Likumprojekts
Gaujas nacionālā parka likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants
(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk - parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka platība ir 91745 ha. Parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu.
(2) Parka pārvaldi īsteno parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.
(3) Parka administrācija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un parka administrācijas pilnu nosaukumu.
2.pants
(1) Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas ar augstu bioloģisko daudzveidību, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk - valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
(3) Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.
3.pants
(1) Parka teritorijā ir aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus;
5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;
6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;
7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīvesvietas;
8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonos un izgāztuvēs);
9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdenstilpes, avotus un pazemes ūdeņus;
10) iztaisnot upes un strautus;
11) pārvietoties ar motorlaivām un ūdens motocikliem pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm (izņemot Ungura ezeru);
12) bojāt vai iznīcināt labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;
13) izbūvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija.
(2) Parkā nav atļautas citos dabas aizsardzības normatīvajos aktos aizliegtās darbības atbilstoši aizsardzības režīmam.
4.pants
Parka administrācijas rakstiska atļauja nepieciešama, lai varētu:
1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus, augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras objektus;
2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi un zemes dzīļu izpēti;
3) izmantot motorizētu ūdens transportu Ungura ezerā;
4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
5.pants
Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar parka administrāciju.
6.pants
Fiziskas un juridiskas personas pirms tādu dabas un kultūrvēsturisko objektu izpētes darbu sākšanas, kas var mainīt šo objektu stāvokli, informē par to parka administrāciju.
II nodaļa. Funkcionālās zonas
7.pants
Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:
1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2) dabas lieguma zona;
3) ainavu aizsardzības zona;
4) kultūrvēsturiskā zona;
5) neitrālā zona.
8.pants
(1) Dabas rezervāta zona ir izveidota, lai saglabātu dabiskos procesus bioloģiski daudzveidīgās teritorijās.
(2) Dabas rezervāta zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:
1) zinātnisko izpēti;
2) meža ugunsdrošības pasākumus;
3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);
4) dabas rezervāta zonu šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.
(3) Parka dabas rezervāta zonas zeme ir valsts īpašums.
9.pants
(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī lai saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
(2) Ja dabas lieguma zonā mainās zemes īpašnieks, īpašumtiesību ieguvēji pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā noslēdz ar parka administrāciju līgumu par parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu, kā arī īpašu dabas aizsardzības prasību ievērošanu. Noslēgtais līgums kā īpašuma apgrūtinājums nostiprināms zemesgrāmatā.
(3) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī dzīvnieku koncentrēšanās iespējas migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā parka administrācijas direktors saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumu - ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem (apmeklētājs - fiziska persona, kas atrodas parka teritorijā ārpus sava īpašuma) uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā vai veikt konkrētu saimniecisko darbību.
(4) Dabas lieguma zonā aizliegts:
1) iegūt koksni valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem koku ciršana nepieciešama biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, mākslīgi izveidotu tīraudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, kā arī stihisko postījumu likvidācijai;
2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;
3) nosusināt purvus un meliorēt meža zemes;
4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;
5) lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un citu veidu bīstamas un toksiskas ķīmiskās vielas un produktus;
6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
7) iegūt derīgos izrakteņus;
8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;
9) ieviest dabiskos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.
(5) Ar parka administrācijas rakstisku atļauju dabas lieguma zonā var:
1) veikt jebkādu būvniecību (arī hidrotehnisko būvju būvniecību) dabiskā ainavā;
2) organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 100 cilvēku).
(6) Pašvaldība informē parka administrāciju par jebkuru būvniecību dabas lieguma zonā. Ja paredzētā būvniecība var izraisīt būtiskas dabas un kultūrvēsturiskās vides pārmaiņas, tā jāsaskaņo ar parka administrāciju.
10.pants
Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.
11.pants
(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras un vēstures pieminekļi.
(2) Kultūrvēsturisko zonu lauku teritorijās aizliegts sadalīt zemes īpašumos, kas mazāki par 10 hektāriem.
(3) Būvniecība kultūrvēsturiskajā zonā veicama saskaņā ar šā likuma 9.panta sesto daļu.
12.pants
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.
III nodaļa. Parka pārvalde
13.pants
Parka administrācijas funkcijas ir:
1) parka teritorijas pārraudzība un kontrole saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;
2) šā likuma, kā arī likumu par vides aizsardzību un par dabas resursu izmantošanu ievērošanas uzraudzība;
3) dabas un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība;
4) izglītojošais un izpētes darbs;
5) teritorijas rekreācijas potenciāla saglabāšana, lai nodrošinātu dabu nenoplicinošu tūrismu un atpūtu.
14.pants
Parka administrāciju vada direktors, kura kandidatūru pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Parka administrācijas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
15.pants
Parka administrācija sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.
16.pants
(1) Lai efektīvāk aizsargātu un apsaimniekotu parku, ir izveidota parka konsultatīvā padome, kurā iekļauti vietējo pašvaldību pārstāvji. Konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
17.pants
Parka direktors pārstāv parka administrāciju un:
1) ir galvenais vides valsts inspektors parka teritorijā;
2) ceļ prasības tiesā pret vainīgajām personām par civiltiesiskā zaudējuma atlīdzību par videi nodarītajiem zaudējumiem.
18.pants
Parka finansu līdzekļus veido:
1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;
2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
3) ieņēmumi no koksnes realizācijas;
4) fizisko un juridisko personu ziedojumi.
IV nodaļa. Parka administrācijas amatpersonu tiesības
19.pants
Šā likuma ievērošanas uzraudzību parka teritorijā veic parka administrācijas amatpersonas - direktors un vides valsts inspektori.
20.pants
Parka administrācijas amatpersonām ir tiesības pašaizsardzībai iegādāties, glabāt, nēsāt un pielietot dienesta ieročus.
21.pants
(1) Parka administrācijas amatpersonām un darbiniekiem ir dienesta apliecība.
(2) Parka administrācijas amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kurš nēsājams, pildot dienesta pienākumus. Formas tērpa paraugu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.
1.pielikums
Gaujas nacionālā parka
likumam
Gaujas nacionālā parka robežu apraksts
Gaujas nacionālajam parkam ir šādas robežas:
no 1. līdz 2. - no punkta lejpus Valmieras, dienvidos no Valmieras apvedceļa Gaujas upes kreisajā krastā pretī Jumaras upes ietekai, uz austrumiem pa zemnieku saimniecības "Kuldīdznieki" 126.meža kvartāla dienvidu robežstigu, līdz sasniedz ceļu Grīšļi-Sapa;
no 2. līdz 3. - pa ceļu uz dienvidiem līdz Kauguru pagasta Jērņu mājām;
no 3. līdz 4. - pa zemes ceļu uz austrumiem, līdz sasniedz autoceļu Valmiera-Cēsis pie šī ceļa krustojuma ar 330 kV elektrolīniju;
no 4. līdz 5. - pa autoceļu Valmiera-Cēsis uz dienvidiem līdz Liepas pagasta Drāku mājām un vēl uz dienvidiem, līdz sasniedz pagriezienu uz Liepas pagasta Grīviņu mājām;
no 5. līdz 6. - pa lauku ceļu uz dienvidaustrumiem līdz ceļam Liepa-Mārsnēni;
no 6. līdz 7. - pa ceļu austrumu virzienā līdz apdzīvotajai vietai "Sarkaņi";
no 7. līdz 8. - pa lauku ceļu dienvidu virzienā līdz Liepas pagasta Irbīšu mājām;
no 8. līdz 9. - pa lauku ceļu uz rietumiem līdz Liepas pagasta Tomēnu mājām, līdz sasniedz ceļu Liepa-Jaunrauna;
no 9. līdz 10. - pa ceļu dienvidu virzienā līdz autoceļam Cēsis-Rauna;
no 10. līdz 11. - pa ceļu rietumu virzienā līdz Jaunraunas centram;
no 11. līdz 12. - no Jaunraunas pa ceļu dienvidu virzienā līdz Veselavas kapiem;
no 12. līdz 13. - pa ceļu Priekuļi-Bērzkrogs dienvidu virzienā līdz Bērzkrogam;
no 13. līdz 14. - pa autoceļu Veclaicene-Rīga rietumu virzienā līdz Augšlīgatnei;
no 14. līdz 15. - pa autoceļu Līgatne-Nītaure dienvidu virzienā līdz zemes ceļa pagriezienam uz Mores pagasta Gudrēnu mājām;
no 15. līdz 16. - pa zemes ceļu dienvidu virzienā gar Gudrēnu un Žakaru mājām līdz pagriezienam uz Eglaines pienotavu;
no 16. līdz 17. - pa ceļu Eglaines pienotava-More dienvidu virzienā līdz Morei;
no 17. līdz 18. - no Mores pa ceļu Nītaure-Jūdaži rietumu virzienā gar Kārtūžiem līdz Siguldas pagasta Purzemnieku mājām, sasniedzot krustojumu ar ceļu no Jūdažiem gar Sudas purva rietumu malu uz autoceļu Veclaicene-Rīga;
no 18. līdz 19. - pa ceļu ziemeļu virzienā līdz autoceļam Veclaicene-Rīga pie Siguldas pagasta Gobu mājām;
no 19. līdz 20. - pa autoceļu Veclaicene-Rīga rietumu virzienā līdz Siguldas pilsētas robežai;
no 20. līdz 21. - gar Vējupītes kreiso krastu ziemeļu virzienā līdz robežai ar valsts meža Siguldas mežniecības 40.kvartālu;
no 21. līdz 22. - pa 40.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā līdz Vējupītes gravas kreisā krasta augšējai šķautnei;
no 22. līdz 23. - robeža apiet Siguldas pilsētas apbūvēto daļu pa austrumu, ziemeļu un rietumu pusi - pa Gaujas senielejas kreisā senkrasta augšējo šķautni, kas vienlaikus ir valsts meža robeža, rietumos no Siguldas sasniedzot valsts meža Siguldas mežniecības 35.kvartāla 16.nogabala dienvidu stūri;
no 23. līdz 24. - pa Siguldas pilsētas administratīvo robežu dienvidu virzienā līdz autoceļam Veclaicene-Rīga;
no 24. līdz 25. - pa autoceļu Veclaicene-Rīga uz rietumiem, līdz sasniedz ceļa Inčukalns-Valmiera sākumu Inčukalnā pie apdzīvotās vietas "Sēnīte";
no 25. līdz 26. - pa autoceļu Inčukalns-Valmiera ziemeļaustrumu virzienā līdz pagriezienam uz Cēsīm Stalbē;
no 26. līdz 27. - pa bijušo Valmieras šoseju uz austrumiem gar Kūdumu, pēc tam uz ziemeļiem gar Lenčiem un Vējkrogu līdz Vaidavas muižai, kur iziet uz autoceļa Inčukalns-Valmiera;
no 27. līdz 28. - pa autoceļu Inčukalns-Valmiera ziemeļaustrumu virzienā, līdz tas šķērso Jumaras upi;
no 28. līdz 29. - pa Jumaras upes kreiso krastu dienvidaustrumu virzienā līdz Gaujai;
no 29. līdz 1. - pāri Gaujai līdz robežapraksta sākumā minētajam punktam Gaujas kreisajā krastā.