Teksts LP0268

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

(reģ.nr.268)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Priekšlikumi		Atbildīgās komisijas atzinums		Redakcija, kādā likumprojektu ierosina otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija
	Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1997, nr.80) šādu grozījumu:					Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8 nr.) šādus grozījumu:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas atlīdzība - naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai;

2) apdrošināšanas gadījums - ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šo likumu;

3) apdrošināšanas līgums - dokuments, kas nosaka apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja tiesības un pienākumus;

4) apdrošinājuma ņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi apdrošināšanas līgumu;

5) apdrošināšanas polise - apdrošinātāja izdots noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

6) apdrošināšanas prēmija - maksājums par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

7) apdrošinātājs - apdrošināšanas sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai;

8) apdrošinātāja atbildības limits - maksimālās izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

9) apdrošināšanas termiņš - laiks, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

10) transportlīdzeklis - šā likuma izpratnē:

a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, arī piekabe vai puspiekabe, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā,

b) sabiedriskais elektrotransports (izņemot elektrovilcienus),

c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja tas piedalās ceļu satiksmē Latvijas teritorijā;

11) transportlīdzekļa īpašnieks - šā likuma izpratnē: fiziskā vai

juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

12) transportlīdzekļa tiesīgs lietotājs - fiziskā persona, kas, nebūdama īpašnieks, uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;

13) trešā persona - jebkura fiziskā vai juridiskā persona (izņemot ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju), kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 1.panta 13.punktu ādā redakcijā: ‘’13) trešā persona - jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Ceļu satiksmes negadījuma izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs ir trešā persona šī likuma izpratnē tikai 33.panta 3. un 4.daļā minētajos gadījumos.’’

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Finansu ministra priekšlikumā otro teikumu ar šādu teikumu “Šā likuma 33. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.”

Atbalstīt

1.Izteikt 1.panta 13.punktu ādā redakcijā: ‘’13) trešā persona - jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 33. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.”

4.pants. Apdrošināšanas līgumu veidi

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu veidi ir šādi: standartlīgums, kompleksais līgums, grupas līgums, robežapdrošināšanas līgums, starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (turpmāk - arī Zaļā karte).

/Finansu ministra priekšlikums/

Papildināt 4.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Ja transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites un ar to šķērso robežu, apdrošināšanas līguma veida izvēlē noteicošais faktors ir pēdējā valsts, kurā transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts, ja transportlīdzeklis ir jauns, agrāk nereģistrēts - izgatavotāja valsts.’’

Atbalstīt.

2. Papildināt 4.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Ja transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites un ar to šķērso robežu, apdrošināšanas līguma veida izvēlē noteicošais faktors ir pēdējā valsts, kurā transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts; ja transportlīdzeklis ir jauns, agrāk nereģistrēts, - izgatavotāja valsts.’’

6.pants. Kompleksais līgums

(1) Kompleksais līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu zemnieku saimniecību, kurai pieder vairāki transportlīdzekļi, kas pakļauti transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai. Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem

tikai viens var būt vieglais pasažieru automobilis.

(2) Ja ir noslēgts kompleksais līgums, tiek iekasēta apdrošināšanas prēmija, kura saskaņā ar tās aprēķināšanas kārtību standartlīguma gadījumā atbilst apdrošināšanas prēmijai par to transportlīdzekli, kuram tā ir visaugstākā atbilstoši transportlīdzekļa riska pakāpei.

(3) Kompleksā līguma īpašais nosacījums ir šāds:

ja persona, kas lieto transportlīdzekli, attiecībā uz kuru ir noslēgts kompleksais līgums, nevar uzrādīt Ceļu policijas darbiniekam (vai citai personai, kurai ir tiesības veikt attiecīgu kontroli) apdrošināšanas polisi, uzskatāms, ka attiecībā uz to nav noslēgts apdrošināšanas līgums.

1. Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārda “reģistrētu” ar vārdiem “lauksaimniecības statūtsabiedrību vai”.

/Finansu ministra priekšlikums/

Papildināt 6.panta pirmo daļu aiz vārdiem ‘’zemnieku saimniecību’’ ar vārdiem ‘’vai tās īpašnieku.’’

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Kompleksais līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju - likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu zemnieku saimniecību vai tās īpašnieku vai lauksaimniecības statūtsabiedrību, kurai pieder vairāki transportlīdzekļi, kas pakļauti transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai. Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem

tikai viens var būt vieglais pasažieru automobilis.

Atbalstīts un iestrādāts 5.

priekšlikumā

Atbalstīt.

3. Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kompleksais līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju - likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu zemnieku saimniecību, vai tās īpašnieku vai lauksaimniecības statūtsabiedrību, kurai pieder vairāki transportlīdzekļi, kas pakļauti transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai. Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem

tikai viens var būt vieglais pasažieru automobilis.”

11.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš

(1) Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam. Apdrošināšanas līgumu var noslēgt arī uz vienu vai divām dienām.

(2) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja līgumā nav noteikts citādi.

(3) Ja tiek noteikts, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, līgumā norādāma tā parakstīšanas stunda. Ja līgums parakstīts līdz pulksten 12, līguma parakstīšanas diena, aprēķinot līguma termiņa beigas, ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus ‘’Apdrošināšanas līgumu var noslēgt arī uz vienu vai divām dienām.’’

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēt.

4. Izslēgt 11.panta pirmās daļas otro teikumu.

12.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas

(1) Pēc apdrošinājuma ņēmēja pieteikuma līgums izbeidzas pirms termiņa, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

1) apdrošinājuma ņēmēja ilgstoša slimība;

2) apdrošinājuma ņēmēja ilgstoša prombūtne;

3) transportlīdzekļa atsavināšana;

4) tāds transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis, kas ilgstoši nepieļauj tā izmantošanu ceļu satiksmē;

5) citi apstākļi, kas ļauj secināt, ka transportlīdzeklis netiks izmantots ceļu satiksmē.

(2) Īpašnieka nāves gadījumā apdrošināšanas līgumu var izbeigt pēcmantinieku pieteikuma.

(3) Par apdrošināšanas līguma izbeigšanu transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu, kuram pievieno

apdrošināšanas polisi un pierādījumus, kas apstiprina līguma izbeigšanas pamatu.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) nozagta, nozaudēta, bojā gājusi vai sabojāta kompleksā līguma apdrošināšanas polise”.

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kļūda polisē uzrādītajos datos’’.

Atbalstīt.

5. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6) nozagta, nozaudēta, bojā gājusi vai sabojāta kompleksā līguma apdrošināšanas polise;

7) kļūda polisē uzrādītajos datos’’;

(4) Izbeidzot līgumu pirms termiņa, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības saņemt atpakaļ to iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst

prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, atskaitot 10 procentus.

(5) Ja transportlīdzeklis tiek atsavināts un īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu vai pārjaunošanu, līgums izbeidzas pats no sevis.

(6) Mantiniekiem, beidzoties transportlīdzekļa īpašnieka noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, tas noslēdzams no jauna.

(7) Likvidējoties juridiskajai personai, kura ir transportlīdzekļa

īpašnieks un kurai ir tiesību pārņēmējs, apdrošināšanas līgums pārjaunojams uz jaunā īpašnieka vārda.

10.

11.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Izteikt 12. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4)Izbeidzot līgumu pirms termiņa, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz to iemaksāto prēmijas daļu:

1)kura atbilst prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši no rakstveida pieteikuma iesniegšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, atskaitot 10 procentus, ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šī panta 1.daļas 1. līdz 5. punktā vai 2.daļā norādītiem apstākļiem un ja par šo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kā arī ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šī panta 1.daļas 6.punktā norādītiem apstākļiem;

2)kura atbilst neizmantotajai prēmijas daļai par atlikušo periodu, skaitot no rakstveida pieteikuma iesniegšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šī panta 1.daļas 7.punktā norādītajiem apstākļiem.”.

Izslēgt 12. panta piektajā daļā vārdus ‘’vai pārjaunošanu’’.

Izteikt 12. panta septīto daļu šādā redakcijā: “(7)Likvidējoties juridiskajai personai, kura ir transportlīdzekļa īpašnieks un kurai ir tiesību pārņēmējs vai izmainoties tikai juridiskās personas nosaukumam, līgums tiek pārtraukts saskaņā ar šī panta 4.daļas 2.punkta nosacījumiem un tiek slēgts jauns līgums.”

Atbalstīt.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4)Izbeidzot līgumu pirms termiņa, apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uz to iemaksāto prēmijas daļu, kura atbilst:

1) prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši no rakstveida pieteikuma iesniegšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, atskaitot 10 procentus, ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šā panta pirmās daļas 1. - 5. punktā vai otrajā daļā norādītajiem apstākļiem un ja par šo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kā arī ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šā panta pirmās daļas 6.punktā norādītajiem apstākļiem;

2) neizmantotajai prēmijas daļai par atlikušo periodu, skaitot no rakstveida pieteikuma iesniegšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts sakarā ar šā panta pirmās daļas 7.punktā norādītajiem apstākļiem.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus ‘’vai pārjaunošanu’’;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7)Likvidējoties juridiskajai personai, kura ir transportlīdzekļa īpašnieks un kurai ir tiesību pārņēmējs, vai izmainoties tikai juridiskās personas nosaukumam, līgums tiek pārtraukts saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punkta nosacījumiem un tiek slēgts jauns līgums.”

19.pants. Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta

(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei, kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esamību.

(2) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, piemēro sodu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

(3) Naudas sods, kas uzlikts par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, ieskaitāms Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fondā.

12.

13.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā: ‘’(3) Naudas sodi, kurus par transportlīdzekļu vadīšanu bez apdrošinātas īpašnieka civiltiesiskās atbildības ir uzlikusi Ceļu policija vai Robežsardze, tiek ieskaitīti attiecīgi Ceļu policijas vai Robežsardzes budžetā.’’

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

‘’(3) Naudas sodi par transportlīdzekļu vadīšanu bez apdrošinātas īpašnieka civiltiesiskās atbildības ieskaitāmi valsts budžetā.”

Atbalstīt

daļēji (skat.13. priekšl.).

Atbalstīt.

6. Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

‘’(3) Naudas sodi par transportlīdzekļu vadīšanu bez apdrošinātas īpašnieka civiltiesiskās atbildības ieskaitāmi valsts budžetā.”

23.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu

Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības iestādē, ārstēšanos mājas apstākļos un protezēšanu.

14.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Zaudējumi sakarā ar cietušā ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības iestādēs, cietušā kopšanu, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos un protezēšanu.

(2) Izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanos ārvalstīs, tiek atlīdzināti, ja ārstēšanās iepriekš saskaņota ar apdrošinātāju vai Satiksmes biroju.”

Atbalstīt.

7. Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanos ārvalstīs, tiek atlīdzināti, ja ārstēšanās iepriekš saskaņota ar apdrošinātāju vai Satiksmes biroju.”

24.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darbnespēju

Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi

par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku. Tie tiek novērtēti šādos apmēros:

1) strādājošai personai (personai, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar darba devēju) - nesaņemtā vidējā darba samaksa, ko aprēķina atbilstoši Latvijas Darba likumu kodeksa normām, atskaitot pēc veselības

kaitējuma nodarīšanas personai piešķirtos sociālos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta;

2) pašnodarbinātai personai - nesaņemtie ienākumi, ko aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendārajā

gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendārajā gadā, kad personai bijusi pārejoša darba nespēja, atskaitot pēc veselības kaitējuma nodarīšanas personai piešķirtos sociālos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

15.

/Finansu ministra priekšlikums/

Aizstāt 24.panta 1.punktā vārdus ‘’piešķirtos sociālos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta’’ ar vārdiem ‘’piešķirto slimības naudu un slimības pabalstu.’’

Atbalstīt.

8. Aizstāt 24.panta 1.punktā vārdus ‘’piešķirtos sociālos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta’’ ar vārdiem ‘’piešķirto slimības naudu un slimības pabalstu’’.

25.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju

paliekošu zudumu

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju paliekošu zudumu ir nesaņemtie ienākumi, kas pilnīga darbspēju zuduma gadījumā tiek novērtēti šā likuma 24.pantā noteiktajā apmērā, bet daļēja darbspēju zuduma gadījumā ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā zaudējuma atskaitot faktiskos darba ienākumus un piešķirtos sociālos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju paliekošu zudumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī, kamēr saglabājas personas darbspēju zudums.

(3) Personām, kurām ceļu satiksmes negadījuma brīdī nebija darba ienākumu, zaudējumi sakarā ar darbspēju paliekošu zudumu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušā kopšanu, protezēšanu, papildu uzturu un ārstēšanu.

(4) Ja personai, kurai ir darbspēju paliekošs zudums, ir iespējams apgūt jaunu profesiju vai pārkvalificēties, šos izdevumus apdrošinātājs sedz pēc vienošanās ar cietušo.

16.

17.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kura mācās augstākās izglītības iestādes klātienē, nevar darbspēju paliekoša zuduma dēļ turpināt mācības klātienē, apdrošinātājs vai Satiksmes birojs apmaksā mācības Latvijas Republikas akreditētajās augstākās izglītības iestādes neklātienē līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu.”.

Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja personai, kurai ir darbspēju paliekošs zudums, ir iespējams vienreizēji apgūt jaunu profesiju ar mērķi iegūt ienākumus darbā, kas ir savienojams ar patreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Satiksmes birojs apmaksā profesionālo izglītību, kas atbilst tās pakāpes izglītībai, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī, šos izdevumus apdrošinātājs vai Satiksmes birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo.”

Atbalstīt.

9. Izteikt 25.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kura mācās augstākās izglītības iestādes klātienē, darbspēju paliekoša zuduma dēļ nevar turpināt mācības klātienē, apdrošinātājs vai Satiksmes birojs apmaksā mācības Latvijas Republikas akreditētas augstākās izglītības iestādes neklātienē, līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu.

(4) Ja personai, kurai ir darbspēju paliekošs zudums, ir iespējams vienreizēji apgūt jaunu profesiju ar mērķi gūt ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tās pašreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Satiksmes birojs apmaksā profesionālo izglītību, kas atbilst tās pakāpes izglītībai, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Šos izdevumus apdrošinātājs vai Satiksmes birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo.”

26.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi

(1) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušā nāvi ir personām, kuras bijušas cietušā apgādībā, un personai, kas uzņēmusies apbedīšanu.

(2) Sakarā ar apgādnieka nāvi tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību ir:

1) bērniem - līdz pilngadības sasniegšanai;

2) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem - līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem;

3) citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(3) Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā, ja satiksmes negadījumā cietušā nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka tā nāve cēloniski saistīta ar šo negadījumu.

(4) Apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu (24.pants) daļa, kas katram apgādājamam pienācās cietušajam dzīvam esot, atskaitot apgādājamam piešķirto apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru. Kārtību, kādā aprēķināma atlīdzība apgādājamiem, nosaka Ministru kabinets.

(5) Apbedīšanas izdevumi ir faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie apbedīšanas izdevumi, atskaitot apbedīšanas pabalstu, kas saņemts no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta saskaņā ar likumiem "Par valsts pensijām", "Par maternitātes un slimības pabalstiem" vai likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

18.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 26.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apbedīšanas izdevumi apdrošinātāja atbildības limita apmērā tiek atlīdzināti, uzrādot miršanas apliecības oriģinālu.”

Atbalstīt.

10. Izteikt 26.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apbedīšanas izdevumi apdrošinātāja atbildības limita apmērā tiek atlīdzināti, uzrādot miršanas apliecības oriģinālu.”

27.pants. Mantai nodarītais zaudējums

(1) Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;

2) sakarā ar ceļu, ceļa būvju un ēku bojājumu vai iznīcināšanu;

3) sakarā ar cietušā mantas bojājumu vai iznīcināšanu;

4) veicot nepieciešamos darbus ceļu satiksmes negadījumā cietušo glābšanai vai nogādājot tos ārstniecības iestādē;

5) cietušā nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājuma vai tā salona notraipīšanas dēļ;

6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas.

(2) Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam notiek saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitiem.

19.

20.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Izteikt 27. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “1) sakarā ar ceļu, ceļa būvju, ēku un būvju bojājumu vai iznīcināšanu”.

Izslēgt 27. panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “vai nogādājot tos ārstniecības iestādē.”

Atbalstīt.

11. 27. pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sakarā ar c eļu, ceļa būvju, ēku un būvju bojājumu vai iznīcināšanu;”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus “vai nogādājot tos ārstniecības iestādē”.

28.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu

Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir transportlīdzekļa remonta izdevumi, ieskaitot izdevumus par transportlīdzekļa evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas.

21.

22.

/Finansu ministra priekšlikums/

Papildināt 28.pantu pēc vārda ‘’vietas’’ ar vārdiem ‘’vai nu līdz transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja, kas vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, dzīvesvietai, vai nu līdz tuvākajai vai izziņas veicēja norādītajai stāvvietai, remonta vietai Latvijas teritorijā.’’

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 28. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kas vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai remonta vietai Latvijas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli ir nepieciešams novietot kādā tuvākā stāvvietā, zaudējumos ieskaitāmi arī izdevumi par transportlīdzekļa evakuāciju līdz šai stāvvietai un maksa par stāvvietas pakalpojumiem.”

Atbalstīt daļēji (iestrādāts 22. priekšlik.)

Atbalstīt.

12. Papildināt 28. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

33.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(2) Ja zaudējuma nodarītāji ir divi vai vairāki transportlīdzekļu

vadītāji, kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta vienā vai dažādās apdrošināšanas sabiedrībās, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.

(3) Ja nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis cits apdrošinātājs, iekams pieņemts apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tad

apdrošinātājam, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir jāatlīdzina izmaksātās atlīdzības summa.

23.

24.

25.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Papildināt 33.panta otro daļu aiz vārdiem ‘’zaudējumu nodarītāji’’ ar vārdiem ‘’cietušajam’’.

Papildināt 33. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: ‘’(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādejādi nodarot savstarpējus zaudējumus, tad apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.’’.

Papildināt 33. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: ‘’(4) Ja nav iespējams noteikt ceļu satiksmes negadījuma iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku vai tiesīgo lietotāju vainas pakāpi, tad zaudējumi tiek atlīdzināti pieņemot, ka vainas pakāpe ir vienāda.’’.

Uzskatīt līdzšinējo 3.daļu par 5.daļu.

Atbalstīt.

13. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem ‘’zaudējumu nodarītāji’’ ar vārdiem ‘’cietušajam’’;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: ‘’(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.’’;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Ja nav iespējams noteikt ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku vai tiesīgo lietotāju vainas pakāpi, zaudējumi tiek atlīdzināti, pieņemot, ka vainas pakāpe ir vienāda.’’;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par piekto daļu.

26.

27.

/Finansu ministra priekšlikums/

Papildināt likumu ar jaunu 331.pantu šādā redakcijā:

“331.pants. Zaudējumu atlīdzināšana, ja tie nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli

(1) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, tad apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis vilcēja vai cita velkošā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, tad apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) vai cita velkamā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt Finansu ministra priekšlikuma otrajā daļā vārdus “vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli” un vārdus “vai cita velkamā transportlīdzekļa”.

Atbalstīt.

14. Papildināt likumu ar 331.pantu šādā redakcijā:

“331.pants. Zaudējumu atlīdzināšana, ja tie nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli

(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi), kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradusies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.”

34.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti

Saskaņā ar šo likumu apdrošinātājs neatlīdzina:

1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tādi ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai nodarītos zaudējumus;

3) zaudējumus par transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja šie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

4) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņu vai sacensību braucienā;

5) zaudējumus par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota cita transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

6) zaudējumus, ko tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

7) ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto negūto peļņu vai morālo kaitējumu.

28.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā: ‘’2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai nodarītos zaudējumus, izņemot 33.panta 3. un 4.daļā minētos gadījumus.’’.

Atbalstīt.

15. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

‘’2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai nodarītos zaudējumus, izņemot 33.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.’’

40.pants. Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis transportlīdzekli:

a) būdams alkohola, narkotisko vielu, psihotoksisko vielu vai citu

apreibinošu vielu iespaidā,

b) bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

2) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā

nodarītais zaudējums radies viņa vainas dēļ;

3) personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības.

(2) Satiksmes birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, kurš nav apdrošinājis savu iviltiesisko atbildību, vai šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, kurš transportlīdzekli ieguvis ar

prettiesīgām darbībām;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam.

29.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 40.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

‘’1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli būdams alkohola, narkotisko vielu, psihotoksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

c) pēc satiksmes negadījuma patvaļīgi atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz attiecīgai konstatējošai pārbaudei.’’.

Atbalstīt.

16. Izteikt 40.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

‘’1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola, narkotisko vielu, psihotoksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

44.pants. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonds

(1) Satiksmes birojs kopā ar apdrošinātājiem izveido Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fondu (turpmāk - Garantijas fonds). Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

1) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

2) nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot mantai vai videi nodarītos zaudējumus;

3) transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību rezultātā;

4) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav noslēdzis robežapdrošināšanas līgumu.

(2) No Garantijas fonda līdzekļiem tiek izmaksāta zaudējumu atlīdzība arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Garantijas fonda līdzekļus veido:

1) apdrošinātāju vienreizējās iemaksas Ministru kabineta noteiktajā apmērā;

2) atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām Ministru kabineta noteiktajā apmērā;

3) apdrošinātāju papildu iemaksas Ministru kabineta noteiktajā apmērā;

4) iekasētie naudas sodi un Satiksmes biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(4) Garantijas fonda turētājs ir Satiksmes birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Satiksmes biroja valde.

(5) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome, kuras sastāvā ir Satiksmes biroja pārstāvis, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pārstāvis un apdrošinātāju pilnvaroti pārstāvji.

(6) Garantijas fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

30.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izslēgt 44.panta trešās daļas 4.punktā vārdus ‘’iekasētie naudas sodi un.’’

Atbalstīt.

17. Izslēgt 44.panta trešās daļas 4.punktā vārdus ‘’iekasētie naudas sodi un’’.

48.pants. Ceļu policijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā

(1) Ceļu policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa

vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Ceļu policijas darbinieks sastāda attiecīgu

protokolu un triju darba dienu laikā nosūta to izskatīšanai Satiksmes birojam.

31.

32.

/Finansu ministra priekšlikums/

Aizstāt 48.panta otrajā daļā vārdus ‘’Satiksmes birojam’’ ar vārdiem ‘’amatpersonai, kas pilnvarota izskatīt šo administratīvo pārkāpumu lietas.’’

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 48. panta otrajā daļā vārdus “un triju darba dienu laikā nosūta to izskatīšanai Satiksmes birojam” ar vārdiem “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktājā kārtībā”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

18. Aizstāt 48. panta otrajā daļā vārdus “un triju darba dienu laikā nosūta to izskatīšanai Satiksmes birojam” ar vārdiem “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā”.

49.pants. Robežsardzes pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot valsts robežu

(1) Robežsardze pārbauda visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību neatkarīgi no transportlīdzekļa piederības un reģistrācijas vietas.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs, iebraucot Latvijā, nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskāsatbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību, transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

(3) Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs, izbraucot no Latvijas, nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību, transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs ir iemaksājis Garantijas fondā soda naudu 100latu apmērā.

33.

34.

35.

36.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Papildināt 49.panta trešo daļu pēc vārdiem ‘’soda naudu’’ ar vārdiem ‘’no 20 līdz’’.

Aizstāt 49. panta trešajā daļā vārdus ‘’Garantijas fondā’’ ar vārdiem ‘’Robežsardzes budžetā’’.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 49. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pārbaudē konstatēts, ka, izbraucot no Latvijas, transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, tiek piemērots sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekļa tālāka kustība pāri robežai ir pieļaujama tikai pēc soda naudas samaksas.”

/Finansu ministra priekšlikums/

Papildināt 49. pantu ar jaunu 4.daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Ja pārbaudē konstatēts, ka, izbraucot no Latvijas, Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa vai no uzskaites noņemta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, tiek piemērots sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.’’

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīts pēc būtības un iestrādāts 35. priekšlikumā.

19. Izteikt 49. panta trešo daļu šādā redakcijā:

50.pants. Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzība inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas

apmaiņas jomā

(1) Satiksmes birojs, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija un apdrošinātāji veido apdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites datu bāzi. Informācija par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, tiek uzkrāta Satiksmes biroja apdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku datu

uzskaites bāzē un Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu reģistrācijas datu bāzē.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātājam ir tiesības

saņemt no Satiksmes biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju un transportlīdzekli.

(3) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Ceļu satiksmes drošības direkcija sniedz tās rīcībā esošo informāciju no attiecīgās datu bāzes par konkrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku, tiesīgo lietotāju vai vadītāju, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Ceļu policija sniedz tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu.

(5) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija sniedz tās rīcībā esošo informāciju par konkrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku, tiesīgo lietotāju vai vadītāju.

(6) Šajā pantā minēto ziņu sniegšana un informācijas apmaiņa starp attiecīgajām institūcijām notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

37.

38.

/Finansu ministra priekšlikums/

Izteikt 50.panta ceturto daļu šādā redakcijā: ‘’(4) Pēc Satiksmes biroja vai apdrošinātāja pieprasījuma Ceļu policija iepazīstina Satiksmes biroju vai apdrošinātāju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu.’’

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt Finansu ministra priekšlikumu ar šādu tekstu: “bet, ja nepieciešams - nodrošina iespēju saņemt par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.

Atbalstīt.

20. Izteikt 50.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Pēc Satiksmes biroja vai apdrošinātāja pieprasījuma Ceļu policija iepazīstina Satiksmes biroju vai apdrošinātāju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, bet, ja nepieciešams - nodrošina iespēju saņemt par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.’’

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1997.gada 1.jūnijam izdod noteikumus par:

1) apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību;

2) par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm;

3) apdrošināšanas atlīdzības limitiem;

4) Satiksmes biroju, Garantijas fondu un Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondu.

2. Citus normatīvos aktus šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod līdz 1997.gada 1.septembrim.

3. Noteikt, ka šis likums tiek ieviests laika periodā no 1997.gada 1.jūnija līdz 1997.gada 31.augustam šādā kārtībā:

1) šajā periodā noslēdzami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumi vai atbilstoši šā likuma noteikumiem pārjaunojami brīvprātīgās apdrošināšanas līgumi, nosakot obligātās apdrošināšanas līgumu spēkā stāšanos ar 1997.gada 1.septembri;

2) ar 1997.gada 1.jūniju netiek veikta transportlīdzekļu reģistrācija un tehniskā apskate, ja nav atbilstoši šā punkta 1.apakšpunkta noteikumam noslēgts īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums;

3) šā likuma 49.panta otrās daļas noteikumi piemērojami ar 1997.gada 1.septembri. Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašniekam, kurš robežu šķērsojis laikā līdz 1997.gada 31.augustam un turpina atrasties Latvijā, jānoslēdz obligātās apdrošināšanas līgums ne vēlāk kā 1997.gada 31.augustā;

4) šā likuma 19. un 48.panta noteikumi piemērojami no 1997.gada 1.septembra.

4. No Garantijas fonda zaudējumu atlīdzība izmaksājama sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši ne agrāk kā 1997.gada 1.septembrī.

5. Šā likuma 9.pants un 42.panta otrā daļa stājas spēkā pēc Latvijas Republikas pievienošanās starptautiskajai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (Zaļo karšu) sistēmai.

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1996, 19.nr.) un noteikumi nr.458 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumos nr. 300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 228., 229., 230. nr.).

39.

40.

/Finansu ministra priekšlikumi/

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

‘’7. Šā likuma 14.panta 1.daļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz starptautiskajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem (Zaļajām kartēm).’’.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8.punktu šādā redakcijā:

‘’8. Šā likuma 16., 17.pantu noteikumi nav piemērojami attiecībā uz starptautiskajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem (Zaļajām kartēm), kuri nav spēkā Latvijas teritorijā.’’

Atbalstīt

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

‘’7. Šā likuma 14.panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz starptautiskajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem (Zaļajām kartēm).

8. Šā likuma 16. un 17.pantu noteikumi nav piemērojami attiecībā uz starptautiskajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem (Zaļajām kartēm), kuri nav spēkā Latvijas teritorijā.’’