Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Alternatīvs likumprojekts

Likumprojektā iekļauti likpr. reģ. nr. 137; 222; 243; 254

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri”( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 7. nr.; 1997, 4., 20. nr.; 1998, 15., 23. nr.) šādus grozījumus:

1. 5. pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valstij un pašvaldībām piederošajās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas vai valsts uzņēmējsabiedrības lēmuma pamata slēdz valdītājs.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Izīrējot atbrīvojušos dzīvojamo telpu (telpas) kopējā dzīvoklī, kas atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, pirmtiesības īrēt atbrīvojušos telpu (telpas) ir citiem šā dzīvokļa īrniekiem, kuriem nav īres maksas vai komunālo maksājumu parādu.

Kopējais dzīvoklis šā likuma izpratnē ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.”

2. Papildināt 10. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.”

3. 11. pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja dzīvoklis, kas atrodas pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts līdz 1999. gada 1. septembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Ja neizīrēts dzīvoklis, kas atrodas pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts pēc 1999. gada 1. septembra, dzīvokļa īres maksu brīvi nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja.

Ja dzīvoklis, kas atrodas valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts līdz 1999. gada 1. septembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas īpašnieks (valdītājs), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Ja neizīrēts dzīvoklis, kas atrodas valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajā dzīvojamā mājā tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts pēc 1999. gada 1. septembra, dzīvokļa īres maksu brīvi nosaka dzīvojamās mājas īpašnieks (valdītājs).”

4. Papildināt likumu ar 12. 1 pantu šādā redakcijā:

“12. 1 pants. Drošības nauda un īres maksas avanss

Lai nodrošinātu, ka īrnieks pēc īres līguma izbeigšanās dzīvojamo telpu nodod izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī un nepaliek parādā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, slēdzot īres līgumu, puses var vienoties, ka īrnieks iemaksā izīrētājam drošības naudu un īres maksas avansu. Ja ir panākta vienošanās par drošības naudas un īres maksas avansa iemaksu, īres līgumā jāparedz to apmērs un termiņš, kādā drošības nauda un īres maksas avanss tiek atmaksāts, kā arī gadījumi, kuros drošības naudu patur izīrētājs. Visos citos gadījumos drošības nauda atmaksājama dienā, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās drošības naudas, kā arī īres maksas avansa apmērs katrs atsevišķi nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmērus.

Īres maksas avanss netiek atmaksāts tikai gadījumos, ja īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksas avanss netiek atmaksāts tādā apmērā, kādā īrnieks ir parādā izīrētājam par īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Pārējā īres maksas avansa summa tiek atmaksāta īrniekam dienā, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Drošības nauda un īres maksas avanss nevar tikt prasīts no šā likuma 28.1 pantā minētajām trūcīgajām personām, kurām dzīvojamā telpa tiek izīrēta valsts un pašvaldību dzīvojamā mājā.”

5. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām ir noteiktas sociālās garantijas

Šajā likumā noteiktās sociālās garantijas ir šādām īrnieku kategorijām:

1) īrniekiem - trūcīgām personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;

2) īrniekiem - trūcīgām personām, ja ar tām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī trūcīga persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja to ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto.

6. Izteikt 29. pantu un 29.1 pantu šādā redakcijā:

“29. pants. Īres līguma izbeigšana, ja īrnieks bojā dzīvojamo telpu

Ja īrnieks vai apakšīrnieks, viņu ģimenes locekļi un citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņiem, bojā vai posta dzīvojamo māju (telpu) vai arī citas būves un telpas, kas īrnieka lietošanā nodotas saskaņā ar īres līgumu, vai arī izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai pārkāpj īres līguma vai dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu ar viņiem vienā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu, izīrētājs var celt prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Šādos gadījumos prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā vai dzīvoklī dzīvojošas personas.”

“29.1 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādiem

Ja dzīvojamās telpas īres maksas parāda summa pārsniedz trīskāršu mēneša vidējo īres maksu (vidējo maksu aprēķinot pēdējo divpadsmit mēnešu periodam) vai parāda summa par komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo maksu par komunālajiem pakalpojumiem (vidējo maksu aprēķinot pēdējo divpadsmit mēnešu periodam), lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dzīvojamās telpas īres līgumu, un ja vismaz mēnesi iepriekš īrnieks ir brīdināts par prasības celšanu tiesā par izlikšanu no dzīvojamās telpas īres maksas vai komunālo maksājumu parādu dēļ, izīrētājs var celt prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ja īrnieks, kurš ir parādā īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā noteiktajām īrnieku kategorijām, to var izlikt tikai tad, ja pašvaldība tam ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.”

7. Papildināt likumu ar 29.2 , 29.3 , 29.4 , 29.5 un 29.6 pantu šādā redakcijā:

“29.2 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māju paredzēts nojaukt

Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta sakarā ar to, ka saskaņā ar būvtehnisko ekspertīzi tā ir atzīta par dzīvošanai bīstamu un draud sagrūt, īres līgums izbeidzams, pašvaldībai ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Visos pārējos gadījumos, ja māja tiek nojaukta, izīrētājam ir jāierāda īrniekam cita ne mazāk labiekārtota un līdzvērtīga dzīvojamā telpa.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.

Ja dzīvojamā māja īpašnieka vainas dēļ ir kļuvusi dzīvošanai bīstama un draud sagrūt, pašvaldība var prasīt no īpašnieka to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

“29.3 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māja (telpa) tiek pārbūvēta vai pārveidota par nedzīvojamo

Ja dzīvojamai mājai (telpai) nav nepieciešams kapitālais remonts, bet tā tiek pārbūvēta vai pārveidota par nedzīvojamo, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, izliekot īrnieku no attiecīgās dzīvojamās telpas, ierādot tam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

“29.4 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar kapitālo remontu

Izbeigt īres līgumu sakarā ar to, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, un izlikt īrnieku tiesas ceļā izīrētājs var, ja tas tiesai iesniedz:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinumu, kas apliecina, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts;

2) kapitālā remonta projektu un kapitālā remonta izmaksas tāmi;

3) dokumentus, kas apliecina, ka namīpašniekam ir nepieciešamie finansu līdzekļi kapitālā remonta veikšanai saskaņā ar tāmi.

Ja saskaņā ar kapitālā remonta projektu dzīvojamā telpa tiek pārbūvēta par nedzīvojamo vai arī tā tiks izmantota kā nedzīvojamā telpa, izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu un izlikt īrnieku, ierādot tam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Pārējos gadījumos izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu un izlikt īrnieku, neierādot tam citu dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, kad īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām vai arī dzīvojamā māja pieder valstij vai pašvaldībai. Šiem īrniekiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu ierāda attiecīgā pašvaldība.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

“29.5 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja lietošanai

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja un viņa ģimenes locekļu dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Īrniekus, kas pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, var izlikt tikai tad, ja pašvaldība tiem ierāda citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama dzīvojamās mājas pārvaldnieka dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, ierādot īrniekam citu labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajā dzīvojamā mājā, un dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvošanai, pašvaldība ierāda īrniekam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1.oktobrim, bet gadījumos, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 1999. gada 1.oktobra, mēneša laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

“29.6 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.”

8. Izteikt 30. panu šādā redakcijā:

“30. pants. Kārtība, kādā izliekams īrnieks, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgs bērns

Ja tiesa ir pieņēmusi prasības pieteikumu par tāda īrnieka izlikšanu, ar kuru kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns , tai ir pienākums triju dienu laikā paziņot par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums nosūtāms arī tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu par šā īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.”

9. Izslēgt 31., 32., 33., 34., 35. un 36. pantu.

10. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības no tās sagaidīt.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās dēļ, kā arī veic tās kapitālremontu.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālremonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām, izīrētājs un īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz samērīgu īres maksas samazinājumu.

Zaudējumi, kas radušies dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu.”

Pārejas noteikums

Ministru kabinetam līdz 1999. gada 1. oktobrim izstrādāt noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem - trūcīgām personām.

1. Kādēļ likums vajadzīgs

Lai īres attiecības reglamentējošās normas atbilstu valsts sociālekonomiskajai situācijai, garantētu trūcīgo un darba nespējīgo īrnieku tiesības uz dzīvojamo telpu, noteiktu namīpašnieku atbildību par denacionalizēto māju uzturēšanu un remontēšanu.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Likums veicinās brīva īres tirgus veidošanu, stimulēs namīpašniekus, tai skaitā arī pašvaldības, remontēt dzīvojamo fondu.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu

Likums neprasa izdevumus no valsts budžeta, bet tieši otrādi - dos iespēju, nosakot augstāku īres maksu neizīrētajiem dzīvokļiem, iegūt papildu līdzekļus dzīvojamo māju uzturēšanai.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Ir jāizdara grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”.

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts paredz saskaņot likumu “Par dzīvojamo telpu īri” ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem aktiem, kas nosaka personu, īpaši bērnu un invalīdu tiesības uz dzīvošanai derīgu mājokli.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts un pašvaldību institūcijas, to nodrošinās esošās institūcijas.