Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Pantu vai pantu daļu redakcijas trešajam lasījumam, attiecībā uz kurām ir iesniegti priekšlikumi

Izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.) šādus grozījumus:

(1) Šā likuma subjekti ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija, nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā

arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem

apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību

iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

5) personas, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības

dalībvalstīs.

1. 1.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “subjekti” ar vārdu “– nepilsoņi”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu “personas” ar vārdu “personām”.

(1) Šā likuma subjekta ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi ir noteikti konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 3.nodaļā.

(2) Līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības:

1) brīvi izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā;

2) likumā noteiktajā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus un vecākus;

3) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek uz likumā noteiktajiem pamatiem un likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz

valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama;

4) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

5) saņemt tiesvedībā tulka palīdzību; sazinoties valsts varu un pārvaldi realizējošajās institūcijās, izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši Valodu likumam.

(3) Valsts varu un alsts pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā pantā minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos, noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju izdotajos aktos.

(4) Šajā pantā minētajām tiesībām un brīvībām var noteikt ierobežojumus tikai konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 44.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

2.Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Nepilsoņa tiesības un pienākumi

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.”.

(1) Šā likuma subjekta personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā piederību pie šā likuma subjektiem apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

(2) Nepilsoņa pases paraugu apstiprina un tās izsniegšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.

(3) Nepilsoņa pases uzrādītājam ir tiesības, ievērojot noteikto kārtību, izbraukt uz ārvalstīm un tiesības bez citu papildu dokumentu uzrādīšanas atgriezties Latvijā.

(4) Nepilsoņa pasi saņem 16 gadu vecumu sasniegušas personas. Ja uz ārzemēm bez vecāku pavadības izbrauc šā likuma subjekts, kas vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nepilsoņa pasi viņam var izsniegt arī agrāk.

(5) Ziņas par nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiek fiksētas viņu vecāku vai citu likumīgo aizbildņu nepilsoņa pasē.

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā nepilsoņa statusu apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja

personas kodu.”;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šā likuma subjekts”ar vārdu “nepilsonis”.

(1) Nepilsoņa pasi saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, uzrādot PSRS pilsoņa pasi ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai citu Latvijas Republikas izdotu personas dokumentu ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu un ar savu parakstu apliecinot, ka nepilsoņa pases saņēmējam nav nevienas valsts pilsonības.

(2) Ja šā likuma subjekts bez attaisnojoša iemesla Ministru kabineta noteiktajā termiņā neapmaina bijušās PSRS pilsoņa pasi pret nepilsoņa pasi, tā tiesisko statusu nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Ja persona, kura saņēmusi nepilsoņa pasi, iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpaziņo par to un jānodod sava nepilsoņa pase.

4. 4.panta:

izslēgt nosaukumā vārdus “un nodošana”;

izslēgt otro daļu.

5.Papildināt likumu ar jaunu 5., 6. un 7.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Nepilsoņa statusa zaudēšana

Nepilsoņa statusa zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no nepilsoņa statusa;

2) nepilsoņa statusa atņemšana.

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.”.

Uzskatīt līdzšinējo likuma 5.pantu par 8.pantu.

1.

2.

3.

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “atņem nepilsoņa statusu” ar vārdiem “nepilsoņa statusu var atņemt ar rajona tiesas lēmumu”.

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“(1) Nepilsoņa statusu var atņemt ar tiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par attiekšanos no nepilsoņa statusa;

2) apliecinot savu piederību pie Latvijas nepilsoņiem, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi nepilsoņa statusu;

3) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā.

(2) Ja personai, kurai ir atņemts nepilsoņa statuss, nav nevienas valsts pilsonības (pavalstniecības), tās tiesisko statusu nosaka likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”.”.

Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu var pārsūdzēt tiesā.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.”.

(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu var pārsūdzēt tiesā.

Uzskatīt līdzšinējo likuma 5.pantu par 8.pantu.

5.pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šā likuma 2. - 4.pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1. panta trešajā daļā minētās personas.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) ruņoto spēku bijušo dzīvokļuekspluatācijasdaļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

6. Aizstāt likuma 5.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “2.-4.pants” ar skaitļiem un vārdiem“2.-7.pants”.

.

6. Aizstāt likuma 5.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “2.-4.pants” ar skaitļiem un vārdiem“2.-7.pants”.

4.

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.