Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Projekts 3. lasījumam

P R I E K Š L I K U M I

likumprojektam “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(Ministru kabineta noteikumi nr. 280) dok.nr.906; nr. 1038; reģ.nr.299

likuma redakcija

2. lasījuma redakcija

npk

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā 3.lasījuma redakcija

2.pants. Likumā lietotie termini

2) Eiropas audiovizuālie darbi ir radoša rakstura vienas valsts darbi vai kopražojumi, kuru veidošanu kontrolē Eiropas valstu fiziskās vai juridiskās personas;

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;

12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmās vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana, subtitrēšana vai reklāmas pauzes aizpildīšana, ja tā izdarīta ar programmas vai raidījuma veidotāja piekrišanu;

13) slēptā reklāma ir preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārda, firmas zīmes vai darbības veida iekļaušana raidījumā skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā;

14) speciālie reklāmas raidījumi ir raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs un kuru būtiska daļa ir reklāma, to skaitā raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus [televīzijas (radio) veikals];

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība;

14) televeikals ir raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;”.

 

1.

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

4.

 

 

 

 

 

5.

(Deputāts A. Kiršteins)

Izslēgt 2.panta 3. punktā vārdu “teleteksts”.

(Juridiskais birojs)

Papildināt likumprojekta 1.pantu pēc grozījumiem 2.panta 2.punktā ar tekstu šādā redakcijā:

“izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;”;”.

(Deputāts A. Kiršteins)

Izslēgt 2.panta 12. punktā vārdus “vai ar tehnisku kavējumu veikta”

Izslēgt 2.panta 12. punktā vārdus “vai reklāmas pauzes aizpildīšana”.

 

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Izslēgt 2. panta 12. punkta otro teikumu.

Noraidīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt.

 

Atbalstīt, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlik.

Atbalstīt.

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;”;

izslēgt 12. punkta otro teikumu;

izteikt 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība;

14) televeikals ir raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;”.

 

 

 

2. Papildināt likumu ar 2.1pantu šādā redakcijā:

“2.1pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir galvenokārt tādi darbi, kurus veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai tām Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri nodibināti vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) darbu producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri nodibināti vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu kopproducentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri nodibināti ārpus šīm valstīm.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas nodibināti vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Savienība noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodibinātiem producentiem, ja šo darbu veidošanā piedalījušies galvenokārt vienas vai vairāku Eiropas valstu autori un tehniskie darbinieki.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Eiropas Savienības kopproducenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas nodibināts producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Eiropas Savienības kopproducentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus ir veidojuši galvenokārt vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu autori un tehniskie darbinieki.”

6.

 

 

 

7.

 

 

8.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdus “nodibināts” un “nodibināti” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “reģistrēts (dzīvo)” un “reģistrēti (dzīvo)” (attiecīgajā locījumā);

Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdu “kopproducenti” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “producenti” (attiecīgajā locījumā);

Izteikt likumprojekta 2.pantā 2.¹ panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm, un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:”;

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

2. Papildināt likumu ar 2.1pantu šādā redakcijā:

“2.1pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Savienība noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas valstīm.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Eiropas Savienības producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

 

3.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi

(8) Ārvalstu ieguldījumi uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas veic uzņēmējdarbību elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, tiek ierobežoti saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Tie nedrīkst pārsniegt 49 procentus. Šo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome.

3. Izteikt 3. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ārvalstu ieguldījumi raidorganizācijās tiek veikti saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”.”

9.

(Deputāts A. Kiršteins)

Izslēgt 3. panta 8. daļu.

Noraidīt.

3. Izteikt 3. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ārvalstu ieguldījumi raidorganizācijās tiek veikti saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā.”

15.pants. Apraides atļauja

(6) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju (kapitāla daļu) skaitam un balsstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācija sešu mēnešu laikā rakstveidā paziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju - arī vietējā laikrakstā.

 

10.

(Deputāts A. Kiršteins)

Izslēgt 15. panta sestajā daļā vārdus “vai finansiālā nodrošinājuma avotam”.

Noraidīt.

 

18.pants. Programmu veidošanas īpašie noteikumi

(1) Latvijā veidotajās vizuālajās programmās visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no tiem ne mazāk par 40 procentiem - latviešu valodā veidotiem raidījumiem.

(3) Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek, pamatojoties uz līgumu, kurā noteiktas pušu tiesības un pienākumi.

4. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu — Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem — latviešu valodā veidotiem raidījumiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Raidorganizācijas veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmai, teleteksta pakalpojumiem un televeikalam noteikto laiku, jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.”

     

4. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu — Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem — latviešu valodā veidotiem raidījumiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Raidorganizācijas veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjoma nedēļas laikā jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.”

20.pants. Reklāmas vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai jābūt patiesai un godīgai.

(2) Reklāma nedrīkst maldināt un apdraudēt patērētāju intereses, tai jāatbilst patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

(3) Reklāma nedrīkst:

1) aizskart cilvēka cieņu;

2) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai nacionalitātes diskrimināciju;

3) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību;

4) mudināt uz darbību, kas bīstama cilvēka veselībai vai drošībai;

5) mudināt uz darbību, kas vērsta pret vides aizsardzību.

(4) Reklāma nedrīkst radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem, un tai ir jāatbilst nepilngadīgo aizsardzību garantējošiem kritērijiem. Tā nedrīkst:

1) tiešā veidā, izmantojot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai pārmērīgu uzticēšanos, mudināt tos pirkt reklamēto preci vai izmantot reklamētos pakalpojumus;

2) tiešā veidā mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamētās preces vai izmantot reklamētos pakalpojumus;

3) izmantot to īpašo uzticēšanos, kādu nepilngadīgie izjūt pret vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās, ja tam nav nopietna pamata.

(5) Bērniem paredzētā vai ar bērnu piedalīšanos veidotā reklāma nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(6) Reklāmā nav pieļaujama vardarbība.

(7) Reklāmā jāievēro Konkurences likuma noteikumi.

(8) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(9) Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs.

(10) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(11) Par reklāmas izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.

 

 

5. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Reklāmas un televeikala vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt patiesam un godīgam.

(2) Reklāmai un televeikalam jāatbilst patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

(3) Reklāma un televeikals nedrīkst :

1) maldināt patērētājus vai apdraudēt patērētāju intereses;

2) aizskart cilvēka cieņu;

3) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai nacionalitātes diskrimināciju;

4) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību;

5) mudināt uz izturēšanos, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

6) mudināt uz izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai.

(4) Reklāma nedrīkst radīt morālu vai fizisku kaitējumu nepilngadīgajiem un tai jāatbilst nepilngadīgo aizsardzības kritērijiem. Tā nedrīkst:

1) tieši, izmantojot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai lētticību, pārliecināt nepilngadīgos pirkt preci vai izmantot pakalpojumu;

2) tieši mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamētās preces vai izmantot reklamētos pakalpojumus;

3) izmantot nepilngadīgo īpašo uzticību vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) nepamatoti attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās.

(5) Televeikalam jāatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, turklāt tas nedrīkst pārliecināt nepilngadīgos pirkt vai nomāt preces vai izmantot pakalpojumus.

(6) Bērniem paredzētā vai ar bērnu piedalīšanos veidotā reklāma nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(7) Reklāmā un televeikalā nav pieļaujama vardarbība.

(8) Reklāmā un televeikalā jāievēro Konkurences likuma noteikumi.

(9) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(10) Par reklāmas un televeikala saturu atbild reklāmas devējs.

(11) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas vai televeikala izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(12) Par reklāmas un televeikala izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.”

 

11.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Aizstāt likumprojekta 5. pantā 20. panta trešās daļas 3. punktā vārdu “nacionalitātes” ar vārdu “tautības”.

 

Atbalstīt.

5. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Reklāmas un televeikala vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt patiesam un godīgam.

(2) Reklāmai un televeikalam jāatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

(3) Reklāma un televeikals nedrīkst :

1) maldināt patērētājus vai apdraudēt patērētāju intereses;

2) aizskart cilvēka cieņu;

3) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai tautības diskrimināciju;

4) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību;

5) mudināt uz izturēšanos, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

6) mudināt uz izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai.

(4) Reklāma nedrīkst radīt morālu vai fizisku kaitējumu nepilngadīgajiem, un tai jāatbilst nepilngadīgo aizsardzības kritērijiem. Tā nedrīkst:

1) tieši, izmantojot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai lētticību, pārliecināt nepilngadīgos pirkt preci vai izmantot pakalpojumu;

2) tieši mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamēto preci vai izmantot reklamēto pakalpojumu;

3) izmantot nepilngadīgo īpašo uzticību vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) nepamatoti attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās.

(5) Televeikalam jāatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, turklāt tas nedrīkst pārliecināt nepilngadīgos pirkt vai nomāt preci vai izmantot pakalpojumu.

(6) Bērniem paredzētā vai ar bērnu piedalīšanos veidotā reklāma nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(7) Reklāmā un televeikalā nav pieļaujama vardarbība.

(8) Reklāmā un televeikalā jāievēro Konkurences likuma noteikumi.

(9) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(10) Par reklāmas un televeikala saturu atbild reklāmas devējs.

(11) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas vai televeikala izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(12) Par reklāmas un televeikala izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.”

21.pants. Reklāmas apjoms

(1) Reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Speciālo reklāmas raidījumu raidlaiks nav ieskaitāms reklāmas raidlaika kopapjomā.

(2) Reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst

pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi vēl mazāku reklāmas apjomu.

(3) Speciālo reklāmas raidījumu kopējais raidlaiks nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

(4) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savām programmām vai raidījumiem;

2) sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi piedalīties žēlsirdības kustībā, kuri tiek izplatīti bez maksas.

 

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Reklāmas un televeikala apjoms

(1) Reklāmai un televeikalam, izņemot televeikala skatlogus šā panta trešās un ceturtās daļas izpratnē, atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Reklāmas laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.

(2) Reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķām programmām vai raidījumiem nav noteikusi vēl mazāku reklāmas vai televeikala apjomu.

(3) Televeikala skatloga raidlaika ilgumam jābūt ne mazākam kā 15 minūtes bez pārtraukuma.

(4) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televeikala skatlogu izplatīšana. To kopējais garums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televeikala skatlogiem.

(5) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savām programmām un raidījumiem vai par atvasinātu produkciju, kas tieši iegūta no šīm programmām vai raidījumiem;

2) bez maksas izplatīti sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

     

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Reklāmas un televeikala apjoms

(1) Reklāmai un televeikalam, izņemot televeikala skatlogus šā panta trešās un ceturtās daļas izpratnē, atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Reklāmas laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.

(2) Reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķām programmām vai raidījumiem nav noteikusi vēl mazāku reklāmas vai televeikala apjomu.

(3) Televeikala skatloga raidlaika ilgumam jābūt ne mazākam kā 15 minūtes bez pārtraukuma.

(4) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televeikala skatlogu izplatīšana. To raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televeikala skatlogiem.

(5) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savām programmām un raidījumiem vai par atvasinātu produkciju, kas tieši iegūta no šīm programmām vai raidījumiem;

2) bez maksas izplatīti sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.”

22.pants. Reklāmas forma un izmantošana

(1) Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai, ar redzamiem vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotai no pārējās programmas. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt tādā valodā, kādā notiek raidījums, vai valsts valodā. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

(2) Reklāma, kas iedarbojas uz zemapziņu, nav pieļaujama.

(3) Nav pieļaujama slēptā reklāma.

(4) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, nedrīkst izmantot personu tēlus un balss materiālu, ja šīs personas regulāri vada ziņu un sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Reklāmas un televeikala forma un izmantošana

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt viegli identificējamam un pilnīgi, ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem atdalītam no citām programmas daļām. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā. Reklāma audiovizuālajās programmās un raidījumos ievietojama blokos.

(2) Reklāmā un televeikalā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus, kas iedarbojas uz zemapziņu.

(3) Slēptā reklāma un slēptais televeikals ir aizliegts.

(4) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, un televeikalā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.”

     

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Reklāmas un televeikala forma un izmantošana

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt viegli identificējamiem un skaidri, ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem atdalītiem no citām programmas daļām. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā. Reklāma audiovizuālajās programmās un raidījumos ievietojama blokos.

(2) Reklāmā un televeikalā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus, kas iedarbojas uz zemapziņu.

(3) Slēptā reklāma un slēptais televeikals ir aizliegti.

(4) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, un televeikalā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.”

23.pants. Reklāmu izvietošana

(1) Reklāma ir ievietojama starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tā nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieka intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma izvietojama tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), ja tās ir garākas par 45 minūtēm, reklāmu drīkst iekļaut tikai vienu reizi katrās 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama vienīgi tad, ja darbs par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus 45 minūšu posmus.

(4) Ja reklāma iekļauta programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu ir jābūt vismaz 20 minūšu ilgam pārtraukumam.

(5) Reklāmu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 un vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem.

8. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Reklāmas un televeikala izvietošana

(1) Reklāma un televeikals ir izvietojams starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televeikalu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tie nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televeikals izvietojams tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālus darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba pārtraukšana atļauta, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.

(4) Ja reklāma vai televeikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televeikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu ilgam pārtraukumam.

(5) Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes un vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televeikala izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem.”

     

8. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Reklāmas un televeikala izvietošana

(1) Reklāma un televeikals ir izvietojami starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televeikalu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tie nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televeikals izvietojami tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālus darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba pārtraukšana atļauta, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.

(4) Ja reklāma vai televeikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televeikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu pārtraukumam.

(5) Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes vai vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televeikala izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem.”

 

24.pants. Atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāma

(1) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējā alkohola reklāma aizliegta. Alkoholisko dzērienu reklāmai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) to nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajā nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajā nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tā nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tā nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tā nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma atrodas notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams

izvairīties.

(4) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

9. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāma un televeikals

(1) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma un televeikals.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma un televeikals, bet pārējā alkohola reklāma un televeikals ir aizliegts. Alkoholisko dzērienu reklāmai un televeikalam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

(4) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas Latvijā pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

(5) Latvijas zāļu reģistrā vai Veterināro zāļu reģistrā iekļauto zāļu un farmaceitisko produktu, kā arī ārstnieciskās palīdzības televeikals ir aizliegts.”

     

9. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāma un televeikals

(1) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma un televeikals.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma un televeikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televeikals ir aizliegti. Alkoholisko dzērienu reklāmai un televeikalam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

(4) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas Latvijā pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

(5) Latvijas zāļu reģistrā vai Veterināro zāļu reģistrā iekļauto zāļu un farmaceitisko produktu, kā arī ārstnieciskās palīdzības televeikals ir aizliegts.”

25.pants. Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās.

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārda “beigās” ar vārdiem “norādot sponsora vārdu vai firmas zīmi”.

     

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārda “beigās” ar vārdiem “norādot sponsora vārdu vai firmas zīmi”.

28.pants. Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana

(3) Uzskaites materiālos ietverama informācija par programmas un raidījuma nosaukumu, to noraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem un reklāmu.

11. Papildināt 28.panta trešo daļu pēc vārda “reklāmu” ar vārdiem “un televeikalu”.

     

11. Papildināt 28.panta trešo daļu pēc vārdiem “un reklāmu” ar vārdiem “un televeikalu”.

46.pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence

(4) Padome nosaka nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes - apjomu, reklāmas izvietošanas kārtību nacionālā pasūtījuma ietvaros un slēdz līgumus par tā izpildi šā likuma 56. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

12. Papildināt 46.panta ceturto daļu pēc vārda “reklāmas” ar vārdiem “un televeikala”.

     

12. Papildināt 46.panta ceturto daļu pēc vārda “reklāmas” ar vārdiem “un televeikala”.

50.pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība

(1) Padome tiek finansēta no valsts budžeta.

(2) Padome rīkojas ar līdzekļiem, kas veidojas no iekasētās kancelejas nodevas, kuras apmēru nosaka Padome, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu izmaksas.

(4) Pārskatu par savu finansiālo darbību Padome vienu reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

12.

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Uzskatīt 50. panta ceturto daļu par trešo.

 

Atbalstīt.

13. Uzskatīt 50. panta ceturto daļu par trešo daļu.

 

   

13.

(Juridiskais birojs)

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1999.gada 20.augusta noteikumi nr.280 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 18.nr).”.

Atbalstīt.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1999.gada 20.augusta noteikumi nr.280 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 18.nr.).