Likumprojekts

Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 7.nr.; 1998, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdus "tieslietu ministrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes priekšnieks" (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt 2.panta pirmajā daļā vārdus "konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"".

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

(1) Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij, pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.

(2) Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.

(3) Valsts un reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības kārto Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde, kas pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamo palīdzību organizatorisko, juridisko un citu jautājumu risināšanā."

4. Papildināt likumu ar 5.1 un 5.2 pantu šādā redakcijā:

"5.1 pants. Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde, tās funkcijas un tiesības

(1) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un nodrošina valsts politikas īstenošanu un koordināciju reliģijas lietu jomā.

(2) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde ir juridiska persona. Tai ir nodalīts budžeta finansējums, nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un iestādes pilnu nosaukumu, cita atribūtika un budžeta konts Valsts kasē.

(3) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde pilda šādas funkcijas:

1) reģistrē un pārreģistrē reliģiskās organizācijas un reliģisko organizāciju iestādes;

2) reģistrē grozījumus reliģisko organizāciju un reliģisko organizāciju iestāžu darbības pamatdokumentos;

3) analizē un apkopo datus par reliģisko organizāciju un reliģisko organizāciju iestāžu darbību, kā arī par sabiedriskajām organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas slēptā veidā nodarbojas ar reliģisko (kulta) darbību;

4) pārzina garīdzniekus, kuri ar attiecīgās konfesijas vadības atļauju var reģistrēt laulības ar civiltiesiskām sekām.

(4) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no reliģiskajām organizācijām un reliģisko organizāciju iestādēm normatīvajos aktos noteiktās ziņas un dokumentus;

2) savas kompetences ietvaros izveidot konsultatīvās un darba grupas priekšlikumu un normatīvo aktu projektu sagatavošanai, ja nepieciešams, pieaicinot ieinteresēto reliģisko un sabiedrisko organizāciju, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus;

3) patstāvīgi vai sadarbībā ar citām valsts institūcijām sagatavot un iesniegt tieslietu ministram ziņojumus par Latvijas Republikas Satversmes 99.panta un tajā garantēto cilvēktiesības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumiem un likumpārkāpumus veicinošiem apstākļiem, kā arī priekšlikumus par pasākumiem minēto pārkāpumu novēršanai;

4) sekot valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģiskajos jautājumos, izstrādāt un iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus vai normatīvo aktu projektus;

5) analizēt un apkopot ārvalstu pieredzi reliģijas lietu risināšanā, sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām.

(1) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldi vada priekšnieks, kas ir atbildīgs par pārvaldes darbu un tās funkciju izpildi.

(2) Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes priekšnieks:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldi;

2) pārvalda Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes mantu un līdzekļus, slēdz saimnieciskos un citus līgumus Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes darba nodrošināšanai;

3) apstiprina Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes struktūru un štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldei noteiktajam darba samaksas fondam;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes darbiniekus, kā arī nosaka viņu pienākumus, tiesības un atbildību;

5) dod tiešus rīkojumus katram Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam;

6) apliecina to garīdznieku parakstus, kuri ar attiecīgās konfesijas vadības atļauju reģistrē laulības ar civiltiesiskām sekām;

7) sniedz tieslietu ministram tā pieprasīto informāciju par Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvaldes darbību un pieņemtajiem lēmumiem."

5. Aizstāt 8., 9., 14., 17. un 18.pantā vārdus "Tieslietu ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Reliģisko un sabiedrisko lietu pārvalde" (attiecīgā locījumā).

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.februārī.