Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””

(Reģ.nr.339)

Spēkā esošā redakcija

Grozījumi

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finansu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumu finansiālo darbību, izņemot gadījumus, kad tiem piešķirti valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļi vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

1. Izteikt likuma preambulas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma noteikumi attiecas uz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi."

Budžeta izpildītāji - iestāžu vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties saistības attiecībā uz budžetu.

2. I nodaļā:

izteikt terminu "budžeta izpildītāji" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Budžeta izpildītāji - budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties saistības attiecībā uz budžetu.";

Finansēšanas plāns - šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts budžeta institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.

izteikt terminu "finansēšanas plāns" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Finansēšanas plāns – finansu ministra noteiktajā kārtībā sastādīts budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.";

Ieņēmumi - saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).

izteikt terminu "ieņēmumi" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Ieņēmumi - saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).";

Saistības - iesniegts pasūtījums, noslēgts līgums, saņemts pakalpojums vai tamlīdzīgs darījums, kas jāapmaksā saimnieciskā gada ietvaros vai kāda nākamā saimnieciskā gada laikā.

izteikt terminu "saistības" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Saistības - iesniegts pasūtījums, noslēgts līgums, saņemts pakalpojums vai tamlīdzīgs darījums, kas jāapmaksā saimnieciskā gada ietvaros.";

 

papildināt nodaļu ar jauniem terminiem un to skaidrojumiem (alfabēta secībā) šādā redakcijā:

"Asignējumu aizkavēšana - valsts budžeta līdzekļu asignējumu piešķiršana nepilnā apjomā nākamajam mēnesim, nemainot kopējo asignējumu apjomu.";

"Asignējumu samazināšana - valsts budžeta līdzekļu asignējumu samazināšana līdz saimnieciskā gada beigām, mainot attiecīgo mēnešu finansēšanas plānus.";

"Valsts ilgtermiņa saistības - vienotas valsts politikas īstenošanai paredzētie projekti un pasākumi, ieskaitot valsts parādu, kuru izpildes termiņš ir ilgāks par saimniecisko gadu un kurus budžeta finansētas institūcijas uzņemas īstenot, slēdzot līgumu, kurā noteikti konkrēti izpildes nosacījumi, vai piedaloties valdības pieņemto lēmumu īstenošanā."

2.pants. Finansu vadība

(3) Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai.

3. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finansu ministrs izdod instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai budžeta plānošanas, uzskaites un pārskatu sniegšanas jomā."

5.pants. Valsts budžets

(2) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju vai ar pastāvīgu apropriāciju.

4. Izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus "vai ar pastāvīgu apropriāciju".

9.pants. Apropriācijas

(3) Finansu ministra noteiktajos gadījumos valsts budžeta apropriāciju var uz laiku samazināt, ja sakarā ar apstākļu maiņu nepieciešami mazāki izdevumi.

5. 9.pantā:

izslēgt trešo daļu;

(5) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās, izņemot gadījumu, kad likumā ir paredzēta ilgtermiņa apropriācija. Finansu ministrs efektivitātes un taupības interesēs var dot atļauju pagarināt apropriāciju ilgtermiņa pasākumiem.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās."

15.pants. Valsts budžeta izdevumu izmantošanas kārtība, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti (veikti) iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

6. 15.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav veiktas iepriekšējā saimnieciskajā gadā.";

 

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada laikā uzsākto pasākumu finansēšana."

18.pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

(1) Budžeta pieprasījumos:

1) jānorāda noteiktiem mērķiem paredzētais naudas līdzekļu daudzums pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam saskaņā ar noteikto klasifikāciju;

2) jādod kopsavilkums par pastāvīgajām un pagaidu štata vienībām (darbinieku vietām), kas jāuztur no budžeta līdzekļiem;

3) jānorāda kapitālieguldījumiem - kapitālajam remontam, investīcijām, pamatlīdzekļu iegādēm - plānojamo naudas līdzekļu apjoms.

(2) Var iesniegt budžeta pieprasījumus, kas attiecas uz saistībām nākotnē vai izdevumiem attiecībā uz laikposmu, kas seko saimnieciskajam gadam, kuram sastādīts budžeta pieprasījums. Pilnvaras, kas attiecas uz saistībām nākotnē, jāatspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

(3) Finansu ministrija izdod norādījumus, kā lietot pilnvaras saistībām nākotnē, un nosaka šādu pieprasījumu pamatojuma formu.

(4) Budžeta finansētas institūcijas, kas tieši saņem valsts budžeta dotāciju, izstrādā valsts budžeta pieprasījumu saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju.

7. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

(1) Budžeta pieprasījumos:

1) norāda noteiktiem mērķiem paredzēto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam saskaņā ar noteikto klasifikāciju;

2) dod kopsavilkumu par štata vienībām, pedagoģiskajām likmēm;

3) norāda kapitālajiem izdevumiem - kapitālajam remontam, pamatlīdzekļu iegādēm - plānojamo naudas līdzekļu apjomu;

4) norāda investīcijām plānojamo naudas līdzekļu apjomu un plānojamos ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas turpmākajos piecos gados;

5) plāno valsts ilgtermiņa saistību izlietojumu;

6) norāda valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) darbības rezultatīvos rādītājus;

7) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finansu darbības rādītājus saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju.

(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts ilgtermiņa saistībām, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

(3) Budžeta finansētas institūcijas, kas tieši saņem valsts budžeta dotāciju, izstrādā valsts budžeta pieprasījumu saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju."

19.pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama nākamā saimnieciskā gada valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot nākamā saimnieciskā gada budžetā, un novērtē deficīta līmeni. Finansu ministrs nosaka katram resoram maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam.

8. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama nākamā saimnieciskā gada valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot nākamā saimnieciskā gada budžetā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.";

(4) Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

izslēgt ceturto daļu;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam."

21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) iesniegšana

(2) Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumi ietver:

10) nodokļu atvieglojumu summas;

9. 21.pantā:

izteikt otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nodokļu atvieglojumu un nodokļu parādu summas;";

 

papildināt otro daļu ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14) valsts ilgtermiņa saistības;

15) valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem, Valsts investīciju programmas projektiem un valdības atbalstītajām programmām.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts jāiesniedz Saeimā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas."

22.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana

(2) Valsts budžeta likums ietver:

1) valsts parāda un budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskajā gadā, fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzēto summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

10. Izteikt 22.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) valsts parāda un budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;".

24.pants. Izdevumi, kurus paredz likums

(1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru.

(2) Vienīgi Valsts kase var piešķirt asignējumus tādiem izdevumiem vai pilnvarām nākotnes saistībām, kas noteiktas apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, pamatojoties uz finansu ministra noteiktajā kārtībā izstrādātiem finansēšanas plāniem.

(3) Tikai finansu ministra noteiktajā kārtībā Valsts kasē reģistrētas budžeta izpildītāju saistības ir atzīstamas par valsts saistībām.

11. Izteikt 24.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Vienīgi Valsts kase var piešķirt asignējumus tādiem izdevumiem, kas noteikti apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, pamatojoties uz finansu ministra noteiktajā kārtībā izstrādātiem finansēšanas plāniem.

(3) Finansu ministra noteiktajā kārtībā Valsts kasē reģistrētas budžeta finansētas institūcijas ilgtermiņa saistības ir atzīstamas par valsts ilgtermiņa saistībām."

25.pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole

(2) Finansu ministrs var aizkavēt asignējumus, ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālo deficīta līmeni. Par šo asignējumu aizkavēšanu nekavējoties jāsniedz ziņojums Ministru kabinetam, kuram nedēļas laikā jāpieņem lēmums.

12. 25.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finansu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni. Ministru kabinets nedēļas laikā pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.";

(3) Ja finansu ministram ir pamats uzskatīt, ka ieņēmumi nebūs pietiekami, lai izdarītu asignējumus atbilstoši valsts budžeta apropriācijām, ņemot vērā gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto fiskālo deficīta līmeni, viņš sagatavo ziņojumu par valsts budžeta izpildi. Ministru kabinets iesniedz Saeimai izskatīšanai priekšlikumus par valsts budžeta grozījumiem.

izslēgt trešo daļu;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts budžeta finansētu institūciju ieņēmumu un izdevumu plānošanas, uzskaites un grāmatvedības pārskatu sniegšanas jomā."

27.pants. Kontu slēgšana

Ik gadu 31.decembrī, saimnieciskajam gadam beidzoties, Valsts kase slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus, lai sastādītu gada pārskatu. Gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā papildu izdevumu finansēšanai kā pastāvīga apropriācija. Speciālā budžeta kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

13. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Pamatbudžeta līdzekļu kontus atver budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās budžeta finansētu iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek budžeta finansētu iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada."

30.pants. Pārskati un ziņojumi Valsts kasei

(1) Budžeta finansētas institūcijas saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz grāmatvedības pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Budžeta iestādes, mainoties budžeta izpildītājam, iesniedz arī ziņojumus par lietu nodošanu un pieņemšanu.

(2) Pašvaldības saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz detalizētus pārskatus un ziņojumus par visu ieņēmumu, izdevumu un aizņēmumu, arī speciālo budžetu, apjomu.

14. Papildināt 30.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kuram pievienots neatkarīga revidenta ziņojums par šo pārskatu.

(4) Ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei to pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskos pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, kā arī informāciju par savu darbību saskaņā ar Finansu ministrijas pieprasījumu."

31.pants. Saimnieciskā gada pārskats

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par neizlietotajām summām, kas pārceļamas uz nākamajiem gadiem;

15. 31.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem;";

5) neatmaksāto valsts parādu, valdības ņemto aizdevumu un doto aizņēmumu pilnīgu sarakstu;

6) pārskatu par valsts vārdā izdotajām garantijām un galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts garantiju un galvojumu saistībām;

izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) neatmaksāto valsts parādu, valsts ņemto aizņēmumu un doto aizdevumu pilnīgu sarakstu;

6) pārskatu par valsts vārdā izsniegtajiem galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts galvojumu saistībām;".

32.pants. Valsts kontroles veiktā revīzija

(1) Finansu ministrs iesniedz Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30.aprīlim.

16. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu "30.aprīlim" ar skaitli un vārdu "30.maijam";

(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 31.augustam.

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu "31.augustam" ar skaitli un vārdu "30.septembrim".

34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros var izdarīt investīcijas depozītu vai Latvijas valsts vērtspapīru formā, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta kases izpildi.

(2) Maksājumiem šā panta pirmajā daļā minēto investīciju mērķiem ir pastāvīga apropriācija. Visi saņemtie procenti tiek iemaksāti valsts pamatbudžeta kontā.

17. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, var veikt investīcijas vērtspapīru vai depozītu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi.

(2) Finansu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā noteiktā valsts budžeta līdzekļu investēšana un saņemto procentu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā."

35.pants. Aizņēmumu ierobežojumi

(1) Finansu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Aizņēmumu līdzekļi tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā. Finansu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus tikai valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai un valsts parāda refinansēšanai, kā arī citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.

18. Izteikt 35.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Aizņēmumu līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā."

40.pants. Aizdevumi pašvaldībām

Finansu ministrs var dot īstermiņa aizdevumus pašvaldībām ar noteikumu, ka šādi aizdevumi tiek izlietoti vienīgi īstermiņa finansu vadības nolūkiem. Šādiem aizdevumiem ir pastāvīga apropriācija.

19. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Aizdevumi pašvaldībām

Finansu ministrs izsniedz aizdevumus pašvaldībām tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā apjomā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

45.pants. Pašvaldību aizņēmumi

(1) Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru un nodrošinātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi tiek noteikti pašvaldību aizņēmumu un garantiju apjomi.

(2) Pašvaldībām jānodrošina pilnīga aizņēmumu un garantiju uzskaite un pārskatu sastādīšana atbilstoši Valsts kases instrukcijām un rīkojumiem.

20. Aizstāt 45.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "garantijas" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "galvojumi" (attiecīgā locījumā).

46.pants. Atbildība par budžeta izpildi

(3) Valsts kases amatpersonas ir atbildīgas par finansu vadību atbilstoši šā likuma un valsts civildienesta noteikumu prasībām.

21. Izteikt 46.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts kases amatpersonas ir atbildīgas par finansu vadību atbilstoši šā likuma prasībām."

47.pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(4) Valsts kasei atbilstoši likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt no pašvaldības budžeta līdzekļiem naudas summas, ko attiecīgā pašvaldība nav savlaicīgi vai pilnā apmērā ieskaitījusi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, norakstot šīs summas no attiecīgās pašvaldības budžeta konta.

22. Izslēgt 47.panta ceturtajā daļā vārdu "konta".

 

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Šā likuma 30.panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī."

 

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.