts pienākums pildīt valsts pārvaldes uzdevumu (V un VI nodaļa), tad, ja deleģējums netiek pārtraukts citu iemeslu dēļ, tā turpina pildīt šo uzdevumu saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam. Līdz tam laikam, ja tas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pieļaujams un ir lietderīgi, de leģējums tiek noformēts atbilstoši šā likuma prasībām vai arī tiek pārtraukts saskaņā ar līdzšinējiem deleģējuma noteikumiem.

 

256.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem likumos, ar kuriem privātpersonām deleģēta administratīvo aktu izdošana.”

 

atbalstīt

7. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem likumos, ar kuriem privātpersonām deleģēta administratīvo aktu izdošana.

 

257.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Starpresoru vienošanās (58.,59. un 60.pants) un publisku personu sadarbības līgumi (61.pants), kuri ir spēkā likuma spēkā stāšanās brīdī, paliek spēkā ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim. Līdz tam laikam vienošanos (līgumu) noformē atbilstoši šā likuma prasībām vai arī izbeidz ne vēlāk kā 2005.gada 1.janvārī. Par noformēšanu atbilstoši šā likuma prasībām uzskatāms arī iestāžu (līdzēju) parakstīts protokols un attiecīgās augstākas iestādes rakstveida apstiprinājums, ka vienošanās (līgums) atbilst šā likuma prasībām. Šis protokols un apstiprinājums tiek pievienots pie vienošanās (līgumam).”

 

atbalstīt

8. Starpresoru vienošanās (58., 59. un 60.pants) un publisku personu sadarbības līgumi (61.pants), kuri ir spēkā likuma spēkā stāšanās brīdī, paliek spēkā ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim. Līdz tam laikam vienošanos (līgumu) noformē atbilstoši šā likuma prasībām vai arī izbeidz ne vēlāk kā 2005.gada 1.janvārī. Par noformēšanu atbilstoši šā likuma prasībām uzskatāms arī iestāžu (līdzēju) parakstīts protokols un attiecīgas augstākas iestādes rakstveida apstiprinājums, ka vienošanās (līgums) atbilst šā likuma prasībām. Šis protokols un apstiprinājums tiek pievienots pie vienošanās (līgumam).

 

258.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9.Ārējos normatīvos aktus interpretējošie iekšējie normatīvie akti saskaņojami ar Tieslietu ministriju (75.panta trešā daļa, 76.panta otrā daļa un 77. panta pirmā daļa) no 2004.gada 1.janvāra. Līdz šim datumam iestādes nosūta minētos normatīvos aktus Tieslietu ministrijai.”

 

 

atbalstīt

9. Ārējos normatīvos aktus interpretējošie iekšējie normatīvie akti saskaņojami ar Tieslietu ministriju (75.panta trešā daļa, 76.panta otrā daļa un 77. panta pirmā daļa) no 2004.gada 1.janvāra. Līdz šim datumam iestādes nosūta minētos normatīvos aktus Tieslietu ministrijai.

 

259.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Šā likuma X nodaļa stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem Administratīvā procesa likumā, reglamentējot tādu lietu izskatīšanu tiesā, kuras rodas no tiesiskajām attiecībām uz administratīvā līguma pamata.”

atbalstīt

10. Šā likuma X nodaļa stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem Administratīvā procesa likumā, reglamentējot tādu lietu izskatīšanu tiesā, kuras rodas no tiesiskajām attiecībām uz administratīvā līguma pamata.

 

260.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Šā likuma 88.pants neattiecas uz publiskās personas uzņēmējdarbību, kas uzsākta pirms šā likumā spēkā stāšanās.”

 

11. Šā likuma 88.pants neattiecas uz publiskās personas uzņēmējdarbību, kas uzsākta pirms šā likumā spēkā stāšanās.

 

261.

Atbildīgā komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets šā likuma piemērošanai izdod iekšējos normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu šā likuma normas, izskaidrotu tās vai panāktu to vienveidīgu piemērošanu.”

atbalstīt

12. Ministru kabinets šā likuma piemērošanai izdod iekšējos normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu šā likuma normas, izskaidrotu tās vai panāktu to vienveidīgu piemērošanu.

 

262.

Atbildīgā komisija:

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.”

atabsltīt

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.