RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES

S A T V E R S M E

Pieņemta

Latvijas Medicīnas akadēmijas

pārstāvju konferences sanāksmē

l991.gada 1. oktobrī

Grozījumi pieņemti

Latvijas Medicīnas akadēmijas

Satversmes sapulcē

1998. gada 5. februārī

RSU adrese: Dzirciema iela 16

Rīgā, LV - 1007

Tālrunis 457605

Rīga 1998.g.

Rīgas Stradiņa universitātes sākotne saistīta ar 1919. gada 8. februārī dibināto un 1919. gada 28. septembrī atklāto Latvijas Augstskolu. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu «Latvijas Universitāte».

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti.

Ar PSRS Ministru Padomes 1950. gada 10. jūnija rīkojumu N0 8640-r uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Rīgas Medicīnas institūts .

Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990. gadā Rīgas Medicīnas institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tās Satversmi pieņēma Latvijas Medicīnas akadēmijas kolektīva pārstāvju konferencē 1991. gada 1. oktobrī, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993. gada 23. februārī.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu, kas pieņemts 1995. gadā, Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce 1998. gada 5. februārī izdarīja grozījumus Satversmē un pieņēma nosaukumu «Rīgas Stradiņa universitāte».

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Stradiņa universitāte, turpmāk tekstā RSU, ir Augstskolu likumā noteiktā apjomā autonoma Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes iestāde.

1.2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

Rīgas Stradiņa universitāte, saīsināti RSU,

Rīga Stradiņš University (angļu valodā),

Stradina Universität Riga (vācu valodā)

Universitate Stradina de Riga (franču valodā)

Universitas Rigensis Stradina ( latīņu valodā

1.3.RSU juridiskā adrese: Dzirciema iela 16,

Rīga, LV - 1007.

1.4. RSU ir valsts dibināta publisko tiesību juridiska persona, kura ir iepriekšējo periodu no 1919. gada tiesību un juridisko saistību mantiniece. RSU darbojas kā autonoma pašpārvaldes iestāde. RSU pašpārvalde pamatojas uz katra pastāvīgā personāla locekļa tiesībām un iespējām piedalīties RSU un atbilstošo struktūrvienību lietu vadīšanā un pārvaldē.

RSU darbības tiesiskais pamats Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, likums «Par zinātnisko darbību», Augstskolu likums, šī Satversme un citi normatīvie akti.

1.5. RSU ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tās pilnu nosaukumu «Rīgas Stradiņa universitāte», emblēma, karogs, nozīmes un citi atribūti, patstāvīga bilance un savi norēķinu konti bankās.

2. RSU autonomija, uzdevumi un akadēmiskā brīvība.

2.1. RSU autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts pārvaldes institūcijām un RSU vadību, kā arī starp RSU vadību un akadēmisko personālu.

2.2. RSU galvenais mērķis ir piedāvāt un realizēt plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, pētnieciskā darba iespējas, veselības un sociālās aprūpes kvalitātes celšanu.

2.3. RSU uzdevumi:

- nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju;

- izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot klīnikas, laboratorijas, aptiekas, bibliotēku un citas struktūras, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstīgi zinātnes attīstības līmenim iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā; nodrošināt tādas studiju programmas, pārbaudījumu un eksāmenu prasības, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas augstskolās un pakāpeniski citās valstīs;

- veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākas izglītības pasākumos. Sadarboties ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības un izglītības iestādēm. Veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām;

- organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, apzinot sabiedrības aktuālās intereses, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darbu izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;

- rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos, pētnieciskajos procesos;

- garantēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

- nodrošināt savās struktūrvienībās kvalitatīvu veselības un sociālo aprūpi primārā, sekundārā un terciārā līmenī;

2.4. RSU nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem.

Pētniecības darba brīvība izpaužas mācībspēku tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest mācību metodes.

RSU administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šīs Satversmes paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.

2.5. RSU veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem, un patstāvīgi nosaka pakalpojumu normatīvus un izcenojumus. RSU veiktās uzņēmējdarbības rezultātā iegūtie ienākumi izmantojami augstskolas attīstības vajadzībām.

2.6. RSU ir tiesības veidot, pārskatīt un mainīt izdevumu tāmes un pantus esošo finansu līdzekļu kopīgās summas robežās atbilstīgi spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

2.7. RSU saskaņā ar Rektorāta apstiprināto darba samaksas nolikumu patstāvīgi veido darba samaksas sistēmu, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām, un veic citas darbības saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu un šo Satversmi.

3. RSU pašpārvalde un struktūrvienības.

3.1. RSU pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) Rektors;

4) Rektorāts;

5) Revīzijas komisija;

6) Šķīrējtiesa.

3.2. Satversmes sapulce ir RSU pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija.

Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no:

1) akadēmiskā personāla;

2) studējošajiem;

3) citām darbinieku grupām.

Satversmes sapulce skaitliski nedrīkst būt mazāka par 35% no akadēmiskā personāla skaita. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars - par 10%.

Sapulces delegātu skaitu, pārstāvniecības normas nosaka RSU Senāts.

Satversmes sapulce, katrreiz sanākot, ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.

Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados. Ārkārtas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors, Senāts vai Studējošo pašpārvalde.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 delegātu. Lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso klātesošo delegātu vairākums.

3.3. Satversmes sapulce:

1) atklāti balsojot, pieņem un groza RSU Satversmi;

2) aizklāti balsojot, ievēl un ierosina atcelt rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) aizklāti balsojot, ievēl Senātu un, atklāti balsojot, apstiprina tā ievēlēšanas

atbilstību RSU Satversmei;

5) aizklāti balsojot, ievēl Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

6) atklāti balsojot, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

3.4. RSU Senāts ir RSU personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RSU darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē pamatstruktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu);

RSU Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. RSU Senāts uz trīs gadiem no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, viņa vietnieku, sekretāru un Senāta prezidiju. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāta priekšsēdētājs ir arī Senāta prezidija priekšsēdētājs. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidiju un/vai priekšsēdētāju var pārvēlēt pēc 75% senatoru pieprasījuma.

RSU Senāts:

- nosaka asociēto profesoru un docentu štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām;

- ievēl docentus, akadēmisko struktūrvienību vadītājus; RSU Goda doktorus un goda biedrus;

- apstiprina prorektorus un RSU iestāžu, uzņēmumu un institūtu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); RSU iekšējās darba kārtības noteikumus, RSU struktūrvienību; padomju u. c. institūciju statūtus vai nolikumus; Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu RSU; Studējošo pašpārvaldes nolikumu; studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību; citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu; kvalifikācijas, akadēmisko un profesionālo grādu piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību u.c. akadēmijas darbības jomas; RSU budžetu;

- lemj par akadēmiskās, zinātniskās, veselības un sociālās aprūpes, farmaceitiskās un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi universitātei;

- izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē pamatstruktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu.

RSU Senāta sastāvā 75% jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju; studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 10%, pārējie Senāta locekļi ir RSU zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl Studējošo pašpārvalde. Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina 1/2 darbinieku vai studēdojošo kopa, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar RSU, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras.

Rektors un prorektori ir senatori.

Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem pēc studējošo frakcijas lēmuma ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas attiecas uz studējošo tiesībām un likumīgām interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

3.5. Rektors vada RSU un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RSU. Rektoru ievēl RSU Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

RSU ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50% balsu no RSU Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

RSU rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) Augstskolu likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu RSU darbībā;

2) RSU finansiālo darbību;

3) RSU izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) RSU izsniegtajiem zinātnisko kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

5) RSU darbības atbilstību RSU Satversmei.

Rektors nosaka prorektoru pilnvaras un vada visu RSU darbību, pildot šīs Satversmes prasības, RSU Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas prasības.

RSU Rektorāts ir rektora vadīta izpildinstitūcija, kuras sastāvu izveido rektors un kas darbojas atbilstoši Nolikumam par Rektorātu, kuru apstiprina RSU Senāts.

3.6. Pēc RSU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma RSU var tikt izveidots RSU Padomnieku konvents, kurš darbojas Augstskolu likuma 16. p. noteiktajā kārtībā un konsultē Senātu un rektoru RSU attīstības stratēģijas jautājumos.

3.7. Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā ievēl uz 3 gadiem RSU Satversmes sapulce. Tās atcelšanas un atsaukšanas kārtību nosaka RSU Satversmes sapulce. Tās sastāvā nedrīkst būt iekļauta RSU vadība. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu RSU darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, RSU Satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

3.8. Šķīrējtiesu ievēl uz 3 gadiem Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt RSU administrācijas pārstāvji. Tās atcelšanas un atsaukšanas kārtību nosaka RSU Satversmes sapulce. Šķīrējtiesa darbojas atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.

3.9. RSU struktūrvienībām var būt juridiskās personas statuss. To struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskās personas statuss, nosaka Senāta apstiprināts nolikums. To struktūrvienību, kurām ir juridiskās personas statuss, reglamentē LR likumdošanas akti un nolikums, kuru pēc akceptēšanas RSU Senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. RSU struktūrvienību dibināšanu, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

RSU pamatstruktūrvienības ir fakultātes, akadēmiskās skolas, institūti, katedras, centri, koledžas, slimnīcas, klīnikas, aptiekas, laboratorijas, kas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu.

Fakultāte ir RSU organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs, šajā jomā fakultāte pilda RSU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus; atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte universitātē pilda metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot RSU vadības kompetenci un atbildību; fakultāti vada dekāns, ko ievēl Senāts uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma; dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās.

Akadēmiskā skola ir RSU akadēmiska struktūrvienība studiju programmu izveidei un realizācijai, kā arī pētnieciskā darba veikšanai atbilstīgi fakultātes profilam; akadēmisko skolu izveido pēc Rektorāta, fakultātes domes, Mācību padomes vai dekāna priekšlikuma; tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; akadēmiskās skolas darbību vada skolas direktors, kuru pēc rektora priekšlikuma apstiprina Senāts.

Institūts ir RSU zinātniskā, akadēmiskā un/vai ārstnieciska struktūrvienība; institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām vai klīnikām) ar nolūku savu intelektuālo un materiālo potenciālu izmantot kopīgu mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību; institūta vada tā direktors, kuru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

RSU Stomatoloģijas institūts ir ārstniecības iestāde; institūts patstāvīgi realizē profilaktisko, diagnostisko, ārstniecības, rehabilitācijas un konsultatīvo darbību saskaņā ar likumdošanas un normatīvajiem aktiem, RSU Satversmi un institūta nolikumu; institūts ir pamatstruktūrvienība studiju, pētnieciskā un ārstnieciskā darba veikšanai; institūtam ir juridiskās personas statuss, tam ir savs zīmogs, emblēma, patstāvīga bilance un norēķinu konti bankās; institūtu kā RSU ārstniecības iestādi dibina un likvidē RSU Senāts; institūtu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina RSU Senāts; institūta nolikumu apstiprina RSU Senāts.

Katedra ir RSU akadēmiskā pamatstruktūrvienība; katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc Rektorāta, fakultātes domes vai Mācību padomes priekšlikumiem; tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; katedras darbību vada katedras vadītājs, kuru ievēl Senāts, un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās;

Centrs ir akadēmiska un/vai ārstnieciska struktūrvienība; centru izveido ar Senāta lēmumu pēc Rektorāta ierosinājuma; tas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; centra darbību atbilstīgi nolikumam vada direktors, medicīniskais direktors vai vadītājs, kura kandidatūru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

RSU pakļautībā profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot patstāvīgas struktūrvienības - koledžas, kurās mācību laiks ir īsāks nekā četri gadi. To studiju programmas nodrošina speciālās profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. RSU koledžās iegūtās izglītības līmeni nosaka atbilstīgi LR Izglītības klasifikatoram; koledžu izveidošanas, likvidēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi un RSU Senāts.

RSU P. Stradiņa klīniskā slimnīca un RSU bērnu slimnīca ir ārstniecības iestādes; slimnīcas patstāvīgi realizē profilaktisko, diagnostisko, ārstniecības, rehabilitācijas un konsultatīvo darbību saskaņā ar likumdošanas un normatīvajiem aktiem, RSU Satversmi un slimnīcu nolikumiem; slimnīcas ir pamatstruktūrvienība studiju, pētnieciskā un ārstnieciskā darba veikšanai; slimnīcām ir juridiskās personas statuss, tām ir savs zīmogs, emblēma, patstāvīga bilance un norēķinu konti bankās; slimnīcas kā RSU ārstniecības iestādes dibina un likvidē RSU Senāts; slimnīcu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina RSU Senāts; slimnīcas nolikumu apstiprina RSU Senāts.

Klīnika ir organizatoriska struktūrvienība, kas saskaņā ar RSU attiecīgo katedru, fakultāti vai akadēmisko skolu nodrošina un realizē mācību darbu un piedalās pētnieciskajā darbā; nodrošina un veic slimnieku izmeklēšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un konsultatīvo darbu; sadarbojas ar profesionālajām asociācijām metodiskajā un organizatoriskajā darbībā, kā arī ievieš praksē jaunas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes; klīniku vada tās vadītājs, kura kandidatūru izvirza un pieņem darbā ārstniecības iestādes vadītājs, saskaņojot ar rektoru un attiecīgās katedras vadītāju.

Aptieka ir RSU struktūrvienība; aptieku izveido ar Senāta lēmumu farmācijas studiju programmas realizācijas nodrošināšanai; aptiekas vadītāju, kura kandidatūra atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām, pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

Zinātniskā laboratorija (grupa) ir RSU zinātniska struktūrvienība; zinātnisko laboratoriju izveido ar Senāta lēmumu RSU institūta, katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību; zinātnisko laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru pieņem darbā RSU rektors.

4. RSU personāls.

4.1. RSU personālu veido:

- akadēmiskais personāls, kuram RSU ir pamatdarba vieta;

- pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.

- vispārējais augstskolas personāls, kuram RSU ir pamatdarba vieta;

RSU akadēmisko personālu veido:

- profesori, asociētie profesori;

- docenti, vadošie pētnieki;

- lektori, pētnieki;

- asistenti.

RSU studējošie ir:

- bakalauru studiju programmu studenti;

- profesionālo studiju programmu studenti;

- maģistranti;

- rezidenti medicīnā;

- doktorandi.

Vispārējais RSU personāls ir:

- mācību un zinātnes palīgpersonāls,

- administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls,

izņemot akadēmisko personālu un studējošos

4.2. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka Augstskolu likums, Izglītības likums, likums «Par zinātnisko darbību», RSU Iekšējās darba kārtības noteikumi un RSU nolikums par akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un tiesībām

4.3. Vēlētus administratīvos un akadēmiskos amatus var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam.

4.4. Imatrikulācija RSU notiek saskaņā ar RSU Senāta apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Tiesības kļūt par RSU studējošajiem ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kuriem mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko RSU noslēgusi ar studējošiem.

Ārvalstniekiem ir tiesības kļūt par RSU studējošajiem atbilstīgi līgumam, ko augstskola ir noslēgusi ar viņiem.

.

RSU studējošie ir tiesīgi:

- saskaņā ar RSU apstiprinātām studiju programmām iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;

- izvēlēties fakultatīvo studiju programmas un virzienus;

- RSU noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

- saskaņā ar Iekšējās darba kārtības noteikumiem izmantot RSU telpas, laboratorijas, klīnikas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;

- vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties RSU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

- veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

- saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām ;

- augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

4.5. RSU studējošajiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar RSU Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties RSU lēmējinstitūcijās, piedalīties studējošo sadzīves jautājumu risināšanā un kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā arī izmantot citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības.

4.6. Vispārējā RSU personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu tā, lai RSU spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu traucēta citu personu amata vai darba pienākumu izpilde. Saskaņā ar RSU Satversmi personālam ir tiesības piedalīties RSU vadības un pašpārvaldes lēmumu un Iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādāšanā. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais RSU personāls, saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem nosaka Senātā apstiprinātie RSU Iekšējās kārtības noteikumi.

4.7. RSU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Pārkāpumus un sodus par pienākumu nepildīšanu nosaka RSU Senāta pieņemtie Iekšējās darba kārtības noteikumi.

4.8. RSU vadība nodrošina RSU personālam darba vai studiju apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

5. RSU īpašums, saimnieciskā darbība un finansu līdzekļi.

5.1. Pildot savus uzdevumus, RSU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

- atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības;

- slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, RSU Satversmi;

- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši RSU darbības mērķiem;

- veikt RSU profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir izmantojami RSU attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši RSU attīstības mērķiem. Šādi iegūtie līdzekļi nesamazina RSU finansēšanas apjomu no valsts budžeta. Uzņēmējdarbību veicošas organizācijas, uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības dibināšana un/vai savu daļu ieguldīšana to kapitālā notiek ar Senāta lēmumu;

- kā juridiskai personai iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī naudas līdzekļus, būt par prasītāju un atbildētāju tiesās.

5.2. RSU īpašumā, valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

RSU īpašumu veido:

- ar Ministru kabineta lēmumu RSU nošķirtā valsts īpašuma daļa saskaņā ar 1995. gada 12. aprīļa likumu " Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību".

- zeme. kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskas un juridiskās personas vai arī ko RSU iegādājusies par pašas nopelnītiem vai saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumu valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem.;

- RSU intelektuālais īpašums sakaņā ar likumu «Par autortiesībām un blakustiesībām»;

- lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem, RSU jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

RSU ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu RSU Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. RSU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē uz to pilnvarotas valsts institūcijas saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem . RSU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.

5.3. Kā nodokļu maksātāja RSU ir pielīdzināma bezpeļņas organizācijai, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

5.4. RSU ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

5.5. RSU īpašuma un līdzekļu daļu Senāts, paturot rīcības tiesības, nodod lietojumā RSU struktūrvienībām, lai tās realizētu savu patstāvīgo darbību. Senāts struktūrvienībām var nodot arī ierobežotas rīcības tiesības uz RSU rīcībā esošo valsts īpašumu.

5.6. RSU finansu līdzekļus veido universitātei iedalītie valsts budžeta līdzekļi (mācību procesa organizēšanai, zinātniskās darbības nodrošināšanai, valsts investīcijas, mērķprogrammas), ienākumi no uzņēmējdarbības, juridisko un fizisko personu maksājumi atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu organizēšanai, ienākumi no maksas pakalpojumiem, banku kredīti, ziedojumi, dāvinājumi un citi ie nākumi.

5.7. RSU var saņemt papildu finansējumu no citiem finansēšanas avotiem.

5.8. RSU ienākumus veido:

1) Valsts finansējums:

- no Valsts pamatbudžeta izglītībai - studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam, atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu atjaunošanai un modernizācijai ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecības darbam;

- no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

- no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai;

2) citi ienākumi:

- no maksas pakalpojumiem;

- no zinātnisko līgumdarbu veikšanas un citiem zinātnes finansēšanas avotiem;

- no saimnieciskās darbības;

- no banku un citu kredītiestāžu kredītiem;

- no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

- no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas likumdošanā paredzētajā kārtībā;

- no citiem likumdošanā paredzētajiem ienākuma avotiem.

Šie ienākumi tiek izmantoti RSU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.

5.9. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar RSU par noteiktu speciālistu sagatavošanu pētījumu veikšanu vai RSU profilam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

5.10. Pašnopelnītos līdzekļus un papildus valsts budžetam iegūtos līdzekļus RSU izmanto tikai savu pamatuzdevumu veikšanai, un tie nesamazina RSU finansēšanu no valsts budžeta.

5.11. RSU ir tiesības saņemt banku un citu kredītiestāžu kredītus, līzinga pakalpojumus, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu dāvinājumus un ziedojumus likumdošanā noteiktā kārtībā.

5.12 RSU finansu resursu struktūru nosaka RSU Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē RSU Revīzijas komisija.

5.13. RSU struktūrvienības ar juridiskās personas statusu realizē savu finansiālo darbību atbilstīgi Senātā apstiprinātajam attiecīgās struktūrvienības nolikumam.

5.14. Par RSU budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu RSU Senātam, Izglītības un zinātnes ministram, kā arī Labklājības ministram.

6.Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība.

6.1. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce.

6.2. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.

Latvijas Medicīnas akadēmijas/ Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulces pilnvarotas redakcijas komisijas vārdā piekrītam ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotajam RSU Satversmes variantam

Satversmes redakcijas komisijas vārdā

profesors J.Vētra