2. lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 503 )

Pr

nr

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 3.lasījumā

2

3

4

5

Par radiācijas drošību un kodoldrošību

Par radiācijas drošību un kodoldrošību

I nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem — cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, pārvietošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem vai dabīgajiem jonizējošā starojuma avotiem tādos procesos, kuros tiek izmantotas radionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašības;

1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem — cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, pārvietošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem vai dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem tādos procesos, kuros tiek izmantotas radionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašības;

2) jonizējošais starojums — enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar 100 nanometriem vai mazāks vai viļņa svārstību frekvence vienāda ar 3 × 1015 herciem vai lielāka). Tas ir gamma starojums, rentgenstarojums, korpuskulārais starojums un jebkāds cits starojums, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;

2) jonizējošais starojums — enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar 100 nanometriem vai mazāks vai viļņa svārstību frekvence vienāda ar 3 × 1015 herciem vai lielāka). Tas ir gamma starojums, rentgenstarojums, korpuskulārais starojums un jebkāds cits starojums, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;

3) jonizējošā starojuma avoti — ierīces, radioaktīvās vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem materiāliem radīt radioaktīvās vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gamma starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas;

3) jonizējošā starojuma avoti — ierīces, radioaktīvās vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem materiāliem radīt radioaktīvās vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gamma starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas;

4) kodoliekārta — reaktors, kritiskais stends, kodolmateriālu apstrādes un izotopu atdalīšanas iekārta, kā arī vieta, kurā tiek izmantots nozīmīgs kodolmateriālu daudzums (efektīvais kilograms), vai kodolmateriālu glabātava, kas atrodas ārpus to izmantošanas vietām;

1

“4) kodoliekārta — reaktors, kritiskais stends, kodolmateriālu apstrādes un izotopu atdalīšanas iekārta, kā arī vieta, kurā tiek izmantots nozīmīgs kodolmateriālu daudzums (vismaz viens efektīvais kilograms), vai kodolmateriālu glabātava, kas atrodas ārpus to izmantošanas vietām;”

Atbalstīt

4) kodoliekārta — reaktors, kritiskais stends, kodolmateriālu apstrādes un izotopu atdalīšanas iekārta, kā arī vieta, kur tiek izmantots nozīmīgs kodolmateriālu daudzums (vismaz viens efektīvais kilograms), vai kodolmateriālu glabātava, kas atrodas ārpus to izmantošanas vietām;

5) kodolmateriāli — rūdas, no kurām ķīmiskos vai fizikālos procesos var iegūt urānu vai toriju, urāns, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, urāns 233, ar urānu 233 vai ar urānu 235 bagātināts urāns, torijs metāliskā veidā, sakausējuma veidā, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, plutonijs, izņemot tādu plutonija izotopu maisījumu, kurā plutonija 238 koncentrācija ir lielāka par 80 procentiem, kā arī citi materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties mijiedarbībā ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu;

5) kodolmateriāli — rūdas, no kurām ķīmiskos vai fizikālos procesos var iegūt urānu vai toriju, urāns, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, urāns 233, ar urānu 233 vai urānu 235 bagātināts urāns, torijs metāliskā veidā, sakausējuma veidā, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, plutonijs, izņemot tādu plutonija izotopu maisījumu, kurā plutonija 238 koncentrācija ir lielāka par 80 procentiem, kā arī citi materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties mijiedarbībā ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu;

6) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

2

Dep. L. Bojārs

Izteikt I nodaļas 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:

"6) operators - fiziska vai juridiska persona, kurai ir LR atļauja vai speciālā atļauja (licence) veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kurai ir pilna juridiskā un materiālā atbildība par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā."

neatbalstīt

6) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

7) radiācijas drošība un kodoldrošība — organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu bezavārijas izmantošanai, kā arī darbinieku, iedzīvotāju un vides aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

7) radiācijas drošība un kodoldrošība — organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu bezavārijas izmantošanai, kā arī darbinieku, iedzīvotāju un vides aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

8) radioaktīvā viela — viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus — izotopus, kas atompārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;

3

“8) radioaktīvā viela — viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus — izotopus, kas atomu pārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;”

atbalstīt

8) radioaktīvā viela — viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus — izotopus, kas atomu pārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;

9) radioaktīvie atkritumi — turpmāk neizmantojami materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri satur vai uz kuru virsmas ir radioaktīvās vielas;

9) radioaktīvie atkritumi — turpmāk neizmantojami materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri satur vai uz kuru virsmas ir radioaktīvās vielas;

10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros veic darbus ar augstas aktivitātes radioaktīvajām vielām.

4

“10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros veic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk kā vienu miljardu reizes pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, pie kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.”

atbalstīt

10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros veic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk kā vienu miljardu reizes pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, pie kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.”

5

Dep. L. Bojārs

Papildināt I nodaļas 1. pantu ar 11., 12., 13.un 14. punktu šādā redakcijā:

"11) iepakojums - speciālais iepakojums kodolmateriāla transportēšanai vai uzglabāšanai, kuram jāatbilst sekojošiem kritērijiem:

- absolūti hermētiski noslēgtam;

- ekranējums izstarojumam;

- aizsardzībai pret atmosfēras iedarbību;

- aizsardzībai no uguns un pret atmosfēras temperatūras izmaiņām;

- izturībai pret triecieniem;

- nodrošinātību pret ļaunprātīgu atvēršanu, marķējums, plombēšana;

12) kodolmateriālu transportēšana - jebkuru kodolmateriālu pārvietošana, kravas sagatavošana, transportēšana, transporta veids, laiks, kad var transportēt, attiecīgais marķējums, maršruta noteikšana, eskorts;

13) ziņojums - apkopotais dokuments, kas sniedz pilnu pārskatu par kodolmateriālu, tā izcelsmi, uzglabāšanas noteikumiem, transportēšanas veidu un aizsardzību, kā arī iedzīvotāju informēšanu par negadījumu un viņu evakuāciju uz laiku, kamēr tiek novērstas negadījuma sekas;

14) evakuācija - savlaicīgi organizēta iedzīvotāju izvešana no zonas, kurā ir paaugstināts radiācijas līmenis, uz vietu ar normālu radiācijas līmeni."

neatbalstīt

2.pants. Likuma mērķis un piemērošanas joma

2.pants. Likuma mērķis un piemērošanas joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

6

7

Dep. L. Bojārs

Papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda "cilvēku" ar vārdu "dzīvnieku".

Atbildīgā komisija

Izteikt 2. panta 1. daļu šādā redakcijā:

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

neatbalstīt

atbalstīt

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

(2) Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem, izvirzot īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Redakc. preciz.

(2) Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

3.pants. Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi

3.pants. Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi

(1) Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

(1) Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo dozu;

8

9

Dep. L. Bojārs

Izteikt 3. panta pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

" 1) cilvēki un dzīvnieki vienreizēji drīkst saņemt izņēmuma kārtā tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz notikto minimāli pieļaujamo dozu;"

Atbildīgā komisija

“1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;

neatbalstīt

atbalstīt

1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;

2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

10

Dep. L. Bojārs

Izteikt 3.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) sasniegtais cilvēku, dzīvnieku un vides aizsardzības pozitīvais rezultāts pārsniedz darbības negatīvo ietekmi vai radītos zaudējumus;"

neatbalstīt

2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteikto ekvivalentās dozas limitu gada laikā;

11

12

Dep. L. Bojārs

Izteikt 3. panta 1. daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izvēlēti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas nebūtu, vai būtu zema un nepārsniegtu noteikto ekvivalentās dozas limitu gada laikā;

Atbildīgā komisija

“3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus;”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus;

4) darbinieki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti videi, citai personai un tās mantai;

13

Dep. L. Bojārs

Izteikt 3.panta pirmās daļas ceturto punktu šādā redakcijā:

"4) darbinieki, kuru darbība saistīta ar jonizējošo starojumu avotiem, tiek apgādāti ar speciālu apģērbu, individuāliem dozimetriem un citu ekipējumu, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti apkārtējai videi, citai personai, tās mantai, kā arī dzīvniekiem;"

Daļēji atbalstīts, ietrādāts 13., 14., 17. pantos

Redakc. preciz.2. lasīj. redakc.

4) darbinieki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti citai personai un tās mantai vai videi;

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem var veikt tikai pēc speciālas atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

Redakc. preciz

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem tiek veiktas pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

(2) Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotas vietas tuvumā.

14

Dep. L. Bojārs

Izteikt 3. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“ (2) Nav pieļaujama jonizējošā starojuma objektu izvietošana apdzīvotās vietās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un to objektu tuvumā."

neatbalstīt

(2) Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā.

(3) Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

(3) Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

II nodaļa

II nodaļa

Radiācijas drošības un kodoldrošības valsts uzraudzība un kontrole

Radiācijas drošības un kodoldrošības valsts uzraudzība un kontrole

4.pants. Radiācijas drošības centrs

4.pants. Radiācijas drošības centrs

(1) Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs (turpmāk — Centrs).

15

“(1) Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs (turpmāk — Centrs).”

atbalstīt

(1) Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs (turpmāk — Centrs).

16

“(2) Centra pārraudzību atbilstoši Ministriju iekārtas likumam veic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.”

atbalstīt

(2) Centra pārraudzību atbilstoši Ministriju iekārtas likumam veic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(2) Centra nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

17

“(3) Centra nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Centra direktoru apstiprina amatā Ministru kabinets pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma.”

atbalstīt

(3) Centra nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Centra direktoru apstiprina amatā Ministru kabinets pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma.

5.pants. Centra galvenās funkcijas

18

Atbildīgā komisija

Izteikt 5. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Radiācijas drošības centra galvenās funkcijas”

Atbalstīt

5.pants. Radiācijas drošības centra galvenās funkcijas

Centra galvenās funkcijas ir šādas:

19

Dep. L. Bojārs

II nodaļas 5.pants jāpapildina ar jaunu pirmo daļu attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju šādā redakcijā:

“Centra galvenās funkcijas ir:

1) veikt pilnīgu, detalizētu uzskaiti par LR esošajiem radiācijas un kodolobjektiem;"

daļēji atbalstīt, iestrādāts 5. panta 14. punktā

Centra galvenās funkcijas ir šādas:

1) sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī;

1) sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī;

2) veikt radiācijas drošības uzraudzību un kontroli;

20

“2) veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;”

atbalstīt

2) veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

3) veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu;

3) veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu;

4) izsniegt speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4) izsniegt speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

5) apkopot, analizēt un iesniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par radiācijas drošības situāciju valstī, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem;

Redakc. preciz.

5) apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem;

6) informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai;

6) informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai;

7) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu izpēti un novērtējumu;

21

“7) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt;”

atbalstīt

7) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt;

8) veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

8) veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

9) koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā;

9) koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā;

10) sagatavot ziņojumus starptautiskajām organizācijām, konvenciju un līgumu sekretariātiem un Eiropas Savienības Komisijai par jautājumiem, kas ir Centra kompetencē, piedalīties šo jautājumu apspriešanā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

10) sagatavot ziņojumus starptautiskajām organizācijām,
konvenciju un līgumu sekretariātiem un Eiropas Savienības Komisijai par jautājumiem, kas ir Centra kompetencē, piedalīties šo jautājumu apspriešanā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

11) izvērtēt starptautisko institūciju prasību un rekomendāciju ieviešanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos vai par jaunu normatīvo aktu izstrādi;

Redakc. preciz.

11) izvērtēt starptautisko institūciju prasību un rekomendāciju ievērošanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos vai par jaunu normatīvo aktu izstrādi;

12) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību;

22

Dep. L. Bojārs

Izteikt 5.panta divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"12) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošo starojumu avotiem, un iedzīvotāju maksimālo aizsardzību pret apstarošanu;"

daļēji

atbalstīt, iestrādāts 5. panta 14. punktā

12) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību;

13) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, un iedzīvotāju apstarošanu;

23

Dep. L. Bojārs

Izteikt 5.panta trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"13) veidot un aktualizēt datubāzes par starojuma avotiem, radioaktīvajām vielām, kodolmateriāliem un atkritumiem un to izvietošanu;"

daļēji

atbalstīt, iestrādāts 5. panta 14. punktā

13) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, un iedzīvotāju apstarošanu;

14) veidot un aktualizēt datu bāzes par jonizējošā starojuma avotiem, radioaktīvajām vielām un kodolmateriāliem;

24

“14) nodrošināt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, veidot un aktualizēt datu bāzes par radioaktīvajām vielām, kodolmateriāliem, radioaktīvajiem atkritumiem un citiem jonizējošā starojuma avotiem;”

atbalstīt

14) nodrošināt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, veidot un aktualizēt datu bāzes par radioaktīvajām vielām, kodolmateriāliem, radioaktīvajiem atkritumiem un citiem jonizējošā starojuma avotiem;

15) veidot un uzturēt reģistru par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai strādā darba vietās ar paaugstinātu dabisko radiāciju;

Redakc. preciz.

15) veidot un uzturēt reģistru par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai strādā darba vietās, kur ir paaugstināta dabiskā radiācija;

16) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību saskaņā ar konvencijas “Par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu” prasībām.

25

“16) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar konvencijas “Par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu” prasībām;”

atbalstīt

16) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvencijas par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu prasībām;

26

“17) veic Kodolmateriālu piegādātāju grupas kontaktpersonas pienākumus, lai izmantojot šo kontroles režīmu veicinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistīto līgumu izpildi.”

atbalstīt

17) veikt Kodolmateriālu piegādātāju grupas kontaktpersonas pienākumus, lai, izmantojot šo kontroles režīmu, veicinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistīto līgumu izpildi.

6.pants. Centra tiesības

27

Atbildīgā komisija

Izteikt 6. panta nosaukumu šādā reedakcijā:

“Radiācijas drošības centra tiesības””

Atbalstīt

6.pants. Radiācijas drošības centra tiesības

(1) Centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.

28

Dep. L. Bojārs

Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

" (1) Centrs nekavējoties saņem informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasa un saņem bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību."

neatbalstīt

(1) Centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.

(2) Centrs var aizliegt veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja ir pierādījumi, ka tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai, arī tādos gadījumos, ja attiecīgajām darbībām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

29

30

Dep. L. Bojārs

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Centrs aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja ir pierādījumi, ka tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un rodas draudi cilvēku, dzīvnieku dzīvībai un veselībai, arī tādos gadījumos, ja attiecīgajām darbībām nav nepieciešama atļauja vai speciāla atļauja (licence)."

2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 30. priekšl.

atbalstīt

Centrs:

1) aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi;

2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.

(3) Centram ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

(3) Centram ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

31

32

Dep. L. Bojārs

Papildināt 6.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Centrs iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam avārijas gadījumā evakuēt iedzīvotājus un mājdzīvniekus, kā arī veikt citus pasākumus apkārtējās vides aizsardzībai no jonizējošā starojuma iedarbības."

Atbildīgā komisija

“(4) Centra lēmumi un rīkojumi pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā.”

neatbalstīt

atbalstīt

(4) Centra lēmumi un rīkojumi pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Centra inspektoru tiesības

33

Atbildīgā komisija

Izteikt 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Radiācijas drošības centra inspektoru tiesības”

Atbalstīt

7.pants. Radiācijas drošības centra inspektoru tiesības

(1) Centra inspektoriem ir tiesības pārbaudīt vietas, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un ņemt paraugus uzraudzības mērķiem nepieciešamā daudzumā. Šādu paraugu ņemšana netiek uzskatīta par zaudējumu nodarīšanu.

(1) Centra inspektoriem ir tiesības pārbaudīt vietas, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un ņemt paraugus uzraudzības mērķiem nepieciešamā daudzumā. Šādu paraugu ņemšana netiek uzskatīta par zaudējumu nodarīšanu.

(2) Lai kontrolētu šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, Centra inspektoriem ir tiesības:

(2) Lai kontrolētu šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, Centra inspektoriem ir tiesības:

1) pieņemt lēmumus un dot atzinumus par situāciju radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

1) pieņemt lēmumus un dot atzinumus par situāciju radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

2) izdot administratīvus aktus vadītājiem un operatoriem, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, lai nepieļautu vai novērstu radiācijas drošības un kodoldrošības prasību pārkāpumus un paaugstinātu radiācijas drošības līmeni;

2) izdot administratīvus aktus vadītājiem un operatoriem, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, lai nepieļautu vai novērstu radiācijas drošības un kodoldrošības prasību pārkāpumus un paaugstinātu radiācijas drošības līmeni;

3) sastādīt protokolus (aktus) par pārbaudes rezultātiem;

3) sastādīt protokolus (aktus) par pārbaudes rezultātiem;

4) izskatīt materiālus par radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības.

4) izskatīt materiālus par radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības.

8.pants. Radiācijas drošības padome

8.pants. Radiācijas drošības padome

(1) Radiācijas drošības padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes darbību organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(1) Radiācijas drošības padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes darbību organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Padomes darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību.

34

“(2) Padomes darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību, un veicināt dažādu institūciju sadarbību radiācijas drošības nostiprināšanā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tās atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.”

atbalstīt

(2) Padomes darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību, un veicināt dažādu institūciju sadarbību radiācijas drošības nostiprināšanā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tās atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(3) Padome saskaņo Centra sagatavotos priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

35

“(3) Pirms attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai citām ministrijām Centrs konsultējas ar Padomi par to, kā uzlabot radiācijas drošību un kodoldrošību valstī.”

atbalstīt

(3) Pirms attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai citām ministrijām Centrs konsultējas ar Padomi par to, kā uzlabot radiācijas drošību un kodoldrošību valstī.

(4) Padomes sastāvu un priekšsēdētāju pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā jābūt ne mazāk kā trim kodoldrošības un radiācijas drošības speciālistiem.

36

37

Dep. L. Bojārs

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Padomes sastāvu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Padomes sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas. Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvi, kā arī Centra direktors.

Atbildīgā komisija

“(4) Padomes 10 locekļus un priekšsēdētāju uz četriem gadiem pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā jābūt ne mazāk kā trim radiācijas drošības un kodoldrošības speciālistiem.”

neatbalstīt

atbalstīt

(4) Padomes 10 locekļus un priekšsēdētāju uz četriem gadiem pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā jābūt ne mazāk kā trim radiācijas drošības un kodoldrošības speciālistiem.

9.pants. Pienākumu sadalījums starp pārbaudēs iesaistītajām iestādēm

Redakc. preciz.

9.pants. Pienākumu sadalījums starp pārbaudēs iesaistītajām institūcijām

(1) Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību.

38

Dep. L. Bojārs

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

" (1) Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas nodrošina obligāto darbinieku uzskati. Darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību, tiek veikta veselības pārbaude."

neatbalstīt,

(1) Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību.

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Sanitāro robežinspekciju un Centru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

39

Dep. L. Bojārs

Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts robežapsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Sanitāro robežinspekciju un Centru Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes un uzskaiti uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās inducēto radioaktīvo vielu daudzumu un to izstarojumu intensitāte nepārsniedz atļauto Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajās normās. Netiek izvesti un ievesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti."

neatbalstīt

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Sanitāro robežinspekciju un Centru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

(3) Iekšlietu ministrijas pilnvarotās institūcijas pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kurās tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Šādas pārbaudes notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību un gatavību rīcībai avārijā, veicot darbus ar jonizējošā starojuma avotiem.

40

“(3) Centrs sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas pilnvarotām institūcijām pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz:

1) jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību;

2) sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.”

atbalstīt

(3) Centrs sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas pilnvarotām institūcijām pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz:

1) jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību;

2) sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

41

Dep. L. Bojārs

Papildināt 9. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ievest un izvest radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avotus tikai ar Latvijas Republikas Ministru kabineta speciālu atļauju."

neatbalstīt

10.pants. Radiācijas monitorings

10.pants. Radiācijas monitorings

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas savas kompetences ietvaros nodrošina radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī piedalās radioekoloģiskos pētījumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas savas kompetences ietvaros nodrošina radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī piedalās radioekoloģiskos pētījumos.

III nodaļa

III nodaļa

Licencēšana un atļauju izsniegšana

Licencēšana un atļauju izsniegšana

11.pants. Speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

11.pants. Speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

 (1) Jebkurai uzņēmējdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav uzņēmējdarbība, — atļauja uzsākt un veikt šādas darbības noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.

 (1) Jebkurai uzņēmējdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav uzņēmējdarbība, — atļauja uzsākt un veikt šādas darbības noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

1) kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanas kārtību;

2) speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanas kārtību;

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Centrs, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi Komisija speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk — Komisija). Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas fiziskajai vai juridiskajai personai.

(3) Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Centrs, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi Komisija speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk — Komisija). Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas fiziskajai vai juridiskajai personai.

(4) Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisijas sastāvā iekļaujams vismaz viens Padomes loceklis.

(4) Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisijas sastāvā iekļaujams vismaz viens Padomes loceklis.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.

42

“(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju Centrs var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.”

atbalstīt

(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju Centrs var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.

43

“12.pants. Speciālo atļauju (licenču) izsniegšana divējāda lietojuma preču eksportam, importam un tranzītam

(1) Divējāda lietojuma preces ir tādas preces, ko izmanto gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

(2) Ministru kabinets:

1) apstiprina divējāda lietojuma preču sarakstus atbilstoši Kodolmateriālu piegādātāju grupas rekomendācijām;

2) apstiprina Stratēģiskas nozīmes eksporta un importa kontroles komitejas nolikumu;

3) nosaka kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) divējāda lietojuma preču eksportam, importam un tranzītam;

4) nosaka divējāda lietojuma preču eksporta, importa un tranzīta kontroles kārtību.

(3) Speciālās atļaujas (licences) divējāda lietojuma preču eksportam, importam un tranzītam izsniedz Stratēģiskas nozīmes eksporta un importa kontroles komiteja, saskaņojot savu lēmumu ar Centru, ja licence tiek pieprasīta tādiem jonizējošā starojuma avotiem, ar kuriem veicot darbības ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(4) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu tiek ņemta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.”

atbalstīt

(1) Divējāda lietojuma preces ir tādas preces, ko izmanto gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

(2) Ministru kabinets:

1) apstiprina divējāda lietojuma preču sarakstus atbilstoši Kodolmateriālu piegādātāju grupas rekomendācijām;

2) apstiprina Stratēģiskas nozīmes eksporta un importa kontroles komitejas nolikumu;

3) nosaka kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) divējāda lietojuma preču eksportam, importam un tranzītam;

4) nosaka divējāda lietojuma preču eksporta, importa un tranzīta kontroles kārtību.

(3) Speciālās atļaujas (licences) divējāda lietojuma preču eksportam, importam un tranzītam izsniedz Stratēģiskas nozīmes eksporta un importa kontroles komiteja, saskaņojot savu lēmumu ar Centru, ja licence tiek pieprasīta tādiem jonizējošā starojuma avotiem, ar kuriem veicot darbības ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(4) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu tiek ņemta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

12.pants. Kārtība, kādā saskaņojama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

13.pants. Kārtība, kādā saskaņojama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

(1) Lai izsniegtu speciālo atļauju (licenci) tādas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā izmanto kodoliekārtas, augstas radioaktivitātes vielas vai radioaktīvos atkritumus, vai speciālo atļauju (licenci) būtisku pārmaiņu veikšanai valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos, Centrs:

1) konsultējas ar Padomi;

2) konceptuāli saskaņo iespēju piešķirt speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai uzņēmējdarbībai ar to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas vai ir ieplānots valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts;

3) informē iedzīvotājus par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

44

Dep. L. Bojārs

Izteikt III nodaļas 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ministru kabinets nosaka valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanas vai to būtisku pārmaiņu publiskās apspriešanas kārtību, konkrētās vietās veicot dzīvotāju aptauju."

daļēji atbalstīt, iestrādāts 45. priekšl.

45

1) konsultējas ar Padomi par šādu uzņēmumu izveidošanas lietderīgumu, analizē plānoto pārmaiņu iespējamo ietekmi uz radiācijas drošību un kodoldrošību, izvērtē, vai pozitīvais rezultāts, ko sasniegs operators, pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi;

2) konceptuāli saskaņo iespēju piešķirt speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai uzņēmējdarbībai ar to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas vai ir ieplānots izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;

3) informē iedzīvotājus par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.”

atbalstīt

1) konsultējas ar Padomi par šādu uzņēmumu izveidošanas lietderīgumu, analizē plānoto pārmaiņu iespējamo ietekmi uz radiācijas drošību un kodoldrošību, izvērtē, vai pozitīvais rezultāts, ko sasniegs operators, pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi;

2) konceptuāli saskaņo iespēju piešķirt speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai uzņēmējdarbībai ar to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas vai ir ieplānots izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;

3) informē iedzīvotājus par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

IV nodaļa

IV nodaļa

Operatora un darbu vadītāja pienākumi, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

Operatora un darbu vadītāja pienākumi, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

13.pants. Operatora pamatpienākumi

14.pants. Operatora pamatpienākumi

(1) Pirms tiek uzsāktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko šo darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai. Pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas tās pieprasītājs tiek atzīts par operatoru un ir atbildīgs par radiācijas drošību un kodoldrošību operatora kontrolētajā zonā.

Redakc. preciz.

(1) Pirms tiek uzsāktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko šo darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai. Pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas tās pieprasītājs tiek atzīts par operatoru un ir atbildīgs par radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā.

(2) Operators nodrošina, lai tie jonizējošā starojuma avoti, kuri nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiktu padarīti nekaitīgi.

(2) Operators nodrošina, lai tie jonizējošā starojuma avoti, kuri nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiktu padarīti nekaitīgi.

(3) Operators nodrošina, lai darbinieki, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem (pastāvīgi nodarbinātie strādnieki un viesstrādnieki, kas attiecīgās darbības veic īslaicīgi) operatora kontrolētajā zonā, ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.

Redakc. preciz.

(3) Operators nodrošina, lai darbinieki, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem (pastāvīgi nodarbinātie strādnieki un viesstrādnieki, kas attiecīgās darbības veic īslaicīgi) tā kontrolētajā zonā, ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.

(4) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets, nodrošinot, lai informāciju par viesstrādnieku apstarošanu varētu izmantot arī viņu mītnes valstīs.

(4) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets, nodrošinot, lai informāciju par viesstrādnieku apstarošanu varētu izmantot arī viņu mītnes valstīs.

(5) Lai aizsargātu darbiniekus pret jonizējošo starojumu, operators viņus nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.

(5) Lai aizsargātu darbiniekus pret jonizējošo starojumu, operators viņus nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.

14.pants. Darbu vadītāja pamatpienākumi

15.pants. Darbu vadītāja pamatpienākumi

(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs, kuram ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu jonizējošā starojuma dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus.

46

Dep. L. Bojārs

Izteikt IV nodaļas 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarota persona, kurai ir atbilstošs zināšanu līmenis un atļauja, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu apstarošanas dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus."

neatbalstīt

(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs, kuram ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu jonizējošā starojuma dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus.

(2) Darbu vadītājs:

(2) Darbu vadītājs:

1) nodrošina radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti;

1) nodrošina radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti;

2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas;

47

“2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas un citas radiācijas avārijas;”

atbalstīt

2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas un citas radiācijas avārijas;

3) nekavējoties informē operatoru un Centru par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

3) nekavējoties informē operatoru un Centru par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

4) nodrošina, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu savākti, izolēti, uzglabāti, apstrādāti un, ja nepieciešams, apglabāti, neradot risku darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

4) nodrošina, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu savākti, izolēti, uzglabāti, apstrādāti un, ja nepieciešams, apglabāti, neradot risku darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

5) nodrošina, lai darbinieki, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti un prastu veikt aizsardzības pasākumus, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;

48

49

Dep. L. Bojārs

Izteikt 14.panta otrās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošina, lai darbinieki, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu speciāli apmācīti un varētu praktiski veikt aizsardzības pasākumus, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;"

Atbildīgā komisija

“5) nodrošina, lai darbinieki, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

5) nodrošina, lai darbinieki, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;

6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās;

50

Dep. L. Bojārs

Izteikt 14. panta otrās daļas sesto punktu šādā redakcijā:

" 6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās, veic attiecīgu uzskaiti un reģistrāciju;"

atbalstīt

6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās, veic attiecīgu uzskaiti un reģistrāciju;

7) nodrošina, lai ar jonizējošā starojuma avotiem strādātu tikai tie darbinieki, kuriem pēc obligātās veselības pārbaudes atļauts ar tiem strādāt.

7) nodrošina, lai ar jonizējošā starojuma avotiem strādātu tikai tie darbinieki, kuriem pēc obligātās veselības pārbaudes atļauts ar tiem strādāt.

15.pants. Informācijas nodrošinājums

16.pants. Informācijas nodrošinājums

(1) Operators un darbu vadītājs ir atbildīgs, lai Centrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru kompetencē ietilpst radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi, saņemtu informāciju par radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem objektā.

Redakc. preciz.

(1) Operators un darbu vadītājs ir atbildīgi par to, lai Centrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru kompetencē ietilpst radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi, saņemtu informāciju par radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

(2) Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem.

51

“(2) Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.”

atbalstīt

(2) Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē ie dzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

(3) Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.

52

“(3) Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem, avārijām un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.”

atbalstīt

(3) Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem, avārijām un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.

16.pants. Informācija par negadījumiem

17.pants. Informācija par negadījumiem

(1) Darbu vadītājs ziņo operatoram un Centram par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

53

“(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.”

atbalstīt

(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Ja jonizējošais starojums kādam darbiniekam darba vietā nodarījis kaitējumu avārijas vai cita negadījuma dēļ, darbinieks nekavējoties paziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspekcijai.

54

“(2) Ja avārijas vai cita negadījuma rezultātā veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotu kādam darbiniekam ir nodarīts kaitējumu, tad darbinieks nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspekcijai.”

atbalstīt

(2) Ja avārijas vai cita negadījuma rezultātā, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kādam darbiniekam ir nodarīts kaitējums, tad darbinieks nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspekcijai.

V nodaļa

V nodaļa

Prasības darbiniekiem, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

Prasības darbiniekiem, strādājot ar
jonizējošā starojuma avotiem

17.pants. Darbinieku pamatpienākumi

18.pants. Darbinieku pamatpienākumi

(1) Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no iedzīvotājiem noteiktajiem dozu limitiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma potenciāli kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju apstarošanai ar jonizējošo starojumu;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

55

“(1) Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.”

atbalstīt

(1) Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:

(2) Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības;

56

57

Dep. L. Bojārs

Izteikt V nodaļas 17. panta otrās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) ir pienākums lietot drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus, dzīvniekus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt individuālus mērījumus un to reģistrāciju.”

Atbildīgā komisija

“1) ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt nepieciešamos mērījumus un tos reģistrēt;”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 57. priekšl.

atbalstīt

1) ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt nepieciešamos mērījumus un tos reģistrēt;

2) aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.

2) aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.

(3) Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:

(3) Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:

1) nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;

1) nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;

2) pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.

2) pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.

18.pants. Nepilngadīgo, grūtnieču un ar krūti barojošu māšu nodarbināšana

19.pants. Nepilngadīgo, grūtnieču un ar krūti barojošu māšu nodarbināšana

(1) Personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem darbībās ar jonizējošo starojumu drīkst iesaistīt tikai mācību nolūkā, un efektīvā jonizējošā starojuma doza šiem mācekļiem vai studentiem nedrīkst pārsniegt 6 milizīvertus gadā.

(1) Personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst iesaistīt tikai mācību nolūkā, un efektīvā jonizējošā starojuma doza šiem mācekļiem vai studentiem nedrīkst pārsniegt 6 milizīvertus gadā.

(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā. Pēc grūtniecības konstatēšanas grūtniece jāpārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu vai nepārsniedz kopējās jonizējošā starojuma dozas limitu iedzīvotājiem — 1 milizīvertu visā atlikušajā grūtniecības periodā, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsts jebkāds risks, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību un veselību.

58

59

Dep. L. Bojārs

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visu grūtniecības periodu."

Atbildīgā komisija

“(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā. Pēc tam, kad darbiniece par grūtniecību ir paziņojusi darba devējam, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja darba devējs nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību.”

neatbalstīt

atbalstīt

(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā. Pēc tam, kad darbiniece par grūtniecību ir paziņojusi darba devējam, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja darba devējs nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību.

(3) Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem.

(3) Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem.

19.pants. Daļēji bīstamas darbības

20.pants. Daļēji bīstamas darbības

Ja vietā, kur notiek darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, nepieciešams atrasties darbiniekam, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šā darbinieka kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz dozas limitu iedzīvotājiem — 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgā darbinieka darbu veikt tikai tiem darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem.

60

“Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams atrasties personai, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šīs personas kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz noteikto dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgās personas darbu veikt tikai tādam darbiniekam, kuram ir tiesības strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.”

atbalstīt

Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams atrasties personai, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šīs personas kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz noteikto dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgās personas darbu veikt tikai tādam darbiniekam, kuram ir tiesības strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

20.pants. Apmeklētāju aizsardzība

21.pants. Apmeklētāju aizsardzība

Ja paredzams, ka vietā, kur notiek darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

61

“Ja paredzams, ka operatora kontrolētajā zonā regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.”

atbalstīt

Ja paredzams, ka operatora kontrolētajā zonā regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

VI nodaļa

VI nodaļa

Radiācijas drošības līdzekļi un pasākumi

Radiācijas drošības līdzekļi un pasākumi

21.pants. Papildu pārbaudes

22.pants. Papildu pārbaudes

Jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai Centrs papildus pārbauda radiācijas drošības un kodoldrošības situāciju jebkurā operatora kontrolētajā zonā. Paraugu ņemšanas un analīžu izdevumus sedz papildu pārbaužu pieprasītājs.

Jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai Centrs papildus pārbauda radiācijas drošības un kodoldrošības situāciju jebkurā operatora kontrolētajā zonā. Paraugu ņemšanas un analīžu izdevumus sedz papildu pārbaužu pieprasītājs.

22.pants. Jonizējošā starojuma avotu fiziskā aizsardzība

23.pants. Jonizējošā starojuma avotu fiziskā aizsardzība

Ministru kabinets nosaka jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības.

62

“(1) Jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nodrošina operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Drošības policija koordinē kodolmateriālu atgūšanas pasākumus un nepieciešamo darbību gadījumā, ja notiek neatļauta kodolmateriālu pārvietošana, lietošana vai pārveidošana, vai gadījumā, ja ir radušies pamatoti draudi, ka tiks veiktas neatļautas darbības ar kodolmateriāliem.

(3) Centrs un Drošības policija veic jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības kontroli.

”

atbalstīt

(1) Jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nodrošina operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Drošības policija koordinē kodolmateriālu atgūšanas pasākumus un nepieciešamo darbību gadījumā, ja notiek neatļauta kodolmateriālu pārvietošana, lietošana vai pārveidošana, vai gadījumā, ja ir radušies pamatoti draudi, ka tiks veiktas neatļautas darbības ar kodolmateriāliem.

(3) Centrs un Drošības policija veic jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības kontroli.

23.pants. Jonizējošā starojuma avotu iepakošanas, marķēšanas un piegādes noteikumi

24.pants. Jonizējošā starojuma avotu iepakošanas, marķēšanas un piegādes noteikumi

(1) Uzņēmējs, kurš ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

Redakc. preciz.

(1) Uzņēmējs, kas ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

1) ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;

1) ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;

2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu (īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu) ir latviešu valodā. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;

63

Dep. L. Bojārs

Izteikt 23.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu latviešu valodā, īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai obligāti pievieno tulkojumu latviešu valodā;"

neatbalstīt

2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu (īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu) latviešu valodā. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;

3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;

64

“3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa divos eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs — pa pastu. Drošības datu lapas saturu nosaka atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;”

atbalstīt

3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa divos eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs — pa pastu. Drošības datu lapas saturu nosaka atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;

4) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

4) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

65

Dep. L. Bojārs

Papildināt VI nodaļas 23.panta pirmo daļu ar piekto punktu šādā redakcijā:

“5) radioaktīvām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem obligāti jābūt nepieciešamajiem dokumentiem ar pilnīgiem ražotāja rekvizītiem;”

neatbalstīt

(2) Radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.pants. Drošības datu lapas saturs

25.pants. Drošības datu lapas saturs

(1) Ministru kabinets apstiprina drošības datu lapas paraugu, kā arī nosaka drošības datu lapas aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtību.

(1) Ministru kabinets apstiprina drošības datu lapas paraugu, kā arī nosaka drošības datu lapas aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtību.

(2) Drošības datu lapā iekļaujama radioaktīvajai vielai vai jonizējošā starojuma avotam atbilstoša informācija:

66

Dep. L. Bojārs

Izteikt 24.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Drošības datu lapā iekļaujama radioaktīvajai vielai vai jonizējošā starojuma avotam atbilstoša informācija 2 eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs - pa pastu: “

daļēji atbalstīt, iestrādāts 24. panta 1. daļas 3. punktā

(2) Drošības datu lapā iekļaujama radioaktīvajai vielai vai jonizējošā starojuma avotam atbilstoša informācija:

1) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota identifikācija un ziņas par ražotāju, importētāju vai citu personu, kas piegādā radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

1) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota identifikācija un ziņas par ražotāju, importētāju vai citu personu, kas piegādā radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

2) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota bīstamības raksturojums;

2) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota bīstamības raksturojums;

3) pirmās palīdzības pasākumu apraksts;

3) pirmās palīdzības pasākumu apraksts;

4) avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts;

4) avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts;

5) uzglabāšanas un lietošanas prasības;

67

“5) glabāšanas un lietošanas prasības;”

atbalstīt

5) glabāšanas un lietošanas prasības;

6) darba drošības pasākumu prasības;

6) darba drošības pasākumu prasības;

7) drošas transportēšanas prasības;

7) drošas transportēšanas prasības;

8) informācija par galvenajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

8) informācija par galvenajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

9) cita no drošības, cilvēku dzīvības un veselības vai vides aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.

9) cita no drošības, cilvēku dzīvības un veselības vai vides aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.

25.pants. Jonizējošā starojuma avotu uzstādīšana un remonts

26.pants. Jonizējošā starojuma avotu uzstādīšana un remonts

Uzņēmējs, kurš uzstāda vai remontē iekārtas, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, drīkst tās uzstādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts aizsardzības aprīkojums un veikti citi pasākumi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī ievēroti darba aizsardzības noteikumi.

Uzņēmējs, kurš uzstāda vai remontē iekārtas, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, drīkst tās uzstādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts aizsardzības aprīkojums un veikti citi pasākumi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī ievēroti darba aizsardzības noteikumi.

68

Dep. L. Bojārs

Papildināt 25. pantu, kuram ir viena daļa, ar otro daļu sekojošā redakcijā:

“(2) Remontu izpilda attiecīgi apmācīti speciālisti, kuriem ir atļauja ekspluatēt šīs iekārtas."

neatbalstīt

26.pants. Kodolmateriālu uzskaites un kontroles kārtība

27.pants. Kodolmateriālu uzskaites un kontroles kārtība

Kārtību, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa

VII nodaļa

Radioaktīvie atkritumi un neizmantojamie jonizējošā starojuma avoti

27.pants. Radioaktīvie atkritumi

28.pants. Radioaktīvie atkritumi

(1) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus:

69

Dep. L. Bojārs

Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā, izslēdzot 27. panta pirmās daļas pirmo un otro punktu:

Radioaktīvos atkritumus Latvijas Republikā ievest aizliegts.

neatbalstīt

Redakc. preciz. 2. lasījuma redakciju

(1) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

1) ja tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;

Redakc. preciz.

1) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;

2) ja nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kas ievesti no Latvijas Republikas, tad ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

Redakc. preciz.

2) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

 (2) Pirms izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti ar radioaktīvajiem atkritumiem.

70

71

Dep. L. Bojārs

Izteikt 27. panta otro daļu šāda redakcijā:

"(2) Pirms izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti ar radioaktīvajiem atkritumiem, izziņu par to apjomu."

Atbildīgā komisija

“(2) Pirms speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem..”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 71. priekšl.

atbalstīt

(2) Pirms speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem.

(3) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.

(3) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.

(4) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.

28.pants. Radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu lietošanas izbeigšana

29.pants. Radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu lietošanas izbeigšana

(1) Ja operatora īpašumā vai valdījumā ir iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, bet tās nesatur radioaktīvās vielas un nav nepieciešamas turpmākām darbībām vai arī to drošība vairs neatbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, operators šīs iekārtas padara nekaitīgas un paziņo par to Centram.

Redakc. preciz.

(1) Ja operatora īpašumā vai valdījumā ir iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, bet nesatur radioaktīvās vielas un nav nepieciešamas turpmākām darbībām vai arī to drošība vairs neatbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, operators šīs iekārtas padara nekaitīgas un ziņo par to Centram.

(2) Ministru kabinets nosaka radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu likvidēšanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu likvidēšanas kārtību.

VIII nodaļa

VIII nodaļa

Atbildība par pārkāpumiem

Atbildība par pārkāpumiem

29.pants. Zaudējumu un kodolkaitējumu atlīdzināšana

30.pants. Zaudējumu un kodolkaitējumu atlīdzināšana

(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību radītos zaudējumus cilvēku veselībai, videi un īpašumam. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.

72

73

Dep. L. Bojārs

Izteikt VIII nodaļas 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību radītos zaudējumus cilvēku veselībai un dzīvniekiem, videi un īpašumam. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā."

Atbildīgā komisija

“(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, jebkurai cietušajai personai atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību rezultātā nodarītos zaudējumus cilvēku veselībai un mantai, kā arī videi. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, jebkurai cietušajai personai atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību rezultātā nodarītos zaudējumus cilvēku veselībai un mantai, kā arī videi. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.

(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide vai būves, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides un būvju attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.

74

75

Dep. L. Bojārs

Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide vai būves, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides un būvju attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai īpašumu, tas attiecas arī uz dzīvniekiem, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus."

Atbildīgā komisija

“(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide, būves, iekārtas vai transportlīdzekļi, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides, būvju, iekārtu un transportlīdzekļu attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai mantu, dzīvnieku dzīvību un veselību, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 75. priekšl.

atbalstīt

(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide, būves, iekārtas vai transportlīdzekļi, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides, būvju, iekārtu un transportlīdzekļu attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai mantu, dzīvnieku dzīvību un veselību, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.

(3) Operators neatlīdzina zaudējumus, ja tie radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Tas neattiecas uz gadījumiem, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatoram vajadzēja paredzēt, lai veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus.

(3) Operators neatlīdzina zaudējumus, ja tie radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Tas neattiecas uz gadījumiem, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatoram vajadzēja paredzēt, lai veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus.

(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 80 miljoniem latu.

76

77

Dep. L. Bojārs

Izteikt 29. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta minimums līdz 80 miljoniem latu."

Atbildīgā komisija

“(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 80 miljoniem latu. Citos gadījumos operators atlīdzina visus avārijas radītos zaudējumus Civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets.”

neatbalstīt

atbalstīt

(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 80 miljoniem latu. Citos gadījumos operators atlīdzina visus avārijas radītos zaudējumus. Civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanai

31.pants. Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanai

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide.

78

Dep. L. Bojārs

Izteikt 30 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas cieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide. Par šo pārkāpumu operators tiek saukts pie atbildības un sedz radītos zaudējumus."

neatbalstīt

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide.

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus jonizējošā starojuma avotus.

79

Dep. L. Bojārs

Papildināt 30. panta otro daļu pēc vārdiem "starojuma avotus" ar vārdiem "atgadījums tiek obligāti izmeklēts, lai noskaidrotu izpildītāju vai īpašnieku".

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pašvaldības uzņēmumā, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus starojuma avotus. Atgadījums tiek obligāti izmeklēts, lai noskaidrotu lietotāju vai īpašnieku."

daļēji atbalstīt, iestrādāts 5. panta 7. punktā

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus jonizējošā starojuma avotus.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.) 4., 6., 7., 9., 23., 25. un 27.pantu, ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Redakc. preciz.

1. Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.) 4., 6., 7., 9., 23., 25. un 27.pantu, ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

2. Ministru kabinets 12 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 9.panta otrajā un trešajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 13.panta ceturtajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 22.pantā, 23.panta otrajā daļā, 24.panta pirmajā daļā, 26.pantā, 27.panta trešajā un ceturtajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteiktās normas.

80

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets 12 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 1. pantā, 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 4. panta trešajā daļā, 8. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 9.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 13.panta pirmajā un otrajā daļā, 14. panta ceturtajā daļā, 18.panta pirmajā daļā, 23.pantā, 24.panta otrajā daļā, 25.panta pirmajā daļā, 27.pantā, 28.panta trešajā un ceturtajā daļā, 29.panta otrajā daļā un 30. panta ceturtajā daļā noteiktās normas.”

Atbalstīt

2. Ministru kabinets 12 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 1.pantā, 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 4.panta trešajā daļā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 9.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 13.panta pirmajā un otrajā daļā, 14.panta ceturtajā daļā, 18.panta pirmajā daļā, 23.pantā, 24.panta otrajā daļā, 25.panta pirmajā daļā, 27.pantā, 28.panta trešajā un ceturtajā daļā, 29.panta otrajā daļā un 30.panta ceturtajā daļā noteiktās normas.

3. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un atļaujas ir spēkā līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

3. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un atļaujas ir spēkā līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.).