Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Valsts civildienesta likums

Valsts civildienesta likums

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Šī likuma mērķis ir noteikt valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes darbību.

2.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu aiz vārdiem “mērķis ir noteikt” ar vārdu “likumīgai”.

Izteikt 1.pantā vārdus “stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku” šādā redakcijā:” tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Šī likuma mērķis ir noteikt likumīgajai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.

(1) Šis likums nosaka ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz pretendentu, kas iecelts ierēdņa amatā, attiecas visi šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības, kas noteikti attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni (turpmāk - ierēdnis).

(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šī likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un šī likuma 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šī likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(4) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

4.

Papildināt 2.panta pirmo daļu aiz vārda “nosaka” ar vārdiem “valsts civildienesta”.

Izslēgt 2.panta ceturtajā daļā vārdus “darbinieka materiālo atbildību”.

Atbalstīt

Noraidīt

(1) Šis likums nosaka valsts civildienesta ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz pretendentu, kas iecelts ierēdņa amatā, attiecas visi šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības, kas noteikti attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni (turpmāk - ierēdnis).

(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(4) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

(1) Ierēdnis ir persona, kas ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē, Valsts kancelejā, ir atbildīga par nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanu, nozares darbības koordināciju, finansu resursu sadali vai kontroli, normatīvo aktu izstrādi vai to ievērošanas kontroli, administratīvo aktu izdošanu vai ar indivīda tiesībām saistītu lēmumu sagatavošanu vai pieņemšanu.

(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un ieslodzījuma vietu pārvaldē.

(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs un parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.

8.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē, Valsts kancelejā” ar vārdiem “valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī - iestāde)”.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “izdošanu vai” ar vārdiem “sagatavošanu vai izdošanu vai citu”.

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis ir persona, kas Valsts kancelejā, ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sekretariātā, kā arī ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī - iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.”

Izteikt 3. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs, iepriekšminēto amatpersonu biroju darbinieki (palīgi, padomnieki, preses sekretārs), kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi” .

Noraidīt

Daļēji atbalstīt sk.priekšl. nr.7.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1)  Ierēdnis ir persona, kas Valsts kancelejā, ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sekretariātā, kā arī ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī - iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

(2) Ierēdnis specializētā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs, minēto amatpersonu biroju darbinieki (palīgi, padomnieki, preses sekretārs), kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi .

Vispārējā valsts civildienesta vadība

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes funkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību;

5) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem;

6) likumā noteiktajos gadījumos ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas;

7) likumā noteiktajos gadījumos uzlikt disciplinārsodus;

8) atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;

9) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šī likuma prasībām;

10) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla vienotās uzskaites sistēmu;

11) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

12) šajā likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

13) ieteikt pretendentus vakantajiem ierēdņu amatiem;

14) piešķirt ierēdņa statusu;

15) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā;

16) nodrošināt vienotu ierēdņu karjeras plānošanu.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

18.

4.panta otrās daļas 6. un 7.punktu papildināt aiz vārdiem “noteiktajos gadījumos” ar vārdiem “un kārtībā”.

4.panta 8.punktu papildināt pirms vārda “atcelt” ar vārdu “ierosināt ministram”.

Izteikt 4. panta otrās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

“10) Ministru kabineta noteiktā kārtībā izveidot, pilnveidot, aktualizēt un noteikt pieejamību valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmu ”.

Izteikt 4. panta otrās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu ;”.

Izslēgt 4. panta otrās daļas 12. punktā vārdu “šajā”.

Izslēgt 4.panta otrās daļas 13.punktu.

Papildināt likumprojekta 4.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“8) izskatīt sūdzības par pretendentu konkursu;”, mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Izteikt 4. panta otrās daļas punktus šādā secībā:

10. punktu kā 4. punktu;

16. punktu kā 5. punktu;

11. punktu kā 6. punktu;

12. punktu kā 7. punktu;

13. punktu kā 8. punktu;

14. punktu kā 9. punktu;

9. punktu kā 10. punktu;

15. punktu kā 11. punktu;

4. punktu kā 12. punktu;

6. punktu kā 13. punktu;

7. punktu kā 14. punktu;

5. punktu kā 15. punktu;

8. punktu kā 16. punktu.

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcija:

“(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām un valsts pārvaldes iestādēm funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.”

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcija:

“(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām un valsts iestādēm tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt, redakc. precizēt, skat. atbild.kom. sag. 4.(2) 4.red.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt, red.preciz.

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.18.

Atbalstīt

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes funkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmu, kā arī noteikt šīs uzskaites sistēmas pieejamību;

5) nodrošināt vienotu ierēdņu karjeras plānošanu;

6) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

7) likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

8) izskatīt sūdzības par pretendentu konkursu;

9) piešķirt ierēdņa statusu;

10) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šā likuma prasībām;

11) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā;

12) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas;

14) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzlikt disciplinārsodus;

15) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem;

16) ierosināt ministram atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām un valsts iestādēm tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru ka bineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas pamatfunkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu.

22.

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Valsts administrācijas skola ir Ministru kabineta pilnvarota ministra pārziņā esoša izglītības iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītošanas jomā”.

Aizstāt 5. panta otrajā daļā vārdu “pamatfunkcijas” ar vārdu “funkcijas”.

Izteikt 5. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādāt un realizēt ierēdņu vispārējas izglītošanas programmas”.

Papildināt 5.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, konceptuālos jautājumus, ziņojumus, programmas un citus dokumentus, kas saistīti ar ierēdņu mācībām.”

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas funkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, konceptuālos jautājumus, ziņojumus, programmas un citus dokumentus, kas saistīti ar ierēdņu mācībām.

Iecelšana ierēdņa amatā

Iecelšana ierēdņa amatā

(1) Ierēdņu amatus iestādē, atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amata paraugaprakstiem, pēc attiecīgās iestādes vadītāja priekšlikuma, nosaka Pārvalde.

(2) Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņu amatus iestādē, atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem, informējot par to Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs.”

6.panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “Pārvalde” ar vārdiem “attiecīgais ministrs”.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņu amatus iestādē, atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs.”

Daļēji atbalstīt, sk. priekšl. nr.25.

Noraidīt

Atbalstīt

(1) Ierēdņu amatus iestādē atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs.

(2) Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir vismaz vidējā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus.

29.

Izteikt 7. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) kurai ir augstākās pakāpes izglītība”.

Izteikt 7. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) kurai ir augstākā izglītība”.

Izslēgt 7. panta 10. punkta pēdējo teikumu.

Papildināt 7. panta 10. punkta otro teikumu ar vārdiem “gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi”.

Daļēji atbalstīt, sk. priekšl. nr.27.

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir augstākā izglītība;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi.

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā valsts pārvaldes iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu (izņemot valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc valsts pārvaldes iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ..

Izslēgt 8. un 9. pantā pirms vārda “iestāde” (attiecīgajā locījumā) vārdus “valsts pārvaldes”.

Izteikt 8. panta ceturto daļu sekojošā redakcijā:

“(4) Uz vakanto ierēdņu amatu (izņemot valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc valsts pārvaldes iestādes vadītāja lēmuma, bet citā iestādē- ar Pārvaldes lēmumu, ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ.”

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz vakanto ierēdņu amatu (izņemot iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes vadītāja lēmuma, bet citā iestādē- ar Pārvaldes lēmumu, ierēdni attiecīgajā amatā valsts interesēs pārceļ.”

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr. 32.

Atbalstīt

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz iestādes vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņu amatu (izņemot iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes vadītāja lēmuma, bet citā iestādē- ar Pārvaldes lēmumu, ierēdni attiecīgajā amatā valsts interesēs pārceļ..

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam - Pārvalde;

2) pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuri vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.

(5) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas.

(6) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu Pārvaldē septiņu dienu laikā kopš brīža, kad viņam tas ir kļuvis zināms.

Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursā nav pietiecies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) neviens no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem neapmierina attiecīgo 9.panta otrajā daļā minēto amatpersonu.

Aizstāt 9. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “Pārvaldes priekšnieks” ar vārdu “Pārvalde”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

9.panta pirmās daļas 1.punkta otro teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma.”

Aizstāt 9.panta pirmās daļas 1.punkta otrajā teikumā vārdu “amatpersonas” ar vārdu “personas”.

Aizstāt 9.panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “attiecīgās iestādes vadītājs ” ar vārdiem “attiecīgā iestāde”.

9.panta otrās daļas 1.punktā aizstāt vārdu “Pārvalde” ar vārdu “ministrs”.

Aizstāt 9.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “Pārvalde” ar vārdiem “ministrs, informējot par to Pārvaldi”.

Papildināt 9.pantu ar jaunu daļu aiz ceturtās daļas šādā redakcijā:

“Attiecīgās šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmums par pretendenta iecelšanu amatā paziņojams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

Papildināt 9.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Attiecīgā iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”;

mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Izteikt 9.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja pretendenti saņēmuši vienādu novērtējumu, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir personai, kura atbrīvota no ierēdņa amata:

1)  sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2)  sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas.”

Aizstāt 10. panta 3. punktā vārdu “otrajā” ar vārdu “trešajā”.

Izteikt 10.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.”

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīts

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.38.

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, skat. pr. nr.40.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz iestādes vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam - ministrs, informējot par to Pārvaldi;

2) pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.

(5) Attiecīgā iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Ja pretendenti saņēmuši vienādu novērtējumu, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir personai, kura atbrīvota no ierēdņa amata:

1)  sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2)  sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu Pārvaldē septiņu dienu laikā kopš brīža, kad viņam tas kļuvis zināms.

Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursā nav pietiecies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to Pārvaldi un personu, attiecībā uz kuru lēmums ir pieņemts.

(3) Pretendentu ministrijas v alsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikta pārbaude, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj, ja pēc pārbaudes laika beigām attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona atzīst pretendentu par piemērotu attiecīgajam amatam.

(4) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudi, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

11.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “Ministru prezidents” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Papildināt 11. panta trešo daļu ar vārdiem “Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja”.

Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikta pārbaude, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā lemj Ministru kabinets.”

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to Pārvaldi un personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.

(3) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikta pārbaude, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā lemj Ministru kabinets.

(4) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudi, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina amatā konkursa kārtībā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstisku apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Pārvalde par neatbilstību informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus un kura pēc informācijas saņemšanas atlaiž pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

“(3) Ja Pārvalde konstatē, ka uz attiecīgo pretendentu attiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem, tā par to informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, iestāde atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām”.

Atbalstīt

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina konkursa kārtībā amatā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Ja Pārvalde konstatē, ka uz attiecīgo pretendentu attiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem, tā par to informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, iestāde atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

“Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

48.

Papildināt 13. panta pirmo daļu pēc vārda

“uzticīgs” ar vārdiem “neatkarīgai un demokrātiskai”.

Atbalstīt

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā tiek iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

“Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu – Ministru prezidents.

51.

14.panta otrajā daļā aizstāt vārdu “prezidents” ar vārdu “kabinets”.

Izteikt 14.panta otrās daļas pēdējo teikumu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu - Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.”

Papildināt 14. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ierēdņa statuss saglabājas 4 gadus pēc civildienesta attiecību izbeigšanas”.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi.

(3) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu - Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

(4) Ierēdņa statuss saglabājas četrus gadus pēc civildienesta attiecību izbeigšanas.

Ierēdņa vispārīgie pienākumi

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, starptautiskos līgumus, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personīgo iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

54.

Aizstāt 15. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “starptautiskos līgumus” ar vārdiem “Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas”.

Papildināt 15. panta pirmās daļas 2. punktu aiz vārda “lojālām” ar vārdu ” likumīgai”.

Papildināt 15.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda “lojālam” ar vārdiem “likumīgi ievēlētai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības likumību. Ierēdņa pienākums ir atteikties no nelikumīga uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto nelikumīgo rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē, bet pēc tās – tiesā.

58.

Papildināt 16. panta nosaukumā un tekstā pēc vārda “darbības” ar vārdiem “vai bezdarbības”

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdu “ierēdņa” ar vārdiem “Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa”.

Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdu “nelikumīga”.

Izslēgt 16. panta otrajā daļā vārdus “bet pēc tās - tiesā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto nelikumīgo rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē.

Ierēdņu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Aizstāt 17. panta nosaukumā un tekstā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 17. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Ierēdņa materiālā atbildība.

Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir radījis zaudējumus vai personisko kaitējumu kādai personai, iestāde prasa to atlīdzināt, ja viņš rīkojies tīši vai savā darbībā vai bezdarbībā pieļāvis rupju neuzmanību.”

Atbalstīt

Noraidīt

Ierēdņu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Ierēdņa amata pienākumi

Ierēdņa amata pienākumi

(1)Ierēdņa amata paraugaprakstu, kā arī ierēdņa amata apraksta saturu un tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā - ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā - Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazinies ar to.

62.

Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņa amata paraugaprakstu un amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.

Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Noraidīt

Atbalstīt

(1) Ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā - ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā - Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka ir iepazinies ar to.

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

63.

Aizstāt 21. pantā vārdus “citiem ierēdņiem” ar vārdiem “citam ierēdnim”.

Atbalstīt

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citam ierēdnim.

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu, izņemot, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz augstākas kvalifikācijas kategorijas vakantajiem ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

64.

Izteikt 22. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) uz pastāvīgu civildienestu, ja šajā likumā nav noteikts citādi” .

Atbalstīt

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz vakantajiem augstākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(1) Ierēdnis saņem mēneša algu, kuru atbils toši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēneša algai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmiju, pabalstus un piemaksas.

23. panta otrajā daļā izteikt vārdu “prēmija” daudzskaitlī.

Atbalstīt

(1) Ierēdnis saņem mēnešalgu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēnešalgai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmijas, pabalstus un piemaksas.

(1)Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā.

(2)Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3)Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem, un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēneša algu apmērā.

(4)Ierēdnis saņem pabalstu mēneša algas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

66.

Papildināt 24. panta otro daļu pēc vārdiem ”spēju zuduma pakāpi” ar vārdiem “ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija”.

Atbalstīt

(1)Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2)Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(3)Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēnešalgu apmērā.

(4)Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēneša algu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

68.

Aizstāt 25. pantā vārdus ”Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā” ar vārdiem “Par katru piedzimušo bērnu ierēdnis”.

Svītrot 25. panta otro teikumu.

Atbalstīt

Noraidīt

Par katru piedzimušo bērnu ierēdnis saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(1)Pārceļot ierēdni uz citu administratīvo teritoriju, viņam atlīdzina ceļa izdevumus sakarā ar šo pārcelšanu.

(2)Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

70.

Svītrot 26.panta pirmo daļu, jo tā dublējas ar 37.panta trešo daļu.

Svītrot 26. panta pirmo daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

Ierēdnis saņem pabalstu, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vai ierēdņu skaita samazināšanu, vienas mēneša algas apmērā.

Ierēdnis saņem pabalstu, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu, vienas mēnešalgas apmērā.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

Papildināt 28. pantu ar vārdiem:

“bet ne vairāk kā 50% no viņa mēneša algas”.

Noraidīt

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

(1) Pēc ierēdņa pieprasījuma iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam mēneša algu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā 5 gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā mācību gada maksas daļu, ko segusi iestāde.

Svītrot 30. pantā vārdus “Pēc ierēdņa pieprasījuma”.

Atbalstīt

(1) Iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša algas apmērā .

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēneša algu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēneša algas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, ir nepieciešams, līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības šā likuma 42.panta 1.punkta “k” un “l” apakšpunktā minētajos gadījumos, Pārvalde viņam nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

74.

Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

“34. pants. Tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu

Ierēdnim, kurš atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā vai ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldību iestādē, pēc dienesta vai pilnvaru termiņa izbeigšanās Pārvalde nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.”

Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

“34. pants. Tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu ierēdņa amatu

(1)Ierēdnim, kurš atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā vai ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldību iestādē, pēc dienesta vai pilnvaru termiņa izbeigšanās Pārvalde nodrošina tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

(2) Ja ierēdnim nevar nodrošināt ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu ierēdņa amatu, viņam Ministru kabineta noteiktā kārtībā izmaksā pabalstu trīs mēnešalgu, kādu ierēdnis saņēma pirms atbrīvošanas no amata, apmērā.”

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.74.

Atbalstīt

(1)Ierēdnim, kurš atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā vai ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldību iestādē, pēc dienesta vai pilnvaru termiņa izbeigšanās Pārvalde nodrošina tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

(2) Ja ierēdnim nevar nodrošināt ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu ierēdņa amatu, viņam Ministru kabineta noteiktā kārtībā izmaksā pabalstu trīs mēnešalgu, kādu ierēdnis saņēma pirms atbrīvošanas no amata, apmērā.

Valsts civildienesta gaita

(1)Iestādes vadītājs, izveidojot vērtēšanas komisiju, katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2)Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks.

(3)Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu vai pārcelšanu amatā, pakāpes piešķiršanu.

78.

Izteikt 35. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestādes vadītājs izveido vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu”.

35.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “Pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “attiecīgais ministrs”.

Papildināt 35.panta otro daļu pēc vārda ”kuru” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Izteikt 35.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.”

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1)Iestādes vadītājs izveido vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2)Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido Pārvaldes priekšnieks.

(3)Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti sešās amata kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas piešķir ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpi. Vienā ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijā maksimālais pakāpju skaits ir piecas kvalifikācijas pakāpes. Pakāpes noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

79.

Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti amatu kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas, kā arī kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc viņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas ietvaros piešķir kvalifikācijas pakāpi. Ierēdņu amatu kvalifikācijas pakāpes un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti amatu kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas, kā arī kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc viņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas ietvaros piešķir kvalifikācijas pakāpi. Ierēdņu amatu kvalifikācijas pakāpes un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ierēdni civildienesta interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, ierēdnim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

81.

Aizstāt 37.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “civildienesta” ar vārdu “valsts”.

Papildināt 37.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ar Pārvaldes lēmumu” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ierēdni valsts interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā t iek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

Ierēdni civildienesta interesēs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.

82.

Izslēgt 38.pantu.

Atbalstīt, mainīt turpm. pantu numerāciju

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

83.

Izteikt 39. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas”.

Noraidīt

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

85.

Aizstāt 40. pantā vārdu “dienesta” ar vārdu “amata”.

Aizstāt 40.panta pirmajā daļā vārdus “viņš ir atzīts par apsūdzēto” ar vārdiem “pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam;

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums;

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu;

h) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu;

j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums;

k) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē;

l) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

m) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

90.

42.panta 1.punktā aizstāt vārdu “prezidenta” ar vārdu “kabineta”.

Papildināt 42.panta 1.punkta d apakšpunktu ar vārdiem iekavās “(attiecībā uz iestādes vadītāju -ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus)”.

Izslēgt 42.panta 1.punkta “j” apakšpunktu.

42.panta 1.punkta j) apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

“j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums un ir pieņemts attiecīgā ministra lēmums par atbrīvošanu no amata.”

Izteikt 42.panta 1.punkta k)apakšpunktu šādā redakcijā:

“k) sakarā ar tāda amata ieņemšanu, kas atbilstoši Korupcijas novēršanas likumam nav savienojams ar ierēdņa amatu;”.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Noraidīt

Noraidīt

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam (attiecībā uz iestādes vadītāju -ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus),

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā,

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod ar amatu saistītos lietvedība dokumentus, materiālus un iesniedz norēķinu par viņam uzticēto valsts mantu.

91.

Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod iestādes vadītāja norīkotai personai ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, rakstot Pieņemšanas- nodošanas aktu, un veic norēķinus ar iestādi.”

Atbalstīt

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod iestādes vadītāja norīkotai personai ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, rakstot pieņemšanas- nodošanas aktu, un veic norēķinus ar iestādi.

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotā uzskaites sistēmā.

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotajā uzskaites sistēmā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

2. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas. Ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem amatus, kas pēc likuma stāšanās spēkā nav ierēdņu amati, iestādes vadītājs par amatu statusa maiņu paziņo rakstiski un, ja viņi tam piekrīt, noslēdz darba līgumus. Ar ierēdņu kandidātiem, kuri nepiekrīt darba līgumu noslēgšanai, iestādes vadītājs pēc mēneša no paziņojuma par amata statusa maiņu saņemšanas dienas izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot pabalstu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

Aizstāt Pārejas noteikumu 2. punktā

skaitli “24” ar skaitli “27”.

Izteikt pārejas noteikumu 2.punkta otro un trešo teikumu kā jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“Ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem ierēdņu amatus, kas pēc šā likuma spēkā stāšanās vairs nav uzskatāmi par ierēdņu amatiem, iestādes vadītājs par amata statusa maiņu paziņo rakstveidā. Ja minētās personas piekrīt, iestādes vadītājs noslēdz darba līgumus. Attiecībā uz šādām personām vienu gadu pēc darba līguma noslēgšanas tiek piemērotas šā likuma 24., 25., 30., 31. un 32.pantā noteiktās sociālās garantijas. Ar ierēdni vai ierēdņa kandidātu, kurš mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas nepiekrīt noslēgt darba līgumu, iestādes vadītājs izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot viņam šā likuma 27.pantā minēto pabalstu.”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt

Atbalstīt

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas.

3. Ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem ierēdņu amatus, kas pēc šā likuma spēkā stāšanās vairs nav uzskatāmi par ierēdņu amatiem, iestādes vadītājs par amata statusa maiņu paziņo rakstveidā. Ja minētās personas piekrīt, iestādes vadītājs noslēdz darba līgumus. Attiecībā uz šādām personām vienu gadu pēc darba līguma noslēgšanas tiek piemērotas šā likuma 24., 25., 30., 31. un 32.pantā noteiktās sociālās garantijas. Ar ierēdni vai ierēdņa kandidātu, kurš mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas nepiekrīt noslēgt darba līgumu, iestādes vadītājs izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot viņam šā likuma 27.pantā minēto pabalstu.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

95.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu punktu:

“4. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu ministrijā, Valsts kancelejā, ministra pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, šī likuma 7. panta 3. punkts stājas spēkā Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 7.panta 3.punkts attiecas arī uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņa amatu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās valsts pārvaldes iestādēs. Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus 7.panta 3.punkts piemērošanai attiecībā uz minētajām personām.”

Daļēji atbalstīt, sk. priekšl. nr. 95.

Atbalstīt

5. Šā likuma 7.panta 3.punkts attiecas arī uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņa amatu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās valsts pārvaldes iestādēs. Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus 7.panta 3.punkts piemērošanai attiecībā uz minētajām personām.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“6. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās iestādēs vadītāja amatu, šā likuma 11.panta otrajā daļā noteiktais termiņš tiek skaitīts no šā likuma spēkā stāšanās dienas.”

Atbalstīt

6. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās iestādēs vadītāja amatu, šā likuma 11.panta otrajā daļā noteiktais termiņš tiek skaitīts no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.