Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kurā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 3. lasījumā

1

2

3

4

5

Meža likums

1.

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Meža apsaimniekošanas un aizsardzības likums”

Neatbalstīt

Meža likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecinājums — Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

1) apliecinājums — Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

2) bonitāte — iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

2) bonitāte — iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

3) galvenā cirte — cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;

3) galvenā cirte — cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;

4) galvenās cirtes vecums — mazākais vecums, kāds jāsasniedz mežaudzes valdošajai sugai, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kad var uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;”

4) galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

5) galvenās cirtes caurmērs — mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

5) galvenās cirtes caurmērs — mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

6) kailcirte — galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

6) kailcirte — galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

7) kritiskais šķērslaukums — lielākais šķērslaukums, kāds jāsaglabā, lai būtu iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudzi varētu atjaunot;

3.

Izteikt 1. panta 7. punktu šādā redakcijā:

“7) kritiskais šķērslaukums - šķērslaukums, zem kura nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;”

precizēts

7) kritiskais šķērslaukums - šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudzes atjaunošana;

8) meža aizsardzība — pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

8) meža aizsardzība — pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

9) meža atjaunošana — meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemēs;

precizēts

9) meža atjaunošana — meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē;

10) meža bojājums — mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

10) meža bojājums — mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

11) meža ieaudzēšana — meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana nemeža zemēs;

Izteikt 1. panta 11. punktu šādā redakcijā:

“11) meža ieaudzēšana - meža sēšana, stādīšana, dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;”

11) meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;

12) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

12) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

13) meža inventarizācija — informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

13) meža inventarizācija — informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

14) meža monitorings — pastāvīgu novērojumu sistēma mežā augošo koku veselības stāvokļa, vides stāvokļa un vides piesārņojuma ietekmes novērtēšanai;

14) meža monitorings — pastāvīgu novērojumu sistēma mežā augošo koku veselības stāvokļa, vides stāvokļa un vides piesārņojuma ietekmes novērtēšanai;

15) Meža valsts reģistrs — informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

15) Meža valsts reģistrs — informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

16) meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti — atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;

16) meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti — atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;

17) meža reproduktīvais materiāls — sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

17) meža reproduktīvais materiāls — sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

18) mežaudze — mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

18) mežaudze — mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

19) minimālais šķērslaukums — mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;

19) minimālais šķērslaukums — mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;

20) neproduktīva mežaudze — mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

20) neproduktīva mežaudze — mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

21) plantāciju meži — īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

6.

Izteikt 1. panta 21. punktu šādā redakcijā:

“21) plantāciju meži - ārpus meža zemes īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;”

Izteikt 1.panta 21. punktu šādā redakcijā:

“21) plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;”

Atbalstīt

21) plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

22) šķērslaukums — viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

22) šķērslaukums — viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

23) valdaudze — mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no audzes vidējā augstuma;

23) valdaudze — mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no audzes vidējā augstuma;

24) valdošā koku suga — koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja;

24) valdošā koku suga — koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja;

25) meža apsaimniekošanas plāns — dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības.

25) meža apsaimniekošanas plāns — dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības.

8.

Papildināt 1. pantu ar terminu šādā redakcijā:

“meža tiesiskais valdītājs - 1) persona, kurai atbilstoši likumā pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.”

Papildināt 1. pantu ar terminu šādā redakcijā:

“meža tiesiskais valdītājs - 1) persona, kurai atbilstoši likumā pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata.”

precizēts

26) meža tiesiskais valdītājs - 1) persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata.

Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, garantējot visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

Aizsargājamo mežu, saudzējamo mežu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(1) Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

(2) Aizsargājamo mežu, saudzējamo mežu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(1) Mežs ir ekosistēma, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija aizņem vismaz 20 procentus no zemes platības; šajā ekosistēmā ietilpst arī visas meža attīstības stadijas.

Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:

1) mežs ir ekosistēma, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņu metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procentu no zemes platības, kā arī visas meža attīstības stadijas;

2) meža zeme ir zeme uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem kā arī meža ietilpstošie un tam pieguļošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.”

Izslēgt 3. panta pirmajā daļā vārdus “kā arī visas meža attīstības stadijas.”

Precizēt 3. panta pirmajā daļā no kādas platības tiek aprēķināti 20 procentu zemes platības.

“Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:

1) mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņu metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;

2) meža zeme ir zeme uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem kā arī meža ietilpstošie un tam pieguļošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.”

(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:

1) mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības;

2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

(2) Šā likuma izpratnē par mežu netiek uzskatītas līdz 0,1 hektāram lielas kokiem apaugušas platības, mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuras atrodas atsevišķi no meža un kuru platums ir mazāks par 20 metriem, kā arī augļu dārzi, parki, kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.

14.

Izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma izpratnē par mežiem netiek uzskatītas:

1) atsevišķi no mežiem esošas platības, kas apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru;

2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;

3) augļu dārzi, parki, kapsētas un meža koku p lantācijas.”

Izslēgt 3. panta otrajā daļā vārdus “šā likuma izpratnē”.

Atbalstīt

(2) Par mežu neuzska:

1) atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru;

2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;

3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku plantācijas.

(3) Meža zeme ir zeme, kura klāta ar mežu vai kura tiek izmantota mežsaimniecībā.

Izslēgt 3. panta trešo daļu

(1) Šā likuma subjekts ir:

Izteikt 4. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma subjekts ir:

Izteikt 4. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums attiecas uz:”

Atbalstīt

(1) Šis likums attiecas uz:

1) persona, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

Izteikt 4. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) persona, kurai meža zeme ir īpašumā;”

izteikt 4. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;”

Atbalstīt

1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

2) cita persona, kurai šis likums deleģē tiesības vai uzliek pienākumus.

23.

izteikt 4. panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) persona, kurai meža zeme ir tiesiskajā valdījumā - meža zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, pieņemta mantojumā vai kura citādi likumā noteiktā kārtībā iegūta savā valdījumā;”

izteikt 4. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) cita persona, kuras tiesības un pienākumus nosaka šis likums.”

Izteikt 4. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) personu, kurai šis likums un citi normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus, kas saistīti ar meža apsaimniekošanu un aizsardzību.”

“Izteikt 4. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) personu, kurai šis likums un citi normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.”

precizēts

2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.

Papildināt 4. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) cita persona, kurai šis likums deleģē tiesības vai uzliek pienākumus."

(iestrādāts atbild. kom. redakcijā nr. 23)

26.

Papildināt 4. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.”

“Papildināt 4. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā veic pēc Ministru kabineta pilnvarojuma.”

precizēts

(2) Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā tiek veiktas pēc Ministru kabineta pilnvarojuma.

(2) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Uzskatīt 4. panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu.

(3) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

II nodaļa. Tiesības uzturēties mežā

II nodaļa. Tiesības uzturēties mežā

(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem.

Izslēgt 5. panta pirmās daļas 2. rindkopu.

Ierosina sakārtot 5. panta daļu numerāciju, numurējot visas panta daļas.

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.”

(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.

(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citos mežos var ierobežot to īpašnieks.

31.

Papildināt 5. panta otro daļu ar vārdiem “vai tiesiskais valdītājs”.

Atbalstīt

(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citos mežos var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

(4) Ja fiziskās personas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

32.

Papildināt 5. panta ceturto daļu pēc vārda “īpašnieka” ar vārdiem “vai tiesiskajam valdītājam”.

precizēts

(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā.

(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā.

(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.

(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

33.

Izslēgt 6. pantā vārdus “ar atkritumiem”; “kā arī neieiet šā likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajās teritorijās”.

Neatbalstīt

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

III nodaļa. Koku ciršana

III nodaļa. Koku ciršana

(1) Kokus mežā atļauts cirst:

(1) Kokus mežā atļauts cirst:

1) galvenajā cirtē — koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas un nolūkā nocirst neproduktīvas mežaudzes;

Izslēgt 7. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “un novācot neproduktīvās mežaudzes”.

1) galvenajā cirtē — koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

2) kopšanas cirtē — mežaudzes sastāva, koksnes krājas struktūras un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai, kā arī ainavas veidošanai;

Izteikt 7. panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) kopšanas cirtē - koku ciršana mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;”

2) kopšanas cirtē - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;

3) sanitārajā cirtē — meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;

Izslēgt 7. panta pirmās daļas 3. punktu

Aizstāt 7. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “vēja gāzto un lauzto” ar vārdiem “vēja nogāzto un nolauzto”.

3) sanitārajā cirtē — meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;

4) rekonstruktīvajā cirtē — neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

38.

Izslēgt 7. panta pirmās daļas 4. punktu.

Neatbalstīt

4) rekonstruktīvajā cirtē — neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) citā cirtē — meža infrastruktūras (būvju, krautuvju, meža ceļu, stigu) izveidošanai un uzturēšanai.

Izteikt 7. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) citā cirtē - koku ciršana meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, kā arī koku ciršana pēc meža zemes transformācijas.”

precizēts

5) citā cirtē - meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, kā arī pēc meža zemes transformācijas.

(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

40.

Papildināt 7. panta otro daļu ar šādu tekstu “vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu.”

Neatbalstīt

(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.

Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu;

1) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu;

2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;

2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;

3) mežaudze vai tās daļa atzīta par neproduktīvu.

41.

Izslēgt esošo 9. panta pirmās daļas 3. punktu.

Izteikt 9. panta pirmās daļas 3. punktu jaunā redakcijā:

“3) saņemts šā likuma 11. pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.”

Atbalstīt

3) saņemts šā likuma 11. pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.

43.

Izslēgt galvenās cirtes vecuma tabulu.

Papildināt galvenās cirtes vecuma tabulu ar tekstu šādā redakcijā: (Pielikumā)!!!!!!!

Neatbalstīt

(2) Galvenā cirte ir aizliegta:

44.

Izteikt 9. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Galvenā cirte, izņemot neproduktīvo audžu novākšanu, ir aizliegta šādos gadījumos:

Neatbalstīt

(2) Galvenā cirte ir aizliegta:

1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;

45.

Izslēgt 9. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “attiecīgās mežniecības teritorijā”.

Neatbalstīt

1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;

2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un apmežojums nav sasniedzis vismaz triju gadu vecumu;

Aizstāt 9. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “apmežojums” ar vārdu “mežaudze”.

2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu;

3) dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu zonās.

47.

Papildināt 9.panta otrās daļas 3. punktu ar šādu tekstu

“Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 300 metru aizsargjoslā, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos), kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta galvenā cirte, ja to nepieļauj individuālie apsaimniekošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāni.”

(skat. Dep. A. Seiles. priekšlik. nr. 80)

3) dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu zonās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos).

(1) Kopšanas cirte ir atļauta, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.

Izteikt 10. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.”

(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.

(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc kopšanas cirtes mežaudzes šķērslaukums nedrīkst būt mazāks par minimālo šķērslaukumu, izņemot gadījumus, ja tiek cirsti tikai bojāti koki.”

(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par minimālo šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

50.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.”

Atbalstīt

Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

(1) Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki.

51.

Papildināt 12. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Sauso un vēja gāzto koku bez apliecinājuma izcirstais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā attiecīgās mežniecības teritorijā esošā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā.”

Atbalstīt

(1) Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki. Sauso un vēja gāzto koku bez apliecinājuma izcirstais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā attiecīgās mežniecības teritorijā esošā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā.

(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās vai to tiešu draudu gadījumos (snieglauze, vējlauze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu izņēmuma kārtā var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

53.

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu izņēmuma kārtā var uzsākt pēc mutvārdu paziņošanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.”

Izslēgt 12. panta otrajā daļā vārdus “izņēmuma kārtā”.

Atbalstīt

(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija un īpašumam vai tiesiskajam valdījumam, kas ir lielāks par 10 hektāriem, nav izstrādāts arī meža apsaimniekošanas plāns, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja konkrētā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.”

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, bet mežam, kura platība ir lielāka par 10 hektāriem - nav izstrādāts arī meža apsaimniekošanas plāns.”

Neatbalstīt

(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

56.

Papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts nocirst kokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikto īpaši aizsargājamo koku - dižkoku - izmērus.”

Atbalstīt

(4) Aizliegts nocirst kokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikto īpaši aizsargājamo koku - dižkoku - izmērus.

Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus — mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu, galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platumu, kā arī kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību, cirtes izpildes kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.

58.

Papildināt 13. pantu pēc vārdiem “kailcirtes maksimālo” ar vārdiem “platību vai”.

Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu , galvenās cirtes vecumu, galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12. panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu , galvenās cirtes vecumu, galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platību vai platumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12. panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.

Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

IV nodaļa. Meža nekoksnes vērtību izmantošana

IV nodaļa. Meža nekoksnes vērtību izmantošana

Meža nekoksnes vērtības ir šādas:

Meža nekoksnes vērtības ir šādas:

1) materiālās vērtības — ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;

1) materiālās vērtības — ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;

2) nemateriālās vērtības — mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.

59.

Izslēgt 15. panta 2. punktā vārdus “nemateriālās vērtības”.

Atbalstīt

2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.

(1) Meža nekoksnes materiālo vērtību izmantošanas tiesības ir meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, izņemot gadījumus, kad šajā likumā, dabas aizsardzības un sugu un biotopu aizsardzības normatīvajos aktos ir noteikts citādi.

60.

Izslēgt 16. pantu.

Atbalstīt

(2) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6.pantā minētos noteikumus.

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības — savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus — personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta trešās daļas noteikumiem.

61.

Aizstāt 17. panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “5. panta trešās daļas” ar skaitli un vārdiem “5. panta ceturtās daļas”.

Atbalstīt

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības — savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus — personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

62.

Izslēgt 17. panta otro daļu.

(Pārcelt šo daļu uz atsevišķu nodaļu “Jautājumi uz kuriem šis likums neattiecas un kolīzijas”.

Neatbalstīt

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

63.

Papildināt 17. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldību mežos ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. pantā minētos noteikumus.”

precizēts

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.

V nodaļa. Meža reproduktīvais materiāls

V nodaļa. Meža reproduktīvais materiāls

Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.

Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.

Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.

Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.

Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var mežu atjaunot ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām.

Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var mežu atjaunot ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām.

Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, tā kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, tā kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Meža atjaunošana un ieaudzēšana

VI nodaļa. Meža atjaunošana un ieaudzēšana

Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir:

64.

Izteikt 22. panta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:”

Atbalstīt

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:

1) atjaunot mežaudzi ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;

66.

Izteikt 22. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) atjaunot mežaudzi ar sēšanu vai stādīšanu ne vēlāk kā triju gadu laikā, bet ar dabiskās atjaunošanas veicināšanu - ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;”

Papildināt 22. panta 1. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus.”

Atbalstīt

1) atjaunot mežaudzi ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;

2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.

2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.

Ministru kabinets nosaka:

Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, kā arī meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kārtību;

Izslēgt 24. panta 1. punktā vārdus “kā arī meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kārtību”.

Izteikt 24. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;”

1) kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;

2) jaunās mežaudzes kopšanas pārbaudes kritērijus.

2) jaunās mežaudzes kopšanas pārbaudes kritērijus.

(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja pēc ieaudzēšanas ne vēlāk kā triju gadu laikā to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.

69.

Izslēgt 25. panta pirmajā daļā vārdus “pēc ieaudzēšanas ne vēlāk kā trīs gadu laikā”.

Atbalstīt

(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja pēc ieaudzēšanas ne vēlāk kā triju gadu laikā to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.

(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.

(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.

(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

Plantāciju mežu ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Plantāciju mežu ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa. Meža aizsardzība

VII nodaļa. Meža aizsardzība

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personām, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personām, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:

1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;

1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;

2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.

2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.

70.

Papildināt 27. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) veikt meža ugunsaizsardzību, nodrošinot to ar normatīvos aktos paredzētiem spēkiem un līdzekļiem, jeb noslēgt līgumu par šo pasākumu veikšanu ar attiecīgu specializētu organizāciju.”

Neatbalstīt

Ārkārtas situācijās sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā Valsts meža dienests var uzdot šā likuma 27.pantā minētajām personām:

precizēts

Ārkārtas situācijās sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā Valsts meža dienests var uzdot šā likuma 26.pantā minētajām personām:

1) pārtraukt vai atlikt koku visu veidu ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai;

1) pārtraukt vai atlikt koku visu veidu ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

Kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā, meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts meža dienesta institūcijas veic meža aizsardzības un apsardzības pasākumus valsts mežos, kā arī sniedz palīdzību visiem pārējiem meža apsaimniekotājiem, saskaņo to savstarpējo rīcību meža aizsardzības un apsardzības jautājumos.

(2) Pašvaldības piedalās meža apsardzības un aizsardzības pasākumu veikšanā, iesaista meža ugunsgrēku dzēšanā iedzīvotājus, transportlīdzekļus un citu nepieciešamo tehniku.

(3) Ārkārtas situācijas, sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu un slimību masveida savairošanās gadījumos, izsludināšanas kārtību un meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes termiņus nosaka Ministru kabinets.”

Kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā, meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

meža apsaimniekošanas plāns

meža apsaimniekošanas plāns

(1) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā gada laikā attiecīgajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā meža zemē notikušajām izmaiņām:

72.

Izslēgt 30. panta pirmajā daļā vārdus “attiecīgajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā”.

precizēts

(1) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām:

1) par darbībām, kuru veikšanai nepieciešams apliecinājums;

1) par darbībām, kuru veikšanai nepieciešams apliecinājums;

2) par meža bojājumiem;

2) par meža bojājumiem;

3) par meža atjaunošanu;

3) par meža atjaunošanu;

4) par meža ieaudzēšanu;

4) par meža ieaudzēšanu;

5) par jaunaudžu kopšanu.

5) par jaunaudžu kopšanu.

(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam.

(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu.

Pārējās fiziskās un juridiskās personas, izņemot valsts un pašvaldību institūcijas, var izmantot Meža valsts reģistra informāciju tikai ar meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja rakstveida piekrišanu un par samaksu.

75.

Izteikt 31. panta otro rindkopu šādā redakcijā:

“Pārējās fiziskās un juridiskās personas, izņemot valsts un pašvaldību institūcijas, var izmantot Meža valsts reģistra informāciju tikai ar īpašnieka un tiesiskā valdītāja rakstveida piekrišanu, un par samaksu, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.”

Izteikt 31. panta otro rindkopu šādā redakcijā:

“Inventarizācijas informācija par konkrētā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ierobežotas pieejamības informācija.”

Ierosina veikt 31. pantā daļu numerāciju;

aizstāt otrajā daļā vārdus “īpašnieka un tiesiskā valdītāja” ar vārdiem “īpašnieka vai tiesiskā valdītāja”.

Atbalstīt

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu. Inventarizācijas informācija par konkrētā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ierobežotas pieejamības informācija.

Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks un tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam un tiesiskajam valdītājam jāievēro:

Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks un tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam un tiesiskajam valdītājam jāievēro:

1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;

1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;

2) šā likuma 36.pantā noteiktās prasības;

precizēts

2) šā likuma 35.pantā noteiktās prasības;

3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;

3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;

4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Meža īpašniekam un tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts subsīdiju saņemšanai.

76.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Atbalstīt

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts subsīdiju saņemšanai.

Valsts subsidējamās mežsaimnieciskās darbības un to ikgadējo programmu atbilstoši budžetam nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

“34. pants.

Valsts subsidējamās mežsaimnieciskās darbības un to ikgadējo programmu valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros nosaka Ministru kabinets.”

Valsts subsidējamās mežsaimnieciskās darbības un to ikgadējo programmu valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu var veikt personas, kurām ir noteikta profesionālā kvalifikācija.

(1) Meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu var veikt personas, kurām ir noteikta profesionālā kvalifikācija.

(2) Prasības, kādas izvirzāmas profesionālajai kvalifikācijai, kas nepieciešama meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai, nosaka Ministru kabinets.

(2) Prasības, kādas izvirzāmas profesionālajai kvalifikācijai, kas nepieciešama meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamās informācijas apjomu un šīs informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamās informācijas apjomu un šīs informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

IX nodaļa. Dabas aizsardzība mežā

IX nodaļa. Dabas aizsardzība mežā

(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas Nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).

(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas Nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).

(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir:

78.

Izteikt 36. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:

Atbalstīt

(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:

1) nodrošināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) saglabāt meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

3) pasargāt virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

4) saglabāt būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.”

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.

79.

Papildināt 36. panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošināt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu mežā un piedalīties meža ugunsgrēku likvidēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 300 metru aizsargjoslā, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos), kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta galvenā cirte, ja to nepieļauj individuālie apsaimniekošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāni.

84.

Esošā 37. panta teksta redakciju pārcelt uz 9. pantu kā panta otrās daļas 3. punkta papildinājumu.

Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37. pants.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos ir izdalāmi īpaši aizsargājami meža iecirkņi - mikroliegumi, aizsargājamas zonas gar ūdeņiem un mitrzemēm. Īpaši nozīmīgi mežaudzes struktūras elementi ir saglabājami visu veidu cirtēs. Šo meža iecirkņu - mikroliegumu izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas režīmu nosaka Ministru kabinets.”

Izslēgt 37. pantā vārdus “īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos), kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.”

Aizstāt 37. pantā vārdus “Rīgas jūras līča 300 metru aizsargjoslā” ar vārdiem “Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā.”

Izslēgt 37. pantā vārdus “kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta galvenā cirte, ja to nepieļauj individuālie apsaimniekošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāni.”

(skat. priekšlik. nr.47)

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos ir izdalāmi īpaši aizsargājami meža iecirkņi - mikroliegumi, aizsargājamas zonas gar ūdeņiem un mitrzemēm. Īpaši nozīmīgi mežaudzes struktūras elementi ir saglabājami visu veidu cirtēs. Šo meža iecirkņu - mikroliegumu izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas režīmu nosaka Ministru kabinets.

(1) Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā nosaka Ministru kabinets.

(1) Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja nepieciešams, papildus vispārējām prasībām Valsts meža dienests var noteikt īpaši aizsargājamas teritorijas vai objektus — mikroliegumus, kuru ierīkošanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja nepieciešams, papildus vispārējām prasībām Valsts meža dienests var noteikt īpaši aizsargājamas teritorijas vai objektus — mikroliegumus, kuru ierīkošanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi tiek ņemti vērā, nosakot zemes kadastrālo vērtību.

(1) Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta.

85.

Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.”

Atbalstīt

(1) Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ikvienam meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt kompensāciju par neiegūtajiem labumiem savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, ja neiegūšanas cēlonis ir šā likuma 38.panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi.

88.

Izslēgt 40. pantu

Ja priekšlikums nr. 81. netiek atbalstīts, izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“(1) Privātā meža īpašniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par neiegūtiem labumiem tā īpašumā, ja neiegūšanas cēlonis ir šā likuma 38. panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi. Kompensācija naudā tiek izmaksāta no valsts budžetā šim mērķim paredzētiem līdzekļiem.”

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“Šā likuma 38. panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi tiek ņemti vērā nosakot zemes kadastrālo vērtību”.

(iestrādāts 37. panta trešā daļā)

(2) Kompensācijas apjoma noteikšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

89.

(2) Kompensācijas apjoma noteikšanas un atlīdzināšanas veidus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

X nodaļa. Apliecinājuma izsniegšana

X nodaļa. Apliecinājuma izsniegšana

(1) Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam no Valsts meža dienesta vai no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja attiecīgais īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras pārraudzībai ir izveidota administrācija, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), kuras pārraudzībā atrodas konkrētais īpašums vai tiesiskais valdījums, jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:

92.

Izteikt 41. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāsaņem apliecinājums no Valsts meža dienesta šādām darbībām:”

Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdus “īpašums vai tiesiskais valdījums” ar vārdu “mežs”.

Izteikt 41. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam no Valsts meža dienesta jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:

Atbalstīt

(1) Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam no Valsts meža dienesta jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:

1) koku ciršanai;

2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā var ietekmēt mežu;

3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;

4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;

5) minerālmēslu, pesticīdu lietošanai meža zemē.

1) koku ciršanai;

1) koku ciršanai;

2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tās var ietekmēt mežu;

2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā var ietekmēt mežu;

3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;

3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;

4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;

4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;

5) minerālmēslu, herbicīdu un pesticīdu lietošanai meža zemē un plantāciju mežos.

5) minerālmēslu, pesticīdu lietošanai meža zemēs.”

93.

Papildināt 41. panta pirmo daļu pēc 5. punkta ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja attiecīgais īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras pārraudzībai ir izveidota administrācija (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), tad šā panta pirmajā daļā noteikto apliecinājumu izsniedz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.”

Neatbalstīt

94.

Papildināt 41. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja meža īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas Gaujas, Šlīteres, Ķemeru Nacionālajos parkos, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas rezervātos, tad apliecinājums jāsaņem no šo teritoriju administrācijas.”

precizēts

(2) Ja meža īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā, vai arī Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas rezervātā, tad apliecinājums jāsaņem no šo teritoriju administrācijas.

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.

Uzskatīt 41. panta otro daļu par trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(3) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Valsts meža dienesta, informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.”

Atbalstīt

(3) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Valsts meža dienesta, informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.

(3) Apliecinājums izsniedzams mēneša laikā pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas. Pieteikumā iekļaujama Ministru kabineta noteiktā informācija plānotās darbības veikšanai.

96.

Uzskatīt 41. panta trešo daļu par ceturto daļu un izslēgt no tās otro teikumu.

Atbalstīt

(4) Apliecinājums izsniedzams mēneša laikā pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas.

(4) Apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim.

(5) Apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim.

(5) Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(6) Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(1) Apliecinājumu neizsniedz šādos gadījumos:

precizēts

(1) Apliecinājumu neizsniedz, ja:

1) ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

2) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav norādījis šā likuma 41.panta trešajā daļā noteikto informāciju;

98.

Aizstāt 42. panta pirmās daļas 2. punktā skaitli un vārdus “41. panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “41. panta piektajā daļā.”

Izteikt 42. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav uzrādījis šā likuma 41. panta trešajā daļā noteikto informāciju vai nav iesniedzis 30. pantā prasīto informāciju;”

Atbalstīt

2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav uzrādījis šā likuma 39. panta sestajā daļā noteikto informāciju vai nav iesniedzis 29. pantā noteikto informāciju;

3)  ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis šā likuma 30.pantā noteikto informāciju;

99.

Izslēgt 42. panta pirmās daļas 3. punktu.

Atbalstīt

4) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis inventarizācijas materiālus par savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu attiecīgās mežniecības teritorijā.

100.

Izslēgt 42. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “par tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu attiecīgās mežsaimniecības teritorijā”.

Atbalstīt

3) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis inventarizācijas materiālus.

(2) Apliecinājuma neizsniegšanas gadījumā mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

(2) Apliecinājuma neizsniegšanas gadījumā mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

XI nodaļa. Meža zemes transformācija

XI nodaļa. Meža zemes transformācija

Meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

Meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

(1) Ja meža zemi transformē, meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus par dabiskās meža vides iznīcināšanu.

Izteikt 44. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja meža zemi transformē, meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabīgās meža vides iznīcināšanu.”

Izteikt 44. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus par dabīgās meža vides iznīcināšanu.”

Aizstāt 44. panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Izteikt 44. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu.”

(1) Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu.

(2) Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Zemes dzīļu izmantošana meža zemēs notiek likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktajā kārtībā.

105.

Izslēgt 44. panta trešo daļu.

(Pārcelt panta trešo daļu uz nodaļu “Jautājumi uz kuriem šis likums neattiecas un kolīzijas”)

Neatbalstīt

(3) Zemes dzīļu izmantošana meža zemē notiek likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktajā kārtībā.

XII nodaļa. Meža valsts pārvalde

XII nodaļa. Meža valsts pārvalde

(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:

(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:

1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību;

1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību;

2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;

2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;

3) valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas Zemkopības ministrijas uzdevumā apsaimnieko valsts mežu un nodrošina sabiedrības akceptēto valsts me ža ekoloģisko un sociālo funkciju veikšanu, valsts meža vērtības saglabāšanu un vairošanu, kā arī ienākumus meža īpašniekam — valstij;

107.

Izteikt 45. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” - Zemkopības ministrijas uzdevumā apsaimnieko un tiesiski valda valsts mežu un meža zemes, nodrošinot sabiedrības akceptēto valsts meža ekoloģisko un sociālo vērtību saglabāšanu, kā arī ienākumus meža īpašniekam - valstij.”

Izslēgt 45. panta pirmās daļas 3. punktu.

Atbalstīt

4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās.

3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās.

(2) Valsts ar tās institūcijām un finansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un mežsaimniecības attīstību.

(2) Valsts ar tās institūcijām un finansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un mežsaimniecības attīstību.

108.

Papildināt 45. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mežsaimniecības valsts atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajiem pētījumiem, meža izglītības un meža īpašnieku apmācības atbalstam tiek izveidots Meža ilgtspējīgas attīstības fonds. Fonds ir Zemkopības ministrijas speciālais budžets, kura nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda līdzekļus veido ziedojumi un valsts nodeva par darījumiem ar kokmateriāliem, kuras lielumu, iekasēšanas un līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīt

109.

Papildināt 45. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) šajā likumā noteikto valsts atbalsta funkciju veikšanai, valsts atbalsta programmu finansēšanai, meža zinātniskajiem pētījumiem, meža speciālistu izglītībai un meža īpašnieku apmācībai izveido vienotu šo projektu finansēšanas struktūru “Meža attīstības programma”. Līdzekļus “Meža attīstības programmā” veido valsts nodeva no kokmateriālu eksporta, starptautisko organizāciju finansējumi un privāto uzņēmumu ziedojumi. Valsts nodevas lielumu, tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīt

110.

Papildināt 45. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mežsaimniecības atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajiem pētījumiem, meža īpašnieku izglītībai un apmācībai tiek izveidots “Meža attīstības fonds”, kuru izveido Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

precizēts

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds mežsaimniecības atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai.

(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura ir nodota vai piekrīt valstij likumos noteiktajā kārtībā.

112.

Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.

Aizstāt 46. panta pirmajā daļā vārdus “kura ir nodota vai piekrīt valstij Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā” ar vārdiem “kura pieder vai piekrīt valstij”.

Atbalstīt

(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.

(2) Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā, un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima.

114.

Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts meža zemes atsavināšana dabas rezervātu un nacionālo parku dabas rezervātu zonā ir atļauta ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Pārējos gadījumos valsts meža zemi var atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu, ja zemes gabals nepieciešams:

1) pašvaldībām, likumā noteikto funkciju īstenošanai;

2) privātīpašumā esošo objektu uzturēšanai;

3) privatizējamo dzīvojamo māju un tām piekritīgo saimniecisko ēku uzturēšanai;

4) zemes reformas pabeigšanai;

5) sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai;

citos likumā paredzētos gadījumos.”

Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts meža zemes atsavināšana var notikt:

1) dabas rezervātos un nacionālo parku rezervāta zonā, kuri izveidoti uz likuma pamata ar ikreizēju Saeimas lēmumu;

2) parējās valsts meža zemes atsavināšana var notikt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.”

(Priekšlikumu turp. nāk. lpp.)

precizēts

(2) Valsts meža zemes atsavināšana var notikt ar ikreizēju Saeimas lēmumu - dabas rezervātos un nacionālo parku rezervātu zonās, kas izveidotas uz likuma pamata. Parējās valsts meža zemes atsavināšana var notikt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

115.

Izteikt 46. panta otro daļu jaunā redakcijā, izveidojot atsevišķi 2., 3. un 4. daļu:

“(2) Valsts meža zemes ir valsts īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstāms uz valsts vārda likumā noteiktā kārtībā.

(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta, izņemot gadījumus, kad zeme piešķirama kā līdzvērtīga īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās neatgūtās zemes vietā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, saskaņojot ar zemkopības ministru.

(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:

1) privatizējot zemi zem dzīvojamām ēkām un tām piekritīgajām saimniecības ēkām un būvēm;

2) precizējot vai optimizējot valsts mežā zemes nogabalu ārējās robežas;

3) transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu.

Pārējos gadījumos valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu.”

(iestrādāts priekšlik. nr. 114)

Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.

116.

Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē (neskaitot neproduktīvo audžu novākšanu) piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.

117.

Papildināt 47. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros pārējiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuru meža platības aizņem vairāk par 50 hektāriem, aprēķina Valsts meža dienests. Pārējiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuru meža platība pārsniedz 10 hektārus, Valsts meža dienests nosaka galvenajā cirtē 10 gadu periodā nocērtamo skuju koku un cieto lapu koku audžu platību, no kuras vienā gadā atļauts nocirst ne vairāk kā vienu trešo daļu.”

Neatbalstīt

118.

Papildināt 47. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Noteikto maksimālo koku ciršanas apjomu atļauts pārsniegt tikai dabas stihiju izraisīto meža postījumu gadījumos uz nākamo ciršanas periodu rēķina vai uz iepriekšējos gados uzkrāto ciršu rēķina.”

Neatbalstīt

XIII nodaļa. Zinātniskās izpētes meži

XIII nodaļa. Zinātniskās izpētes meži

(1) Zinātniskās izpētes meži ir izmantojami ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.

(1) Zinātniskās izpētes meži ir izmantojami ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.

(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu.

(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu.

Zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

Zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

Uz zinātniskās izpētes mežiem neattiecas:

Uz zinātniskās izpētes mežiem neattiecas:

1) koku ciršanas noteikumi;

1) koku ciršanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi;

3) jaunas mežaudzes izveidošanas noteikumi;

3) jaunas mežaudzes izveidošanas noteikumi;

4) meža aizsardzības noteikumi.

4) meža aizsardzības noteikumi.

Valsts meža zemi zinātniskās izpētes vajadzībām piešķir un zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.

Valsts meža zemi zinātniskās izpētes vajadzībām piešķir un zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.

Atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem

Atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem

(1) Par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(1) Par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.

(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.

119.

Papildināt 52. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu, valsts meža dienests to piedzen par labu valstij”.

precizēts

(3) Ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošos normatīvos aktus, valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij.

(3) Zaudējumu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets

120.

Uzskatīt 52. panta trešo daļu par ceturto daļu.

precizēts

(4) Zaudējumu noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(1) Zaudējumu apjoma noteikšanas kārtību, ja tie radušies, pārkāpjot šajā likumā noteikto, nosaka Ministru kabinets.

121.

Izslēgt 53. pantu.

Atbalstīt

(2) Ja vainīgā persona ir meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, no tās piedzen zaudējumus par labu valstij.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);

1) likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);

2) likums “Par valsts meža izmantošanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.);

2) likums “Par valsts meža izmantošanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.).

3) likums “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1998, 3.nr.).

122.

Izslēgt Pārejas noteikumu 1. punkta 3. apakšpunktu.

Atbalstīt

2. Līdz 2000.gada 1.septembrim zemkopības ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam.

125.

Izteikt Pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Līdz 2001. gada 1. janvārim zemkopības ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetā.”

Izteikt Pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets:

līdz........izdod šajā likumā minētos noteikumus;

līdz 2002. gada 1. janvārim nodrošina Meža reģistra izveidošanu.”

Izteikt Pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets:

1) līdz 2001. gada 1. janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus;

2) līdz 2002. gada 1. janvārim nodrošina Meža reģistra izveidošanu.”

Atbalstīt

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2001. gada 1. janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus;

2) līdz 2002. gada 1. janvārim nodrošina Meža reģistra izveidošanu.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi nr.132 “Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu”;

1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi nr.132 “Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu”;

2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi nr.25 “Meža atjaunošanas noteikumi”;

2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi nr.25 “Meža atjaunošanas noteikumi”;

3) 1995.gada 21.marta noteikumi nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteiku mi”;

3) 1995.gada 21.marta noteikumi nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi”;

4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi nr.98 “Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa “Ziemassvētku kauju vietas” izveidošanu”;

4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi nr.98 “Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa “Ziemassvētku kauju vietas” izveidošanu”;

5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi nr.241 “Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem”;

5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi nr.241 “Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem”;

6) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.325 “Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos”;

6) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.325 “Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos”;

7) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.326 “Noteikumi par maksu, kāda nosakāma par meža resursu ieguves un izvešanas atļaujām”;

126.

Izslēgt Pārejas noteikumu 3. punkta septīto apakšpunktu.

Atbalstīt

8) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.332 “Valsts mežierīcības organizācijas kārtība”;

7) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.332 “Valsts mežierīcības organizācijas kārtība”;

9) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.334 “Meža monitoringa organizācijas kārtība”;

8) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.334 “Meža monitoringa organizācijas kārtība”;

10) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.449 “Galvenās cirtes noteikumi”;

9) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.449 “Galvenās cirtes noteikumi”;

11) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.450 “Starpcirtes noteikumi”;

10) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.450 “Starpcirtes noteikumi”;

12) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.440 “Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi”.

11) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.440 “Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi”.

4. Valsts meža dienests līdz 2002.gada 1.janvārim izveido Meža valsts reģistru. Līdz tā izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze “Meža fonds”.

127.

Izteikt Pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz Meža valsts reģistra izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze “Meža fonds”.

Atbalstīt

4. Līdz Meža valsts reģistra izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze “Meža fonds”.

128.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar piekto punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 2. punkts stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.”

Atbalstīt

5. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 2. punkts stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

129.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar sesto punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 9. panta otrās daļas 1. punkts stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.”

Atbalstīt

6. Šā likuma 9. panta otrās daļas 1. punkts stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.

130.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar septīto punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 12. panta trešā daļa un 30. panta otrā daļa attiecībā uz valsts mežiem stājas spēkā ar 2008. gada 1. janvāri. Līdz tam pielietojama aktualizētā datu bāzē “Meža fonds” esošā meža inventarizācijas informācija.”

precizēts

7. Šā likuma 12. panta trešā daļa un 29. panta otrā daļa attiecībā uz valsts mežiem stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Līdz tam izmantojama aktualizētajā datu bāzē “Meža fonds” esošā meža inventarizācijas informācija.

131.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar astoto punktu šādā redakcijā:

“8.Meža apsaimniekošanas projekti, kas izstrādāti pirms šā likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par meža apsaimniekošanas plāniem šā likuma izpratnē. Meža inventarizācijas informācija, kas iekļauta iepriekš minētajos meža apsaimniekošanas projektos, atzīstama par meža inventarizācijas informāciju šā likuma izpratnē un ir derīga līdz attiecīgo meža apsaimniekošanas projektu derīguma termiņa beigām.”

Atbalstīt

8.Meža apsaimniekošanas projekti, kas izstrādāti pirms šā likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par meža apsaimniekošanas plāniem šā likuma izpratnē. Meža inventarizācijas informācija, kas iekļauta iepriekš minētajos meža apsaimniekošanas projektos, atzīstama par meža inventarizācijas informāciju šā likuma izpratnē un ir derīga līdz attiecīgo meža apsaimniekošanas projektu derīguma termiņa beigām.

132.

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar devīto punktu šādā redakcijā:

“9.Noteikt ka 41. panta otrā daļa stājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri .”

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

134.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Valdošā koku suga

Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes

I un augstāka

II - III IV un zemāka

Ozols

101

121 121

Priede un lapegle

101

101 121

Egle, osis un liepa

81

81 81

Bērzs

71

71 51

Melnalksnis

71

71 71

Apse

41

41 41

Valdošā koku suga

Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes

I un augstāka

II - III IV un zemāka

Ozols

101

121 121

Priede un lapegle

101

101 121

Egle, osis un liepa

81

81 81

Bērzs

71

71 51

Melnalksnis

71

71 71

Apse

41

41 41

Baltalksnis

26

26 26