Izglītības likuma attiecīgo pantu (pantu daļu) redakcija

2. lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.) šādus grozījumus:

9.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

1.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners,

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ikvienam izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā.

Noraidīt

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas

mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

2.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners,

Papildināt 9.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

(2) Ikviens izglītojamais, kurš pieder pie mazākumtautībām, šā likuma ietvaros, var iegūt vispārējo, vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā valodā, valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs. Licencētās privātās, ārvalsts vai starptautisko organizāciju dibinātās izglītības iestādēs, izglītības ieguves valoda netiek reglamentēta.”

Noraidīt

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek

finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

3.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners,

Izslēgt 9.panta ceturto, piekto un sesto daļu.

Noraidīt

1. Izteikt 9.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmisko (bakalaura, maģistra) un zinātnisko (doktora) grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās promocijas padomes akceptu.”

1. Izteikt 9.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmisko (bakalaura, maģistra) un zinātnisko (doktora) grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās promocijas padomes akceptu.”

2. 14.pantā:

papildināt 6.punktu pēc vārda “satversmes” ar vārdiem “un koledžu nolikumus”;

izslēgt 11.punktā vārdus “izglītības iestādē īstenojamo”.

2. 14.pantā:

papildināt 6.punktu pēc vārda “satversmes” ar vārdiem “un koledžu nolikumus”;

izslēgt 11.punktā vārdus “izglītības iestādē īstenojamo”.

3. 15.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Izglītības un zinātnes ministrija:”;

izslēgt 20.punktu;

uzskatīt 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu attiecīgi par 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu.

3. 15.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Izglītības un zinātnes ministrija:”;

izslēgt 20.punktu;

uzskatīt 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu attiecīgi par 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu.

4. 16.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nosaka mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos, izstrādā profesionālā mācību priekšmeta vai kursa programmas un standartus;”;

izslēgt 3.punktā vārdus “un apstiprina”.

4. 16.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nosaka mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos, izstrādā profesionālā mācību priekšmeta vai kursa programmas un standartus;”;

izslēgt 3.punktā vārdus “un apstiprina”.

5. 17.pantā:

aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “skolas” ar vārdiem “izglītības iestādes”;

papildināt trešo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) koordinē bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā.”

5. 17.pantā:

aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “skolas” ar vārdiem “izglītības iestādes”;

papildināt trešo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) koordinē bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā.”

6. Izteikt 24.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“ Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā.”

6. Izteikt 24.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“ Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā.”

7. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “Izglītības un zinātnes ministrijas” ar vārdiem “Ministru kabineta “.

7. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “Izglītības un zinātnes ministrijas” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

49.pants. Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguve un pilnveide

. . . . . . .

(3) Pedagogu profesionālā pilnveide notiek pašizglītības formā un iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas.

4.

Juridiskais birojs

Aizstāt 49.panta trešajā daļā vārdus “profesionālā pilnveide” ar vārdiem “profesionālās kvalifikācijas pilnveide”.

(Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju)

Pieņemt

8. Aizstāt 49.panta trešajā daļā vārdus “profesionālā pilnveide” ar vārdiem “profesionālās kvalifikācijas pilnveide”.

8. Izteikt 50.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs — persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu, citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;”.

9. Izteikt 50.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs — persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu, citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;”.

9. Aizstāt 51.panta otrajā daļā vārdu “direktori” ar vārdu “vadītāji”.

10. Aizstāt 51.panta otrajā daļā vārdu “direktori” ar vārdu “vadītāji”.

53.pants. Pedagoga darba samaksa

(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai

kvalifikācijai un darba slodzei.

(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba

samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām

mēnešalgām.

5.

6.

Izglītības un zinātnes ministrs

53.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “53.pants. Pedagogu un izglītības iestādē strādājošo speciālistu darba samaksa” ;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Citu izglītības iestādē pedagoģiskajā procesā iesaistīto speciālistu darba samaksa tiek pielīdzināta pedagoga darba samaksai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Pieņemt

Pieņemt

11. 53.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“53.pants. Pedagogu un izglītības iestādē strādājošo speciālistu darba samaksa” ;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Citu izglītības iestādē pedagoģiskajā procesā iesaistīto speciālistu darba samaksa tiek pielīdzināta pedagoga darba samaksai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

56.pants. Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna

tiesības izglītības jomā

. . . . . . . .

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas

valsts valodā.

. . . . . . . .

7.

8.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners,

Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns mācās valsts vai mazākumtautību valodā atkarībā no valodas, kurā bija sākta izglītība.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns uzsāk izglītības ieguvi valsts valodā, bet izglītības ieguvi uzsākušie - turpina to tajā izglītības programmā, kurā tā uzsākta.”

Daļēji atbalstīt, iestrādāts komisijas redakcijā

Pieņemt

12. Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns uzsāk izglītības ieguvi valsts valodā, bet izglītības ieguvi uzsākušie - turpina to tajā izglītības programmā, kurā tā uzsākta.”

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

. . . . . . . .

(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un

pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, ja šīs

izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas valsts valodā.

. . . . . . . .

9.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners

Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas.”

Noraidīt

(3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un

grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus:

1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;

2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē

noteiktajos gadījumos;

3) no citiem ieņēmumiem.

. . . . . . . . .

10.

Finansu ministrs

Izteikt 59.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Speciālās izglītības iestādes finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Noraidīt

60.pants. Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

. . . . . . . .

(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu

darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Valsts izglītības pārvaldes institūcijas un attiecīgās pašvaldības (attiecībā uz pašvaldību budžetu asignējumiem) apstiprina izglītības iestādes izdevumu tāmi pēc valsts budžeta un pašvaldību budžetu apstiprināšanas. Nosakot gadskārtējos valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumus, jāievēro inflācijas koeficients

iepriekšējā budžeta gadā.

. . . . . . .

(7) Šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finansu līdzekļi

ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes speciālā budžeta kontā un

izmantojami tikai:

1) izglītības iestādes attīstībai;

2) mācību līdzekļu iegādei;

3) iestādes aprīkojuma iegādei;

4) pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai.

11.

12.

Finansu ministrs

60.pantā:

izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu;

izslēgt septīto daļu.

Noraidīt

Noraidīt

61.pants. Izglītības inovācijas fonds

Izglītības sistēmas atbalstam tiek radīts Izglītības inovācijas fonds, ko veido atskaitījumi no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai. Fonda

darbību regulē īpašs likums.

13.

Finansu ministrs

Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

“Izglītības sistēmas atbalstam Ministru kabineta noteiktā kārtībā izveido Izglītības inovācijas fondu.”

Noraidīt

14.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners

Papildināt likumu ar jaunu VIII nodaļu , attiecīgi mainot pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“VIII nodaļa

Mazākumtautību izglītības sistēma

64.pants. Mazākumtautību izglītības iestādes un to programmas.

(1) Mazākumtautību izglītības iestādes ir iestāde, kur izglītības ieguves valoda ir attiecīgās mazākumtautības valoda. Tādās iestādēs obligāti mācāma latviešu valoda. 1.--5. klasei latviešu valodas pasniegšanas apjomam jābūt ne mazākam par piecām mācību stundām nedēļā, 6.-12.klasēs - piecām mācību stundām nedāļā.

(2) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas Mazākumtautību izglītības departamentā apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. Izglītības sistēmas ietvaros valsts veicina zināšanu apguvi par mazākumtautību kultūrām, vēsturi, reliģijām un valodām.

(3) Mazākumtautību iestādi var slēgt tikai, ja tajā izglītojamo skaits divus gadus pēc kārtas ir mazāks par 75 un arī trešajam mācību gadam bērni pieteikušies zem šī skaita.

65.pants. Mazākumtautību izglītības departaments.

Mazākumtautību izglītības departaments īsteno valsts politiku Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējā izglītībā.

Departaments veic šādas funkciijas:

- izstrādā Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas projektus;

- izstrādā Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas īstenošanai nepieciešamos normatīvos dokumentus;

- organizē Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas īstenošanu;

- saskaņo pašvaldību pārziņā esošo mazākumtautību mācību un audzināšanas iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un slēgšanu.

Par Mazākumtautību izglītības departamenta ierēdni var strādāt darbinieks, kurš vispārizglītojošā mazākumtautību skolā nostrādājis skolotāja darbā ne mazāk kā piecus gadus.”

Noraidīt

Pārejas noteikumi

. . . . . . . . . .

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā

pakāpeniski:

. . . . . . . . . . .

3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās

izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās

izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts

valodā.

10. Izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktā vārdu “tikai”.

15.

Deputāti A.Bartaševičs, M.Mitrofanovs J.Pliners,

Izteikt pārejas noteikumu 9.panta 3.apakšpunktu sekojošā redakcijā:

“ 3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas valsts valodā. Šī norma neattiecas uz mazākumtautību izglītības iestādēm, ja tās realizē mazākumtautību izglītības programmas.”

Noraidīt

13. Izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktā vārdu “tikai”.

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma 60.panta trešā daļa attiecībā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām stājas spēkā 1999. gada 1. septembrī. Līdz 1999. gada 31. augustam pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem."

16

Finansu ministrs

Izteikt Pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Šā likuma 60.panta trešā daļa attiecībā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta mērķdotācijām stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī. Līdz 1999. gada 31. decembrim pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.”

Noraidīt

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Šā likuma 60.panta trešā daļa attiecībā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām stājas spēkā 1999. gada 1. septembrī. Līdz 1999.gada 31.augustam pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem .

17.

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma 59. panta trešā daļa attiecībā uz speciālās izglītības klasēm un grupām stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.”

Pieņemt redakcionāli apvienojot 13. un 14. punktus

15. Šā likuma 59. panta trešā daļa attiecībā uz speciālās izglītības klasēm un grupām stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.”

Likums stājas spēkā 1999. gada 1.jūnijā.

Likums stājas spēkā 1999. gada 1.jūnijā.