Likumprojekts

Likumprojekts

Valsts meža dienesta likums

I nodaļa

Valsts meža dienesta uzbūve un uzdevumi

1.pants. Valsts meža dienests

(1) Valsts meža dienests (turpmāk - Dienests) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša patstāvīga valsts civiliestāde, kura atbild par vienotas meža politikas realizāciju visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu un realizējot atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

(2) Dienests sastāv no Dienesta centrālā aparāta, kā arī no teritoriālajām struktūrvienībām - valsts virsmežniecībām un struktūrvienības īpašu uzdevumu veikšanai.

(3) Struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai ir Meža pētīšanas stacija, kura izveidota zinātniskai mežu pārvaldīšanai un zinātnisko pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai.

(4) Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai ir juridiskas personas statuss.

2.pants. Dienesta funkcijas

(1) Dienests uzrauga normatīvo aktu ievērošanu, ciktāl tie attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu visos Latvijas teritorijā esošajos mežos.

(2) Dienests savas kompetences ietvaros veic šādas funkcijas:

1) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu;

2) novērtē normatīvo aktu darbību, ciktāl tie attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, sniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;

3) izstrādā normatīvo aktu projektus;

4) veic tiesiskus darījumus ar valdījumā esošo kustamo un nekustamo mantu;

5) izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus u.c. dokumentus;

6) sertificē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus, uzrauga meža reproduktīvā materiāla izcelsmi un kvalitāti;

7) veic meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;

8) pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti;

9) uztur Meža resursu valsts reģistru;

10) eksaminē medniekus un izsniedz medību apliecības;

11) organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku dzēšanu;

12) administrē valsts un starptautiski finansēto atbalsta programmu realizāciju mežsaimniecībā;

13) informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un to izmantošanu;

14) pārvalda zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;

15) sniedz informāciju un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un meža normatīvo aktu prasībām;

16) sniedz maksas pakalpojumus;

17) sadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām un ārvalstu organizācijām meža apsaimniekošanas un aizsardzības jomā.

II nodaļa

Dienesta amatpersonas

3.pants. Dienesta amatpersonas

(1) Dienestu vada ģenerāldirektors, kuru pēc zemkopības ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

(2) Dienesta amatpersonas, kas atbild par Dienesta uzdevumu izpildi, ir ģenerāldirektors, virsmežziņi, direktori, mežziņi un mežsargi.

(3) Dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītājus - virsmežziņus un direktorus - uz pieciem gadiem ieceļ amatā ģenerāldirektors.

(4) Citas Dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonas - mežziņus un mežsargus - uz pieciem gadiem ieceļ amatā attiecīgās struktūrvienības vadī-
tājs - virsmežzinis vai direktors.

4.pants. Dienesta ģenerāldirektors

Dienesta ģenerāldirektors:

1) ir atbildīgs par Dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) vada un pārrauga Dienesta centrālā aparāta un teritoriālo struktūrvienību darbību;

3) nosaka Dienesta amatpersonu un darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību;

4) apstiprina Dienesta struktūru un Centrālā aparāta štatu sarakstu;

5) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Dienesta intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienai Dienesta centrālā aparāta amatpersonai un darbiniekam, kā arī teritoriālo struktūrvienību vadītājiem (virsmežziņiem, direktoriem);

6) izstrādā un iesniedz Zemkopības ministrijā Dienesta valsts budžeta tāmes projektu un administrē Dienesta budžetu;

7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un teritoriālo struktūrvienību amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā;

8) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Dienestam;

9) nosaka teritoriālo struktūrvienību darbības teritoriju, izveido, reorganizē un likvidē teritoriālās struktūrvienības, kā arī apstiprina attiecīgo struktūrvienību nolikumus.

5.pants. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (virsmežzinis, direktors)

Dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (virsmežzinis, direktors):

1) vada teritoriālās struktūrvienības darbu un atbild par tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) apstiprina teritoriālās struktūrvienības iekšējo struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā;

4) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Dienestam;

5) ceļ prasības tiesā pret vainīgajām personām par civiltiesiskā zaudējuma atlīdzību likumos noteiktā kārtībā;

6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv teritoriālās struktūrvienības intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienai teritoriālās struktūrvienības amatpersonai un darbiniekam.

 

6.pants. Dienesta amatpersonu prasību izpilde

(1) Dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti visām Dienesta kontrolei un uzraudzībai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

(2) Dienests tam noteikto funkciju izpildē sadarbojas ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemessardzi un Robežsardzes spēkiem un to attiecīgajām struktūrvienībām, pašvaldībām un citām ieinteresētajām institūcijām, kā arī ar iedzīvotājiem.

III nodaļa

Dienesta amatpersonu tiesības

7.pants. Dienesta amatpersonu pienākumi un tiesības

(1) Uzraugot normatīvo aktu ievērošanu, Dienesta amatpersonām ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt dabā, vai meža apsaimniekošanā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

2) apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus, kā arī pārtraukt jebkuru citu mežam un videi kaitīgu rīcību, kas noteikta normatīvajos aktos;

3) aizturēt pārkāpējus, noskaidrot viņu personību, nogādāt tos policijas, zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās, kā arī nodot mežpārkāpumu materiālus tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par Dienesta kompetencē esošo normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības;

5) pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām rakstisku un mutisku informāciju, kā arī netraucēti iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un meža stāvokli dabā;

6) anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus.

(2) Uzraugot likumu ievērošanu, Dienesta amatpersonām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtība pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu, transportlīdzekļus, nelikumīgi iegūtas produkcijas ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietas, tās ieguves rīkus un citus pierādījumus, izņemt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju un pārkāpumu izdarīšanas rīkus.

8. pants. Dienesta amatpersonu (darbinieku) tiesiskā aizsardzība

(1) Par Dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, par to goda aizskaršanu, pret tām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par to dzīvības apdraudējumu, pildot dienesta pienākumus, vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Dienesta amatpersonām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un lietot dienesta ieročus vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

IV nodaļa

Dienesta amatpersonu lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

9.pants. Dienesta amatpersonu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā) un rīkojumus var pārsūdzēt rakstiski 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas šādā kārtībā:

1) Dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes vadītājam (virsmežzinim, direktoram);

2) Dienesta teritoriālo struktūru vadītāju (virsmežziņu, direktoru) pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami ģenerāldirektoram;

3) ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami tiesā.

V nodaļa

Dienesta nodrošinājums

10.pants. Dienesta amatpersonu (darbinieku) sociālās garantijas

(1) Dienesta amatpersonu (darbinieku) amatalgām tiek noteiktas piemaksas par kvalifikāciju un izdienu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienesta amatpersonu dzīvību un veselību var apdrošināt līdz attiecīgās amatpersonas 24 mēneša amatalgu apmēram no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

11.pants. Dienesta nodrošinājums

(1) Dienesta finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi par Dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(2) Dienesta uzdevumu veikšanai Dienests tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem (transports, sakari) un Dienesta amatpersonas - ar dienesta šaujamieroci.

(3) Dienests ir atbrīvots no valsts nodevas par tām prasībām, kas iesniegtas tiesu iestādēs, lai piedzītu administratīvos sodus, un civiltiesiskām prasībām par zaudējumu atlīdzību.

12.pants. Dienesta amatpersonu apliecības un atšķirības zīmes

(1) Dienesta amatpersonai un darbiniekam ir dienesta apliecība.

(2) Dienesta amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kuru nēsā, pildot dienesta pienākumus. Formas tērpa paraugu apstiprina Dienests.

Pārejas noteikumi

Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam pieņem noteikumus šā likuma izpildei.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.