Teksts LP0506

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi likumā » Par vides aizsardzību”” otrajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr. 506; dok. nr. 1640)

Nr p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija.

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

Likumā lietotie termini

1. Svītrot sadaļā "Likumā lietotie termini" šādus terminus un to skaidrojumus:

Redakc. preciz.

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

izslēgt šādus terminus un to skaidrojumus:

Antropogēnā vide - cilvēka darbības rezultātā pārveidotā dabas vide.

1.1. "antropogēnā vide";

izslēgt terminu:

1) “antropogēnā vide”,

Antropogēnās slodzes - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.

Biotops - teritorija, kuru raksturo relatīvi viendabīgs dzīvās un nedzīvās dabas kopums.

Dabas vide - dabas faktoru kopums, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību.

Dabas aizsardzība - dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšanai un dabas resursu aizsardzībai nepieciešamo pasākumu komplekss.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

izslēgt terminu ”biotops”,

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

izteikt termina “dabas aizsardzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

”dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.”

Atbalstīt

izslēgt terminu:

“biotops”,

izteikt termina “dabas aizsardzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Dabas aizsardzība — vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.”;

Dabas resursu izmantošanas limitēšana - dabas resursu izmantošanas normu noteikšana, pamatojoties uz zināšanām par dabas resursu atjaunošanās iespējām, kā arī uz apsvērumiem par to saglabāšanas nepieciešamību kādā laika posmā.

1.2. "dabas resursu izmantošanas limitēšana";

izslēgt terminu:

3) “dabas resursu izmantošanas limitēšana”,

Dabas resursu valsts kadastri - sistematizētas ziņas par dabas

resursiem, to kvantitāti un kvalitāti; arī to ekonomiskais novērtējums.

Kadastrā ietilpst kartoshēmas un statistiskie materiāli. Kadastri ir

galvenais dabas resursu izmantošanas, to aizsardzības plānošanas un kontroles priekšnoteikums.

Dabas genofonds - visu dzīvo organismu sugu un to ģenētisko pazīmju kopums.

Dabsaimniecība - dabas resursu racionāla izmantošana, atjaunošana un aizsardzība; tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības. Īpaša dabsaimniecība vajadzīga tajos apvidos (vietās), kur dabas vai sociālekonomisko apstākļu dēļ nepieciešami kādi īpaši ierobežojumi un pasākumi vai īpaša saimnieciskās darbības specializācija.

Ekoloģija - kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām

attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.

Ekoloģiskā sertifikācija - kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem.

1.3. "ekoloģiskā sertifikācija".

izslēgt terminu:

4) “ekoloģiskā sertifikācija”.

Ekoloģiskā riska faktors - faktors, kas nosaka vides stāvokļa

pasliktināšanās un negatīvo procesu attīstības iespējamību. Tāds faktors

var būt cilvēka darbība, saimnieciskie objekti, to ekspluatācija, tehnoloģija u.tml.

Ekosistēma - dzīvo organismu kopa un to eksistences vide, kas, pastāvot cēloņsakarību un mijiedarbības saitēm, veido vienotu veselumu.

Kultūrvide - vide, kas veidojusies cilvēka saimnieciskās darbības un

dzīvesdarbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas (materiālus

veidojumus, kultūras vērtības un garīgās vērtības).

Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.

Vides aizsardzība - visas cilvēku dzīves vides saglabāšanai

nepieciešamās darbības, arī dabas resursu aizsardzība, dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšana.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

izteikt termina “vides aizsardzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“vides aizsardzība – pasākumu kopums vides saglabāšanai, dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.”

Atbalstīt

Redakc. preciz.

izteikt termina “vides aizsardzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzība — pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.”;

Vides kvalitātes normatīvi un standarti - normatīvi: kompetentas valsts iestādes apstiprināti noteikumi, kuri reglamentē cilvēka saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pieļaujamos apjomus un kuru ievērošana ir obligāts dabsaimniecības un vides aizsardzības priekšnoteikums; standarti: kompetentas valsts iestādes apstiprināts tehnisko normatīvu dokuments, kurā noteikts kādas produkcijas vai cita standartizācijas objekta tehniskais raksturojums (normas, noteikumi, prasības u.tml.), kas obligāti jāievēro, lai saglabātu vides kvalitāti, cilvēku veselību un sabiedrības attīstības priekšnoteikumus.

Vides monitorings - sistemātiski vides stāvokļa novērojumi (mērījumi,

aprēķini), kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

izteikt termina “vides monitorings” skaidrojumu šādā redakcijā:

“vides monitorings – sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.”

Atbalstīt

izteikt termina “vides monitorings” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Vides monitorings — sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.”;

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Papildināt nodaļu ar sekojošu terminu skaidrojumu::

“dabas resursi - dabas daļas, tai skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiskā, sociālā vai kultūras vērtība.”

Atbalstīt

papildināt sadaļu ar terminu “dabas resursi” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Dabas resursi — dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība.”

I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir izveidot tādu sabiedrības un dabas mijiedarbības mehānismu, kas garantē vides aizsardzību, efektīvu dabsaimniecību un Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

” Šī likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kuras uzdevumi ir:

1)saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

2) aizsargāt cilvēku veselību;

3)nodrošināt vides aizsardzību no antropogēnās slodzes radītām ietekmēm;

4) saglabāt bioloģisko daudzveidību;

5) veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu;

6) nodrošināt vides aizsardzības prasību iekļaušanu citas nozares regulējošos normatīvajos aktos, koncepcijās, plānos un programmās;

7) nodrošināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības principu ievērošanā un vides politikas ieviešanā;

8) nodrošināt sabiedrībai brīvu pieeju vides informācijai.”

Atbalstīt precizētā redakcijā

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šā likuma mērķis ir veicināt vides ilgtspējīgu attīstību, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kuras uzdevumi ir šādi:

1) saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

2) aizsargāt cilvēku veselību;

3) nodrošināt vides aizsardzību no antropogēnās slodzes radītām ietekmēm;

4) saglabāt bioloģisko daudzveidību;

5) veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu;

6) nodrošināt vides aizsardzības prasību iekļaušanu citas nozares regulējošos normatīvajos aktos, koncepcijās, plānos un programmās;

7) nodrošināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības principu ievērošanā un vides politikas īstenošanā;

8) nodrošināt sabiedrībai brīvu pieeju vides informācijai.”

2. pants. Likuma galvenie uzdevumi un pamatprincipi

Likuma galvenie uzdevumi ir nodrošināt:

- cilvēkiem kvalitatīvu dzīves vidi;

- dabas genofonda, biotopu un ainavu daudzveidības saglabāšanos;

- ekosistēmu saglabāšanos un to harmonisku attīstību;

- kultūrvides saglabāšanos un attīstību;

- dabas resursu racionālu izmantošanu.

Likuma pamatprincipi ir:

- labvēlīgas dzīves vides nodrošināšana tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu dzīvei, darbam un atpūtai;

- sabiedrības ekoloģisko un ekonomisko interešu saskaņošana;

- teritoriālo, nacionālo, valsts un starptautisko interešu savienošana

vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

- zinātniski tehniskā progresa sasniegumu ieviešana vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

- vides aizsardzības pasākumu stimulēšana;

- pilnīgas un atklātas informācijas nodrošināšana par ekoloģisko stāvokli;

- vides aizsardzības likumdošanas aktos izvirzīto prasību ievērošana un

atbildības nenovēršamība par izdarītajiem pārkāpumiem.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā :

” 2. pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka:

1) vides aizsardzības principus un prasības;

2) vides politikas līdzekļu pielietošanu;

3) vides aizsardzības institūciju kompetenci;

4) dabas resursu izmantošanas un dabas aizsardzības prasības;

5) vides kvalitātes nosacījumus;

6) antropogēnās slodzes regulēšanu;

7) sabiedrības tiesības uz informāciju par vides stāvokli;

8) sabiedrības pienākumus vides aizsardzībā.”

Atbalstīt

Redakc. preciz.

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka:

1) vides aizsardzības principus un prasības;

2) vides politikas līdzekļu izmantošanu;

3) vides aizsardzības institūciju kompetenci;

4) dabas resursu izmantošanas un dabas aizsardzības prasības;

5) vides kvalitātes nosacījumus;

6) antropogēnās slodzes regulēšanu;

7) sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju;

8) sabiedrības pienākumus vides aizsardzībā.”

3. pants. Likuma objekts

Likuma objekts ir vide un tajā skaitā:

dabas resursi: zeme, zemes dzīles, augsne, ūdeņi, atmosfēras gaiss, flora un fauna, īpaši aizsargājamie dabas objekti un teritorijas.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā :

“3. pants. Vides aizsardzības principi

Vides politiku valstī veido, ievērojot šādus principus: ilgtspējīgas attīstības principu, principu “piesārņotājs maksā”, piesardzības principu un izvērtēšanas principu. Tie nosaka:

1) ilgtspējīgas attīstības princips – valsts un sabiedrība izveido tādu sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmu, kas paredz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošina dzīves kvalitātes uzlabojumu un šodienas vajadzību apmierināšanu neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neierobežotam laika periodam;

2) princips “piesārņotājs maksā” - fiziskās un juridiskās personas sedz izdevumus, kas saistīti ar viņu darbības rezultātā radušos piesārņojuma izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu;

(turpin. nāk. lpp.)

Atbalstīt

Redakc. preciz.

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Vides aizsardzības principi

Vides politiku valstī veido, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu “piesārņotājs maksā”, piesardzības principu un izvērtēšanas principu. Tie nosaka:

1) ilgtspējīgas attīstības princips — valsts un sabiedrība izveido tādu sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmu, kas paredz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošina dzīves kvalitātes uzlabojumu un pašreizējo vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neierobežotam laika periodam;

2) princips “piesārņotājs maksā” — fiziskās un juridiskās personas sedz izdevumus, kas saistīti ar to darbības rezultātā radīta piesārņojuma izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu;

3) piesardzības princips - fiziskām un juridiskām personām ir pienākums, cik iespējams, samazināt antropogēno slodzi, kas rodas vai var rasties viņu darbības rezultātā. Darbības ierosinātājam ir pienākums nodrošināt darbības atbilstību vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un vides politikai valstī;

4) izvērtēšanas princips - jebkuru darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.”

Redakc. preciz.

3) piesardzības princips — fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums, cik iespējams, samazināt antropogēno slodzi, kas rodas vai var rasties to darbības rezultātā. Darbības ierosinātājam ir pienākums nodrošināt darbības atbilstību vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un vides politikai valstī;

4) izvērtēšanas princips — jebkuru darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.”

5. pants. Valsts nodrošinājums vides aizsardzībā

Vides aizsardzību Latvijas Republikā nodrošina:

- vides aizsardzības valsts institūcijas;

- valsts kontrole pār vides aizsardzības likumu ievērošanu;

- vides monitoringa valsts sistēma;

- dabas resursu uzskaite, to sociālekonomiskā un ekoloģiskā novērtēšana un lietošanas limitēšana, kā arī dabas resursu valsts kadastru kārtošana;

- vides stāvokļa pārmaiņu prognozēšana, vides aizsardzības pasākumu plānošana un plānoto pasākumu izpildes kontrole;

- vides valsts ekspertīze;

- vides aizsardzības materiāltehniskā bāze;

- ekoloģiskā audzināšana un izglītošana;

- teritoriālplānošana.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas

spēkā no 25.06.97.]

2. Aizstāt 5.pantā vārdus "vides valsts ekspertīze" ar vārdiem "ietekmes uz vidi novērtējums".

4. Aizstāt 5.pantā vārdus “vides valsts ekspertīze” ar vārdiem “ietekmes uz vidi novērtējums”.

6. pants. Amatpersonu un speciālistu ekoloģisko zināšanu minimums

Ekoloģisko zināšanu minimumu, kas nepieciešams amatpersonām un speciālistiem, kuru darbība saistīta ar dabas resursu izmantošanu, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izslēgt 6. pantu.

5. Izslēgt 6.pantu.

8.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vides aizsardzībā

un dabas resursu izmantošanā:

- izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām realizē

vienotu vides veidošanas, aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politiku;

- izdara vides valsts ekspertīzi un nosaka vides aizsardzību

garantējošas prasības;

- veic valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu;

- nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts

nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, reģionālo dabas aizsardzības

kompleksu (sistēmu), kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju un objektu izveidošanu;

- veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

3. Aizstāt 8.pantā vārdus "izdara vides valsts ekspertīzi un nosaka vides aizsardzību garantējošas prasības" ar vārdiem "nodrošina ietekmes uz vidi novērtējumu".

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izteikt 8. panta priekšpēdējo punktu šādā redakcijā:

“- izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidošanu;”

Atbalstīt

6. 8.pantā:

aizstāt vārdus “izdara vides valsts ekspertīzi un nosaka vides aizsardzību garantējošas prasības” ar vārdiem “nodrošina ietekmes uz vidi novērtējumu”;

izteikt priekšpēdējo punktu šādā redakcijā:

“— izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidošanu;”;

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Papildināt 8. pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

“-izstrādā vides politiku, kontrolē tās ieviešanu, izveido tās ieviešanai nepieciešamo institucionālo struktūru;

-izstrādā un ne retāk kā reizi 5 gados atjauno valsts vides aizsardzības programmu, kurā ietver nacionālos ilgtermiņa vides kvalitātes mērķus.”

Atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

“— izstrādā vides politiku, kontrolē tās īstenošanu, izveido tās īstenošanai nepieciešamo institucionālo struktūru;

— izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno valsts vides aizsardzības programmu, kurā ietver nacionālos ilgtermiņa vides kvalitātes mērķus.”

9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu

izmantošanas politikas īstenošanā atbilstoši vides aizsardzības programmai;

2) apstiprina ekoloģiskajai sertifikācijai pakļauto izejvielu,

materiālu, tehnoloģisko procesu un gatavās produkcijas sarakstu;

3) nosaka ekoloģiskās sertifikācijas kārtību;

4) nosaka ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanas, uzglabāšanas,

utilizēšanas un apglabāšanas valsts nozīmes poligonu izvietojumu;

5) nosaka radioaktīvo un toksisko vielu apglabāšanas valsts nozīmes

poligonu izvietojumu, kā arī minēto vielu ražošanas, lietošanas,

transportēšanas, uzglabāšanas un apglabāšanas kārtību;

6) apstiprina īpašas dabsaimniecības rajonu robežas, vides aizsardzības

un saimnieciskās darbības režīmus;

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās

funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

8) iesniedz Saeimai likumprojektus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku un biosfēras rezervātu izveidošanu un likvidāciju.

4. Izslēgt 9.panta 2. un 3.punktu.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izslēgt 9.panta 8. punktu.

Atbalstīt

7. Izslēgt 9.panta 2., 3.un 8. punktu.

12.pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības saņemt

informāciju par vides kvalitāti

Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pilnīgu un patiesu

informāciju par zemes, zemes dzīļu, augsnes, ūdeņu, mežu, atmosfēras gaisa un citu dabas objektu faktisko stāvokli visā republikā, kā arī konkrētā tās teritorijā.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izslēgt 12.pantu.

Atbalstīt

8. Izslēgt 12.pantu.

13.pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju un sabiedrisko

organizāciju tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā

Latvijas Republikas iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām ir

tiesības:

- veikt konkrētus vides kvalitātes uzlabošanas un vides aizsardzības

pasākumus, iepriekš saskaņojot tos ar teritoriālajām (reģionālajām) vides

aizsardzības un pašvaldību institūcijām;

- pieprasīt no kompetentām valsts institūcijām un amatpersonām ziņas par

projektējamo un jaunceļamo objektu ietekmi uz vidi un izteikt savus iebildumus un priekšlikumus;

- pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo

izdarīto ekoloģisko ekspertīžu atzinumus un aptauju rezultātus par vides problēmām;

- Satversmē un citos likumos noteiktajā kārtībā piedalīties referendumos par likumiem un likumprojektiem, kas attiecas uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, kā arī šo likumu un likumprojektu tautas apspriešanā;

5. Aizstāt 13.pantā vārdus "pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo izdarīto ekoloģisko ekspertīžu atzinumus un aptauju rezultātus par vides problēmām" ar vārdiem "pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo aptaujās par vides problēmām iegūtos rezultātus".

9. Aizstāt 13.pantā vārdus “pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo izdarīto ekoloģisko ekspertīžu atzinumus un aptauju rezultātus par vides problēmām” ar vārdiem “pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo aptaujās par vides problēmām iegūtos rezultātus”.

- Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā organizēt sabiedrības protestus, mītiņus un citus masu pasākumus pret ekoloģiski bīstamu saimniecisko un cita veida iedarbību uz vidi;

- griezties tiesībaizsardzības iestādēs ar prasību atcelt vai apturēt

valsts pārvaldes institūciju un to amatpersonu lēmumus un rīkojumus, kas pieņemti, ignorējot iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju tiesības un likumīgās intereses.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

14. pants. Pašvaldību un vides aizsardzības institūciju pienākums

radīt apstākļus Latvijas Republikas iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju aktīvai līdzdalībai vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā

Vides aizsardzības institūcijām ir pienākums regulāri informēt

iedzīvotājus par vides kvalitāti.

Pašvaldību un vides aizsardzības institūcijām ir pienākums:

- izskatīt iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sūdzības un priekšlikumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā un informēt viņus par pieņemtajiem lēmumiem;

- iesaistīt iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas vides

aizsardzības jautājumu risināšanā un radīt apstākļus, lai iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ar savu darbu vai līdzekļiem piedalītos vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izslēgt 14.panta pirmo daļu.

Atbalstīt

10. Izslēgt 14.panta pirmo daļu.

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

12. Papildināt likumu pēc trešās nodaļas ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

“III` nodaļa. Sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

17`. pants. Vides informācija

(1) Vides informācija ir jebkura vispārpieejama informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formā par:

1) ūdeņu, gaisa, augsnes, zemes dzīļu, floras, faunas, dabas teritoriju un ainavu, bioloģiskās daudzveidības, sugu un biotopu stāvokli, kā arī informācija par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu un izmantošanu;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

3)par vides aizsardzības pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi, tai skaitā par administratīvajiem pasākumiem, apsaimniekoanas plāniem un programmām.

(2) Sabiedrībai t.i. vienai vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām vai grupām ir tiesības saņemt no visu līmeņu valsts institūcijām un pašvaldībām to rīcībā esošo vides informāciju, tai skaitā informāciju par pieteikumiem licenču vai atļauju saņemšanai darbībām, kas var ietekmēt vides kvalitāti, lai izteiktu savu viedokli un piedalītos ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

(3)Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai iespējas saņemt to rīcībā esošo vides informāciju, tai skaitā informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un to saturu, kā arī informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos.

(priekšlik. turpin. nāk. lpp.)

Atbalstīt

Redakc. preciz.

11. Papildināt likumu ar 3.1 nodaļu šādā redakcijā:

“3.1 nodaļa. Sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

17.1 pants. Vides informācija

(1) Vides informācija ir jebkura vispārpieejama informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formā par:

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

3) vides aizsardzības pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi, arī par administratīvajiem pasākumiem, apsaimniekošanas plāniem un programmām.

(2) Sabiedrībai, tas ir, vienai fiziskajai vai juridiskajai personai vai vairākām šādām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām vai grupām ir tiesības saņemt no visu līmeņu valsts institūcijām un pašvaldībām to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par pieteikumiem licenču vai atļauju saņemšanai darbībām, kas var ietekmēt vides kvalitāti, lai izteiktu savu viedokli un piedalītos ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

(3) Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, kā arī informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos.

(4) Pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

(5) Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai gadījumos, kuri noteikti normatīvajos aktos, kā arī informāciju attiecībā uz vides objektiem vai sugām un biotopiem, kuras atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.

(6) Ierobežojumu gadījumos ir jāsniedz atklātā informācijas daļa, to nošķirot no pārējās, ierobežotās, informācijas.

Redakc. preciz.

(4) Pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

(5) Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī attiecībā uz informāciju par vides objektiem vai sugām un biotopiem, kuras atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.

(6) Ierobežojumu gadījumos ir jāsniedz atklātā informācijas daļa, to nošķirot no ierobežotās informācijas.

17. pants. Sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību sadarbība vides aizsardzības jomā

(1) Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz jebkuru nacionāla, reģionāla vai cita līmeņa valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, tai skaitā uz tām, kuras nodrošina vides aizsardzību vai pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus, vai kuru rīcībā ir ar vidi saistīta informācija, bet neattiecas uz institūcijām, kas realizē likumdošanas un tiesu varu.

(2)Sabiedrībai, atbalstot vides aizsardzības pasākumus, ir tiesības sadarboties ar valsts institūcijām un pašvaldībām, lai nepieļautu tādas darbības (vai bezdarbību), kas pasliktina vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

(3)Sabiedrība var sniegt informāciju valsts un pašvaldību institūcijām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā.

(4) Valsts un pašvaldību institūcijas veicina un nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju realizēt tiesības piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, iesniegt attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem ar vides aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, kā arī iesaistīties ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

Atbalstīt

Redakc. preciz.

17.2 pants. Sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību sadarbība vides aizsardzības jomā

(1) Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz jebkuru nacionāla, reģionāla vai cita līmeņa valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, arī uz tām institūcijām, kuras nodrošina vides aizsardzību vai pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vai kuru rīcībā ir vides informācija, bet neattiecas uz institūcijām, kuras realizē likumdošanas un tiesu varu.

(2) Sabiedrībai, atbalstot vides aizsardzības pasākumus, ir tiesības sadarboties ar valsts institūcijām un pašvaldībām, lai nepieļautu tādas darbības (vai bezdarbību), kas pasliktina vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

(3) Sabiedrība var sniegt informāciju valsts institūcijām un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā.

(4) Valsts institūcijas un pašvaldības veicina un nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju realizēt tiesības piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, iesniegt attiecīgajām valsts institūcijām un pašvaldībām priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem ar vides aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, kā arī iesaistīties ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

17. pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanas jomā vides aizsardzībā

(1) Valsts institūcijas un pašvaldības, atbilstoši savai kompetencei un funkcijām, apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju.

(2) Valsts institūcijas un pašvaldības informē sabiedrību par vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonu, kas atbildīga par sabiedrības informēšanu.

(3)Publiski pieejamai vides informācijai jābūt noformētai tā, lai nodrošinātu tās uztveramību un sapratni.

(4) Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši to kompetencei:

informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;

2) izveido un aktualizē publiski pieejamas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;

3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas.

Atbalstīt

Redakc. preciz.

17.3 pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanā par vides aizsardzību

(1) Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un funkcijām apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju.

(2) Valsts institūcijas un pašvaldības sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.

(3) Publiski pieejamā vides informācija noformējama tā, lai būtu uztverama un saprotama.

(4) Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā;

2) izveido un aktualizē publiski pieejamas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;

3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas.

17. pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

(1) Vides informācija tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Gadījumos, ja informācija ir saņemama tūlīt, atbildei uz pieprasījumu jābūt iespējami ātrai.

(2) Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgajiem koordinatoriem un amatpersonām jāsniedz informācijas pieprasītājam nepieciešamā palīdzība, lai noformulētu pieprasījumu, kā arī skaidrojums par nepieciešamību veikt samaksu, lai saņemtu tādu informāciju, kura prasa īpašu apstrādi vai sagatavošanu.

(3) Gadījumos, ja pieprasīto vides informāciju nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, valsts institūcijas un pašvaldības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt samaksu par šo pakalpojumu. Maksu par papildus apstrādājamo informāciju paziņo informācijas pieprasītājam un to nosaka normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Nosakot maksu par vides informāciju, jāparedz iespēja noteikt atvieglojumus, kā arī atliktās vai pakāpeniskās maksāšanas iespēja.

(4) Maksa par informācijas apstrādi vai sagatavošanu nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās attiecīgās informācijas iegūšanas, apkopošanas un tiražēšanas procesā.

Atbalstīt

Redakc. preciz.

17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

(1) Vides informācija tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

(2) Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo koordinatoru un amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, lai noformulētu pieprasījumu, kā arī izskaidrot nepieciešamību veikt samaksu, lai saņemtu tādu informāciju, kura prasa īpašu apstrādi vai sagatavošanu.

(3) Ja pieprasīto vides informāciju nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, valsts institūcijas un pašvaldības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt maksu par šo pakalpojumu. Tādā gadījumā informācijas pieprasītājam paziņo, kāda maksa par papildus apstrādājamo informāciju noteikta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Nosakot maksu par vides informāciju, jāparedz iespēja noteikt atvieglojumus, kā arī atliktās vai pakāpeniskās maksāšanas iespēja.

(4) Maksa par informācijas apstrādi vai sagatavošanu nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās attiecīgās informācijas iegūšanas, apkopošanas un tiražēšanas procesā.

17. pants. Sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

(1) Valsts institūcijas un pašvaldības veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļa, kura vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi saņemtu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek izvērtēts viedoklis, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā.

(3)Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

(4)Valsts institūcijas un pašvaldības normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanas ietvaros izstrādā laika grafikus, paredzot sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī nodrošina to projekta pieejamību sabiedrībai.

Atbalstīt

Redakc. preciz.

17.5 pants. Sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

(2) Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek izvērtēts viedoklis, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā.

(3) Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

(4) Valsts institūcijas un pašvaldības normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanas ietvaros izstrādā laika grafikus, paredzot sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī nodrošina attiecīgo projektu pieejamību sabiedrībai.

17. pants. Sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu sagatavošanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina sabiedrības līdzdalību vi des aizsardzības normatīvo aktu sagatavošanas procesā, paredzot iespēju tieši vai ar pārstāvju palīdzību izteikt komentārus, viedokli un iebildumus par normatīvā akta projektu.”

Atbalstīt

Redakc. preciz.

17.6 pants. Sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu sagatavošanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības normatīvo aktu sagatavošanas procesā, paredzot iespēju tieši vai ar pārstāvju palīdzību izteikt komentārus, viedokli un iebildumus attiecībā uz normatīvā akta projektu.”

24.pants. Obligātā ekoloģiskā apdrošināšana

Uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuru darbība ir bīstama videi, var negatīvi ietekmēt vidi un cilvēku veselību, apdraudēt cilvēku dzīvību, kā arī nodarīt zaudējumu fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam, attiecas prasība par obligāto ekoloģisko apdrošināšanu.

Ekoloģiskās apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

12. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

27.pants. Radioaktīvo vielu ražošana, transportēšana, lietošana,

uzglabāšana un apglabāšana

Radioaktīvo vielu ražošanas, transportēšanas, lietošanas, uzglabāšanas un apglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

28. pants. Mikroorganismu, vīrusu un to metabolītu pavairošana,

lietošana, transportēšana, uzglabāšana un likvidācija

Mikroorganismu, vīrusu un to metabolītu pavairošanas, lietošanas, transportēšanas, uzglabāšanas un likvidācijas noteikumus, kā arī

mikroorganismu un to metabolītu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas normatīvus apstiprina Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Rūpniecībā, lauksaimniecībā, medicīnā un citās sociālekonomiskās darbības nozarēs lietojamo mikrobioloģiskās rūpniecības preparātu un vīrusu preparātu sarakstus apstiprina Labklājības ministrija, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Jaunu mikroorganismu, vīrusu un formu iegūšana (ar selekcijas, gēnu

inženierijas un citām metodēm) un to lietošana, kā arī ievešana Latvijas

Republikā pieļaujama vienīgi tad, ja ir saņemts pozitīvs Vides valsts

ekspertīzes atzinums.

Fizisko un juridisko personu darbību, kas saistīta ar mikroorganismu, vīrusu vai to metabolītu izmantošanu un ietekmi uz apkārtējo vidi, kontrolē

Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

29. pants. Ražošanas un sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana,

utilizācija un apglabāšana

Dabas resursu lietotājiem ražošanas ciklos jāievieš mazatkritumu, bezatkritumu un noslēgtās ūdensapgādes tehnoloģijas, jāievēro atkritumu šķirošanas, uzglabāšanas, utilizācijas un apglabāšanas noteikumi.

Bīstamie ražošanas un sadzīves atkritumi, kā arī ļoti bīstamās un

bīstamās vidi piesārņojošās vielas jāsavāc, jāuzglabā, jāutilizē un jāapglabā īpaši šim mērķim ierīkotos valsts nozīmes poligonos.

Īpaši ierīkojamo valsts nozīmes poligonu izvietojumu nosaka Ministru kabinets.

Zaudējumi, kas radušies sakarā ar teritorijas lietošanu valsts nozīmes poligonu vajadzībām, tiek kompensēti likumos noteiktajā kārtībā un apmēros,

ņemot vērā ekoloģisko riska faktoru.

Ražošanas un sadzīves atkritumu vietējās nozīmes poligonu izvietojumu

nosaka pašvaldības, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

30.pants. Dažādas nozīmes aizsargjoslas

Ap atkritumu poligoniem, kapiem, transporta maģistrālēm un citiem objektiem iedzīvotāju veselības, dzīvības, fizisko un juridisko personu interešu un īpašuma aizsardzības nolūkos var izveidot dažādas nozīmes aizsargzonas.

Šo aizsargzonu izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana.

Aizsargjoslas tiek projektētas katram īpašam gadījumam

teritoriālplānojumā, bet, ja tāda nav, tiek noteiktas atbilstoši likumos un

citos normatīvajos aktos paredzētajiem minimālajiem platumiem.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

31. pants. Ekoloģiskā sertifikācija

Izmantojamo izejvielu, materiālu, tehnoloģisko procesu un gatavās

produkcijas (arī pārtikas produktu) sertifikācija saskaņā ar noteiktajiem

vides kvalitātes normatīviem un standartiem tiek ieviesta, lai novērstu sekas, ko rada to kaitīgā ietekme uz apkārtējo vidi, cilvēku veselību un dzīvību.

Ekoloģiskās sertifikācijas kārtību, kā arī ekoloģiskajai sertifikācijai

pakļauto izejvielu, materiālu, tehnoloģisko procesu un gatavās produkcijas (arī pārtikas produktu) sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Izejvielu un materiālu lietošana, tehnoloģisko procesu ieviešana un gatavās produkcijas (arī pārtikas produktu) izlaide bez ekoloģiskā sertifikāta vai ar atkāpēm no tajā noteiktajiem parametriem ir aizliegta.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

32. pants. Vides valsts ekspertīze

Vides valsts ekspertīzes mērķis ir izvērtēt saimnieciskās vai cita veida

darbības ekoloģiskās bīstamības pakāpi, noteikt ekoloģisko situāciju

konkrētos objektos un vietās, kā arī izstrādāt priekšlikumus vides

kvalitātes uzlabošanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts

ekspertīzes pārvaldes darbību regulē likums "Par Valsts ekoloģisko ekspertīzi".

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

6. nodaļa. Dabas aizsardzība

[<*> - Nodaļas nosaukums 1997.gada 22.maija likuma redakcijā,

kas stājas spēkā no 25.06.97.]

33. pants. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiek noteiktas teritorijas,

kurām ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī liela zinātniska, estētiska, kultūras un rekreācijas vērtība.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek izveidotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

35.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa.

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

36. pants. Kūrvietu un atpūtas vietu aizsardzība

Valsts īpaši aizsargā apvidus un vietas ar kūrortsaimniecībai

nepieciešamajiem resursiem, kā arī dabā esošās un perspektīvās atpūtas

vietas visos Latvijas reģionos.

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

37. pants. Reģionālie dabas aizsardzības kompleksi (sistēmas)

Reģionālie dabas aizsardzības kompleksi (sistēmas), kas aptver visas pēc funkcionālās nozīmes atšķirīgās īpaši aizsargājamās teritorijas, kā arī apkārtējās ainavas, tiek veidoti dažādos Latvijas reģionos vai administratīvi teritoriālajās vienībās (rajonos, pilsētās, pagastos) atkarībā no dabas apstākļu rakstura, dabas pārveidošanas pakāpes, antropogēno slodžu un ekoloģiskās situācijas saspringtības līmeņa.

Reģionālo dabas aizsardzības kompleksu (sistēmu) mērķis ir konkrētos apstākļos saskaņot sociālekonomisko attīstību un dabas aizsardzības prasības, saglabāt un atjaunot Latvijai raksturīgo kultūrvidi un dabas ģenētisko daudzveidību.

Reģionālos dabas aizsardzības kompleksus (sistēmas) veido pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma, un tos apstiprina Saeima.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

6. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

38. pants. Īpašo ekoloģisko situāciju raksturojums

Īpašās ekoloģiskās situācijas nosaka tajās Latvijas vietās un apvidos, kur dabas aizsardzības prasību neievērošanas, avāriju vai dabas stihisko procesu rezultātā ir iespējami vai jau notikuši dziļi vai neatgriezeniski dabas bojājumi, novērojama dabas resursu izsīkšana vai vides kvalitātes pasliktināšanās, saglabājas augsts vai ilgstošs vides piesārņojums, ir augsnes erozija, izplatās augu kaitēkļi un slimības, parādās sevišķi bīstamas lipīgas dzīvnieku slimības, noteiktas masveida karantīnas, rodas reāli draudi cilvēku veselībai un dzīvībai un tāpēc nepieciešams īpašs

vides aizsardzības pasākumu komplekss.

Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei un Vides valsts ekspertīzes

atzinumam izšķir:

- ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

- ekoloģiski bīstamās situācijas;

- ekoloģisko nelaimju situācijas.

7. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei izšķir:

1) ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

2) ekoloģiski bīstamās situācijas;

3) ekoloģisko nelaimju situācijas."

13. 38.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei izšķir:

1) ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

2) ekoloģiski bīstamās situācijas;

3) ekoloģisko nelaimju situācijas.”;

Īpašo ekoloģisko situāciju vietām (apvidiem) ekoloģiskā riska pakāpi,

kontroles režīmu un rīcības reglamentu nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā Vides valsts ekspertīzes atzinumu. Katrai konkrētajai īpašajai ekoloģiskajai situācijai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā ekoloģisko prognozi un neatliekamo vides aizsardzības pasākumu programmu.

8. Izslēgt 38.panta trešo daļu.

izslēgt trešo daļu.

Ministru kabinetam un pašvaldībām ir tiesības īpašo ekoloģisko situāciju

cēloņu un to seku novēršanai pieaicināt speciālos dienestus, organizācijas un iedzīvotājus, kā arī pieņemt lēmumus par iedzīvotāju evakuāciju un citiem ārkārtējiem pasākumiem.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

52.pants. Atbildība par zaudējumu, kas nodarīts, pārkāpjot vides

aizsardzības likumus un normatīvos aktus

Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo viņas no pienākuma atlīdzināt zaudējumu,

kas nodarīts dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas, pārkāpjot vides aizsardzības likumus un normatīvos aktus, nodarījušas kaitējumu dabai, ir pienākums atjaunot dabas objektu. Ja dabas objekta atjaunošana nav iespējama, vainīgā persona ierobežo un samazina kaitējumu, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju, un atlīdzina ar dabas objekta bojājumiem saistīto zaudējumu.

Atlīdzība par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dabas objektiem nodarīto zaudējumu ieskaitāma Latvijas Vides aizsardzības fondā.

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izslēgt 52. panta otro daļu.

Atbalstīt

14. Izslēgt 52.panta otro daļu.

53.pants. Vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšana

Vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā

dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu aprēķina pēc noteiktām nodarītā zaudējuma aprēķināšanas taksēm un apstiprinātas metodikas.

Ja nav apstiprinātas nodarītā zaudējuma aprēķināšanas takses un

metodikas, dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko

personu interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu aprēķina atbilstoši faktiskajiem izdevumiem likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[<*> - 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.]

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izteikt 53. pantu šādā redakcijā:

“53. pants. Zaudējumu atlīdzība par kaitējumu videi.

(1) Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

(2) Fizisko un juridisko personu, kas nodarījušas kaitējumu videi, pienākums ir:

1) pēc iespējas likvidēt vai samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, kuras vainīgā persona nav spējusi likvidēt, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu ilgtspējīgai attīstībai;

2) kompensēt visas tās kaitējuma radītās izmaiņas vidē, kuras nav iespējams novērst, vai arī segt tos izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības.

(3) Ja nav noteiktas procedūras zaudējumu aprēķināšanai, tad tos aprēķina atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Kaitējuma videi rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

Redakc. preciz.

15. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Zaudējumu atlīdzība par kaitējumu videi

(1) Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

1) pēc iespējas likvidēt vai arī samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, kuras vainīgā persona nav spējusi likvidēt, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai;

(3) Ja nav noteiktas procedūras zaudējumu aprēķināšanai, tos aprēķina atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosaka Ministru kabinets.”

VARAM parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Papildināt likumu ar sekojošu nodaļu:

“Pārejas noteikumi

Tie Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar likuma “Par vides aizsardzību” 27. pantu, paliek spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā gadu pēc šī likuma spēkā stāšanās.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ministru kabineta noteikumi nr. 266 “Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu” un nr. 268 “Noteikumi par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem”, kuri izdoti saskaņā ar likuma “Par vides aizsardzību” 27.pantu, paliek spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā gadu pēc šā likuma spēkā stāšanās.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

16. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums