Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

(reģ.nr.202)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Ieteiktā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

Pr.

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija trešajam lasījumam

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

1. Izteikt 5.panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;".

1.

/Deputāts J.Čevers/

Papildināt 5. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) trīs sasaukumus pēc kārtas ir bijušas ievēlētas Saeimā un ir nepārtraukti pildījušas šajā laikā Saeimas vai Ministru kabineta locekļa pienākumus.”

 

Neatbalstīt.

1. Izteikt 5.panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;".

 

6.pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai militārpersona, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk - kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu.

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

/Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops/

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputāta kandidātu saraksta (turpmāk – kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta bet alternatīvā dienesta veicēji tiek atvaļināti no alternatīvā dienesta.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta, bet alternatīvā dienesta veicēji - no alternatīvā dienesta.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

2. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk – kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta, bet alternatīvā dienesta veicēji - no alternatīvā dienesta.”

 

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

 

4.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.”

Atbalstīt.

3. Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.”

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) izslēgts ar 16.03.98. likumu.

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.

 

5.

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdu “pilsēta” ar vārdiem “republikas pilsēta”.

/Deputāts V.Balodis/

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai divos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vairāk kā divos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.”

/Deputāts V.Balodis/

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā ne vairāk kā trijos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vairāk kā trijos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.”

Atbalstīt.

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

4. Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdu “pilsēta” ar vārdiem “republikas pilsēta”.

 

11.pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.panta 1.- 6. punktā minētie ierobežojumi;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas - arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (rajons, novads vai pilsēta),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi;

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kandidātiem piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi, to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas – vērtspapīru eminenta – nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu],

j) ģimenes stāvoklis.

2. Izteikt 11.panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”.

8.

 

 

 

 

9.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 11. panta 4. punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“ d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons)”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 11. panta 4. punkta “i” apakšpunktā vārdus “kandidāta īpašumā vai valdījumā” ar vārdiem “pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī - kandidāta īpašumā vai valdījumā”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

5. 11.pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”;

izteikt 4. punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“ d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons),”;

aizstāt 4. punkta “i” apakšpunktā vārdus “kandidāta īpašumā vai valdījumā” ar vārdiem “pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī - kandidāta īpašumā vai valdījumā”.

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu drošības naudu.

(2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta. Šī kvīts iesniedzama Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(3) Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, no kura neviens deputāts nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

 

10.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta. Šis dokuments iesniedzams Centrālajai vēlēšanu komisijai.”

Atbalstīt.

6. Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta. Šis dokuments iesniedzams Centrālajai vēlēšanu komisijai.”

13.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (4. un 5.pants),

b) kandidāts ir persona, kura šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (10.panta trešā daļa),

d) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) izdarījis noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi tam spēju apzināties savu darbību vai to vadīt, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

3. Izteikt 13.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijis sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;".

11.

 

 

 

 

 

 

12.

/Deputāts J.Čevers/

Izteikt 13. panta trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) trīs sasaukumus pēc kārtas ir bijis ievēlētas Saeimā un ir nepārtraukti pildījis šajā laikā Saeimas vai Ministru kabineta locekļa pienākumus.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 13. panta trešās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“ 1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;”

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

7. 13.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;”;

izteikt trešās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) ir bijis sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;".

 

15.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu;

3) šā likuma 11.panta 4.punkta "a" un "c" - "j" apakšpunktā minētās ziņas par katru kandidātu;

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

 

13.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 15. panta otro punktu šādā redakcijā:

“2) visi kandidātu saraksti [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas

gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu

vai republikas pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];”.

Atbalstīt.

8. Izteikt 15. panta otro punktu šādā redakcijā:

“2) visi kandidātu saraksti [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas

gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu

vai republikas pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];”.

 

16.pants. (1) Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas (11.panta 2. punkts) un paziņojumi ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu;

2) jābūt pieejamām:

a) šā likuma 11.panta 4.punkta "a" un "c" - "j" apakšpunktā minētajām ziņām par katru kandidātu,

b) šā likuma 15.panta 4. punktā minētajām ziņām.

(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu telpu atrašanās vietu un laiku, kad tās ir atvērtas.

 

14.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

Atbalstīt.

9. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

   

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

/Deputāti K.Lībane, V.Lauskis, V.Muižniece, J.Stalidzāne/

Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. (1) Personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies Latvijas teritorijā un personas, kuras vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu telpās, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

(2) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija nosaka vienu vai vairākus vēlēšanu iecirkņus, kuros minētās personas var balsot. Šo noteikto iecirkņu darba laiks nosakāms ne mazāks kā četras stundas dienā. Paziņojums par šo iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija šādu paziņojumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. (1) Personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies Latvijas teritorijā un personas, kuras vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu telpās, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

(2) Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nosaka katra vienu vēlēšanu iecirkni, bet Rīgas vēlēšanu apgabalā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nosaka trīs vēlēšanu iecirkņus, kuros šā panta pirmajā daļā minētās personas var balsot. Šo iecirkņu darba laiks nosakāms ne mazāks par četrām stundām dienā. Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē šo iecirkņu adreses un darba laiku.

(3) Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.”

Atbalstīt daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

&nb sp;

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. (1) Personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies Latvijas teritorijā vai personas, kuras vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu telpās, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

(2) Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nosaka katra vienu vēlēšanu iecirkni, bet Rīgas vēlēšanu apgabalā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nosaka trīs vēlēšanu iecirkņus, kuros šā panta pirmajā daļā minētās personas var balsot. Šo iecirkņu darba laiks nosakāms ne mazāks par četrām stundām dienā. Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē šo iecirkņu adreses un darba laiku.

(3) Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.”

18.pants. Pirms vēlēšanu sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas klātbūtnē, kā arī klātesot pilnvarotajiem novērotājiem no politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, kā arī šo organizāciju (partiju) vai apvienību teritoriālajām struktūrvienībām, kurām ir juridiskās personas tiesības (turpmāk - pilnvarotie novērotāji), pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

 

17.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. (1) Pulksten 8 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaicīgi var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”

Atbalstīt.

11. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. (1) Pulksten 8 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaicīgi var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”

 

19.pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no to ieejas nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

 

18.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.”

Atbalstīt.

12. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.”

 

 

22.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk - iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

 

19.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 22.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ (2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk - iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.”

Atbalstīt.

13. Izteikt 22.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ (2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk - iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.”

23.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme.

 

20.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 23.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.”

Atbalstīt.

14. Izteikt 23.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.”

 

 

24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija pēc šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvarotie novērotāji (18.pants).

(2) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

 

21.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.”

Atbalstīt.

15. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.”

 

28.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi vēlēšanu komisija nekavējoties izskata un dod atbildi iesniedzējam.

 

22.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai -viņa prombūtnes laikā - cits vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.”

Atbalstīt.

16. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai -viņa prombūtnes laikā - cits vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.”

 

29.pants. Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu,- pulksten 8 vakarā trešajā dienā pēc vēlēšanu dienas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

4. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

     

17. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

 

 

30.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

     

18. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

31.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām - tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

6. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk – balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

     

19. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk – balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

 

32.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem;

3) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu uzskatāma tikai viena vēlēšanu zīme.

7. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

     

20. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

33.pants. Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atrastas vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

     

21. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

34.pants. (1) Iecirkņa komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā atzīmējams no rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas saņemto aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaits, vēlētāju sabojāto aplokšņu skaits, aplokšņu

skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 31.pantā minētās ziņas.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

(3) Pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

9. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

     

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar i ecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

35.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas nederīgās vēlēšanu zīmes;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem (18.pants) arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Otru iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplāru kopā ar iesaiņotiem vēlēšanu materiāliem nogādā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai ar pavadrakstu (divos eksemplāros), kurā atzīmēts nosūtīšanas datums un laiks, saiņa saturs, kā arī persona, ar kuru šie

materiāli nosūtīti. Ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas visus vēlēšanu materiālus nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(4) Pārējie vēlēšanu materiāli nododami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.”

     

23. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.”

 

36.pants. (1) Nākamajā dienā pēc vēlēšanām iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) atkārtoti saskaita katra numura vēlēšanu zīmes;

3) katra numura vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+",

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolā, kas rakstāms divos eksemplāros, uzrādot šā likuma 31. un 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

(3) Vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, galīgo balsu skaitīšanu var izdarīt tūdaļ pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas.

11. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

     

24. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

37.pants. (1) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes, neizmantotās vēlēšanu zīmes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (18.pants) arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts datums, laiks un persona, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

(2) Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

12. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

     

25. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

44.pants. Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

13. Papildināt 44.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.”

     

26. Papildināt 44.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.”

45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu kopā ar iesniegumu un pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

14. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

     

27. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar iesniegumu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un vēlēšanu dienā (pasta zīmogs) nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne.

15. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Vēlētājs pasta aploksnē drīkst ielikt tikai vienu – savu vēlēšanu aploksni.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Vēlēšanu dienā vēlētājs, kurš balso pa pastu, izdara savu galīgo izvēli šādi:

1) neierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un tādējādi apstiprinot savu gribu, kas izteikta pa pastu atsūtītajā vēlēšanu zīmē, vai

2) ierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un:

a) saņemot atpakaļ savu vēlēšanu aploksni, kuru iecirkņa komisija, vēlētājam ierodoties, izņem no pasta aploksnes un dzēš. Turklāt par vēlēšanu zīmes atdošanu atpakaļ iecirkņa komisija izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un vēlēšanu gaitas protokolā, vai

b) šā paša punkta “a” apakšpunktā noteiktajā kārtībā saņemot atpakaļ pa pastu nosūtīto vēlēšanu aploksni, kā arī saņemot jaunu vēlēšanu aploksni un visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes balsošanai iecirknī. Šajā gadījumā pēc papildu atzīmes izdarīšanas sarakstā balsošanai pa pastu šis vēlētājs tiek reģistrēts sarakstā balsošanai iecirknī.”

23.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 15.panta pirmās daļas pēdējo teikumu un panta trešo daļu.

Atbalstīt.

28. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.”

47.pants. (1) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(2) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver. Šīs aploksnes numurē un par katru protokolā ieraksta, kad tā saņemta.

16. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

     

29. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

48.pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai pasta aploksne nosūtīta vēlēšanu dienā;

2) izņem no pasta aploksnes iesniegumu un vēlēšanu aploksni;

3) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

4) pārbauda, vai šis vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

5) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un iemet derīgo vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav nosūtītas vēlēšanu dienā;

2) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

4) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

17. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

     

30. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

2. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda vai nosūta Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu ar šā vēlētāja personas kodu.

 

24.

 

 

 

25.

/Ārlietu ministrs I.Bērziņš/

Izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

 

/Juridiskā komisija/

Izslēgt pārejas noteikumus.

Atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Atbalstīt.

31. Izslēgt pārejas noteikumus.