Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

 

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2. nr. 1997, 14. nr.; 1998, 12. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21) dzīvokļa īpašums - īpašums, kas sastāv no īpašnieka dzīvokļa (atsevišķā īpašuma) kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu un atrodas daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem. Katram īpašniekam var piederēt viens vai vairāki dzīvokļu īpašumi.”

2. 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “drīkst privatizēt” ar vārdu “privatizē”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu sadali starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās, tie sadalāmi tiesas ceļā. Ja nepieciešams, katra kopīpašnieka īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām nosakāms ar lozi. Civillikuma 1075. panta noteikumi par kopīpašuma izbeigšanu šajos gadījumos piemērojami, ja valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa nav samērīga ne ar vienu dzīvokļa lielumu vai arī ir iespējams piešķirt katram kopīpašniekam reālu īpašuma daļu.

(3) Ja valsts vai pašvaldība ar citiem dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) kopīpašniekiem ir noslēgusi vienošanos par kopīpašuma dalītu lietošanu (Civillikuma 1070. p.) un lietošanas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, šajā likumā noteiktajā kārtībā var privatizēt attiecīgā īrnieka dzīvoklim samērīgu dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) domājamo daļu, nododot attiecīgās personas lietošanā konkrēto dzīvokli.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

3. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā;

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, citas valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā un veic visas citas likumā paredzētās darbības, lai sadalītu kopīpašumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi nekavējoši nododami privatizācijai.

Gadījumā, ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti to īpašumā bez atlīdzības.”

Likumprojekta

“Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nepieciešami tādēļ, ka likumdošanā nav precīzi reglamentēts jautājums par iespēju privatizēt dzīvokļus tiem īrniekiem, kas dzīvo valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumā esošajās mājās. Likumā jāparedz kārtība, kādā šīs mājas sadalāmas dzīvokļu īpašumos un kādā nosakāma šo īpašumu piederība valstij, pašvaldībai un citam kopīpašniekam.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likums neietekmēs tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Papildus izdevumi valsts budžetā nav nepieciešami.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto kārtību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/2. variants/ 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “drīkst privatizēt” ar vārdu “privatizē”;

papildināt ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu sadali starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās, tie sadalāmi tiesas ceļā. Ja nepieciešams, katra kopīpašnieka īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām nosakāms ar lozi. Civillikuma 1075. panta noteikumi par kopīpašuma izbeigšanu šajos gadījumos piemērojami, ja valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa nav samērīga ne ar vienu dzīvokļa lielumu vai arī ir iespējams piešķirt katram kopīpašniekam reālu īpašuma daļu.

(3) Ja valsts vai pašvaldība ar citiem dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) kopīpašniekiem ir noslēgusi vienošanos par kopīpašuma dalītu lietošanu (Civillikuma 1070. p.) un lietošanas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, šajā likumā noteiktajā kārtībā var privatizēt attiecīgā īrnieka dzīvoklim samērīgu dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) domājamo daļu, nododot attiecīgās personas lietošanā konkrēto dzīvokli.”

2. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā;

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt un ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, citas valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā un veic visas citas likumā paredzētās darbības, lai sadalītu kopīpašumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi nekavējoši nododami privatizācijai.

Gadījumā, ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti to īpašumā bez atlīdzības.”