Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr.125; dok. nr.240)

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50. nr.; 1993, 18./19. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9. nr.; 1995, 2., 24. nr.; 1997, 12. nr. ) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50. nr.; 1993, 18./19. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9. nr.; 1995, 2., 24. nr.; 1997, 12. nr. ) šādus grozījumus:

3.nodaļa

Zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesību subjekti

1. Izslēgt 3. nodaļas nosaukumā vārdus “un zemes lietošanas”.

1. Izslēgt 3. nodaļas nosaukumā vārdus “un zemes lietošanas”.

Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai

izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

2. Aizstāt 9. panta trešajā daļā

vārdus “tiesas spriedumi”ar vārdiem “tiesas nolēmumi”.

1.

Papildināt 9. pantu ar jaunu trešo daļu (rindkopu) šādā redakcijā:

“(3) Pamats īpašuma tiesību atjaunošanai ir zemes piederība uz 1940. gada 21. jūliju. Citu valstu slēgtie līgumi, emigrācija vai repatriācija pēc zemes īpašuma nacionalizācijas nevar ietekmēt īpašnieku vai viņu mantinieku tiesības šajā likumā paredzētajā kārtībā atgūt šos īpašumus.”

Neatbalstīt.

2. Aizstāt 9. panta trešajā daļā

vārdus “tiesas spriedumi”ar vārdiem “tiesas nolēmumi”.

Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju

neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai

izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

2.

Līdzšinējo trešo un ceturto daļu (rindkopu) uzskatīt attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

Neatbalstīt.

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts

nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

Bijušajiem zemes īpašniekiem un pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt ieraksts zemes grāmatā, citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai arī tiesas lēmums.

3. Aizstāt 10. panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus “tiesas lēmums”ar vārdiem “tiesas nolēmums”.

3. Aizstāt 10. panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus “tiesas lēmums”ar vārdiem “tiesas nolēmums”.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22.

jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un

būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

3.

12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā aiz vārdiem “kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu”papildināt ar vārdiem “un to nevar pievienot zemes gabalam, uz kuru īpašuma tiesības atjaunojamas bijušajam zemes īpašniekam vai mantiniekam”.

Neatbalstīt.

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam -

Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes

lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes

lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama

augļu dārza īpašnieka zemes

gabalam. Bijušajam zemes

īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos

ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes

nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā

(apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti -

ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un

izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā

ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:

- pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un

4.

12. panta otrajā daļā izslēgt vārdus “ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos”.

Neatbalstīt.

būvju īpašnieka nomas maksu;

- vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;

- vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala

vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās

nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu

pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā

noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā īpašuma tiesības var atjaunot tiesa.

5.

6.

Izslēgt 12. panta sestās daļas otro teikumu.

Papildināt 12. panta sestās daļas pēdējo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“ja prasības pieteikums tiesā iesniegts līdz 1999. gada 1. jūnijam.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

4. Papildināt 12. panta sestās daļas pēdējo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“ja prasības pieteikums tiesā iesniegts līdz 1999. gada 1. jūnijam.”

Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma

apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā:

- zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā;

- zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.

Zemes īpašuma un zemes lietošanas attiecības nokārto, pamatojoties uz pilsētas domes apstiprināto pilsētas ģenerālplānu, zemes ierīcības projektu un noteiktajām zemes paraugvērtībām. Zemes īpašuma izmantošanas

aprobežojumus zemes reformas gaitā pilsētas zemes komisija nosaka, pamatojoties uz šo likumu, pilsētas domes apstiprinātajiem apbūves

noteikumiem un citiem atsevišķiem likumiem vai tiesas spriedumiem.

4. Aizstāt 13. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “tiesas spriedumiem”ar vārdiem “tiesas nolēmumiem”.

5. Aizstāt 13. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “tiesas spriedumiem”ar vārdiem “tiesas nolēmumiem”.

7.

Papildināt 13. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Līdz brīdim, kad uz citai personai piederošas zemes esošu ēku, būvju vai citu objektu īpašnieki nav noslēguši ar zemes īpašnieku nomas līgumu, viņi maksā nekustamā īpašuma nodokli un sedz ar attiecīgā zemes gabala uzturēšanu saistītos izdevumus”.

Neatbalstīt.

Ja nav iespējams apmierināt visus zemes pieprasījumus attiecīgās pilsētas teritorijā, pilsētas zemes komisija ar pieprasītāju piekrišanu neapmierinātos pieprasījumus iesniedz rajona zemes komisijai.

Rajona zemes komisija ar zemes pieprasītāju piekrišanu pieprasījumus nosūta uz citām sava rajona pilsētām, kuru teritorijā ir brīva zeme.

Rīgā, republikas pilsētās un rajonos neapmierinātos zemes pieprasījumus apkopo Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija un pēc saskaņošanas ar zemes pieprasītājiem nosūta uz citām republikas pilsētām un rajoniem, kuru teritorijā ir brīva zeme, vai organizē pieprasījumu apmierināšanai nepieciešamo platību apgūšanas programmu izstrādi.

Gadījumos, kad bijušajam zemes īpašniekam nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzētu iemeslu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav

saņemta kompensācija vai līdzvērtīgs zemes gabals citā vietā.

8.

Papildināt 14. panta ceturto daļu ar teikumu:

“Tāpat īpašuma tiesības ir arī jāatjauno personām, kurām ir noraidīts viņu pieteikums saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētajos gadījumos.”

Neatbalstīt.

Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks, kā arī testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana un zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā.

5. Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus “kā arī testamentārā mantošana”ar vārdiem “tai skaitā zemes mantojuma pieņemšana”.

9.

Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus “mantojuma pieņemšana” ar vārdiem

“ līgumiskā mantošana”.

Atbalstīt.

6. 19 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “kā arī testamentārā mantošana”ar vārdiem “tai skaitā zemes līgumiskā mantošana”;

10.

Papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šajā nodaļā minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz likumisko un testamentāro zemes mantošanu.”

Atbalstīt.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šajā nodaļā minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz likumisko un testamentāro zemes mantošanu.”

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi

(statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas

pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai

juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpta utiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un

aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un

11.

Izslēgt 20. panta pirmās daļas 3. punkta “a”,”b”,”c”un “d”apakšpunktus.

Neatbalstīt.

"b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas

fondu biržā;

4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās

organizācijas.

Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

1) zemi valsts pierobežas joslās;

2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu

publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

3) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši pilsētas ģenerālplānam.

12.

Izslēgt 21. pantu.

Neatbalstīt.

Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, iesniedz tās pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts.

Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 21.pantā minētie ierobežojumi, pilsētas domes priekšsēdētājs 20

dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pilsētas

ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pilsētas domes priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī

13.

14.

Izteikt likuma 22. panta otro sadaļu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu, pilsētas domes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

Aizstāt visā panta tekstā vārdus “pilsētas dome”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”(attiecīgā locījumā).

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

7. 22. pantā:

aizstāt visā panta tekstā vārdus “pilsētas dome”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pilsētas vai novada dome”(attiecīgā locījumā);

darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas

mērķis. Darījuma akts ir derīgs

ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa. Vienu izziņas eksemplāru pilsētas pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

15.

Papildināt 22. panta otro daļu pēc vārdiem “pievienota minētā izziņa”ar šādu tekstu:

“izņemot tiesas spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī testamentu ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā, kas ierakstāmi zemes grāmatā arī tad, ja saņemts piekrišanas atteikums.”

Atbalstīt.

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pievienota minētā izziņa”ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot tiesas spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī testamentu ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā, kas ierakstāmi zemes grāmatā arī tad, ja saņemts piekrišanas atteikums.”

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai mēneša laikā zemes īpašuma tiesību turpmākai saglabāšanai ir jāsaņem pilsētas domes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā. Iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā. Ja, ievērojot šā likuma 21.pantā minētos ierobežojumus, pilsētas domes priekšsēdētājs savu piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

6. 24. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par viņas apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis un pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.”

.

16.

Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tās apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, un iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.”

.

Atbalstīt.

8. 24. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tās apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, un iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.”;

.

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21. pantā minētos ierobežojumus, pilsētas domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

17.

Izteikt 24. panta otro daļu (pēc grozījumu pirmā lasījuma redakcijas) šādā redakcijā:

“Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja pilsētas domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai

ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

Neatbalstīt.

18.

Papildināt 24. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21. pantā minētos ierobežojumus, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

Atbalstīt.

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21. pantā minētos ierobežojumus, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”;

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Ja šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai

statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem pilsētas domes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā. Ja pilsētas domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt.

7. 25. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētās statūtsabiedrības

pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs

neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai

sabiedrībai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no izmaiņu reģistrēšanas dienas Uzņēmumu reģistrā.”

19.

20.

Izslēgt no likuma 25. pantu.

Izteikt 25. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētās statūtsabiedrības

pamatkapitālā notikušas pārmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs

neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai

sabiedrībai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas , kad pārmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.”;

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

9. 25. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētās statūtsabiedrības

pamatkapitālā notikušas pārmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs

neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai

sabiedrībai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas , kad pārmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja pilsētas domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, statūtsabiedrībai divu gadu laikā no izmaiņu reģistrēšanas dienas Uzņēmumu reģistrā zemes īpašums ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu statūtsabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”.

21.

Papildināt 25. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, statūtsabiedrībai divu gadu laikā no dienas, kad pārmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, zemes īpašums ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu statūtsabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”.

Atbalstīt.

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, statūtsabiedrībai divu gadu laikā no dienas, kad pārmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, zemes īpašums ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu statūtsabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”;

Ja šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās fiziskās vai juridiskās personas darījumu rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītiem mērķiem, šāds īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākas izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabinets var noteikt atsevišķās pilsētās turpmāko zemes īpašumu apmēru ierobežojumus šā likuma 20.panta otrajā daļā minētajām personām.

22.

Izslēgt no likuma 26. pantu.

Atbalstīt.

10. Izslēgt 26. pantu.

Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Zemes privatizāciju gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai nodotie valsts vai pašvaldību īpašuma objekti, veic tā institūcija, kura veic uz attiecīgās zemes esošā īpašuma objekta privatizāciju.

Zemes privatizāciju gadījumos, kad uz tās atrodas privatizētie

pašvaldību īpašuma objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

Zemi, uz kuras atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti atsavināšanai vai kas atsavināti saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību", atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā

īpašuma aģentūra" (turpmāk - Valsts nekustamā īpašuma aģentūra).

Pārējos gadījumos, kuri nav minēti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemes privatizāciju veic bezpeļņas organizācija valsts akciju

sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas aģentūra).

Lai varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta otrajā, trešajā,ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu

privatizācijai vai atsavināšanai, izņemot šā panta septītajā daļā paredzēto gadījumu.

Valsts īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, pamatojoties uz lēmumu, kuru pieņem institūcija, kas veic attiecīgā objekta privatizāciju

vai atsavināšanu.

Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc

1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības lēmumu.

23.

24.

Papildināt likuma 28. pantu ar jaunu devīto daļu sekojošā redakcijā:

“Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo zemi, kura pieder valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldību īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi.”

Papildināt 28. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.”

Daļēji atbalstīt.

Ietverts komisijas priekšlikumā.

Atbalstīt.

11. Papildināt 28. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.”

Ja persona, kurai ir šajā nodaļā paredzētās pirmpirkuma tiesības, tās

neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemes gabalu, uz kura atrodas minētajai personai piederošais īpašuma objekts, un minētais objekts netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

8. Izslēgt 29. panta ceturtajā daļā vārdus “un minētais objekts netiek privatizēts vai atsavināts citām personām”.

25.

Aizstāt 29. panta ceturtajā daļā vārdus “minētais objekts netiek privatizēts vai atsavināts citām personām”ar vārdiem”minētais zemes gabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām”.

Atbalstīt.

12. Aizstāt 29. panta ceturtajā daļā vārdus “minētais objekts netiek privatizēts vai atsavināts citām personām”ar vārdiem”minētais zemes gabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām”.

Pārejas noteikumi

26.

Ierosinām izslēgt likumprojektā pārejas noteikumus.

Atbalstīt.

1. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 24. un 25. pantā minētajām personām, kurām pilsētas domes priekšsēdētājs nav devis piekrišanu zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, ir tiesības minēto piekrišanas atteikumu pārsūdzēt tiesā.

27.

Papildināt grozījumu pārejas noteikumu nodaļu ar jaunu 1. punktu šādā redakcijā:

“1. Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi īpašuma tiesības uz termiņā nepieprasīto zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav atjaunojamas.”

Neatbalstīt.

2. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

28.

Ierosinām noteikumu par likuma spēkā stāšanos veidot kā atsevišķu nenumurētu rindkopu uzreiz pēc likuma teksta.

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.