Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

( dok. nr. 1001)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3.

4

5

2

“Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””

“Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””

Izdarīt likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. r.)šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. r.)šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā

vārdus “Lauksaimniecības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Zemkopības ministrija”(attiecīgā locījumā);vārdus “Ministru padome”(attiecīgā locījumā) -ar vārdiem “Ministru kabinets”(attiecīgā locījumā);

vārdus “oficiālais biļetens”( attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “laikraksts “Latvijas Vēstnesis””(attiecīgā locījumā);vārdus “Valsts sēklu inspekcija”(attiecīgā locījumā)- ar vārdiem “Valsts augu aizsardzības dienests”(attiecīgā locījumā);vārdus “Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs”un “”Sķirņu centrs”(attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “Valsts augu aizsardzības dienests (attiecīgā locījumā)

1. Aizstāt visā likumā

vārdus “Lauksaimniecības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Zemkopības ministrija”(attiecīgā locījumā);vārdus “Ministru padome”(attiecīgā locījumā) -ar vārdiem “Ministru kabinets”(attiecīgā locījumā);

vārdus “oficiālais biļetens”( attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “laikraksts “Latvijas Vēstnesis””(attiecīgā locījumā);vārdus “Valsts sēklu inspekcija”(attiecīgā locījumā)- ar vārdiem “Valsts augu aizsardzības dienests”(attiecīgā locījumā);vārdus “Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs”un “”Sķirņu centrs”(attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “Valsts augu aizsardzības dienests (attiecīgā locījumā)

1.pants. Likuma darbības joma

Šis likums attiecas uz augu šķirnēm, kas pieder pie šā likuma pielikumā norādītajām botāniskajām ģintīm vai sugām.

2. Izteikt 1. panta tekstu šādā redakcijā:

“Augu šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar šo likumu un pieder pie šā likuma pielikumā minētajām augu botāniskajām ģintīm un sugām, tiek aizsargātas ar selekcionāra tiesībām.”

Redakcionāli

precizēts.

2. Izteikt 1. panta tekstu šādā redakcijā:

“Augu šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar šo likumu un pieder pie šā likuma pielikumā minētajām botāniskajām ģintīm un sugām, tiek aizsargātas ar selekcionāra tiesībām.”

4.pants. Šķirnes atšķirīgums

Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā vismaz ar vienu raksturīgo pazīmi skaidri atšķiras no citas šķirnes, kura ir kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma šādā veidā:

1) iesniedzot uz to pieteikumu jebkurā valstī, ja pieteikuma iesniegšanas rezultātā piešķirtas selekcionāra tiesības vai šķirne tikusi iekļauta oficiālā šķirņu reģistrā;

2) to iekļaujot vai publicējot oficiālā šķirņu sarakstā;

3) to pieminot atklātā izziņu apkopojumā;

4) to pieteikumu precīzi aprakstot atklātās publikācijās vai padarot vispārzināmu jebkurā citā veidā.

3. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkādas citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.

(2) Līdz ar pieteikuma iesniegšanu selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu reģistrā jebkurā valstī šķirne uzskatāma par vispārzināmu, sākot ar pieteikuma iesniegšanas datumu, ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības un šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu reģistrā.”

Redakcionāli

precizēts.

3. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkādas citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.

(2) Sākot ar datumu, kad jebkurā valstī iesniegts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu reģistrā , šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības un šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu reģistrā.”

5.pants. Šķirnes viendabīgums

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti ar selekcionāra ieteikto metodi, savu raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami

izlīdzināti.

4. Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:

“Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi.”

4. Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:

“Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi.”

8.pants. Selekcionāra tiesības uz šķirni, kas izveidota citā valstī

(1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī: 1) selekcionārs, kas izveidojis šķirni citā valstī, kura ir 1961.gada 2.decembra Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijas dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs - dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs,

kas izveidojis šķirni ārpus Latvijas, vai viņa tiesību pārņēmējs.

(2) Selekcionāra tiesības var iegūt arī jebkura cita persona, ja šķirne

pēc Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes atzinuma ir svarīga Latvijas tautas saimniecībai.

5. Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“( 1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī:

1)selekcionārs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, kura ir Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs - dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, kas izveidojis vai izdalījis augu šķirni citā valstī, vai viņa tiesību pārņēmējs.”

Redakcionāli

precizēts.

5. Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“( 1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī:

1)selekcionārs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, kura ir Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs - dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, vai viņa tiesību pārņēmējs.”

9..pants. Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs

6. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“Nacionālā augu šķirņu padome un Valsts augu aizsardzības dienests

6. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants.Nacionālā augu šķirņu padome un Valsts augu aizsardzības dienests

(1) Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk - Padome) tiek izveidota, pamatojoties uz valdības lēmumu, lai nodrošinātu zinātniski

un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk - Padome) tiek izveidota saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

1.

Ierosinām aizstāt likuma 9. panta pirmajā daļā vārdus “tiek izveidota saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu” ar vārdiem “izveido Ministru kabinets”.

Atbalstīt.

.

(1) Nacionālo augu šķirņu padomi (turpmāk - Padome) izveido Ministru kabinets, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, to iekļaušanu audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo šķirņu sarakstā, kā arī citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu

šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes , apstiprina Ministru kabinets.

2.

Ierosinām 2. lasījuma redakcijas 9. panta trešajā daļā noteikt institūciju, kas apstiprina Latvijas augu šķirņu katalogu”.

Atbalstīt.

Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlik.

3.

Izteikt 9. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes ,kā arī šo katalogu apstiprina Ministru kabinets.”

Atbalstīt.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes ,kā arī šo katalogu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Lauksaimniecības ministrijas Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs (turpmāk - Šķirņu centrs) pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi un pēcpārbaudi saskaņā ar īpašu nolikumu;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences par selekcionāra tiesību nodošanu;

6) kārto Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Šķirņu centra nolikumā paredzētās funkcijas.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

6) kārto Latvijas Republikas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Valsts augu aizsardzības dienesta nolikumā paredzētās funkcijas.”

4.

Ierosinām aizstāt 9. panta ceturtās daļas 6. punktā vārdus “Latvijas Republikas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru”ar vārdiem “Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru” . Analoģiskus grozījumus izdarīt visā turpmākajā likumprojekta tekstā.

Atbalstīt.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

6) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Valsts augu aizsardzības dienesta nolikumā paredzētās funkcijas.”

10.pants. Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās šķirnes reģistrē Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrā (turpmāk - Reģistrs), kuru kārto Šķirņu centrs.

Vienlaikus ar šķirni reģistrē arī šķirnes nosaukumu. Visi grozījumi, kas

saistīti ar selekcionāra tiesību īpašnieka un šķirnes nosaukuma maiņu, licencēm, reģistrācijas anulēšanu un atjaunošanu, tiek atzīmēti Reģistrā.

7. Izteikt likuma 10. panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

“10. pants. Latvijas Republikas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās aizsargājamās šķirnes reģistrē Latvijas Republikas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs), kuru kārto Valsts augu aizsardzības dienests.”

7. Izteikt 10. panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

“10. pants. Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās aizsargājamās šķirnes reģistrē Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs), kuru kārto Valsts augu aizsardzības dienests.”

12.pants. Šķirnes nosaukums

(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai jānodrošina augu šķirnes

atšķirība no citām šķirnēm un jāatbilst kultūraugu starptautiskās

nomenklatūras prasībām. Šķirnes nosaukums jāizmanto arī pēc šķirnes

aizsardzības perioda izbeigšanās. Reģistrēto šķirnes nosaukumu nedrīkst

izmantot citai tās pašas augu sugas vai radniecīgas augu sugas šķirnei vai

tās sēklas vai stādāmajam materiālam.

-------------------------------------------------

8. Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai ir jānodrošina iespēja šo šķirni atšķirt no citām šķirnēm, un tam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru.”

8. Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai ir jānodrošina iespēja šo šķirni atšķirt no citām šķirnēm, un tam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru.”

18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Šķirņu centrs veic šķirnes jaunuma, atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar īpašu nolikumu, ko apstiprina Lauksaimniecības ministrija. Par šķirnes pārbaudi ir jāmaksā nodeva

9. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar UPOV metodiku. Kultūrām, kurām nav UPOV metodikas, metodiku apstiprina zemkopības ministrs.”

5.

Izteikt 18. panta otro teikumu šādā redakcijā:

‘” Kultūraugiem, kuriem nav UPOV metodikas, metodiku apstiprina zemkopības ministrs.”

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

9. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar UPOV metodiku. Kultūraugiem, attiecībā uz kuriem nav UPOV metodikas, metodiku apstiprina zemkopības ministrs.”

23. pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome, izskatot pieteikumu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu, tā šķirni

ieraksta Reģistrā, lēmumu publicē oficiālā biļetenā un izsniedz pieteicējam šķirnes reģistrācijas apliecību.

10. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“23. pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, Valsts augu aizsardzības dienests iekļauj šķirni Reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

10. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“23. pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, Valsts augu aizsardzības dienests iekļauj šo šķirni Reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

26.pants. Selekcionāra tiesības

11. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Selekcionāra tiesības

11. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Selekcionāra tiesības

(1) Selekcionāra tiesības nozīmē, ka neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par

ienākuma avotu:

1) to ražojot, pavairojot, sagatavojot līdz izsējas kondīcijai, glabājot vai ievedot Latvijā un izvedot no Latvijas kā sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu ar mērķi piedāvāt šo materiālu pārdošanai, pavairošanai vai citāda veida darījumiem pavairošanas nolūkos;

“(1) Selekcionāra tiesības nozīmē to, ka neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu un ka, ievērojot šā likuma 27. panta prasības, nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja šādu ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu saistītu darbību veikšanai:

6.

Ierosinām aizstāt likuma 26. panta pirmajā daļā vārdus “Selekcionāra tiesības nozīmē to, ka” ar vārdiem “Saskaņā ar selekcionāra tiesībām”.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēta pirmā daļa.

(1) Saskaņā ar selekcionāra tiesībām neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu, un, ievērojot šā likuma 27. panta prasības, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu saistītu darbību veikšanai:

2) pārdodot, piedāvājot pārdošanai vai cita veida darījumiem šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu pavairošanas nolūkos;

3) gadījumos, kad atkārtota šķirnes sēklas materiāla izmantošana ir nepieciešama citas šķirnes sēklas materiāla ražošanai, izmantojot pašu šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu šādai ražošanai vai ar mērķi piedāvāt saražoto materiālu pārdošanai vai cita veida

darījumiem pavairošanas nolūkos.

1) ražošanai un pavairošanai; 2)sagatavošanai līdz izsējas kondīcijai šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai citam realizācijas veidam;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šā panta daļas 1.,2.,3., 4. un 5. punktā minēto mērķu īstenošanai.

7.

Izteikt 26. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) sagatavošanai līdz izsējas prasībām šķirnes pavairošanas nolūkā;”

Atbalstīt.

1) ražošanai un pavairošanai; 2)sagatavošanai atbilstoši izsējas prasībām šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai cita veida realizācijai;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šā panta daļas 1.,2.,3., 4. un 5. punktā minēto mērķu īstenošanai.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz šķirnēm:

1) kuras būtiski pārmanto aizsargājamās šķirnes pazīmes, ja vien pati aizsargājamā šķirne nav būtiski pārmantojusi citas šķirnes pazīmes;

2) kuras atšķiras no aizsargājamās šķirnes tikai ar pārmaiņām, kas izraisītas ar kādu no metodēm, kuras atļauj saglabāt šķirnes genotipu vai genotipa kombinācijas (dabisko, inducēto vai somaklonālo mutantu izlases, atkrustošanas un gēnu inženierijas metodes);

3) kuras pietiekami neatšķiras no aizsargājamās šķirnes atbilstoši šā likuma 2. panta prasībām;

4) kuru atražošana prasa daudzkārtēju aizsargājamās šķirnes izmantošanu.

(2) Ievērojot šā likuma 27. panta prasības, visām darbībām ar ražas produktiem, kuri iegūti no aizsargājamās šķirnes, kas minēta 26. panta pirmās daļas 1., 2., 3.,4., 5. un 6. punktā, attiecībā uz visu augu un auga daļām, arī tām , kas iegūtas, neatļauti izmantojot aizsargājamo pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien īpašniekam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minēto pavairošanas materiālu

Redakcionāli precizēts.

(2) Ievērojot šā likuma 27. panta prasības, šā panta pirmās daļas 1., 2., 3.,4., 5. un 6. punktā minētajām darbībām ar ražas produktiem, kuri iegūti no aizsargātās šķirnes, attiecībā uz visu augu un auga daļām, arī tām , kas iegūtas, neatļauti izmantojot aizsargājamo pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minēto pavairošanas materiālu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi tiek piemēroti arī tādai augu šķirnei:

1)kas pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja ši aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kas, neievērojot šā likuma 4. panta prasības,nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1)kura pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 4. panta prasības,nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(4) Šā panta trešās daļas 1. punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(4) Šā panta trešās daļas 1. punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot at šķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, piemēram, šādā veidā: atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatni, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī, izmantojot krustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas metodēm.”

10.

Ierosinām izslēgt 26. panta piektajā daļā vārdu “piemēram”.

Izteikt 26. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šķirni var pamatā izveidot, piemēram, šādā veidā: atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatni, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī, izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas metodēm.”

Izteikt 26. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatni, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī, izmantojot atkrustošanu vaitransformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.”

transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.”

Atbalstīt.

Ietverts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Atbalstīt.

Ietverts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Atbalstīt.

“(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatni, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī, izmantojot atkrustošanu vaitransformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.”

27.pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Selekcionāra tiesības nav spēkā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes izmantošanu:

1) personiskos vai nekomerciālos nolūkos, ieskaitot gadījumus, kad audzētājs pavairošanas nolūkos viņam lietošanā vai īpašumā piešķirtajos zemes gabalos izmanto daļu ražas, kuru viņš pats ieguvis no aizsargājamās šķirnes vai šķirnes, kas minēta šā likuma 26. panta 2. punkta 1.-3. apakšpunktā;

2) eksperimentālos nolūkos;

12. Izteikt 27. pantu

šādā redakcijā:

“27. pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai ražas produktus kas iegūti īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska).

12. Izteikt 27. pantu

šādā redakcijā:

“27. pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne).

3) par izejmateriālu citu šķirņu iegūšanas nolūkos, izņemot gadījumus, kad tiek piemērotas šā likuma 26. panta 2. punkta prasības attiecībā uz 26. panta 1. punktā paredzētajām darbībām ar iegūtajām šķirnēm.

(2) Selekcionāra tiesības netiek attiecinātas uz darbībām ar aizsargājamās šķirnes vai 26. panta 2. punktā minēto šķirņu sēklas materiālu vai jebkuru šādas šķirnes augu daļu, kas iegūti tieši no materiāla, kuru pats selekcionārs vai citas personas ar viņa atļauju pārdod vai citādi izplata Latvijā, ja vien šīs darbības mērķis nav:

1) šo šķirni pavairot;

2) izvest šķirnes sēklas materiālu, kas atļauj pavairot šķirni valstī, kurā attiecīgās augu ģints vai sugas šķirnes netiek aizsargātas, izņemot

gadījumus, kad izvestais materiāls tiek pārstrādāts patēriņam

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. - dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. - lucerna, Pisum sativum L. - zirņi, Vicia faba L. - lauka pupas, Vicia sativa L. - sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L. - auzas, Hordeum vulgare L. - mieži, Secale cereale L. - rudzi, X Triticosecale Wittm. - tritikāle, Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol. - mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. - cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. - kartupeļi;

4) eļļas un šķiedraugi: Brassica napus L. (partim.) - ripsis, Brassica rapa L. (partim.) - rapsis, Linum usitatissimum L. - lini, izņemot šķiedras linus.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. - dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. - lucerna, Pisum sativum L. - zirņi, Vicia faba L. - lauka pupas, Vicia sativa L. - sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L. - auzas, Hordeum vulgare L. - mieži, Secale cereale L. - rudzi, X Triticosecale Wittm. - tritikāle, Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol. - mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. - cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. - kartupeļi;

4) eļļas augi un šķiedraugi: Brassica napus L. (partim.) - ripsis, Brassica rapa L. (partim.) - rapsis, Linum usitatissimum L. - lini, izņemot šķiedras linus.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kāda noteikta saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku, saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kāda noteikta pēc zemkopības ministra apstiprinātas metodikas saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ievērojot šā panta trešās daļas prasības, par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un rajona lauksaimniecības departaments.

12.

Papildināt 27. panta piekto daļu pēc vārdiem “rajona lauksaimniecības departaments”ar vārdiem “(reģionālā lauksaimniecības pārvalde) “.

Izteikt 23. panta piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija,tās institūcijas un Valsts augu aizsardzības dienests .

Neatbalstīt

Atbalstīt.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, tās institūcijas un Valsts augu aizsardzības dienests .

(6) Selekcionāra tiesības nav spēkā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes izmantošanu:

1) darbībām, kas veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) eksperimentālos nolūkos;

3) darbībām, kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26. panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā paša panta pirmajā un otrajā daļā.

13.

Ierosinām izteikt 27. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“Selekcionāra tiesības nepiemēro aizsargājamo šķirņu izmantošanas procesā attiecībā uz darbībām:

1)kas veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kas veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26. panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.”

Atbalstīt.

(6) Selekcionāra tiesības nepiemēro aizsargājamo šķirņu izmantošanas procesā attiecībā uz darbībām:

1)kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26. panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(7) Selekcionāra tiesības netiek attiecinātas uz darbībām, kas minētas šā likuma 26. panta pirmajā un otrajā daļā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes vai šā likuma tā paša panta trešajā daļā minētās šķirnes sēklas materiālu vai iegūtās ražas produktu, vai attiecībā uz jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta, kuru selekcionārs ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā, vai kurš ticis pārdots vai laists apgrozībā ar selekcionāra piekrišanu, ja vien šādas darbības neietver:

1) minētās šķirnes tālāku pavairošanu;

2) šīs šķirnes materiāla eksportu, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.”

14.

Ierosinām aizstāt 27. panta septītajā daļā vārdus “attiecinātas uz”ar vārdu “piemērotas”.

Atbalstīt.

Redakcionāli

precizēts.

(7) Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām, kuras minētas šā likuma 26. panta pirmajā un otrajā daļā attiecībā uz aizsargātās šķirnes vai tā paša panta trešajā daļā minētās šķirnes sēklas materiālu vai iegūtās ražas produktu, vai attiecībā uz jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta, kuru selekcionārs ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā vai kurš ticis pārdots vai laists apgrozībā ar selekcionāra piekrišanu, ja vien šādas darbības neietver:

1) minētās šķirnes tālāku pavairošanu;

2) šīs šķirnes materiāla eksportu, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.”

28.pants. Selekcionāra tiesību darbības periods

Selekcionāra tiesības tiek iegūtas ar šķirnes reģistrācijas dienu un ir spēkā 25 gadus, skaitot no tā gada sākuma, kas tieši seko gadam, kad lēmums

par reģistrāciju stājies spēkā.

13. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

28.pants. Selekcionāra tiesību darbības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām vai - vīnogulāju un koku sugu stādījumu gadījumā - līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību pieķiršanas gada.

Redakcionāli

precizēts.

13. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Selekcionāra tiesību spēkā esamības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām vai - vīnogulāju un koku sugu stādījumu gadījumā - līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību pieķiršanas gada.

(2) Specifisku ģinšu vai sugu gadījumā Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.”

(2) Attiecībā uz specifiskām ģintīm vai sugām Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.”

29.pants. Šķirnes autora tiesības

Šķirnes autoram, tas ir, fiziskajai personai, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni, ir tiesības:

--------------------------------------------

3) pieprasīt līgumā ar darba devēju pienācīgu atlīdzību par šķirnes

izmantošanu.

14. Izteikt 29. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja autors nav Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem nosaka darba attiecības, kuru ietvaros šķirne izveidota vai izdalīta.”

15.

Ierosinām izteikt 29. panta 3. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Ja autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta.”

Atbalstīt.

14. Izteikt 29. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta.”

37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija un tirdzniecība ar to

15. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

15. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

(1) Latvijas Republikā saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajiem noteikumiem atļauts pārdot vienīgi sertificētu (atzītu) sēklas materiālu.

(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic kompetenta atbilstības novērtēšanas institūcija saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.

16.

Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienests.”

Atbalstīt.

(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(2) Latvijas Republikā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju (atzīšanu) veic Lauksaimniecības ministrijas Valsts sēklu inspekcija saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajiem noteikumiem

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(3) Audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstā iekļauj tautsaimnieciski nozīmīgus kultūraugus, kurus nosaka Lauksaimniecības ministrija

(4) Sertifikācijai pakļautas šķirnes, kuras ietvertas audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo šķirņu sarakstā vai kurām izsniegta speciāla Lauksaimniecības ministrijas atļauja.

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.”

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.”

(5) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tad, ja audzētājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Šķirņu centrā reģistrēta licence.

39.pants. Anulēšanas un pārreģistrācijas kārtība

(1) Ja šķirne ir reģistrēta, pārkāpjot šā likuma prasības, tiesa var

anulēt reģistrāciju.

------------------------------------------------

16. Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ,reģistrējot šķirni, netiek ievēroti šā likuma 3. vai 4. panta nosacījumi vai šķirnes reģistrācija lielā mērā ir balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem un līdz ar to nav ievēroti šā likuma 5. vai 6. panta nosacījumi, tiesa reģistrāciju anulē.”

17.

Ierosinām aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdus “tiesa reģistrāciju anulē”ar vārdiem “reģistrāciju var anulēt tiesas ceļā”.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēta panta pirmā daļa.

16. Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ,reģistrējot šķirni, netiek ievēroti šā likuma 3. vai 4. panta noteikumi vai šķirnes reģistrācija lielā mērā ir balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem un līdz ar to nav ievēroti šā likuma 5. vai 6. panta noteikumi, reģistrāciju var anulēt tiesas ceļā.”

17. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

17. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts.

“Pārejas noteikumi

1. Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts.

2. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Sēklu Valsts inspekcijai un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centram paredzētās tiesības realizē Valsts augu aizsardzības dienests.”

2. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Sēklu Valsts inspekcijai un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centram paredzētās tiesības realizē Valsts augu aizsardzības dienests.”

Likums stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.