Alternatīvais likumprojekts

Iesniedz Juridiskā komisija

1.pants. (1) Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju jāieceļ noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ, lai noskaidrotu jebkuras lietas, kurām ir publiska nozīme.

2.pants. (1) Priekšlikums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu izskatāms tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija tiek izveidota Saeimas Kartības rullī noteiktajā kārtībā no Saeimas deputātiem vienādā skaitā no visām Saeimas frakcijām.

3.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, par kura pagarināšanu var lemt Saeima.

(2) Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

4.pants. (1) Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekli nevar ievēlēt Saeimas deputātus:

1) kuri vienlaikus ieņem Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra , valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatus;

2) kuriem darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā ir vai var izveidoties interešu konflikts.

5.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savas sēdēs notur Saeimas Kartības rullī noteiktajā kārtībā.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija var lemt par izmeklēšanas procesa sēdes noturēšanu.

6.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija uz izmeklēšanas procesa sēdi ir tiesīga atbilstoši noteiktajam gadījumam aicināt un tajā nopratināt jebkuru personu, kā arī tajā veikt citas kriminālprocesuālās darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus. Izmeklēšanas procesa sēde notiek Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga uzticēt minētās darbības veikt izziņas vai prokuratūras iestādēm vai īpašam prokuroram.

7.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisija vai tās pilnvarota amatpersona, aicinot personas uz nopratināšanu izmeklēšanas procesa sēdē, brīdina par to aicināmo personu.

8. pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga noteiktā gadījumā pieņemt lēmumu par revīzijas izdarīšanu valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kā arī privātajās uzņēmējsabiedrībās un citās organizācijās, ja tās tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus, pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

9.pants. (1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikuma Saeima ieceļ īpašu prokuroru, kurš ar iecelšanas brīdi izpilda vienīgi likumā noteiktās prasības un vadās no parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem.

(2) Par īpašo prokuroru var iecelt tikai prokuroru, kas ieņem kādu no Prokuratūras likumā norādītajiem prokurora amatiem.

(3) Īpašajam prokuroram viņa darbības laikā parlamentārās izmeklēšanas komisijā saglabājas viņa iepriekšējā darba vieta, bet viņu šajā laikā algo no Saeimas līdzekļiem.

10.pants. (1) Īpašā prokurora uzdevums ir pārbaudīt vai izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija nesatur norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā īpašais prokurors veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Atrodot pietiekamu pamatu, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, īpašais prokurors ierosina krimināllietu, kuru saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumu pieņem izmeklēšanai vai nosūta izziņas iestādei.

11.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tās pilnvarotiem locekļiem un īpašam prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām, kas attiecās uz viņas izmeklējamajiem jautājumiem tādā apjomā un kārtībā, kādā Operatīvās darbības likumā tas noteikts uzraugošiem prokuroriem.

12.pants. Sūdzības par īpašā prokurora darbībām iesniedzamas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī speciālam Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim, kurš tās izšķir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktā kārtībā amatā augstāka prokurora vietā.

13.pants. Persona, kas sniegusi parlamentārās izmeklēšanas komisijai vai īpašam prokuroram nepatiesas liecības, eksperta atzinumu vai tulkojumu var tikt sauktas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 300.panta.

14.pants. Persona, kas nepamatoti atsakās dot liecību, eksperta atzinumu, vai izdarīt tulkojumu, var tikt saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 302. panta.

15.pants. Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vai īpaša prokurora likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu vainīgās personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1752. panta.

16.pants. Persona, kas bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradusies pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma uz tās sēdi vai pie īpaša prokurora, var pēc komisijas lēmuma tikt atvesta piespiedu kārtā. Šādu lēmumu izpilda valsts policija.

17.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki ir pilnā mērā atbildīgi par valsts noslēpumu, privātu komercnoslēpumu, kā arī ziņu par privātpersonu personisko dzīvi neizpaušanu.

(2) Ja kāds komisijas loceklis ir pieļāvis pārkāpumu, kas norādīts šā panta pirmajā daļā, komisija ir tiesīga atstādināt viņu no tālākas darbības un ierosināt Saeimai nomainīt viņu ar citu deputātu.

18.pants. (1) Nobeidzot savu darbību parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā norāda:

1) komisijas sastāvu;

2) komisijas veikto darbu Saeimas uzdevuma izpildei;

3) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;

4) komisijas secinājumus;

5) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija vienlaicīgi ar galaziņojumu var sagatavot likumprojektus vai Saeimas lēmuma projektus konstatēto trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai attiecīgajā jomā un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniegt to Saeimai.

(3) Galaziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi.

(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstiski pievienot savas atsevišķās domas.

(5) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

19.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izskata Saeimas sēdē.

20.pants. Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanu Saeimas sēdē, parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvaras izbeidzas.

21.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu tādā pašā kārtībā, kā tas noteikts galaziņojuma sagatavošanai.

22.pants. Tiesas un tiesu varas amatpersonas nesaista parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, un tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kas ir bijis izmeklēšanas priekšmets.

Likums ir nepieciešams, lai noteiktu parlamentārās izmeklēšanas komisijas lomu un vietu Saeimas kopējā struktūrā, kā arī lai sniegtu pilnīgas iespējas parlamenta deputātiem realizēt Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības Saeimas ieceltās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības ietvaros.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Iespējami grozījumi Saeimas kārtības rullī.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likuma izpilde tiek nodrošināta ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs L.Muciņš