Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.) šādus grozījumus:

(1) Šā likuma subjekti ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija, nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā

arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem

apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību

iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

5) personas, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības

dalībvalstīs.

1. 1.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “subjekti” ar vārdu “– nepilsoņi”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu “personas” ar vārdu “personām”.

1.

Izteikt likuma 1.panta trešās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personas, kuras ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs.”

Neatbalstīt

1. 1.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “subjekti” ar vārdu “– nepilsoņi”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu “personas” ar vārdu “personām”.

(1) Šā likuma subjekta ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi ir noteikti konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 3.nodaļā.

(2) Līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības:

1) brīvi izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā;

2) likumā noteiktajā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus un vecākus;

3) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek uz likumā noteiktajiem pamatiem un likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz

valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama;

4) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

5) saņemt tiesvedībā tulka palīdzību; sazinoties valsts varu un pārvaldi realizējošajās institūcijās, izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši Valodu likumam.

(3) Valsts varu un alsts pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā pantā minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos, noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju izdotajos aktos.

(4) Šajā pantā minētajām tiesībām un brīvībām var noteikt ierobežojumus tikai konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 44.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

2.Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.”.

2.

Izteikt 2.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) personām, kuras pieder pie mazākumtautībām ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību;”

Neatbalstīt

2.Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Nepilsoņa tiesības un pienākumi

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.”.

(1) Šā likuma subjekta personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā piederību pie šā likuma subjektiem apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

(2) Nepilsoņa pases paraugu apstiprina un tās izsniegšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.

(3) Nepilsoņa pases uzrādītājam ir tiesības, ievērojot noteikto kārtību, izbraukt uz ārvalstīm un tiesības bez citu papildu dokumentu uzrādīšanas atgriezties Latvijā.

(4) Nepilsoņa pasi saņem 16 gadu vecumu sasniegušas personas. Ja uz ārzemēm bez vecāku pavadības izbrauc šā likuma subjekts, kas vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nepilsoņa pasi viņam var izsniegt arī agrāk.

(5) Ziņas par nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiek fiksētas viņu vecāku vai citu likumīgo aizbildņu nepilsoņa pasē.

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā nepilsoņa statusu apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.”;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šā likuma subjekts”ar vārdu “nepilsonis”.

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā nepilsoņa statusu apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.”;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šā likuma subjekts”ar vārdu “nepilsonis”.

(1) Nepilsoņa pasi saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, uzrādot PSRS pilsoņa pasi ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai citu Latvijas Republikas izdotu personas dokumentu ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu un ar savu parakstu apliecinot, ka nepilsoņa pases saņēmējam nav nevienas valsts pilsonības.

(2) Ja šā likuma subjekts bez attaisnojoša iemesla Ministru kabineta noteiktajā termiņā neapmaina bijušās PSRS pilsoņa pasi pret nepilsoņa pasi, tā tiesisko statusu nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Ja persona, kura saņēmusi nepilsoņa pasi, iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpaziņo par to un jānodod sava nepilsoņa pase.

4. 4.panta:

izslēgt nosaukumā vārdus “un nodošana”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “šā likuma subjekts”ar vārdu “nepilsonis”.

3.

Izslēgt likuma 4.panta otro daļu.

Atbalstīt

4. 4.panta:

izslēgt nosaukumā vārdus “un nodošana”;

izslēgt otro daļu.

5. Papildināt likumu ar 4.1, 4.2 un 4.3 pantu šādā redakcijā:

4.

Izteikt 4.1, 4.2 un 4.3 pantu kā attiecīgi likuma 5.,6. un 7.pantu;

uzskatīt līdzšinējo likuma 5.pantu par 8.pantu.

Atbalstīt

5.Papildināt likumu ar jaunu 5., 6. un 7.pantu šādā redakcijā:

“4¹ .pants. Nepilsoņa statusa zaudēšana

Nepilsoņa statusa zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no nepilsoņa statusa;

2) nepilsoņa statusa atņemšana.

5.

Izteikt likumprojekta 4.1 pantu šādā redakcijā:

“4.1. pants Nepilsoņa statusa zaudēšana

Persona zaudē nepilsoņa statusu , ja tā atsakās no nepilsoņa statusa vai tai atņem nepilsoņa statusu.”.

Neatbalstīt

(Uzskatīt

par 5.pantu)

“5.pants. Nepilsoņa statusa zaudēšana

Nepilsoņa statusa zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no nepilsoņa statusa;

2) nepilsoņa statusa atņemšana.

(1) Katrai personai ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(2) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai nepilsoņa statuss ir atņemams saskaņā ar šā likuma 4³ .pantu.

3. Kārtību, kādā persona var atteikties no nepilsoņa statusa, nosaka Ministru kabinets.

6.

7.

8.

9.

10.

Izteikt 4.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.”.

Izteikt 4.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.”.

Izslēgt 4.2panta otro daļu.

Izteikt 4.2 pantu šādā redakcijā:

“4.2 pants Atteikšanās no nepilsoņa statusa

(1) Katrai pilngadīgai personai, kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu ar atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstiska piekrišana.

(3) Personu atlaiž no nepilsoņa statusa, ja tai nav neizpildītu saistību pret valsti.

(4) Lēmuma par atlaišanu no nepilsoņa statusa atteikumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.”.

Izteikt 4² .pantu šādā redakcijā:

“4² .pants. Atteikšanās no nepilsoņa statusa

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, iesniedzot iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.”

Atbalstīt

daļeji

(iestrādāts komisijas redakcijā)

Atbalstīt

daļeji

(iestrādāts komisijas redakcijā)

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts komisijas

redakcijā)

Atbalstīt

Uzskatīt

par 6.pantu

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļa minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību) vai saņēmusi bezvalstnieka statusu apliecinošu dokumentu, pirms izskatīts tās iesniegums par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.”

11.

12.

13.

Aizstāt 4.3 panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai saņēmusi bezvalstnieka statusu apliecinošu dokumentu, pirms izskatīts tās iesniegums par atteikšanos no nepilsoņa statusa” ar vārdiem “neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa”.

Izteikt 4.3 pantu šādā redakcijā:

“4.3 pants Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Nepilsoņa statusu var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

2) apliecinot savu piederību pie Latvijas nepilsoņiem, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi nepilsoņa statusu.

(2) Nepilsoņa statusa atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citas ģimenes locekļu statusu.

(3) Ja personai, kurai ir atņemts nepilsoņa statuss, nav nevienas valsts pilsonības (pavalstniecības), tās tiesisko statusu nosaka likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”.”.

Izteikt 4.3 pantu šadā redakcijā:

“4.3 pants Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Nepilsoņa statusu var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

2) apliecinot savu piederību pie Latvijas nepilsoņu kopuma, ir iesniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi nepilsoņa statusu, ja tas atklājas piecu gadu laikā pēc šī statusa iegūšanas.

(2) Nepilsoņa statusa atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu statusu.”.

Atbalstīt

Uzskatīt

par 7.pantu

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.”.

5.pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šā likuma 2. - 4.pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1. panta trešajā daļā minētās personas.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) ruņoto spēku bijušo dzīvokļuekspluatācijasdaļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

14.

Aizstāt likuma 5.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “2.-4.pants” ar skaitļiem un vārdiem“2.-7.pants”.

Atbalstīt

6. Aizstāt likuma 5.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “2.-4.pants” ar skaitļiem un vārdiem“2.-7.pants”.

Uzskatīt līdzšinējo likuma 5.pantu par 8.pantu.