Attiecīgo pantu spēkā esošā

redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

( ar redakcionāliem grozījumiem)

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994,nr.11; 1995, nr. 18; 1996, nr. 23; 1998, nr. 12) šādus grozījumus

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.) šādus grozījumus:

11. pants. Valsts drošības iestāžu kopums

(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

.................................................3) Iekšlietu ministrijas Drošības policija

........................................

1. Izteikt likuma 11. panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

3) Drošības policija;

1.Izteikt 11. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Drošības policija;”.

14. pants. Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests

(1) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests (turpmāk - Militārās pretizlūkošanas dienests) ir Nacionālo bruņoto spēku izlūkošanas un pretizlūkošanas institūcijā, kas veic izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumus valsts militārās aizsardzības interesēs un ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo izlūkošanas un pretizlūkošanas informāciju;

2) iegūst militāro un militāri politisko informāciju par ārvalstu bruņotajiem spēkiem un to nodomiem, kas ir vai var būt vērsti pret Latvijas Republiku;

3) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī citu organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos; 4) kontrolē un veic pasākumus valsts noslēpuma aizsardzībai Nacionālajos bruņotajos spēkos.

................................................

1.

Saeimas Nacionālās drošības komisija

Izteikt 14. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests (Turpmāk - Militārās pretizlūkošanas dienests) ir Nacionālo bruņoto spēku pretizlūkošanas institūcija, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī citu organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos;

3) kontrolē un veic pasākumus valsts noslēpuma aizsardzībai Nacionālajos bruņotajos spēkos.’’

Pieņemt

2. Izteikt 14. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests (turpmāk — Militārās pretizlūkošanas dienests) ir Nacionālo bruņoto spēku pretizlūkošanas institūcija, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī citu organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos;

3) veic pasākumus valsts noslēpuma aizsardzībai Nacionālajos bruņotajos spēkos un kontrolē to izpildi.”

15. pants. Iekšlietu ministrijas Drošības policija

(1) Iekšlietu ministrijas Drošības policija (turpmāk - Drošības policija), būdama valsts policijas sastāvdaļa, ir atsevišķs patstāvīgs dienests, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Drošības policija ir pakļauta iekšlietu ministram.

.......................................

2. Izteikt likuma 15. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

15. pants. Drošības policija

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi

3. 15. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

,, 15. pants. Drošības policija

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.’’

18. pants. Dienests valsts drošības iestādēs

(1) Tiesības ieņemt amatus valsts drošības iestādēs ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Pamatnosacījumus iecelšanai amatā, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) un iecelšanu amatā saistītos jautājumus reglamentē likums ,,Par valsts civildienestu’’, likumi par attiecīgajām valsts drošības iestādēm, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(2) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki), arī tās personas, kurām ir vairākas pilsonības (pavalstniecības), un bezvalstnieki izņēmuma gadījumos drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai noteiktu laiku un tikai ar Nacionālās drošības padomes atļauju.

3. Izteikt 18. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt personas uz kurām neattiecas šī panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura nezina latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

6) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

4. 18. pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1)kura nav Latvijas pilsonis;

2)kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3)kura neprot latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4)kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5)kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7)kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8)kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(3) Valsts drošības iestāžu amatpersonas, izpildot savus amata pienākumus, ir varas pārstāvji un atrodas valsts aizsardzībā. Šo amatpersonu goda aizskaršana, pretošanās tām, to dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē tām pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumiem.

4. Izteikt 18. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3)Pamatnosacījums iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums ,,Par valsts noslēpumu’’ un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(3) Pamatnosacījumu iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums “Par valsts noslēpumu” un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(4) Zaudējumi, kas sakarā ar dienesta darbību nodarīti valsts drošības iestādes amatpersonas vai tās tuvu radinieku mantai, pilnā apmērā atlīdzināmi no valsts budžeta līdzekļiem.

5. Izteikt 18. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmumu, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu.’’

2.

3.

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt 18. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai, ja:

1) ir Valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas atbilstošs iekšlietu ministra motivēts iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un:

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’’

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt 18. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai, ja:

1) ir Valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un atbilstošs motivēts iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un:

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’’

Daļēji pieņemt, skat. pr. Nr. 3.

Pieņemt

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai tad, ja ir :

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā “Par valsts noslēpumu” paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.”;

6. Līdzšinējo 18. panta 3. - 8. daļu uzskatīt kā 18. panta 5. - 10. daļu.

Uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu.

7. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma stāšanās spēkā dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot viņām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestāžu dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādēs, ja:

1) to prasa nepieciešamība izmantot šo personu profesionālās zināšanas un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmums par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.

4.

5.

Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumus.

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta apakšpunktus šādā redakcijā:

1) ir Valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un atbilstošs iekšlietu ministra motivēts iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’’

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta apakšpunktus šādā redakcijā:

1) ir Valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un motivēts iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’’

Noraidīt

Daļēji pieņemt, skat. pr. Nr. 6.

Pieņemt

5. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot tām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestādes dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādē, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šīs personas profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā “Par valsts noslēpumu” paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.”