Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Sugu un biotopu aizsardzības likums

(reģ. nr. 402)

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 402, dok. nr. 1564)

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas

slēdziens

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 402, dok. nr.)

1.

2.

3.

4.

5.

Sugu un biotopu aizsardzības likums

     

Sugu un biotopu aizsardzības likums

         

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

     

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

         

1.pants. Likumā lietotie termini

     

1.pants. Likumā lietotie termini

         

Likumā ir lietoti šādi termini:

     

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biotopi – dabīgas vai daļēji dabīgas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes;

     

1) biotopi – dabīgas vai daļēji dabīgas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes;

2) dzīvotne – noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga dzīvo ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā;

     

2) dzīvotne – noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga dzīvo ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā;

         

3) mikroliegums – teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina;

     

3) mikroliegums – teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina;

4) populācija – vienas sugas indivīdu grupa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai biotopu;

     

4) populācija – vienas sugas indivīdu grupa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai biotopu;

5) sugas – savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju sugas (arī pasugas) to zinātniskajā nozīmē;

     

5) sugas – savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju sugas (arī pasugas) to zinātniskajā nozīmē;

6) sugu introdukcija – Latvijas dabai neraksturīgu sugu ieviešana;

     

6) sugu introdukcija – Latvijas dabai neraksturīgu sugu ieviešana;

7) sugu reintrodukcija – agrāk izzudušu sugu populāciju atjaunošana.

     

7) sugu reintrodukcija – agrāk izzudušu sugu populāciju atjaunošana.

         

2.pants. Likuma mērķi

     

2.pants. Likuma mērķi

         

Likuma mērķi ir šādi:

     

Likuma mērķi ir šādi:

1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus;

     

1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus;

2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;

     

2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;

3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

     

3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.

     

4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.

         

3.pants. Likuma darbības jomas

     

3.pants. Likuma darbības jomas

         

Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:

     

Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:

1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām;

     

1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām;

2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ilggadīgām ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām;

     

2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ilggadīgām ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām;

3) īpaši aizsargājamiem biotopiem.

     

3) īpaši aizsargājamiem biotopiem.

         

 

 

II nodaļa. Valsts pārvalde sugu un biotopu aizsardzībā

     

 

 

II nodaļa. Valsts pārvalde sugu un biotopu aizsardzībā

         

4.pants. Ministru kabineta kompetence

     

4.pants. Ministru kabineta kompetence

         

Ministru kabinets nosaka:

     

Ministru kabinets nosaka:

1) īpaši aizsargājamo sugu sarakstus;

1.

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Izteikt 4. panta 1. punktu šādā redakcijā: “īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstus”.

Atbalstīt.

1) īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstus;

2) īpaši aizsargājamo biotopu sarakstus;

     

2) īpaši aizsargājamo biotopu sarakstus;

3) kārtību, kādā nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī šo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību;

2.

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Izteikt 4. panta 3. punktu šādā redakcijā:”zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”.

Atbalstīt.

3) zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu;

4) mikroliegumu izveidošanas kārtību un to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus;

     

4) mikroliegumu izveidošanas kārtību un to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus;

5) kārtību, kādā ar zemes īpašniekiem slēdzami līgumi par mikroliegumu aizsardzības nodrošināšanu;

3.

Juridiskais birojs

Izslēgt 4. panta 5. punktu.

Atbalstīt,

mainot punktu numerāciju.

 

6) šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanas kārtību;

     

5) šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanas kārtību;

7) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

     

6) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

         

5.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence

     

5.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence

         

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar šo likumu:

     

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar šo likumu:

1) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību;

     

1) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību;

2) veic nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu īpaši aizsargājamo sugu populācijas apmierinošā stāvoklī atbilstoši Latvijas apstākļiem;

4.

Juridiskais birojs

Izslēgt 5. panta 2. punktā vārdu “apmierinošā”.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

2) veic nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu īpaši aizsargājamo sugu populācijas tādā stāvoklī, kas atbilst Latvijas apstākļiem;

3) veicina visu vietējo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī, ja nepieciešams, to atjaunošanu un optimālu biotopu platību uzturēšanu;

     

3) veicina visu vietējo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī, ja nepieciešams, to atjaunošanu un optimālu biotopu platību uzturēšanu;

4) nosaka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādes kārtību un sekmē šo plānu ieviešanu;

     

4) nosaka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādes kārtību un sekmē šo plānu ieviešanu;

5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;

     

5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;

6) var aizliegt vai apturēt sugu introdukcijas un reintrodukcijas programmas un pasākumus, ja tie apdraud vietējo sugu un biotopu stāvokli;

5.

Juridiskais birojs

Precizēt, kas apstiprina 6. punktā minētās programmas.

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Apvienot 5. panta 6. un 7. punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju, un izteikt šādā redakcijā:

“6) izsniedz šajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē to darbību, ja tās apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

 

 

 

 

 

 

6) izsniedz šajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē to darbību, ja šīs darbības apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli;

7) izsniedz likumā noteiktās atļaujas;

       

8) sagatavo šā likuma 15.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

     

7) sagatavo šā likuma 16.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

9) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic īpaši aizsargājamo sugu indivīdu nejaušas sagūstīšanas vai nogalināšanas gadījumu uzskaiti;

     

8) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic īpaši aizsargājamo sugu indivīdu nejaušas sagūstīšanas vai nogalināšanas gadījumu uzskaiti;

10) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemēs un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās);

     

9) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemēs un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās);

11) nosaka mikroliegumus dabas rezervātos, Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālajā parkā.

6.

Juridiskais birojs

Aizstāt 11. punktā vārdus “Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālajā parkā” ar vārdiem “likumos noteiktajos nacionālajos parkos”.

Atbalstīt.

10) nosaka mikroliegumus dabas rezervātos un likumos noteiktajos nacionālajos parkos.

         

6.pants. Citu valsts institūciju kompetence

     

6.pants. Citu valsts institūciju kompetence

         

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veicina šā likuma īstenošanai nepieciešamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi.

     

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veicina šā likuma īstenošanai nepieciešamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi.

(2) Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 11.punktā minētajās teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

7.

Juridiskais birojs

Papildināt 6. panta otro daļu pēc vārda “apsaimniekošanu”ar vārdiem “un izmantošanu”.

Atbalstīt.

(2) Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Valsts zivsaimniecības pārvalde nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

     

(3) Valsts zivsaimniecības pārvalde nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

         

III nodaļa. Sugu un biotopu aizsardzības prasības

     

III nodaļa. Sugu un biotopu aizsardzības prasības

         

7.pants. Sugu un biotopu labvēlīgs aizsardzības statuss

     

7.pants. Sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss

         

(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums.

     

(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums.

(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par apmierinošu, ja tās:

     

(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par apmierinošu, ja tās:

1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;

     

1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;

     

2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;

3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

     

3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek uzskatīta par apmierinošu, ja:

     

(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek uzskatīta par apmierinošu, ja:

1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplašinās;

     

1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplašinās;

2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē;

     

2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē;

3) ir nodrošināta apmierinoša tam raksturīgo sugu aizsardzība.

     

3) ir nodrošināta apmierinoša tam raksturīgo sugu aizsardzība.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.

     

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.

         

8.pants. Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība

8.

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Izteikt 8. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un migrējošo putnu sugu aizsardzība”.

Atbalstīt.

8.pants. Īpaši aizsargājamo sugu , biotopu un migrējošo putnu sugu aizsardzība

         

(1) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

     

(1) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

(2) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apmierinošas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs tiek noteikti mikroliegumi atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai.

     

(2) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apmierinošas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs tiek noteikti mikroliegumi atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai.

(3) Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu un informētu zemes īpašniekus, ar viņiem tiek noslēgts līgums par mikroliegumu aizsardzības nodrošināšanu. Līgumu slēdz institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu.

9.

Juridiskais birojs

Izteikt 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu saskaņā ar mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem par mikroliegumu noteikšanu informē zemes īpašniekus un pastāvīgos lietotājus.”

Atbalstīt.

(3) Institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu saskaņā ar mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem, par mikroliegumu noteikšanu informē zemes īpašniekus un pastāvīgos lietotājus.

 

10.

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma normas attiecināmas arī uz sastopamajām migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos.”

Atbalstīt.

(4) Šā likuma normas attiecināmas arī uz sastopamajām migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos

         

9.pants. Zemes īpašnieku, valdītāju un lietotāju pienākumi

11

Juridiskais birojs

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi”.

Atbalstīt.

9.pants. Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi

         

Zemes īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem ir pienākums:

12

Juridiskais birojs

Aizstāt 9. panta pirmajā teikumā vārdus “valdītājiem un lietotājiem”ar vārdiem “un pastāvīgiem lietotājiem”.

Atbalstīt.

Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums:

1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;

     

1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;

2) ziņot attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;

     

2) ziņot attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;

3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli;

     

3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli;

4) nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem ( arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;

     

4) nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem ( arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;

5) noslēgt līgumu par mikroliegumu aizsardzības nodrošināšanu. Zemes īpašnieks ir atbildīgs par līguma prasību ievērošanu arī tad, ja zeme nodota lietošanā trešajai personai. Zemes īpašniekam ir regresa prasības tiesības pret personu, kura nodarījusi kaitējumu.

13

Juridiskais birojs

Izslēgt 9. panta 5. punktu.

Atbalstīt.

 
         

10.pants. Zemes lietotāju tiesības uz kompensāciju

14

Juridiskais birojs

Izteikt 10 panta nosaukumu šādā redakcijā: “Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju tiesības uz kompensāciju”.

Atbalstīt.

10.pants. Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju tiesības uz kompensāciju

         

Zemes lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

15

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “Zemes lietotājiem”ar vārdiem “Zemes īpašniekiem un pastāvīgiem lietotājiem”

Atbalstīt.

Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

         

11.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem (to skaitā putniem)

     

11.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem (to skaitā putniem)

         

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem (to skaitā putniem) visās to attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

     

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem (to skaitā putniem) visās to attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;

     

1) jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;

2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;

     

2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;

3) apzināta olu bojāšana, to izņemšana no ligzdām vai kolekcionēšana;

     

3) apzināta olu bojāšana, to izņemšana no ligzdām vai kolekcionēšana;

4) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;

     

4) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;

5) turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

     

5) turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

         

12.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem

     

12.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem

         

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

     

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;

     

1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;

2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

     

2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

         

13.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšana

     

13.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšana

Iegūstot īpaši aizsargājamās sugas indivīdus, jānodrošina apmierinoša šīs sugas aizsardzība un jāievēro šajā likumā noteiktie iegūšanas noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai nepieciešama ikreizēja atļauja.

     

Iegūstot īpaši aizsargājamās sugas indivīdus, jānodrošina apmierinoša šīs sugas aizsardzība un jāievēro šajā likumā noteiktie iegūšanas noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai nepieciešama ikreizēja atļauja.

14.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi

     

14.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi

Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos:

     

Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos:

1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs;

     

1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs;

2) lai novērstu nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, lopkopībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, medību saimniecībai un citiem zemes izmantošanas veidiem, kā arī ūdeņu kvalitātei;

     

2) lai novērstu nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, lopkopībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, medību saimniecībai un citiem zemes izmantošanas veidiem, kā arī ūdeņu kvalitātei;

3) sabiedrības veselības un drošības interesēs;

     

3) sabiedrības veselības un drošības interesēs;

4) zinātniskās pētniecības un izglītojošos nolūkos (to skaitā muzeju vajadzībām).

   

 

 

 

 

 

 

4) zinātniskās pētniecības un izglītojošos nolūkos (to skaitā muzeju vajadzībām).

 

16

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Papildināt likumu ar jaunu pantu pēc 14. panta, attiecīgi mainot tālāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“15. pants. Ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas

Atbalstīt.

 

 

15. pants. Ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas

   

Uz ierobežoti izmantojamo īpaši aizsrgājamo sugu indivīdiem piemērojamas visas ājā likumā noteiktās normas, izņemot 13. un 14. pantā noteiktie īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas noteikumi. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros saskaņā ar medības regulējušiem normatīvajiem aktiem, ja tas nekaitē attiecīgo sugu populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabīgajā izplatīšanās areālā.”

Redakcionāli precizēts.

Attiecībā uz ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem piemērojamas visas ājā likumā noteiktās normas, izņemot 13. un 14. pantā noteiktos īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas noteikumus. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros saskaņā ar medības regulējušiem normatīvajiem aktiem, ja tas nekaitē attiecīgo sugu populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā izplatības areālā.

         

15.pants. Sabiedrības informēšana par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu

     

16.pants. Sabiedrības informēšana par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu

         

(1) Ne retāk kā reizi divos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo sabiedrībai pieejamu ziņojumu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu.

     

(1) Ne retāk kā reizi divos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo sabiedrībai pieejamu ziņojumu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietverama šāda informācija:

     

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietverama šāda informācija:

1) sugas, uz kurām attiecas izņēmums un šā izņēmuma iemesli;

     

1) sugas, uz kurām attiecas izņēmums, un šā izņēmuma iemesli;

2) riska novērtējums, kā arī norāde uz piedāvātajām un noraidītajām alternatīvām, izmantotie zinātniskie dati;

     

2) riska novērtējums, kā arī norāde uz piedāvātajām un noraidītajām alternatīvām, izmantotie zinātniskie dati;

3) līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, ar kuriem tika veikta dzīvnieku vai putnu atbaidīšana, sagūstīšana vai nogalināšana;

     

3) līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, ar kuriem tika veikta dzīvnieku vai putnu atbaidīšana, sagūstīšana vai nogalināšana;

4) izņēmuma piemērošanas vieta un laiks;

     

4) izņēmuma piemērošanas vieta un laiks;

5) institūcija, kas ir pilnvarota paziņot un pārbaudīt, kā tiek ievēroti noteikumi, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, cik lielā apmērā un kādas institūcijas to drīkst darīt, kā arī kuras personas veic šo uzdevumu;

     

5) institūcija, kas ir pilnvarota paziņot un pārbaudīt, kā tiek ievēroti noteikumi, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, cik lielā apmērā un kādas institūcijas to drīkst darīt, kā arī kuras personas veic šo uzdevumu;

6) veiktie uzraudzības pasākumi un to rezultāti.

     

6) veiktie uzraudzības pasākumi un to rezultāti.

         

16.pants. Sugu un biotopu aizsardzības plāni

     

17.pants. Sugu un biotopu aizsardzības plāni

         

Ja kādai sugai vai biotopam ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodrošina saskaņā ar aizsardzības plānu. Sugu un biotopu aizsardzības plānus apstiprina par vides aizsardzību atbildīgais ministrs.

     

Ja kādai sugai vai biotopam ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodrošina saskaņā ar aizsardzības plānu. Sugu un biotopu aizsardzības plānus apstiprina par vides aizsardzību atbildīgais ministrs.

         

IV nodaļa. Sugu introdukcija un reintrodukcija

     

IV nodaļa. Sugu introdukcija un reintrodukcija

         

17.pants. Sugu introdukcijas noteikumi

     

18.pants. Sugu introdukcijas noteikumi

         

(1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.

     

(1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.

(2) Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru izsniedz pēc tam, kad novērtēta introdukcijas ietekme uz vidi.

17

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Izteikt 17. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru izsniedz pēc tam, kad veikts ietekmes uz vidi novērtējums.”

Atbalstīt.

(2) Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru izsniedz pēc tam, kad veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

(3) Introdukcijas iniciators veic introducēto populāciju monitoringu un introdukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

     

(3) Introdukcijas iniciators veic introducēto populāciju monitoringu un introdukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

18.pants. Sugu reintrodukcijas nosacījumi

     

19.pants. Sugu reintrodukcijas nosacījumi

Ja sugas reintrodukcija ir nepieciešama sugas saglabāšanai vai atjaunošanai, reintrodukciju var veikt, saņemot ikreizēju atļauju, kuras pamatā ir attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinums.

     

Ja sugas reintrodukcija ir nepieciešama sugas saglabāšanai vai atjaunošanai, reintrodukciju var veikt, saņemot ikreizēju atļauju, kuras pamatā ir attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinums.

19.pants. Sugu reintrodukcijas noteikumi

     

20.pants. Sugu reintrodukcijas noteikumi

Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja:

     

Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja:

1) tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja;

     

1) tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja;

2) izraudzītās teritorijas (reģiona) ekoloģiskā atbilstība reintrodukcijai ir zinātniski pamatota un atjaunojamai populācijai tiks nodrošināts aizsardzības režīms;

     

2) izraudzītās teritorijas (reģiona) ekoloģiskā atbilstība reintrodukcijai ir zinātniski pamatota un atjaunojamai populācijai tiks nodrošināts aizsardzības režīms;

3) reintrodukcijai ir izraudzītas ekoloģiski un ģenētiski visradnieciskākās populācijas;

     

3) reintrodukcijai ir izraudzītas ekoloģiski un ģenētiski visradnieciskākās populācijas;

4) reintrodukcijas iniciators veic reintroducēto populāciju monitoringu un reintrodukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

     

4) reintrodukcijas iniciators veic reintroducēto populāciju monitoringu un reintrodukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

         

V nodaļa. Monitorings, kontrole, uzraudzība un atbildība

18

Juridiskais birojs

N.Pēterkops, VARAM parlamentārais sekretārs

Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Monitorings un uzskaite”.

Atbalstīt.

V nodaļa. Monitorings un uzskaite

         

20.pants. Monitoringa veikšanas nepieciešamība

     

21.pants. Monitoringa veikšanas nepieciešamība

Lai kontrolētu sugu un biotopu aizsardzību, veicams pastāvīgs monitorings un citi pētījumi, lai iegūtu:

     

Lai kontrolētu sugu un biotopu aizsardzību, veicams pastāvīgs monitorings un citi pētījumi, lai iegūtu:

1) sarakstus, kuros iekļautas uz izzušanas robežas esošās sugas vai īpaši apdraudētās sugas, ņemot vērā to ģeogrāfisko izplatības areālu;

     

1) sarakstus, kuros iekļautas uz izzušanas robežas esošās sugas vai īpaši apdraudētās sugas, ņemot vērā to dabisko izplatības areālu;

2) sarakstus, kuros iekļautas tās vietas un to ekoloģiskais raksturojums, kuras ir īpaši nozīmīgas migrējošām sugām to migrācijas ceļā, kā arī migrējošo sugu ziemošanas un ligzdošanas vietas;

     

2) sarakstus, kuros iekļautas tās vietas un to ekoloģiskais raksturojums, kuras ir īpaši nozīmīgas migrējošām sugām to migrācijas ceļā, kā arī migrējošo sugu ziemošanas un ligzdošanas vietas;

3) datus par migrējošo sugu populāciju lielumu migrācijas ceļā, kā arī ziemošanas un ligzdošanas laikā;

     

3) datus par migrējošo sugu populāciju lielumu migrācijas ceļā, kā arī ziemošanas un ligzdošanas laikā;

4) datus par migrējošo putnu sugu populāciju lielumu, izmantojot gredzenošanas metodi;

     

4) datus par migrējošo putnu sugu populāciju lielumu, izmantojot gredzenošanas metodi;

5) datus par medību ietekmi uz dzīvnieku populāciju lielumu;

     

5) datus par medību ietekmi uz dzīvnieku populāciju lielumu;

6) datus par saudzīgu ekoloģisko metožu ieviešanu, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;

     

6) datus par saudzīgu ekoloģisko metožu ieviešanu, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;

7) datus par atsevišķu sugu kā piesārņojuma indikatoru lomu;

     

7) datus par atsevišķu sugu kā piesārņojuma indikatoru lomu;

8) datus par piesārņojuma atgriezenisko ietekmi uz augu un dzīvnieku populāciju lielumu.

     

8) datus par piesārņojuma atgriezenisko ietekmi uz augu un dzīvnieku populāciju lielumu.

         

21.pants. Nejauši bojā gājušo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaite

Katrai personai ir pienākums pieteikt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu. Attiecīgā reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā iegūto informāciju, veic turpmāko izpēti vai atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai samazinātu nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu iespējamību.

     

22.pants. Nejauši bojā gājušo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaite

Katrai personai ir pienākums pieteikt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu. Attiecīgā reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā iegūto informāciju, veic turpmāko izpēti vai atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai samazinātu nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu iespējamību.

22.pants. Beigti dzīvnieki

     

23.pants. Beigti dzīvnieki

         

(1) Jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieks vai putns ir valsts īpašums un nododams Latvijas Dabas muzejam. No minētajiem dzīvniekiem vai putniem izgatavotie izbāžņi var būt tikai valstij piederošas kolekcijas sastāvdaļa un nav pārdodami vai citādi komerciāli izmantojami.

     

(1) Jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieks vai putns ir valsts īpašums un nododams Latvijas Dabas muzejam. No minētajiem dzīvniekiem vai putniem izgatavotie izbāžņi var būt tikai valstij piederošas kolekcijas sastāvdaļa un nav pārdodami vai citādi komerciāli izmantojami.

(2) Izbāžņus personiskai glabāšanai var izgatavot tikai no likumīgā ceļā iegūtiem medījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm.

     

(2) Izbāžņus personiskai glabāšanai var izgatavot tikai no likumīgā ceļā iegūtiem medījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm.