Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Likumprojekta redakcija, kādu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām

organizācijām, kuras 1940.gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko

lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu un tas ir apliecināts ar Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu nodaļas izziņu.

1. 6. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu nodaļas” ar vārdiem “Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Reliģijas lietu nodaļas” ar vārdiem “Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes”.

1.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdus “Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes” ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvaldes”.

Atbalstīt.

1. 6. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu nodaļas” ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvaldes”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Reliģijas lietu nodaļas” ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvaldes”.

Tādas pašas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus ir bijušo reliģisko organizāciju tiesību pārmantotājām, tas ir, reliģiskajām organizācijām, kuras savu darbību pēc 1940.gada bija pārtraukušas, bet tagad ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu. Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju u.tml. īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.

Par īpašuma tiesību pārmantotājām var atzīt atjaunotās reliģiskās

organizācijas, kas pieder pie tās pašas konfesijas, pie kuras piederēja bijusī reliģiskā organizācija, ja to statūtos (satversmē, nolikumā)

formulētie mērķi, uzdevumi un pamatmācība, kā arī tiesiskais statuss, nosaukums un darbības teritorija ir tādi paši. Īpašuma tiesību pārmantojamību pēc attiecīgā reliģiskā centra atzinuma konstatē tiesa, bet, ja centra nav, - tiesa izprasa Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas

Reliģijas lietu konsultatīvās padomes un Reliģijas lietu nodaļas atzinumu.

Jautājumu par ārvalstu reliģisko organizāciju īpašuma tiesību atjaunošanu katrā atsevišķā gadījumā izlemj Latvijas Republikas valdība.

[<*> - 1994.gada 13.janvāra likuma redakcijā]

15.pants. Strīdus starp reliģiskajām organizācijām, kā arī starp reliģiskajām organizācijām un citām juridiskajām vai fiziskajām personām par īpašuma atdošanu izskata tiesa likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Ja īpašuma objektu ir pieprasījušas divas vai vairākas reliģiskās organizācijas, tiesa izprasa Reliģijas lietu departamenta atzinumu.

2. Aizstāt 15. pantā vārdus “Reliģijas lietu departamenta” ar vārdiem “Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes”.

2.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus “Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes” ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvaldes”.

Atbalstīt.

2. Aizstāt 15. pantā vārdus “Reliģijas lietu departamenta” ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvaldes”.

Likums stājas spēkā 2000. gada 1. februārī.

3.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt likumprojekta tekstā vārdus “Likums stājas spēkā 2000. gada 1. februārī.”

Atbalstīt.