Likumā ir lietoti šādi termini:

1. cenu labojumi - labojumi, kurus veic eksportētājs, pārskatot cenu, par kādu pārbaudāmā prece tiek eksportēta, vai pārtraucot tās eksportu uz Latviju par dempinga cenu;
1. dempinga starpība - summa, par kādu normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu;
1. dempings - pārbaudāmās preces eksports uz Latviju par cenu, kas ir zemāka par preces normālo vērtību parastajā tirdzniecības apritē eksportētājvalstī;
1. eksporta cena - pārbaudāmās preces faktiskā pārdošanas cena, eksportējot preci no eksportētājvalsts;
1. eksportētājvalsts - šī likuma izpratnē ir pārbaudāmās preces izcelsmes valsts, kura eksportē šo preci, vai starpniekvalsts. Starpniekvalsts nav eksportētājvalsts, ja pārbaudāmo preci transportē caur šo valsti vai tā nav ražota šajā valstī, vai nav iespējams noteikt līdzīgu preču normālo vērtību šajā valstī;
1. līdzīgas preces - šī likuma izpratnē ir preces, kuras ir identiskas, tas ir, visos aspektos līdzīgas pārbaudāmajai precei vai, ja nav šādu preču, citas preces, kuru īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas pārbaudāmās preces īpašībām;
1. normālā vērtība - salīdzināmā cena parastajā tirdzniecības apritē esošajām līdzīgām precēm eksportētājvalstī;
1. parastā tirdzniecības aprite - preces realizācija par komerciāli pamatotām cenām starp personām, kuras nav savstarpēji saistītas;
1. pārbaudāmā prece - antidempinga pārbaudei pakļautā prece, kura aprakstīta paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu.

Likuma mērķis ir novērst dempingu, ja saskaņā ar pārbaudi, kas izdarīta atbilstoši šī likuma nosacījumiem, tiek noteikts, ka imports par dempinga cenām nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

Ekonomikas ministrija veic pārbaudi, lai konstatētu dempingu, zaudējumus, cēlonisko saikni starp dempingu un zaudējumiem, kā arī nepieciešamību veikt antidempinga pasākumus, ievērojot valsts intereses.

1. Pārbaudi var uzsākt, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kura darbojas vietējo ražotāju vārdā, rakstisku iesniegumu, izņemot šī panta otrajā daļā minēto gadījumu.
2. Ekonomikas ministrija var uzsākt pārbaudi arī tādā gadījumā, ja nav saņemts rakstisks iesniegums no vietējiem ražotājiem vai nav viņu vārdā iesniegta iesnieguma. Šādā gadījumā Ekonomikas ministrija drīkst virzīt šo procesu tikai tad, ja tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi par dempingu, zaudējumiem un cēlonisko saikni, lai pamatotu pārbaudes uzsākšanu.
3. Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri reglamentē normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanu, to salīdzināšanu dempinga starpības noteikšanai, noteiktas procedūras, ja ir pamats uzskatīt, ka eksportētājvalstī nav tirgus ekonomikas, zaudējumu noteikšanu, informācijas iegūšanu un pārbaudes procedūru ārvalstīs.

1. Vietējie ražotāji ir līdzīgu preču ražotāju kopums vai ražotāji, kuru kopējā līdzīgu preču ražošana veido lielāko daļu no šo preču kopējās vietējās ražošanas apjoma Latvijas teritorijā. Ja vietējie ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem vai paši ir pārbaudāmās preces importētāji, termins "vietējie ražotāji" attiecināms uz pārējiem vietējiem ražotājiem.
5. Vietējie ražotāji atzīstami par saistītiem ar eksportētājiem vai importētājiem tikai šādos gadījumos:

1. viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai
2. abus no tiem tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai
3. abi kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu un ir pamats uzskatīt, ka šo attiecību rezultātā attiecīgais vietējais ražotājs rīkojas citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji.

(3) Šī likuma izpratnē uzskatāms, ka viens kontrolē otru, ja pirmais ir spējīgs ierobežot vai vadīt otro.

Iesniegumā norāda pierādījumus par dempingu, zaudējumiem un cēlonisko saikni, kā arī šādu informāciju:

1. iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa numurs;
2. ražotāja, kurš iesniedz iesniegumu, nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, kā arī visu citu zināmo attiecīgo ražotāju nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs;
3. vietējās līdzīgās preces kopējais apjoms un vērtība, kā arī iesniedzēja un katra attiecīgā ražotāja ražotās vietējās līdzīgās preces apjoms un vērtība;
5. pilnīgs iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces apraksts, tai skaitā preces kods pēc Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, preces tehniskais apraksts un izmantošana;
6. iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces eksportētājvalsts vai izcelsmes valsts;
7. katra zināmā eksportētāja, ārvalstu ražotāja un importētāja identitāte un šīs preces kopējā eksporta proporcijas uz Latviju pēdējo 12 mēnešu laikā;
7. cena, par kādu attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam eksportētājvalsts vai preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū (vai attiecīgajos gadījumos - informācija par cenu, par kādu prece tiek pārdota no eksportētājvalsts, eksportētājvalstīm, izcelsmes valsts vai izcelsmes valstīm uz trešajām valstīm, vai iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces saliktā vērtība) un informācija par eksporta cenām vai attiecīgos gadījumos - par cenu, par kādu prece tiek pirmo reizi tālākpārdota neatkarīgam pircējam Latvijas teritorijā, un par šo cenu salīdzinājumu;
9. iespējamā dempinga apstākļos realizētā preces importa apjoma attīstība, šī importa ietekme uz līdzīgās preces cenu iekšējā tirgū un turpmākā šī importa ietekme uz vietējo ražošanu, ko pierāda attiecīgie vietējās ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji.

Pārbaudi var uzsākt, ja:

1) iesniegumu iesnieguši vietējie ražotāji, kuru ražošanas apjoms ir lielāks par 50 procentiem no līdzīgu preču kopējā vietējā ražošanas apjoma, kuru ražo tā vietējo ražotāju daļa, kas atbalsta iesniegumu vai ir pret to;

2) ir pietiekami pierādījumi par dempingu, zaudējumiem un cēlonisko saikni.

Ja ir saņemts iesniegums, kurš pilnībā atbilst šī likuma 6.panta prasībām, Ekonomikas ministrija pirms pārbaudes uzsākšanas informē attiecīgās eksportētājvalsts valdību.

1. Pārbaudi neuzsāk, ja:

1. ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk nekā
   25 procentus no kopējā vietējā ražošanas apjoma;
4. dempinga apstākļos realizētā importa apjoms uzskatāms par nelielu, ja pārbaudāmās preces imports no noteiktas valsts sastāda mazāk par vienu procentu no līdzīgu preču tirgus kopējā apjoma, ja vien šādas valstis kopīgi neveido trīs vai vairāk procentus no līdzīgu preču iekšzemes tirgus patēriņa;
5. dempinga starpība uzskatāma par minimālu, ja tā ir mazāka par diviem procentiem no eksporta cenas.

2. Ja Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu neuzsākt pārbaudi, par šādu lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem paziņo iesnieguma iesniedzējam.

Iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar šī likuma 4.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pirms pārbaudes uzsākšanas.

Ekonomikas ministrija 45 dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par to, vai uzsākt lietas pārbaudi.

1. Pēc lēmuma par pārbaudes uzsākšanu pieņemšanas Ekonomikas ministrija nekavējoties informē zināmās ieinteresētās personas par pārbaudes uzsākšanu un nodrošina zināmos eksportētājus, ārvalstu ražotājus un eksportētājvalsts institūcijas ar atbilstoši šī likuma 4.panta nosacījumiem saņemtā rakstiska iesnieguma pilnu tekstu un pēc pieprasījuma nodrošina tā pieejamību citām ieinteresētām personām, ievērojot Informācijas atklātības likumu.
2. Ja iesaistīto eksportētāju skaits ir liels, ar iesnieguma tekstu var nodrošināt eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu institūcijas vai attiecīgo tirdzniecības asociāciju vai asociācijas.

1. Līdz ar pārbaudes uzsākšanu Ekonomikas ministrija nosūta anketas visām personām, kuru rīcībā varētu būt pārbaudei nepieciešamā informācija, arī zināmajiem vietējiem ražotājiem, importētājiem, eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem.
2. Dempinga, zaudējumu un cēloniskās saiknes novērtējums pamatojas uz datiem, kas attiecas uz tiem noteiktajiem laika periodiem, par kuriem pieprasīta informācija anketās. Dempinga gadījumā apskatāmais periods aptver vismaz sešus mēnešus pirms pārbaudes ierosināšanas datuma.
3. Ekonomikas ministrija pārbaudes gaitā var pieprasīt no ieinteresētajām personām precizēt vai sniegt papildu informāciju anketas vai rakstiska pieprasījuma veidā. Šādos pieprasījumos norādāms datums, līdz kuram informācija iesniedzama.
4. Ieinteresētās personas pēc savas iniciatīvas var rakstiski iesniegt jebkādu informāciju, kuru tās uzskata par būtisku pārbaudei. Ekonomikas ministrija izvērtē šādu informāciju, ja tas neapgrūtina vai nekavē pārbaudes virzību.

1. Ieinteresētās personas pārbaudes gaitā var pieprasīt individuālu noklausīšanos, ja tās publiskajā paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu noteiktajā laikā periodā iesniegušas rakstisku pieprasījumu, pamatojot pārbaudes rezultātu iespējamo ietekmi uz attiecīgās personas interesēm un šādas noklausīšanās nepieciešamību.
2. Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma, kas iesniegts ne vēlāk kā 30 dienas pēc iepriekšējā lēmuma par dempingu un zaudējumiem publicēšanas, tiek ieplānota noklausīšanās, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas. Noklausīšanās procesam jānotiek ne vēlāk kā 60 dienas pirms galīgā lēmuma par dempingu, zaudējumiem un antidempinga maksājumu piemērošanu pieņemšanas, kurš noteikts Ekonomikas ministrijas noteiktā kārtībā apstiprinātajā pārbaudes grafikā.
3. Nevienai no ieinteresētajām personām nav pienākuma piedalīties noklausīšanās procesā, un atteikums piedalīties nevar kaitēt ieinteresētajai personai. Ekonomikas ministrija, ja iespējams, noklausīšanos organizē tā, lai tiktu ievērotas ieinteresēto personu intereses.
4. Ieinteresētās personas, kuras izsaka vēlēšanos piedalīties noklausīšanās procesā, vismaz septiņas dienas pirms noklausīšanās dienas paziņo to savu pārstāvju un liecinieku vārdus, kuri piedalīsies noklausīšanās procesā.
5. Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, tiek ņemta vērā tikai tad, ja ieinteresētās personas to iesniedz arī rakstiski.

1. Ekonomikas ministrija var pieņemt apstiprinošu vai negatīvu iepriekšējo un galīgo lēmumu par dempingu, zaudējumiem un cēlonisko saikni, pamatojoties uz pieejamo informāciju, arī iesniegumu, ja ieinteresētā persona pārbaudes laikā:

1. atsaka piekļūšanu informācijai vai citā veidā nesniedz nepieciešamo informāciju noteiktajā laikā;
2. citādi būtiski kavē pārbaudi.

2. Ekonomikas ministrija rakstiski paziņo ieinteresētajām personām par šī panta pirmajā daļā minētās rīcības sekām.

1. Ekonomikas ministrija var veikt apmeklējumus, lai iepazītos ar ieinteresēto personu rīcībā esošajiem oficiālajiem dokumentiem un pārbaudītu sniegtās informācijas par dempingu un zaudējumiem precizitāti.
1. Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildu datus, var veikt pārbaudi citās valstīs ar noteikumu, ka tiek panākta vienošanās ar attiecīgo uzņēmumu un par to paziņots attiecīgās valsts valdībai, un tā neiebilst pret pārbaudes veikšanu.

1. Individuālo dempinga starpību nosaka katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, kurš sniedzis pārbaudei nepieciešamo informāciju, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti piemēri, kuri ir derīgi statistikai saskaņā ar šī panta otro daļu, vai eksportētājvalstī nav tirgus ekonomikas.
5. Ja eksportētāju, ražotāju vai importētāju, vai pārbaudē ietverto preču skaits ir pārāk liels un tādējādi nav iespējams noteikt individuālo dempinga starpību katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, Ekonomikas ministrija var ierobežot pārbaudi līdz attiecīgam ieinteresēto personu vai pārbaudāmo preču skaitam, izmantojot piemērus, kuri ir derīgi statistikai un kurus, pamatojoties uz pieejamo informāciju vai uz lielāko eksporta apjoma procentu no attiecīgās valsts, var attiecīgi pārbaudīt.
6. Ekonomikas ministrija pieņem galīgo lēmumu par eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi. Tomēr priekšroka dodama piemēru izvēlei, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un saņemot to piekrišanu, ja attiecīgās personas trīs nedēļu laikā no pārbaudes uzsākšanas iesniegušas pietiekamu informāciju piemēru atlasei.
6. Lai gan saskaņā ar šī panta otro un trešo daļu izdara pārbaudes ierobežošanu, individuālās dempinga starpības var noteikt eksportētājam vai ražotājam, kas brīvprātīgi iesniedzis nepieciešamo informāciju atlases laikā. Tomēr, ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālās dempinga starpības noteikšana varētu būt apgrūtināta un kavēt pārbaudes pabeigšanu paredzētajā laikā, Ekonomikas ministrija var noraidīt individuālās dempinga starpības noteikšanu.

1. Jebkura ierobežotas pieejamības informācija vai informācija, kuru ieinteresētās personas sniedz uz konfidenciāla pamata, pienācīgi pamatojot konfidencialitātes nepieciešamību, izmantojama tikai mērķiem, kuriem tā tika pieprasīta, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.
2. Personas, kuras sniedz informāciju uz konfidenciāla pamata, iesniedz Ekonomikas ministrijai arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.
3. Ja persona nevēlas informāciju publiskot vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un Ekonomikas ministrija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, šādu informāciju pārbaudē neizmanto un nosūta atpakaļ tās iesniedzējam.

Ieinteresētās personas, kuras ir pieteikušas dalību pārbaudē saskaņā ar 46.panta otro daļu, pēc pamatota rakstiska pieprasījuma var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju, izņemot konfidenciālu un ierobežotas pieejamības informāciju. Ieinteresētās personas var sniegt savus komentārus attiecībā uz šo informāciju un Ekonomikas ministrija tos ņem vērā, ja tie ir pietiekami pamatoti.

Pārbaude pabeidzama viena gada laikā no tās uzsākšanas datuma. Izņēmuma gadījumos Ekonomikas ministrija var pieņemt lēmumu pārbaudi pagarināt par trim mēnešiem.

Ekonomikas ministrija pieņem iepriekšēju lēmumu par dempingu un zaudējumiem ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc pārbaudes uzsākšanas. Iepriekšējs lēmums pamatojas uz visu pārbaudes laikā pieejamo informāciju.

1. Pagaidu pasākumus var veikt tikai tad, ja uzsākta pārbaude saskaņā ar šī likuma II nodaļu, sniegts publisks paziņojums saskaņā ar šī likuma 46.pantu, ieinteresētajām personām dota iespēja sniegt informāciju un komentārus, pieņemts iepriekšējs apstiprinošs lēmums par dempingu un zaudējumiem vietējiem ražotājiem, kā arī ja šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs. Negatīva iepriekšēja lēmuma pieņemšana automātiski nepārtrauc pārbaudi, bet pasākumi šajā gadījumā netiek veikti.
2. Ministru kabinets noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.
3. Veicot pagaidu pasākumus, ievēro šī likuma 32. un 44.panta nosacījumus.

Pagaidu pasākumi var izpausties kā importētāja galvojums atbildības apdrošināšanas polises vai bankas galvojuma veidā. Pagaidu pasākuma vērtība nepārsniedz iepriekšēja lēmuma pieņemšanas rezultātā noteikto dempinga starpību. Pagaidu pasākums var būt mazāks par dempinga starpību, ja tiek noteikts, ka mazāks maksājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

1. Ministru kabinets pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu uz sešiem mēnešiem un pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem vai sākotnēju pagaidu pasākumu veikšanu uz deviņiem mēnešiem.
2. Pagaidu pasākumu veikšana var tikt pagarināta vai sākotnēji noteikta uz deviņiem mēnešiem tikai tad, ja eksportētāji, kuri pārstāv būtisku pārbaudē iesaistītās tirdzniecības daļu, to pieprasa vai neiebilst pret to pēc Ekonomikas ministrijas paziņojuma saņemšanas.

1. Pārbaudi var izbeigt bez pagaidu pasākumiem vai antidempinga maksājuma piemērošanas, ja no eksportētāja saņemts brīvprātīgs solījums pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz Latviju un dempinga kaitējošā ietekme ir likvidēta.
2. Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem labojumiem nedrīkst būt lielāks par to, kas nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību. Šim palielinājumam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja Ekonomikas ministrija nosaka, ka mazāks cenu palielinājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.
3. Cenu labojumus var ierosināt Ekonomikas ministrija, bet neviens eksportētājs nav spiests uzņemties šos labojumus. Pārbaudi nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā vai nepieņem ierosinājumu uzņemties cenu labojumus.
4. Eksportētājs, kurš piedāvā cenu labojumus, sniedz Ekonomikas ministrijai vispārēju pārskatu par cenu labojumiem, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ieinteresētās personas var iepazīties ar šo pārskatu.

Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierosina vai pieņem no eksportētājiem cenu labojumus, ja vien tā ir pieņēmusi apstiprinošu iepriekšēju lēmumu attiecībā uz dempingu, zaudējumiem un cēlonisko saikni. Cenu labojumi piedāvājami ne vēlāk kā 10 dienas pēc pārbaudes grafikā paredzētā galīgā lēmuma pieņemšanas datuma.

Ekonomikas ministrija nepieņem piedāvātos cenu labojumus, ja to pieņemšana uzskatāma par nepraktisku tajos gadījumos, kad faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ. Ja Ekonomikas ministrija nolemj nepieņemt piedāvātos cenu labojumus, tai jāpaskaidro eksportētājiem iemesli, kuru dēļ labojumu pieņemšana uzskatīta par neatbilstošu. Eksportētājiem dod iespēju sniegt komentārus par šādu lēmumu.

1. Ja ir pieņemti cenu labojumi, dempinga un zaudējumu pārbaude attiecībā uz konkrēto eksportētāju tiek izbeigta.
2. Ja izņēmuma gadījumos Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par pārbaudes neizbeigšanu, tā paziņo par to eksportētājam un saņem tā piekrišanu. Šādā gadījumā, ja Ekonomikas ministrijas lēmums par dempingu vai zaudējumiem ir negatīvs, cenu labojumi tūlīt zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu lielā mērā ietekmējusi cenu labojumu esamība. Ja Ekonomikas ministrijas lēmums par dempingu un zaudējumiem ir pozitīvs, labojumi turpina pastāvēt.
3. Ekonomikas ministrija pieprasa no eksportētāja, no kura pieņemti cenu labojumi, periodiski sniegt informāciju par cenu labojumu pildīšanu, kā arī pieprasīt atļaut attiecīgo datu pārbaudi. Uz šo datu izplatīšanu attiecas attiecīgie šī likuma 18.panta nosacījumi par konfidencialitāti. Šīs daļas prasību nepildīšana uzskatāma par cenu labojumu pārkāpšanu, un stājas spēkā 29.panta nosacījumi.

Ja cenu labojumi ir pārkāpti vai anulēti, galīgais lēmums par dempingu un zaudējumiem tika pieņemts un eksportētājam tika dota iespēja izteikt savus komentārus, saskaņā ar šī likuma nosacījumiem nekavējoties piemērojami antidempinga maksājumi. Ja ir iemesls uzskatīt, ka cenu labojumi ir pārkāpti vai cenu labojumi pārkāpti, kad pārbaude, kas novedusi pie cenu labojuma, vēl nav pabeigta, veicami tūlītēji pagaidu pasākumi saskaņā ar šī likuma 23.panta nosacījumiem un pamatojoties uz pieejamo informāciju.

Iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar šī likuma 4.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pēc pārbaudes uzsākšanas. Tādā gadījumā pārbaudi pārtrauc bez pasākumu veikšanas, ja vien netiek noteikts, ka valsts interesēs ir turpināt pārbaudi.

1. Pārbaudi nekavējoties pārtrauc, ja Ekonomikas ministrija konstatē, ka nav pietiekamu pierādījumu par dempingu vai zaudējumiem, lai pamatotu lietas izskatīšanas turpināšanu.
2. Pārbaudi nekavējoties pārtrauc, ja Ekonomikas ministrija nosaka, ka dempinga starpība ir minimāla vai faktiskais vai iespējamais dempinga preces apjoms vai zaudējumi ir nelieli saskaņā ar šī likuma 9.pantu. Tomēr pārskatīšanas procedūra, kas attiecībā uz konkrēto valsti veikta saskaņā ar šī likuma VIII nodaļu, ir attiecināma arī uz eksportētājiem, kuriem noteikta minimālā dempinga starpība.

1. Antidempinga maksājumi var būt procentuāli vai fiksēti. Antidempinga maksājumus piemēro papildus citiem muitas maksājumiem, kas noteikti attiecīgajai importa precei. Antidempinga maksājumus iekasē muitas iestādes attiecīgos apmēros katrā gadījumā bez atšķirības attiecībā uz šādas preces importu, kas pakļauts dempingam un rada zaudējumus, no visām valstīm, uz kurām attiecas pārbaude, izņemot importu no tām valstīm, no kurām pieņemti cenu labojumi saskaņā ar šī likuma nosacījumiem. Nevienai precei nevar piemērot antidempinga un kompensācijas maksājumus vienlaicīgi, lai kompensētu vienus un tos pašus zaudējumus, kas radušies no dempinga vai eksporta subsidēšanas.
2. Antidempinga maksājuma lielums nedrīkst pārsniegt dempinga starpību. Ekonomikas ministrija izvērtē, vai maksājums, kas mazāks par pilnu dempinga starpību, varētu būt pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem. Pēc tam, kad tiek noteikts, ka šāds mazāks maksājums var būt pietiekams zaudējumu novēršanai, galīgā antidempinga maksājuma apjoms nedrīkst pārsniegt mazāko maksājumu.
3. Ja Ekonomikas ministrija ir ierobežojusi savu pārbaudi saskaņā ar šī likuma 16.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, antidempinga maksājums, kas piemērots importam no eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem, kuri nav iekļauti pārbaudē, nedrīkst pārsniegt vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izvēlētajiem eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem. Turklāt paredzot, ka Ekonomikas ministrija šīs daļas mērķiem neievēro nulles un minimālo starpību un starpības, kas noteiktas šī likuma 15.pantā minētajos apstākļos. Izņemot citādi noteikto šī likuma 17.panta ceturtajā daļā, individuālos maksājumus piemēro importam no pārbaudē neiekļautā eksportētāja vai ražotāja, kas sniedzis nepieciešamo informāciju pārbaudes laikā.
3. Pēc galīgās noteikšanas importam no nezināmiem eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem var piemērot atlikušo antidempinga maksājuma likmi.

1. Kad Ekonomikas ministrija pieņēmusi galīgo lēmumu par dempinga zaudējumiem un cēlonisko saikni un ir noteikts, ka pastāv visi nosacījumi antidempinga maksājumu piemērošanai, Ekonomikas ministrija izvērtē, vai šādu maksājumu piemērošana ir valsts interesēs. Ja Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, pieņem lēmumu, ka antidempinga maksājumu piemērošana nav valsts interesēs, šādi maksājumi netiek piemēroti.
2. Nosakot, vai antidempinga maksājumu piemērošana ir valsts interesēs, Ekonomikas ministrija izvērtē visu dažādo interešu kopumu, tai skaitā vietējo ražotāju un patērētāju intereses, kā arī citas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas intereses.
3. Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par valsts interesēm tikai pēc tam, kad ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā, iesniedzot informāciju vai pieprasot noklausīšanos publiskajā paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu noteiktajā termiņā.
4. Ieinteresētās personas, kuras saskaņā ar šī likuma 46.pantu pieteikušas savu dalību pārbaudē, mēneša laikā pēc pagaidu pasākumu veikšanas var iesniegt Ekonomikas ministrijā savus komentārus jautājumā par to, vai šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.
5. Ministru kabinets pieņem lēmumu par antidempinga maksājuma piemērošanu, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, un nosaka antidempinga maksājumu piemērošanas un iekasēšanas kārtību.

Izņemot šī likuma 29., 35. un 36.pantā paredzētos gadījumus, antidempinga maksājumus piemēro tikai precēm, kuras ievestas patēriņam tajā datumā vai pēc tam, kad publicēts apstiprinošs iepriekšējais vai galīgais lēmums pārbaudē vai pārskat īšanā, kas veikta saskaņā ar šī likuma VIII nodaļā noteikto.

1. Ja ir veikti pagaidu pasākumi un pieņemts galīgais lēmums par dempingu un zaudējumiem, Ministru kabinets neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti galīgie antidempinga maksājumi, izlemj, kāds pagaidu maksājumu apmērs tiks galīgi iekasēts. Pagaidu maksājumu galīgās iekasēšanas nolūkiem zaudējumi neietver kādas nozares izveidošanās materiālo kavēšanu un zaudējumu draudus, izņemot gadījumus, kad tiek noteikts, ka dempinga apstākļos realizētā importa ietekme, neveicot pagaidu pasākumus, varētu novest pie zaudējumu noteikšanas.
2. Ja galīgais antidempinga maksājums ir lielāks par aprēķināto galvojumu, starpība netiek iekasēta. Ja galīgais maksājums ir mazāks par aprēķināto galvojumu, maksājums tiek pārrēķināts un starpība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāta.
3. Ja tiek pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai materiālo kavēšanu (bet zaudējumi vēl nav radušies), galīgo antidempinga maksājumu var piemērot tikai sākot ar dienu, kad pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai materiālo kavēšanu, izņemot šī panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus. Galvojums, kas sniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.
4. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, pagaidu pasākumi netiek apstiprināti un galvojums, kas iesniegts pagaidu pasākumu laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.

1. Galīgos antidempinga maksājumus var piemērot precēm, kuras ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienu pirms pagaidu pasākumu sākšanas datuma, ja šīs preces pakļautas reģistrācijas procedūrai saskaņā ar šī panta otro daļu un attiecībā uz dempingu tiek noteikts, ka:

1. pastāv dempinga fakts, kas radījis zaudējumus, vai importētājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka eksportētājs preci eksportē par dempinga cenām un šāds dempings var radīt zaudējumus;
2. papildus importa līmenim, kurš radīja zaudējumus pārbaudes laikā, pastāv turpmāks būtisks importa pieaugums, kurš šī laikposma un dempinga apstākļos realizētā importa apjoma un citu apstākļu, tai skaitā, importētās preces uzkrājumu straujas palielināšanās ziņā, var nopietni apdraudēt piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma uzlabojošu ietekmi, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem importētājiem ir bijusi dota iespēja izteikt savu viedokli.

3. Muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem veic pārbaudāmo preču reģistrāciju, lai pēc tam antidempinga pasākumus varētu veikt attiecībā pret šīm precēm no šādas reģistrācijas datuma.
4. Šī likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos saskaņā ar šī likuma nosacījumiem galīgie maksājumi var tikt piemēroti precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienu pirms pagaidu pasākumu veikšanas, izņemot to, ka šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms labojumu pārkāpšanas.

1. Ieinteresētās personas var prasīt sniegt informāciju, uz kuras pamata Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi iepriekšēju lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu. Ieinteresētās personas uzreiz pēc pagaidu pasākumu veikšanas iesniedz rakstisku iesniegumu par informācijas pieprasījumu. Ekonomikas ministrija informāciju sniedz rakstiski.
2. Ieinteresētās personas var pieprasīt sniegt informāciju, pamatojoties uz kuru pieņemts lēmums par galīgo antidempinga maksājumu nepieciešamību vai pārbaudes izbeigšanu bez pasākumu veikšanas, īpašu uzmanību veltot faktiem vai apsvērumiem, kuri atšķiras no tiem, kas izmantoti pagaidu pasākumu gadījumā. Ieinteresētās personas iesniedz iesniegumu par informācijas pieprasījumu rakstiski ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņojuma par pagaidu pasākumu veikšanu publicēšanas. Ja pagaidu pasākumi nav veikti, ieinteresētās personas var iesniegt iesniegumu par informācijas sniegšanu Ekonomikas ministrijas noteiktajā termiņā.

Antidempinga maksājums paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā apmērā, kas nepieciešams, lai novērstu dempingu, kurš rada zaudējumus.

Galīgo antidempinga maksājumu pārtrauc ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā veikšanas dienas vai piecus gadus no pašas pēdējās pārskatīšanas dienas saskaņā ar šī likuma 40.pantu, ietverot gan dempingu, gan zaudējumus. Tomēr galīgo pasākumu veikšanas termiņš netiek izbeigts, ja Ekonomikas ministrija, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms termiņa beigu dienas, pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kuru iesnieguši vietējie ražotāji ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām, nolemj, ka maksājuma iekasēšanas izbeigšana varētu izraisīt dempinga vai zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Maksājums paliek spēkā, līdz noskaidrojas pārskatīšanas rezultāti.

1. Ekonomikas ministrija pārskata antidempinga maksājuma turpmākās piemērošanas nepieciešamību, kur tas attaisnojams, pēc savas iniciatīvas vai, ja ir pagājis vismaz gads pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas, - pēc ieinteresētās personas rakstiska iesnieguma, kas pamato pārskatīšanas nepieciešamību.
2. Pārskatīšanu apstākļu maiņas gadījumā uzsāk, ja iesniegums satur pietiekami daudz pierādījumu, ka turpmākā maksājuma piemērošana vairs nav nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un nav iespējama zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, ja maksājumu atceltu vai grozītu, vai spēkā esošais maksājums vairs nav pietiekams, lai kompensētu dempingu, kurš rada zaudējumus.
2. Ekonomikas ministrija, veicot pārskatīšanu saskaņā ar šī panta nosacījumiem, izvērtē, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un zaudējumiem ir būtiski mainījušies, kā arī to, vai spēkā esošais antidempinga maksājums dod paredzētos rezultātus zaudējumu atlīdzināšanai.
2. Ja Ekonomikas ministrija pārskatīšanas rezultātā nosaka, ka antidempinga maksājums vairs ilgāk nav attaisnojams, Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma pieņem lēmumu par antidempinga maksājuma atcelšanu.

1. Ja prece ir pakļauta galīgajam antidempinga maksājumam, Ekonomikas ministrija nekavējoties veic pārskatīšanu, lai noteiktu individuālās dempinga starpības eksportētājam vai ražotājam attiecīgajā eksportējošā valstī, kurš nav eksportējis preci uz Latviju pārbaudes laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ārvalstu ražotāji var pierādīt, ka nav saistīti ar eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem eksportētājvalstī, kuri ir pakļauti importētās pārbaudāmās preces antidempinga maksājumiem, un ka šie eksportētāji vai ārvalstu ražotāji eksportējuši preci uz Latviju pēc pārbaudes perioda vai uzņēmušies līgumiskas saistības eksportēt ievērojamu daudzumu preces uz Latviju. Šādu pārskatīšanu veic paātrināti, pirms pārskatīšanas uzsākšanas konsultējoties ar vietējiem ražotājiem. Pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas.
2. Šādu eksportētāju vai ražotāju importam atceļ spēkā esošos antidempinga maksājumus, kamēr notiek pārskatīšana, kā arī pakļauj šo importu reģistrācijas procedūrai, lai galīgos antidempinga maksājumus varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu.
3. Šī panta nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad maksājumi piemēroti saskaņā ar šī likuma 32.panta ceturto daļu.

Šī likuma 38., 39. un 40.panta nosacījumi piemērojami ar attiecīgām izmaiņām cenu labojumiem, kuri pieņemti atbilstoši šī likuma V nodaļā paredzētajam.

1. Šī likuma 13., 14., 15., 17., 18., 27., 37. un 46.panta nosacījumi ar attiecīgām izmaiņām piemērojami pārskatīšanai, kas veikta saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
2. Pārskatīšanā, kas veikta saskaņā ar šī likuma 39.pantu, spēkā esošie maksājumi var tikt atcelti vai saglabāti, bet nevar tikt mainīti. Pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar šī likuma 40. un 41.pantu, spēkā esošie maksājumi var tikt atcelti, saglabāti un mainīti.
3. Šī likuma 12.panta nosacījumi piemērojami pārskatīšanai, kas veikta saskaņā ar šī likuma 39. un 40.pantu. Šādu pārskatīšanu pabeidz 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas sākšanas.
4. Ja pārskatīšana, kas veikta saskaņā ar šī likuma 40.pantu, notiek attiecīgo maksājumu piemērošanas beigu posmā, kā noteikts šī likuma 39.pantā, uz to attiecināmi šī likuma 39.panta nosacījumi.

1. Importētājam iekasētos antidempinga maksājumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja Ekonomikas ministrija nosaka, ka dempinga starpība, uz kuras pamata maksājumi maksāti, ir likvidēta vai samazināta līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā maksājuma līmeni.
1. Importētājs iesniedz Ekonomikas ministrijā pieteikumu par iekasētā antidempinga maksājuma atmaksāšanu sešu mēnešu laikā no galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas datuma vai datuma, kad pieņemts lēmums par pagaidu maksājumu galīgo iekasēšanu. Pieteikumā iekļauj informāciju par atmaksājamo antidempinga maksājuma apmēru pieprasītajā periodā un tam pievieno dokumentus par antidempinga maksājuma apmēra aprēķināšanu un maksājumu. Eksportētāji vai ārvalstu ražotāji, kuru precēm piemēroti maksājumi, pieteikumā ietver pierādījumus par normālo vērtību un eksporta cenām uz Latviju nosūtītajām precēm. Ja importētājs nav saistīts ar ražotāju vai eksportētāju un šāda informācija nav pieejama vai ražotājs vai eksportētājs nevēlas to paziņot importētājam, pieteikumā iekļauj ražotāja vai eksportētāja paziņojumu, ka dempinga starpība ir samazināta vai likvidēta un atbilstoši apstiprinoši pierādījumi tiks tieši iesniegti Ekonomikas ministrijā. Ja šādi pierādījumi no eksportētāja vai ražotāja netiek saņemti, pieteikumu noraida.
1. Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par to, vai un kādā apmērā veicama atmaksāšana, vai uzsāk pārskatīšanu saskaņā ar šī likuma 40.pantu. Maksājumu atmaksāšana notiek 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus no datuma, kad iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, kas pilnībā atbilst šī panta otrās daļas prasībām. Maksājumi tiek atmaksāti 90 dienu laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par maksājumu atmaksāšanu. Šajā daļā noteikto laika ierobežojumu ievērošana nav iespējama, ja apņemšanās piemērot attiecīgos maksājumus ir pakļauta pārsūdzēšanas procedūrai saskaņā ar šī likuma 48.pantu.
1. Ekonomikas ministrija ņem vērā visas izmaiņas normālajā vērtībā, izmaksās, kas radušās starp importu un tālākpārdošanu, un visas izmaiņas tālākpārdošanas cenā, kas ir pilnībā atspoguļotas tam sekojošajās pārdošanas cenās, nosakot, vai un kādā apmērā izdara atmaksāšanu, ja eksporta cena ir aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmoreiz pārdotas neatkarīgam pircējam, jo nepastāv eksporta cena, vai tāpēc, ka eksporta cena nav patiesa. Ekonomikas ministrija aprēķina eksporta cenu bez jebkādas atlaides antidempinga maksājumam, kas maksāts, kad apmierinoši pierādījumi par to, ka maksājums pilnībā atspoguļots tālākpārdošanas cenās un tam sekojošajās pārdošanas cenās Latvijas iekšējā tirgū, ir nodrošināti. Ekonomikas ministrija informē importētāju par lēmuma, kas pieņemts atmaksāšanas pieprasījuma sakarā, iemesliem.
5. Visās pārskatīšanas vai atmaksāšanas pārbaudēs saskaņā ar šo nodaļu Ekonomikas ministrija, ja apstākļi nav mainījušies, piemēro tos pašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tika noteikti antidempinga maksājumi.

1. Ja vietējie ražotāji iesniedz pamatotus pierādījumus par to, ka piemērotie antidempinga maksājumi nav radījuši izmaiņas vai radījuši nepietiekamas izmaiņas tālākpārdošanas cenās vai sekojošajās pārdošanas cenās, pārbaudi likumā noteiktajā kārtībā var atsākt no jauna, lai izvērtētu attiecīgā maksājuma ietekmi uz šīm cenām.
2. Pārbaudē, kura atsākta saskaņā ar šī panta pirmo daļu, ieinteresētajām personām dod iespēju paust savu viedokli attiecībā uz tālākpārdošanas cenām un sekojošajām pārdošanas cenām. Ja Ekonomikas ministrija nolemj, ka attiecīgais maksājums varēja radīt izmaiņas šajās cenās, eksporta cenas pārskata un dempinga robežas pārrēķina, ņemot vērā pārskatītās eksporta cenas, lai novērstu iepriekš noteiktos zaudējumus. Ja nolemj, ka izmaiņu trūkums cenās radies eksporta cenu pazemināšanās dēļ, kura notikusi pirms vai pēc maksājumu piemērošanas, dempinga robežas var pārrēķināt, ņemot vērā šādas zemākas eksporta cenas.
3. Ja pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar šo pantu, atklājies pieaugošs dempings, likumā noteiktajā kārtībā izdara grozījumus spēkā esošajos antidempinga maksājumos, ņemot vērā jaunos secinājumus attiecībā uz eksporta cenām.
4. Pārbaudi, kas atsākta saskaņā ar šo pantu, pabeidz sešu mēnešu laikā pēc tās ierosināšanas.
5. Iespējamās izmaiņas normālajā vērtībā saskaņā ar šo pantu ņem vērā tikai tad, ja Ekonomikas ministrijai paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu noteiktajos termiņos ir pieejama pilnīga, ar pierādījumiem pamatota informācija attiecībā uz pārskatītajām normālajām vērtībām. Ja pārbaude ietver normālo vērtību pārskatīšanu, imports līdz pārbaudes beigām var tikt pakļauts reģistrācijas procedūrai, kas veikta saskaņā ar šī likuma 36.pantu.

1. Ekonomikas ministrija sniedz paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo ieinteresētajām personām par:

1. pārbaudes uzsākšanu;
2. iepriekšējā un galīgā lēmuma pieņemšanu;
3. pārbaudes turpināšanu vai izbeigšanu;
4. antidempinga maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu;
5. antidempinga maksājumu un cenu labojumu pārskatīšanu;
6. antidempinga maksājumu un cenu labojumu termiņa beigšanos.

2. Paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu ietver šādu informāciju:

1. pārbaudāmas preces eksportētājvalsti vai valstis un, ja atšķiras, izcelsmes valsti vai valstis;
3. pārbaudāmās preces aprakstu un kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehnisko aprakstu un izmantošanas mērķi;
4. iespējamā dempinga aprakstu un šāda pieņēmuma pamatojumu;
5. faktoru kopsavilkumu, uz kuriem pamatojas pieņēmumi par zaudējumiem un cēlonisko saikni;
6. adresi, kur sniedzama informācija un komentāri;
7. pārbaudes uzsākšanas datumu.
8. paredzēto pārbaudes grafiku, tai skaitā termiņus, kuros ieinteresētās personas var pieteikt dalību pārbaudē, iesniedzot rakstiskus argumentus.

3. Paziņojums par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu satur pietiekami detalizētu iegūtās informācijas un secinājumu izklāstu, arī:

1. zināmo eksportētāju un ražotāju vārdus, kuru preces pakļautas pārbaudei;
3. pārbaudei pakļautās preces aprakstu, kas ir būtisks muitai, arī esošo preces kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;
4. dempinga starpības lielumu, ja ir noteikts, ka tāds pastāv, un informāciju, pamatojoties uz kuru šī dempinga starpība tika noteikta, arī normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai izmantotās metodoloģijas aprakstu, visas korekcijas, kas veiktas, tās salīdzinot, un salīdzināšanas metodi;
5. šāda lēmuma pamatojumu, ja Ekonomikas ministrija ir atteikusies noteikt individuālo dempinga starpību, pamatojoties uz brīvprātīgi iesniegto informāciju, kā tas noteikts šī likuma 17.panta ceturtajā daļā;
6. vērā ņemtos faktorus, kas noveduši pie zaudējumu un cēloniskās saiknes noteikšanas, arī informāciju par citiem faktoriem, neskaitot dempingu;
7. lietoto pagaidu pasākumu apjomu un iemeslus, kādēļ šādi pagaidu pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu zaudējumus pārbaudes laikā.

4. Paziņojums par galīgo lēmumu satur visu būtisko informāciju, kas attiecas uz konkrēto lietu un lēmuma pieņemšanas iemesliem, arī:

1. zināmo eksportētāju un ražotāju vārdus, kuru preces pakļautas pārbaudei;
3. pārbaudāmās preces aprakstu un kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;
4. dempinga starpības lielumu, ja noteikts, ka tāds ir, un informāciju, pamatojoties uz kuru šī dempinga starpība noteikta, arī normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai izmantotās metodoloģijas aprakstu, visas korekcijas, kas veiktas, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu, kā arī salīdzināšanas metodi;
5. lēmuma pamatojumu, ja Ekonomikas ministrija atteikusies noteikt individuālo dempinga starpību, atbilstoši brīvprātīgi iesniegtajai informācijai, kā tas noteikts šī likuma 17.panta ceturtajā daļā;
6. faktorus, kas bijuši par pamatu zaudējumu un cēloniskās saiknes noteikšanai, arī informāciju par citiem vērā ņemtajiem faktoriem, neskaitot dempingu;
7. citus iemeslus, uz kuru pamata pieņemts galīgais lēmums;
8. eksportētāju un importētāju būtisku pamatojumu vai prasību pieņemšanas vai noraidīšanas iemeslus;
9. piemērojamo antidempinga maksājumu apmēru, arī apsvērumus, kas ir būtiski valsts interešu izvērtēšanai, un to, vai maksājums, kurš ir mazāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem;
10. šāda lēmuma iemeslu, ja galīgais antidempinga maksājums tiek piemērots importam, attiecībā pret kuru veikti pagaidu pasākumi.

5. Paziņojums par pārbaudes pārtraukšanu, turpināšanu vai izbeigšanu satur pārbaudes gaitā izdarītos secinājumus un attiecīgo lēmumu pieņemšanas iemeslus.
6. Paziņojums par cenu labojumu pieņemšanu satur cenu labojumu daļu, kura nav konfidenciāla, un detalizētu iegūtās informācijas un secinājumu izklāstu par konkrēto lietu.

Valsts interesēs uz laiku līdz deviņiem mēnešiem var atlikt uzlikto pasākumu veikšanu saskaņā ar šī likuma nosacījumiem. Atlikšana var tikt pagarināta līdz vienam gadam. Pasākumu veikšanu var atlikt vienīgi tajos gadījumos, kad tirgus apstākļi ir īslaicīgi mainījušies un Ekonomikas ministrija nosaka, ka pasākumu veikšana nav valsts interesēs un dod vietējiem ražotājiem iespēju izteikt savu viedokli. Pasākumi var tikt atjaunoti, ja apstākļi, kuru dēļ notikusi atlikšana, vairs nav spēkā.

1. Ieinteresētā persona, kas piedalās pārbaudē, pārskatīšanā vai atmaksāšanas procedūrā, var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā Ekonomikas ministrijas galīgo lēmumu par antidempinga maksājumu piemērošanu, kā arī ar pārskatīšanu un atmaksāšanu saistītos lēmumus mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas.
2. Ar Ekonomikas ministrijas galīgo lēmumu par antidempinga maksājumu piemērošanu saistītās darbības ietver starpposmu lēmumus un darbības, kuras veic Ekonomikas ministrija pārbaudes laikā, arī darbības attiecībā uz pārbaudes uzsākšanu, iepriekšēja lēmuma pieņemšanu, cenu labojumu pieņemšanu vai noraidīšanu un pārbaudes veikšanu.