Spēkā esošā likuma redakcija

(1)

2. lasījuma redakcija

(2)

npk

(3)

Iesniegtie priekšlikumi

(4)

atzinums

(5)

Komisijas ierosinātā 3.lasījuma redakcija

(6)

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1., 2. un 3. pantu šādā redakcijā:

“1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē, nav zināmi vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt vecāku varu vai kura vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara;

3) audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu;

4) aizbildnis — persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;

5) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē un audzināšanā sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē un audzināšanā;

6) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) mājas — bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

8) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9)  ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

10) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe un audzināšana vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;

11) privātā bērnu iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;

12) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu;

13) vardarbībā cietis bērns — bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;

14) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

15) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

16) emocionāla vardarbība — bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai psiholoģiska ietekmēšana;

17) vecāku nolaidība — bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana.

1.

2.

3.

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Aizstāt visā likumā vārdus “medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi” (attiecīgajā locījumā).

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Papildināt 17. punktu ar tekstu “ja vecākiem tāda iespēja bija”.

(Cilvēktiesību komisija)

Papildināt ar jaunu 18. punktu šādā redakcijā:

“18) minimālais bērna labklājības līmenis - līdzekļu daudzums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, veselības aprūpi, izglītību un citas likumā noteiktās bērna tiesības.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē, nav zināmi vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt vecāku varu vai kura vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara;

3) audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu;

4) aizbildnis — persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;

5) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē un audzināšanā sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē un audzināšanā;

6) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) mājas — bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

8) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

10) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe un audzināšana vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;

11) privātā bērnu iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;

12) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu;

13) vardarbībā cietis bērns — bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;

14) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

15) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

16) emocionāla vardarbība — bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;

17) vecāku nolaidība — bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem tāda iespēja bija;

18) minimālais bērna labklājības līmenis — līdzekļu daudzums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, veselības aprūpi, izglītību un citas likumā noteiktās bērna tiesības.

(1) Šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

(2) Šis likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, kā arī nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.

(1) Šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

(2) Šis likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.

(3) Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.

(1) Šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

(2) Šis likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.

(3) Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.

2.pants. Bērns

Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

3.pants. Bērna tiesību vienlīdzības princips

Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.”

(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.”

5.pants. Bērna tiesību aizsardzības subjekti

(1) Bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina:

1) bērna vecāki (adoptētāji), audžuvecāki un aizbildņi;

4) sabiedriskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.

2. 5.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu “audžuvecāki” ar vārdu “audžuģimene”;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “sabiedriskās organizācijas” ar vārdiem “un citas fiziskās vai juridiskās personas”.

2. 5.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu “audžuvecāki” ar vārdu “audžuģimene”;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “sabiedriskās organizācijas” ar vārdiem “un citas fiziskās vai juridiskās personas”.

8.pants. Bērna tiesības uz individualitāti

(2) Bērnam ir tiesības uz nacionālās identitātes saglabāšanu.

3. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.”

3. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.”

10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem

(3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

(4) Minimālo labklājības līmeni valstī reglamentē likums un Ministru kabineta noteikumi.

4. Izteikt 10. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Minimālo labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets.”

4.

5.

(Labklājības ministrija)

Svītrot 10. panta ceturto daļu.

(Cilvēktiesību un sab. lietu komisija)

Papildināt 10. panta ceturto daļu aiz vārda “Minimālo” ar vārdu “bērna”.

Noraidīt.

Atbalstīt.

4. Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Minimālo bērna labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets.”

11.pants. Bērna tiesības uz izglītību un jaunradi

(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas vispārējo vidējo izglītību un arodizglītību.

5. 11.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.”

5. 11.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.”

12.pants. Bērna sociālās tiesības

(1) Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu.

6. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, - ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.”

6. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, - ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.”

13.pants. Bērna brīvības

(1) Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību līdz 14 gadu vecumam nosaka vecāki.

7. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus “līdz 14 gadu vecumam”.

7. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus “līdz 14 gadu vecumam”.

14.pants. Bērna tiesības uz savu īpašumu

(1) Bērnam ir tiesības uz savu īpašumu.

8. Izslēgt 14.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “savu”.

8. Izslēgt 14.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “savu”.

18.pants. Bērna tiesību garantijas

Bērna tiesību garantijas noteiktas šajā likumā, izglītības likumā, Ārstniecības likumā, likumā “Par sociālo drošību”, likumā “Par sociālo palīdzību”, likumā “Par pašvaldībām”, Civillikumā, likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” un citos likumos, kā arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Bērna tiesību garantijas

Bērna tiesību garantijas noteiktas Satversmē, šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.”

9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Bērna tiesību garantijas

Bērna tiesību garantijas noteiktas Satversmē, šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.”

20.pants. Ar bērna tiesību aizsardzību saistīto lietu izskatīšana

(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatītu speciālisti, kuriem ir attiecīgas zināšanas bērna tiesību jomā.

(2) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

(3) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

10. 20.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesā lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, izskatāmas ārpus kārtas.”

10. 20.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.”

21.pants. Bērna tiesību ierobežojumi

(1) Bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai, kā arī bērna paša drošībai un aizsardzībai.

(2) Par šādiem ierobežojumiem bērnam ir jāsaņem paskaidrojumi, tiklīdz viņa rīcībā konstatēts pārkāpums.

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “rīcībā konstatēts pārkāpums” ar vārdiem “tiesības tiek ierobežotas”.

6.

(Deputāte A. Prēdele)

Papildināt 21. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Bērnu aizliegts iesaistīt konkursos, modeļu aģentūru darbā u.c. pasākumos, kuru mērķis ir bērna ārējā izskata izvērtēšana.”

Atbalstīt,

izteikt precizētā

redakcijā kā 50.1 pantu

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “rīcībā konstatēts pārkāpums” ar vārdiem “tiesības tiek ierobežotas”.

IV nodaļa. Bērna pienākumi

22.pants. Bērna pienākumi mājās

(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, kā arī pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.

12. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “kā arī”.

12. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “kā arī”.

23.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību

(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.

(3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.

(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.

(5) Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.

13. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.”

13. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.”

24.pants. Vecāku pienākumi pret bērnu

(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir samērā ar mantisko un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, tas ir, dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un skolot viņu.

(3) Vecāki ir bērna likumīgie pārstāvji. Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

14. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “mantisko” ar vārdu “mantas”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “likumīgie pārstāvji” ar vārdiem “dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji)”.

14. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “mantisko” ar vārdu “mantas”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “likumīgie pārstāvji” ar vārdiem “dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji)”.

26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei

(2) Ja vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei, nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju, izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības. Noteikumus par bērna atbalsta ģimeni un uzticības personu izstrādā Ministru kabinets.

(4) Valsts un pašvaldība sniedz atbalstu ģimenes atpūtas namiem un sanatorijām, atpūtas un veselības klubiem, kā arī izveido nepieciešamās iestādes, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.

15. 26.pantā:

izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts un pašvaldība sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.”

15. 26.pantā:

izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.”

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

(3) Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

(4) Ja ārpusģimenes aprūpe tiek noteikta sakarā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem apstākļiem:

1) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

2) izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, vērā ņemams arī bērna viedoklis.

16. 27.pantā:

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajos gadījumos pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu, kuras finansējumu nodrošina valsts.”

7.

8.

(Labklājības ministrija)

Izslēgt likumprojekta 16. panta piektās daļas redakcijā vārdus “kuras finansējumu nodrošina valsts”.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likumprojekta 16. panta piektās daļas redakcijā vārdus “Šajos gadījumos” ar vārdiem “Ja ir konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi”.

Noraidīt.

Atbalstīt.

16. 27.pantā:

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja ir konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu, kuras finansējumu nodrošina valsts.”

29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(2) Ārpusģimenes aprūpē pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma tiek ņemti arī bērni, no kuriem vecāki ir atteikušies dzemdību namā vai vēlāk.

17. Izslēgt 29.panta otro daļu.

17. Izslēgt 29.panta otro daļu.

31.pants. Adopcija

(1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta bāreņu adopcija.

(2) Adopcijas tiesiskos pamatus un kārtību nosaka Civillikums un atsevišķs likums.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvija ar šo valsti noslēgusi savstarpēju līgumu par bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanu.

18. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Adopcija

(1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.

(2) Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums. Adopcijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā.”

18. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Adopcija

(1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.

(2) Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums. Adopcijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā.”

33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem

(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot gadījumus, kad tikšanās:

1) kaitē bērna veselībai un attīstībai;

2) rada draudus aizbildņiem, audžuģimenēm, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, bāriņtiesa (pagasttiesa) vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem radiniekiem viņa atrašanās vietu.

(3) Lēmumu par satikšanās aizliegumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

19. Papildināt 33.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

9.

(Labklājības ministrija)

Papildināt 33. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Gadījumos, kad vecākiem ir pārtraukta vecāku vara, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīt.

19. Papildināt 33.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Gadījumos, kad vecākiem ir pārtraukta vecāku vara, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

35.pants. Aizbildnībā esoša bērna aprūpe

Aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums.

20. Papildināt 35.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi.”

20. Papildināt 35.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi”.

37.pants. Vispārējās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes

(4) Vispārējā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē arī pēc policijas rīkojuma. Šādā gadījumā par bērna ņemšanu aprūpē paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.

(5) Bērnu patversme nedrīkst atteikties pieņemt aprūpē bērnu, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes.

(6) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs jābūt bērna attīstībai nepieciešamām telpām un to aprīkojumam, kvalificētam medicīnas un citam personālam. Kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu nosaka Ministru kabinets.

21. Izteikt 37.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.”

10.

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Izslēgt 37. panta ceturtās daļas otro teikumu un papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.”;

uzskatīt esošo sesto daļu attiecīgi par septīto daļu.

Atbalstīt.

21. 37.pantā:

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.”

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.”;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu.

38.pants. Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir speciālās mācību iestādes, kā arī komūnas, mājas un tamlīdzīgas iestādes, kurās bērni tiek ārstēti no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas vai tiek ievietoti sakarā ar likumpārkāpumu izdarīšanu, izņemot brīvības atņemšanas vietas.

(2) Bērnu speciālajā mācību iestādē var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši likumam “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

(3) Ievietot bērnu citā īpašā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ārstēšanai var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, kurš apstiprināms tiesā gadījumos, kad vecāki vai pats bērns nepiekrīt viņa ievietošanai šādā iestādē. Bērna ievietošanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

22. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga.

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.”

11.

12.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 38. panta pirmo daļu ar vārdiem “vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas”.

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Aizstāt likumprojekta 22. pantā vārdu “medicīniska” ar vārdu “ārstnieciska”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

22. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.”

42.pants. Ārpusģimenes aprūpes izbeigšana

(1) Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes un audzināšanas iestādē pieļaujama, ja bērnam ir jāpabeidz mācību iestāde vai ārstēšanās kurss.

(2) Lēmumu par vecāku varas atjaunošanu pieņem tiesa vai bāriņtiesa (pagasttiesa) likumā noteiktajā kārtībā.

23. 42.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “Lēmumu” ar vārdu “Nolēmumu”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes un audzināšanas iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

13.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 42. panta pirmajā daļā vārdus “mācību iestāde” ar vārdiem “izglītības iestāde”.

Atbalstīt.

23. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “mācību iestāde” ar vārdiem “izglītības iestāde”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “Lēmumu” ar vārdu “Nolēmumu”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes un audzināšanas iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas

Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

24. Uzskatīt 43.panta tekstu par pirmo daļu un papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.”

24. 43.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

45.pants. Citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērnu, kurš ievietots citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj, vai šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē netiek pienācīgi aprūpēts un audzināts, pašvaldība nodrošina aprūpes un audzināšanas uzlabošanu. Ja tas nav iespējams, bāriņtiesa (pagasttiesa) aizliedz šai ģimenei vai iestādei rūpēties par bērnu. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

25. 45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam.

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.”

14.

15.

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Papildināt 45. panta ceturtās daļas redakciju ar vārdiem “rakstiski par to informējot bāriņtiesu (pagasttiesu)”.

(Cilvēktiesību komisija)

Papildināt 45. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6)Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.”.

Atbalstīt.

25. 45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.”

47.pants. Pamatnoteikumi bērna aizsardzībai no negatīvās sociālās vides ietekmes

(2) Valsts sociālās politikas un darbības uzdevums ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Valsts budžetā tam atvēlami speciāli līdzekļi.

26. Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lai mazinātu negatīvas sociālās vides ietekmi, valsts sociālās politikas uzdevums ir veidot labvēlīgu kultūrvidi un popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.”

26. Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lai mazinātu negatīvas sociālās vides ietekmi, valsts sociālās politikas uzdevums ir veidot labvēlīgu kultūrvidi un popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.”

48.pants. Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes

(5) Bērnam, kurš ir saslimis alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas rezultātā, nodrošināma obligāta speciālā ārstēšana un reintegrācija sabiedrībā. Valsts budžetā tam atvēlami speciāli līdzekļi.

27. Izslēgt 48.panta piektās daļas pirmajā teikumā vārdu “speciālā” un otrajā teikumā - vārdu “speciāli”.

27. Izslēgt 48.panta piektās daļas pirmajā teikumā vārdu “speciālā” un otrajā teikumā - vārdu “speciāli”.

49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas

(3) Bērnam, kuram ir radusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, nodrošināma obligāta speciālā ārstēšana un reintegrācija sabiedrībā. Valsts budžetā tam atvēlami speciāli līdzekļi.

28. Izslēgt 49.panta trešās daļas pēdējā teikumā vārdu “speciāli”.

28. Izslēgt 49.panta trešās daļas pēdējā teikumā vārdu “speciāli”.

50.pants. Bērns un spēles, filmas, masu saziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

29. Izslēgt 50.panta pirmajā daļā vārdu “erotika”.

16.

(Bērnu tiesību aizasrdz. apakškomisija)

Izslēgt likumprojekta 29. pantu.

Atbalstīt.

17.

(Cilvēktiesību komisija)

Papildināt ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos

Bērnu aizliegts iesaistīt pasākumos (konkursos, modeļu aģentūru darbā u.t.), kuros tiek vērtēts viņa ārējais izskats.”

Atbalstīt.

29. Papildināt likumu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos

Bērnu aizliegts iesaistīt pasākumos (konkursos, modeļu aģentūru darbā u.tml.), kuros tiek vērtēts viņa ārējais izskats.”

52.pants. Bērns - vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuris

(3) Bērnu, kurš kļuvis par vardarbības (prettiesisku darbību) upuri, aizliegts:

1) atstāt vienatnē, izņemot gadījumus, kad bērns pats to vēlas un šo izvēli par pareizu atzīst psihologs;

30. Papildināt 52.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem “kurš speciāli sagatavots darbam ar bērniem, kas cietuši no vardarbības”.

30. Papildināt 52.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem “kurš speciāli sagatavots darbam ar bērniem, kas cietuši no vardarbības”.

53.pants. Bērna ar īpašām vajadzībām jēdziens

Bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība un kuram likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte.

31. Aizstāt 53.pantā vārdus “un kuram” ar vārdiem “neatkarīgi no tā, vai”.

31. Aizstāt 53.pantā vārdus “un kuram” ar vārdiem “neatkarīgi no tā, vai”.

55.pants. Īpaša aprūpe bērnam ar īpašām vajadzībām

(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām integrēties sabiedrībā un nodrošina viņam medicīniskos un sociālos pakalpojumus atbilstoši likumam “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

32. Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu “integrēties” ar vārdu “iekļauties”.

32. Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu “integrēties” ar vārdu “iekļauties”.

58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija

(1) Profilakses darbu ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem veic policija sadarbībā ar pašvaldību, bērna tiesību aizsardzības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.

(2) Policija iekārto profilakses lietu, ja nepilngadīgais:

1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;

2) atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

3) atbrīvots no kriminālatbildības;

4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;

5) vairākkārt izdarījis prettiesiskas darbības pirms tā vecuma sasniegšanas, no kura paredzēta nepilngadīgā saukšana pie kriminālatbildības.

(3) Katrā profilakses lietā policija sadarbībā ar bērna vecākiem, valsts un pašvaldības institūcijām un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā bērna uzvedības sociālās korekcijas un sociālās integrācijas individuālo programmu.

(4) Ja bērns klaiņo, ubago vai veic citas darbības, kas var novest pie noziedzīgas rīcības, bet nav šā panta otrajā daļā minēto apstākļu, viņa uzvedības sociālās korekcijas un palīdzības programmu izstrādā pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm un institūcijām.

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija

(1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.

(2) Pašvaldība profilakses lietu iekārto un bērna uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš:

(3) Valsts policija var ņemt profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kuri norādīti šā panta otrās daļas 1. — 6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā.”

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija

(1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.

(2) Pašvaldība profilakses lietu iekārto un bērna uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš:

(3) Valsts policija var ņemt profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kuri norādīti šā panta otrās daļas 1. — 6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā.”

59.pants. Bērna nogādāšana policijas iestādē

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

1) izdarījis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība;

2) izdarījis administratīvu pārkāpumu, ja citādi nav iespējams noskaidrot bērna identitāti un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu;

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

5) nav sasniedzis 15 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības;

6) apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākļos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viņa attīstībai.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. - 6.punktā paredzētajos gadījumos bērna nogādāšana policijā pieļaujama, ja nav iespējams viņam sniegt palīdzību citādā veidā.

Gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiņošanu, ubagošanu, apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ģimenē, kā arī citus apstākļus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriņtiesu vai pagasttiesu.

34. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

aizstāt otrajā daļā skaitļus “3.-6.” ar skaitļiem “3.- 7.”.

34. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

aizstāt otrajā daļā skaitļus “3.-6.” ar skaitļiem “3.- 7.”.

61.pants. Ministru kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā

Ministru kabinets:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

2) apstiprina ikgadējo programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī;

3) izveido starpministriju bērna tiesību aizsardzības komisiju, piesaistot arī sabiedriskās bērna tiesību aizsardzības organizācijas un pašvaldības vai to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

35. Papildināt 61.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.”

35. Papildināt 61.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.”

62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektu bērna sociālās drošības un veselības aprūpes jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi;

2) risina pusaudžu nodarbinātības un ar bezdarbu saistītās problēmas;

3) risina bērna sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas jautājumus.

36. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektu bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu nodarbinātības jomā, koordinē šā projekta īstenošanu un atbild par tā izpildi;

2) nodrošina medicīnisko un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības;

3) nodrošina medicīnisko rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, kā arī attīsta valsts institucionālās un alternatīvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu tīklu bērniem ar īpašām vajadzībām;

4) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;

5) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizbildnības jautājumos;

6) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku un sociālo pedagogu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

36. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektu bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu nodarbinātības jomā, koordinē šā projekta īstenošanu un atbild par tā izpildi;

2) nodrošina medicīnisko un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības;

3) nodrošina medicīnisko rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, kā arī attīsta valsts institucionālās un alternatīvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu tīklu bērniem ar īpašām vajadzībām;

4) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;

5) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizbildnības jautājumos;

6) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku un sociālo pedagogu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts bērna tiesību aizsardzības politikas projektu un atbild par valsts politikas realizāciju;

2) izstrādā valsts bērnu izglītības un sporta politikas projektus un organizē apstiprināto projektu izpildi;

3) nodrošina izglītības kvalitāti;

4) izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

5) nodrošina veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;

6) organizē izglītības darbiniekiem izvirzāmo kvalifikācijas prasību izstrādi un veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;

7) izstrādā valsts programmu sociālo pedagogu sagatavošanai;

8) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā;

9) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā;

10) kopā ar Labklājības ministriju izstrādā programmas un organizē pedagoģiskajiem un sociālās sfēras darbiniekiem, skolotājiem un sociālās sfēras pedagogiem īpašu apmācību darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm;

11) kopā ar Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju organizē bāriņtiesu (pagasttiesu) locekļu apmācību.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošais Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs uzrauga likumu izpildi un koordinē un metodiski vada bērna tiesību aizsardzības darbu.

37. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.”

37. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.”

64.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija:

1) izstrādā un īsteno bērnu noziedzības novēršanas programmas, kā arī programmas bērna aizsardzībai pret noziegumu;

2) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un nepilngadīgajiem noziedzīga nodarījuma upuriem.

38. 64.pantā:

papildināt 2. punktu ar vārdiem “un viņu ģimenēm”;

papildināt pantu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo 2. punktu par 3. punktu.

18.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likumprojekta 38. panta 2. punkta redakcijā vārdu “pārvietošanu” ar vārdiem “pārvietošanu pāri valsts robežām”.

Atbalstīt.

38. 64.pantā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem “un viņu ģimenēm”;

papildināt pantu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

39. Papildināt likumu ar 64.1pantu šādā redakcijā:

“64.1 pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija organizē tiesnešu apmācību bērna tiesību jautājumos.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību un interešu aizstāvību, tiktu izskatītas ārpus kārtas.”

19.

20.

Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Apvienot likumprojekta 39., 40. un 41. pantu mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju un izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 64.1, 64.2 un 64.3 pantu un izteikt šādā redakcijā:”.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 64.1 panta otro daļu ar vārdiem “un nodrošina bērna tiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

39. Papildināt likumu ar 64.1, 64.2 un 64.3 pantu un izteikt šādā redakcijā:

“64.1 pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija organizē tiesnešu apmācību bērna tiesību jautājumos.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību un interešu aizstāvību, tiktu izskatītas ārpus kārtas, un nodrošina bērna tiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā.

40. Papildināt likumu ar 64.2 pantu šādā redakcijā:

Kultūras ministrija izstrādā valsts programmu bērnu kultūras un kultūrizglītības jomā un atbild par tās realizāciju.”

Kultūras ministrija izstrādā valsts programmu bērnu kultūras un kultūrizglītības jomā un atbild par tās realizāciju.

41. Papildināt likumu ar 64.3 pantu šādā redakcijā:

Ģenerālprokuratūra organizē prokuroru apmācību bērna tiesību jautājumos.”

Ģenerālprokuratūra organizē prokuroru apmācību bērna tiesību jautājumos.”

65.pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs

(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti, sadarbībā ar starpministriju bērna tiesību aizsardzības komisiju izstrādā ikgadēju valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pakļautībā tiek izveidotas rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un privāto iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzībā un uzraudzīt likumu izpildīšanu šajā jomā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras pašvaldības vai valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas vai fiziskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, kā arī pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju šajā jomā.

(4) Ministru kabinets ieceļ Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu.

42. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs

(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs:

1) izstrādā priekšlikumus valsts politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā un ikgadēju valsts programmas projektu bērna stāvokļa uzlabošanai un atbild par apstiprināto projektu realizāciju;

2) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos bērnu tiesību aizsardzības nodrošinājumam;

3) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsard zības procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) reizi pusgadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

5) reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un privāto iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzībā un uzraudzīt likumu izpildi šajā jomā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(4) Sakarā ar pārbaudes rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai, un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(5) Ministru kabinets ieceļ amatā Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu.”

21.

22.

23.

24.

25.

(LSDSP frakcija)

Izteikt likuma 65. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra pakļautībā tiek izveidotas rajonu (pilsētu, izņemot Rīgu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un privāto iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzībā un uzraudzīt likumu izpildi šajā jomā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.”.

Likumprojekta 42. pantā izdarīt šādus grozījumus:

(Juridiskais birojs)

aizstāt 65. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “un iesniedz” ar vārdu “iesniegšanai”;

(Cilvēktiesību komisija)

izslēgt 65. panta otrajā daļā vārdus "koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un privāto iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzībā un"

aizstāt otrajā daļā vārdus “šajā jomā” ar vārdiem “bērna tiesību aizsardzībā”;

(Juridiskais birojs)

aizstāt 65. panta trešajā daļā vārdus “nevalstiskās organizācijas” ar vārdiem “sabiedriskās organizācijas”.

Noraidīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

40. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs

(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs:

1) izstrādā priekšlikumus valsts politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā un ikgadēju valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un atbild par apstiprināto projektu realizāciju;

2) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos bērna tiesību aizsardzības nodrošinājumam;

3) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) reizi pusgadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

5) reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir uzraudzīt likumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(4) Sakarā ar pārbaudes rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(5) Ministru kabinets ieceļ amatā Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu.”

66.pants. Pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā

(1) Pagasta un pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā.

(4) Bērna tiesību nodrošināšanā pašvaldība iesaista sabiedrību, kā arī koordinē sabiedrisko organizāciju darbību.

26.

27.

(LSDSP frakcija)

Izteikt likuma 66. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pagasta un pilsētas pašvaldība koordinē un uzrauga valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzībā, analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā. Rīgas Domes teritorijā darbojas Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs, kurš ir patstāvīga pašvaldības iestāde, kas nodibināta, lai veidotu vienotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, koordinētu un uzraudzītu valsts un pašvaldības institūciju darbību bērna tiesību aizsardzībā Rīgā, kura atrodas Rīgas Domes finansiālā un ekonomiskā pakļautībā un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra metodiskā pārraudzībā.”

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Papildināt 66. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi;”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu attiecīgi par piekto daļu.

Noraidīt.

Atbalstīt.

41. 66.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana

(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild pagasta (pilsētas) pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

(7) Ja aizbildnis vai ģimene, kurai ir nodots bez vecāku aizgādnības palikušais bērns, nesaņem likumā noteiktos uzturēšanas izdevumus vai sociālo palīdzību, bērnam palīdzība nekavējoties nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgās pašvaldības lēmuma pieņemšanai. No valsts budžeta izmaksātie līdzekļi iekasējami no pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas.

43. Papildināt 67.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, bērna pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

28.

29.

(Bērnu tiesību aizsardz. apakškomisija)

Aizstāt 67. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pagasta (pilsētas) pašvaldība” ar vārdiem “rajona un vietējā pašvaldība”.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 67. panta septītajā daļā vārdus “bez vecāku aizgādnības palikušais bērns” ar vārdiem “bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

42. 67.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pagasta (pilsētas) pašvaldība” ar vārdiem “rajona un vietējā pašvaldība”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “bez vecāku aizgādnības palikušais bērns” ar vārdiem “bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

44. Papildināt likumu ar 67.1 pantu šādā redakcijā:

“67.1 pants. Statistiskie pārskati par bērna tiesību stāvokli

Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašo uzdevumu valsts ministru pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām nodrošina statistisko novērošanu par bērna tiesību aizsardzību valstī, tai skaitā par ģimenēm, kurās izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, kuras ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un medicīniska rakstura līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem.”

30.

31.

(Ekonomikas ministrija)

Izteikt 67.1 pantu šādā redakcijā:

“67.1 pants. Statistiskie pārskati, kuri sniedz informāciju par bērnu tiesību stāvokli

(1) Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, īpašo uzdevumu valsts ministrs pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldības nodrošina statistisko novērošanu un kopsavilkuma iesniegšanu Centrālai statistiskas pārvaldei par bērnu tiesību aizsardzību valstī, tai skaitā par ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, kuras ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem.

Centrālā statistikas pārvalde apkopo iepriekšminēto informāciju un iesniedz to Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram.”

(Cilvēktiesību komisija)

Precizēt Ekonomikas ministrijas piedāvātā 67.1. panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo iepriekšminēto informāciju un iesniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram.”

Atbalstīt, precizēt redakc.

Atbalstīt.

43. Papildināt likumu ar 67.1 pantu šādā redakcijā:

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, īpašu uzdevumu valsts ministrs pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldības nodrošina statistisko novērošanu par bērna tiesību aizsardzību valstī, kā arī par ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, kuras ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un tās kopsavilkuma iesniegšanu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Valsts bērna tiesību aizsardzības centram.

69.pants. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju piedalīšanās bērna tiesību nodrošināšanā

(2) Bērnus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, reliģiskās organizācijas var iesaistīt reliģiska rakstura darbībās un reliģisko organizāciju pasākumos tikai ar vecāku rakstveida piekrišanu, bet ārpusģimenes aprūpes laikā - ar aizbildņa, audžuģimenes vai aprūpes un audzināšanas iestādes rakstveida piekrišanu.

45. Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus “kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu”.

44. Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus “kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu”.

72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(3) Par bērnu aprūpes un audzināšanas, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas, kuras:

2) pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba;

46. Papildināt 72.panta trešās daļas 2.punktu ar vārdiem “kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu”.

45. Papildināt 72.panta trešās daļas 2.punktu ar vārdiem “kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu”.

47. Papildināt likumu ar 76.pantu šādā redakcijā:

“76.pants. Bērna izbraukšana ārpus valsts robežām

(1) Bērns var izbraukt ārpus valsts robežām patstāvīgi, vecāku (aizbildņa) vai viņu pilnvarotu personu pavadībā.

(2) Ja bērns izbrauc ārpus valsts robežām kopā ar vienu no vecākiem, izbraukšanai nepieciešama otra vecāka piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā).

(3) Ja bērns viens pats izbrauc ārpus valsts robežām, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Bērns viens pats var izbraukt ārpus valsts robežām, ja sasniedzis 11 gadu vecumu.

(4) Ja bērns izbrauc ārpus valsts robežām vecāku (aizbildņa) pilnvarotas personas pavadībā, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā).

(5) Ja šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos kāds no vecākiem atsakās dot piekrišanu vai nav sasniedzams, piekrišanu dod bāriņtiesa (pagasttiesa).

(6) Ja ārpus valsts robežām izbrauc bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, izbraukšanai atļauju dod audžuģimene vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs un bāriņtiesa (pagasttiesa), pirms tam pārliecinoties, ka izbraukšana ir bērna interesēs un būs nodrošināta bērna aprūpe, viņam atrodoties ārpus valsts robežām.

(7) Kārtību, kādā noformējama bērna izbraukšana un veicama kontrole pār viņa atgriešanos, nosaka Ministru kabinets.”

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

(Iekšlietu ministrija)

I. Izslēgt likumprojekta 45. pantu.

II. Izteikt 76. pantu šādā redakcijā:

76. pants. Valsts robežas šķērsošanas nosacījumi bērniem

(1) Bērns valsts robežu var šķērsot patstāvīgi, vecāku (aizbildņu), kā arī viņu pilnvarotu personu pavadībā.

(2) Bērns patstāvīgi valsts robežu var šķērsot, ja viņš sasniedzis 7 gadu vecumu.

(3) Kārtību, kādā bērns šķērso valsts robežu nosaka Ministru kabinets.”

(Cilvēktiesību komisija)

Aizstāt panta nosaukumā un visā panta tekstā vārdus “izbrauc ārpus valsts robežām” ar vārdiem “šķērso valsts robežu” attiecīgā locījumā.

(Labklājības ministrija)

Papildināt 76. panta otro un trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“bet tajās rajona pilsētās, kurās nav zvērināta notāra - bāriņtiesā.”;

(Cilvēktiesību komisija)

Aizstāt trešajā daļā skaitli “11” ar skaitli “‘7”.

Papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja bērns šķērso valsts robežu grupā, nepieciešama viena no vecākiem piekrišana.”

(Labklājības ministrija)

Aizstāt sestajā daļā vārdu “audžuģimene” ar vārdu “aizbildnis”.

Noraidīt.

Noraidīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

46. Papildināt likumu ar 76.pantu šādā redakcijā:

“76.pants. Kārtība, kādā bērns var šķērsot valsts robežu

(1) Bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi, vecāku (aizbildņa) vai viņu pilnvarotas personas pavadībā.

(2) Ja bērns šķērso valsts robežu kopā ar vienu no vecākiem, izbraukšanai nepieciešama otra vecāka piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņt iesā (pagasttiesā).

(3) Ja bērns viens pats šķērso valsts robežu, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Bērns viens pats var šķērsot valsts robežu, ja ir sasniedzis 7 gadu vecumu.

(4) Ja bērns šķērso valsts robežu vecāku (aizbildņa) pilnvarotas personas pavadībā, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Ja bērns šķērso valsts robežu grupā, nepieciešams, lai viens no vecākiem dotu tam piekrišanu.

(5) Ja šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos viens no vecākiem atsakās dot piekrišanu vai nav sasniedzams, piekrišanu var dot bāriņtiesa (pagasttiesa).

(6) Ja valsts robežu šķērso bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, atļauju izbraukšanai dod aizbildnis vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs un bāriņtiesa (pagasttiesa), pirms tam pārliecinoties, ka izbraukšana ir bērna interesēs un būs nodrošināta bērna aprūpe, viņam atrodoties ārpus valsts robežām.

(7) Kārtību, kādā bērnam noformējama atļauja šķērsot valsts robežu un kādā veicama kontrole par viņa atgriešanos, nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1999.gada 1.aprīlim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, kā arī likumprojektu par audzinoša un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

2. Šā likuma 29.panta trešā daļa, kas paredz mātes uzņemšanu zīdaiņu namā kopā ar bērnu, stājas spēkā 1999.gada 31.decembrī.

3. Šā likuma 31.panta noteikums, kas ierobežo bērnu adopciju uz ārvalstīm, stājas spēkā 1999.gada 31.decembrī.

4. Līdz adopcijas likuma spēkā stāšanās dienai piemēro Ministru kabineta noteikumus par adopciju.

5. Šā likuma 64.panta izpildei pašvaldība divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās paziņo policijas iestādēm, kurās bērnu aprūpes iestādēs vai audžuģimenēs var ievietot bērnus, kam nepieciešama palīdzība.

48. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Ministru kabinets līdz ____________ iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, kā arī likumprojektus par audzinoša un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim piemērojams likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgiem”.”;

izslēgt 3. un 4.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 5.punktu par 3.punktu.

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“4. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām līdz 2000. gada 1. jūnijam izstrādā un apstiprina vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības jautājumos.

5. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.”

39.

(Cilvēktiesību komisija)

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

1. Ministru kabinets:

līdz 2000. gada 31. decembra iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos;

līdz 2000. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un likumprojektu par ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.”

Atbalstīt.

47. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Ministru kabinets:

līdz 2000. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos;

līdz 2000. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un likumprojektu par ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem;

izslēgt 3. un 4.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 5.punktu par 3.punktu.

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

4. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām līdz 2000. gada 1. jūnijam izstrādā un apstiprina vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības jautājumos.

“4. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.”