(1) Koncerns ir tādu sabiedrību grupa, kuras atrodas izšķirošās ietekmes attiecībās saskaņā ar šā likuma 3.pantu (turpmāk – koncernsabiedrības).

(2) Koncerns pastāv arī, ja fiziskajai personai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās. Šādā gadījumā par koncernu uzskatāma to sabiedrību grupa, kurās šai personai ir izšķirošā ietekme.

(3) Koncerna mātes sabiedrība ir sabiedrība, kurai ir izšķirošā ietekme citā sabiedrībā.

(4) Koncerna meitas sabiedrība ir sabiedrība, kura atrodas mātes sabiedrības izšķirošajā ietekmē. Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā visas koncernsabiedrības uzskatāmas par meitas sabiedrībām, ja vien fiziskā persona nerealizē netiešo ietekmi saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu.

(5) Koncerna mātes sabiedrība var būt tikai Latvijā reģistrēta sabiedrība.

(6) Koncerna meitas sabiedrība var būt Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta sabiedrība.

(7) Koncerns nav juridiskā persona.

(1) Izšķirošā ietekme var izpausties kā:

(2) Izšķirošā ietekme var būt tieša vai netieša.

(3) Tiešā ietekme ir ietekme pār meitas sabiedrībā bez citas meitas sabiedrības izšķirošās ietekmes izmantošanas.

(4) Netiešā ietekme ir ietekme meitas sabiedrībā ar vienas vai vairāku citu meitas sabiedrību izšķirošās ietekmes izmantošanu.

(5) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja vienai personai ir līdzdalība sabiedrībā, bet šīs sabiedrības statūti paredz tādus ierobežojumus, kuru dēļ izšķirošo ietekmi nevar realizēt, vai ja pastāv citi šķēršļi izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(1) Ja sabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā sabiedrībā un pastāv savstarpējā līdzdalība, meitas sabiedrība zaudē tiesības izlietot balsstiesības, kuras izriet no tās īpašumā esošajām mātes sabiedrības daļām.

(2) Ja sabiedrības savstarpējas līdzdalības gadījumā izšķirošo ietekmi iegūst vienlaikus, tām jāslēdz koncerna līgums saskaņā ar šā likuma 14.pantu.

(1) Par izšķirošās ietekmes iegūšanu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad tā ir iegūta, jāiesniedz pieteikums izšķirošās ietekmes reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumu iesniedz katra koncernsabiedrība, kā arī fiziskā persona, kas ir ieguvusi izšķirošo ietekmi sabiedrībā.

(3) Pieteikumā jānorāda:

(4) Ja izšķirošā ietekme nodibināta, pamatojoties uz līgumu, pieteikumam jāpievieno:

(5) Līdz reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā fiziskā persona, kas ir ieguvusi izšķirošo ietekmi, nav tiesīga izmantot no savas līdzdalības izrietošās balsstiesības.

(6) Lēmumi, kuri pieņemti, izmantojot izšķirošo ietekmi pirms tās reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, nav spēkā no to pieņemšanas brīža.

(1) Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs izsludina izšķirošās ietekmes nodibināšanu, iesniedzot attiecīgu paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publicēšanas izdevumus sedz tā persona, kura ir iesniegusi pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par izšķirošās ietekmes nodibināšanu.

(2) Paziņojumā jānorāda izšķirošās ietekmes reģistrācijas datums un šā likuma 5.panta trešajā daļā minētās ziņas.

(1) Par jebkurām izmaiņām šā likuma 5.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajās ziņās vai koncerna līgumā jāpaziņo Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā mēneša laikā no šo izmaiņu rašanās dienas un jāiesniedz attiecīgās izmaiņas apliecinoši dokumenti.

(2) Izmaiņas Uzņēmuma reģistram iesniegtajās ziņās vai koncerna līgumā Uzņēmumu reģistrs izsludina šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ja likums paredz šo ziņu izsludināšanu.

(1) Izšķirošā ietekme izbeidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

(2) Ja iestājas šā likumā pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētie apstākļi, bet meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi, kuri ievēlēti, izmantojot izšķirošo ietekmi, turpina darboties, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme turpinās. Ja šie paši pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi tiek ievēlēti amatos atkārtoti bez izšķirošās ietekmes realizēšanas, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme izbeidzas ar atkārtotās ievēlēšanas dienu.

(1) Izšķirošās ietekmes izbeigšanās jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā viena mēneša laikā. Pieteikumu Uzņēmumu reģistrā iesniedz visas sabiedrības, vai fiziskā persona šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, pievienojot izšķirošās ietekmes izbeigšanos apliecinošus dokumentus.

(2) Uzņēmumu reģistrs izsludina izšķirošās ietekmes izbeigšanos šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, norādot izšķirošās ietekmes izbeigšanās pamatu.

(1) Ja dalībnieks iegūst vairāk nekā 10 procentus no sabiedrības daļām, tam divu nedēļu laikā no iegūšanas dienas ir rakstiski jāpaziņo šai sabiedrībai par iegūto daļu apjomu un ar to saistītajām balsstiesībām, kas pārsniedz 10 procentus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums attiecas arī uz katru turpmāko sabiedrības daļu iegūšanu, kas palielina līdzdalību virs katriem nākamajiem pieciem procentiem no šīs sabiedrības daļām.

(3) Pienākums paziņot attiecas arī uz gadījumiem, kad līdzdalība samazinās zem 10 procentiem vai zem katriem pieciem procentiem šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos.

(4) Daļas, kuras tur trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, uzskatāmas par šai citai personai piederošām. Ja šī cita persona ir sabiedrība, daļas, kas pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai vai kuras tur trešā persona savā vārdā vai šīs meitas sabiedrības labā, uzskatāmas par sabiedrībai piederošām.

(5) Ja daļas iegūst trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, šai trešajai personai šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļās minētajos paziņojumos jānorāda persona, kuras labā daļas tiek vai ir tikušas turētas.

(1) Tiesības, kuras izriet no daļām, par kurām jāsniedz paziņojums saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmo, otro un trešo daļu, nav spēkā līdz attiecīgā paziņojuma sniegšanai.

(2) Ja pretēji šā panta pirmajā daļā noteiktajam attiecīgās balsstiesības tikušas izmantotas un tas ir ietekmējis lēmuma pieņemšanu, šāds lēmums atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

(3) Tiesības iesniegt tiesā prasību par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jebkuram sabiedrības dalībniekam ne vēlāk kā viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas vai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tas uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par paziņojuma neizsniegšanu.

(4) Lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neietekmē trešo personu iegūtās tiesības, ja šīs personas rīkojušās labā ticībā.

(5) Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt saņemtās dividendes, uz kurām personai nebija tiesību saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(1) Sabiedrībai ir pienākums pēc šā likuma 10.pantā noteiktā paziņojuma saņemšanas atspoguļot šos līdzdalību gada pārskata pielikumā.

(2) Ja līdzdalība sabiedrībā pārsniedz 10, 25, 50, 75 vai 90 procentus no tās kapitāla daļām, sabiedrībai viena mēneša laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas tas jāiesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Paziņojums jāiesniedz publicēšanai arī tad, ja līdzdalība samazinās zem šā panta otrajā daļā noteiktajiem apjomiem.

(4) Gada pārskata pielikumā un paziņojumā jānorāda attiecīgā dalībnieka vārds un uzvārds vai nosaukums, tam piederošo daļu skaits un no tā izrietošo balsstiesību skaits.

(1) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi meitas sabiedrībā.

(2) Ja mātes sabiedrība dod meitas sabiedrībai zaudējumus nesošu norādījumu, tad mātes sabiedrības pienākums ir segt šos zaudējumus pilnā apmērā. Šādā gadījumā mātes sabiedrība ir atbildīga par meitas sabiedrībai un tās kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu, izņemot gadījumus, ja mātes sabiedrība pierāda, ka zaudējumi nav saistīti ar dotā norādījuma izpildi.

(3) Mātes sabiedrības norādījumi jānoformē rakstiski, pretējā gadījumā tie nav saistoši.

(4) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidēšanu tiesas ceļā.

(5) Šā panta noteikumi par mātes sabiedrību attiecas arī uz fizisko personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Sabiedrība var noslēgt līgumu ar citu sabiedrību, kurš paredz tās vadības nodošanu šai citai sabiedrībai (koncerna līgums).

(2) Ja ir noslēgts līgums par daļēju meitas sabiedrības vadības nodošanu mātes sabiedrībai, tas uzskatāms par koncerna līgumu, ja vien mātes sabiedrība nepierāda, ka nodotā daļējā vadība nav pietiekama izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(3) Koncerna līgums jāslēdz rakstiski.

(4) Koncerna līguma minimālais termiņš ir viens kalendāra gads, un tas nedrīkst izbeigties citādi kā pārskata gada beigās, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Koncerna līgumu nedrīkst slēgt ar atpakaļejošu spēku. Ja līgums paredz peļņas nodošanu, tajā var paredzēt meitas sabiedrības peļņas pārdali ar atpakaļejošu datumu, bet tikai tad, ja koncerna līgums tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā ne vēlāk kā mātes sabiedrības pārskata gada pirmajā pusgadā.

(1) Koncerna līgumā jānorāda:

(2) Koncerna līgumā jāievēro arī citos likumos noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.

(3) Koncerna līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Ja radušās pretrunas, spēkā ir likumā noteiktais.

(4) Koncerna līgumā var paredzēt tikai meitas sabiedrības peļņas vai tās daļas nodošanu mātes sabiedrībai.

(1) Katra līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība koncerna līguma projekta pārbaudei ieceļ zvērinātu revidentu.

(2) Zvērināta revidenta pārbaude nav jāveic sabiedrībā, kura nav publiska akciju sabiedrība, ja neviens dalībnieks nepieprasa pārbaudi.

(3) Līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības var iecelt vienu zvērinātu revidentu visām sabiedrībām.

(4) Pēc pārbaudes veikšanas zvērināts revidents sastāda rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens zvērināts revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(5) Ziņojumā jānorāda:

(6) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no līgumu slēdzošajām sabiedrībām visus dokumentus un informāciju, kas tam nepieciešama likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(7) Visiem dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta ziņojumu.

(8) Zvērināta revidenta ziņojums pievienojams pilnsapulcē izskatāmajam līguma projektam un Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajam noslēgtajam koncerna līgumam.

(1) Katra koncerna līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība sastāda rakstveida prospektu, kurā ir detalizēti izskaidroti koncerna līguma slēgšanas iemesli un tā noslēgšanas iespējamās sekas.

(2) Prospektā jāatspoguļo zvērināta revidenta viedoklis par koncerna līguma projektu.

(1) Katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcijai statūtos noteiktajā kārtībā jāpaziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pilnsapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un lemt par koncerna līguma parakstīšanu.

(2) Paziņojumā jānorāda:

(3) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības pilnsapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un pieņemt lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu, katra sabiedrība laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievieto paziņojumu par līguma slēgšanu. Paziņojumā jānorāda šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Katras sabiedrības izpildinstitūcijai jānodrošina koncerna līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma pieejamība paziņojumā norādītajā laikā un vietā un pēc dalībnieka pieprasījuma jāizsniedz viņam līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma kopija. Ja par kopiju tiek pieprasīta samaksa, tā nedrīkst pārsniegt kopijas izgatavošanas pašizmaksu.

(1) Lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu pieņem katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības pilnsapulce.

(2) Pēc dalībnieku pieprasījuma sabiedrības izpildinstitūcijai pilnsapulcē jāsniedz informācija par pārējiem koncernu veidojošajiem uzņēmumiem.

(3) Lēmums par koncerna līguma parakstīšanu ir pieņemts pilnsapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

(1) Koncerna līgumu paraksta personas, kuras ir pilnvarotas to darīt saskaņā ar sabiedrības statūtiem, ja pilnsapulce līguma parakstīšanai nav pilnvarojusi citas personas.

(2) Parakstītais koncerna līgums iesniedzams Uzņēmumu reģistrā šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Grozījumi koncerna līgumā tiek izdarīti tādā pašā kārtībā kā koncerna līguma slēgšana.

(2) Līguma grozījumus, kuri skar jautājumus par izlīdzinājumu vai kompensāciju mazākumakcionāriem, var izdarīt tikai ar mazākumakcionāru piekrišanu. Mazākumakcionāru piekrišana uzskatāma par dotu, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no visiem mazākumakcionāriem (ja statūti nenosaka citādi).

(3) Koncerna līguma grozījumi jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar šā likuma 7.pantu.

(4) Koncerna līgums nav jāgroza, ja mainās šā likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas, tomēr šīs ziņas jāpaziņo pārējiem koncerna līguma dalībniekiem un Uzņēmumu reģistram saskaņā ar šā likuma 7.pantu.

(1) Koncerna līgums izbeidzas:

(2) Koncerna līgums nedrīkst izbeigties citādi kā attiecīgā pārskata gada beigās, izņemot šā panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos gadījumus.

(3) Līgumslēdzējas puses var savstarpēji vienoties par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. Lēmums par līguma izbeigšanu jāpieņem visu koncernsabiedrību pilnsapulcēs, ievērojot šā likuma noteikumus attiecībā uz koncerna līguma noslēgšanu, kā arī koncerna līguma nosacījumus.

(4) Līguma izbeigšanās jāreģistrē un paziņojums par to jāpublicē saskaņā ar šā likuma 9.pantu.

(1) Koncernsabiedrība, meitas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis var prasīt atcelt koncerna līgumu tiesas ceļā šādos gadījumos:

(1) Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, jārīkojas ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Ja mātes sabiedrība, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, pārkāpj likumus vai pārsniedz savas likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi par meitas sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Ja pastāv strīds par to, vai mātes sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(3) Prasību tiesā var celt meitas sabiedrība, tās dalībnieks un kreditors. Meitas sabiedrība nevar celt prasību, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt par attiecīgo norādījumu nelikumību vai pilnvaru pārsniegšanu no mātes sabiedrības puses.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet ja šī rīcība bijusi slēpta, – no tās atklāšanas brīža.

(5) Šā panta noteikumi par mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildību attiecas arī uz fizisko personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija pārkāpj likumus un likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie attiecīgās institūcijas locekļi solidāri atbild par šīs rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja pastāv strīds par to, vai meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(2) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas akcepts izpildinstitūcijas lēmumiem neizslēdz izpildinstitūcijas locekļu atbildību.

(3) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļi nav atbildīgi, ja zaudējums nodarīts, pildot mātes sabiedrības norādījumus, izņemot gadījumus, ja izpildītie mātes sabiedrības norādījumi bijuši pretlikumīgi vai acīmredzami pretēji mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ko attiecīgie meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt.

(4) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija ir izpildījusi mātes sabiedrības norādījumu, kas ir pretlikumīgs vai pretējs mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, par ko meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt, tie ir solidāri atbildīgi kopā ar mātes sabiedrības attiecīgo institūciju locekļiem, kuri šo norādījumu ir devuši.

(5) Prasību pret meitas sabiedrības pārraudzības un izpildinstitūcijas locekļiem tiesā var celt meitas sabiedrības dalībnieks un kreditors.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet ja šī rīcība bijusi slēpta – no tās atklāšanas brīža.

(1) Koncerna meitas sabiedrība sastāda atkarības pārskatu par pārskata gadu. Atkarības pārskats sastādāms termiņos, kas noteikti gada pārskata sastādīšanai, un apstiprināms kopā ar gada pārskatu.

(2) Atkarības pārskatam jāsniedz vispārējs priekšstats par koncernsabiedrību savstarpējām attiecībām.

(3) Atkarības pārskatā jānorāda:

(4) Atkarības pārskatu pārbauda revidents.

(5) Atkarības pārskats un revidenta ziņojums par to pievienojams meitas sabiedrības gada pārskatam, kas iesniedzams Uzņēmumu reģistrā.

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka meitas sabiedrība izšķirošās ietekmes rezultātā ir cietusi nepamatotus zaudējumus, meitas sabiedrības dalībnieki un kreditori, kuri nevar apmierināt savus prasījumus, var prasīt Uzņēmumu reģistram iecelt vienu vai vairākus zvērinātus revidentus īpašas pārbaudes veikšanai.

(2) Zvērināts revidents pārbauda:

(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no koncernsabiedrībām vai iesaistītajām trešajām personām visu informāciju un dokumentus, kas tam nepieciešami šai likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(4) Zvērināts revidents sagatavo rakstisku atskaiti, kuru iesniedz meitas sabiedrībai. Meitas sabiedrības izpildinstitūcijas pienākums ir viena mēneša laikā no zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas dienas iesniegt tā kopsavilkumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Revīzijas izdevumi tiek segti no meitas sabiedrības līdzekļiem.

(1) Sabiedrība, kura nav iesniegusi Uzņēmumu reģistrā šajā likumā noteiktos pieteikumus un paziņojumus, maksā soda naudu 100 latu apmērā par katru nokavēto dienu.

(2) Soda naudu iekasē Uzņēmumu reģistrs, un tā ieskaitāma valsts budžetā.

(1) Koncerna mātes sabiedrībai jāsedz meitas sabiedrības zaudējumi, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi, ja to segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums.

(2) Koncerna mātes sabiedrībai šā panta pirmajā daļā minētie zaudējumi jāsedz tajā pārskata gadā, kurā šie zaudējumi nodarīti.

(3) Ja meitas sabiedrības zaudējumi netiek segti tā pārskata gada laikā, kurā šie zaudējumi nodarīti, mātes sabiedrībai ir rakstiski jāvienojas ar meitas sabiedrību par šo zaudējumu segšanas termiņiem un kārtību.

(4) Ja koncerna mātes sabiedrība nokārto meitas sabiedrības saistības ar kreditoriem, par to nekavējoties jāinformē meitas sabiedrība.

(5) Koncerna meitas sabiedrībai ir tiesības celt prasību tiesā pret mātes sabiedrību, ja mātes sabiedrība nepilda šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos nosacījumus.

(6) Vienošanās, kas paredz koncerna mātes sabiedrības atbildības samazināšanu attiecībā uz meitas sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem vai atteikšanos no tās, nav spēkā no šādas vienošanās noslēgšanas brīža.

(7) Ja koncerna mātes sabiedrība nesedz meitas sabiedrības zaudējumus, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi un kuru segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums, mātes sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi par šiem zaudējumiem atbild solidāri pilnā apmērā.

(8) Šai pantā noteiktais mātes sabiedrības pienākums atlīdzināt meitas sabiedrības zaudējumus attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Par mazākumakcionāriem uzskatāmi meitas sabiedrības dalībnieki, izņemot:

(2) Mazākumakcionāra statuss nav atkarīgs no daļu iegūšanas laika.

(3) Visi meitas sabiedrības dalībnieki, kuru šā panta pirmajā daļā minētais statuss ir neskaidrs, uzskatāmi par mazākumakcionāriem.

(1) Koncerna līgumā jābūt paredzētam mātes sabiedrības pienākumam veikt izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem garantētas dividendes veidā, līgumā nosakot garantētās dividendes minimālo apjomu. Garantētās dividendes maksimālā apjoma noteikšana koncerna līgumā nav pieļaujama.

(2) Izlīdzinājums meitas sabiedrības mazākumakcionāriem koncerna līgumā nav jānosaka tikai gadījumā, ja koncerna līguma parakstīšanas laikā meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra.

(3) Izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem nosaka, ņemot vērā meitas sabiedrības peļņu līdz koncerna līguma parakstīšanai un turpmākās meitas sabiedrības peļņas izredzes, ja meitas sabiedrība neparakstītu koncerna līgumu.

(4) Koncerna mātes sabiedrība var piedāvāt meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izvēlēties izlīdzinājumu, kas noteikts atbilstoši koncerna mātes sabiedrības peļņai līdz koncerna līguma parakstīšanai un koncerna mātes sabiedrības turpmākās peļņas izredzēm.

(5) Nosakot peļņu šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, peļņas atskaitījumi īpašos fondos, kuru izveidi nenosaka likums, jāņem vērā, ciktāl tas atbilst parastai uzņēmējdarbības praksei.

(6) Koncerna līgumā paredzētie izlīdzinājuma nosacījumi ir spēkā tikai līguma darbības laikā.

(7) Par izlīdzinājuma samaksu atbild solidāri visas koncerna līgumslēdzējas puses.

(8) Mazākumakcionāru prasības par izlīdzinājuma izmaksu noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad izlīdzinājums bija jāizmaksā.

(1) Ja meitas sabiedrības mazākumakcionāri to pieprasa, koncerna līgumā jāparedz kompensācija meitas sabiedrības mazākumakcionāriem.

(2) Kompensācija var būt kā:

(3) Kompensāciju naudā koncerna līgumā var paredzēt, ja tam piekrīt vai to pieprasa mazākumakcionāri.

(4) Ja tiek piemērota kompensācija ar mātes sabiedrības daļām, tad šādai daļu apmaiņai jākompensē mazākumakcionāra daļas tādā attiecībā, kādā šo sabiedrību apvienošanas gadījumā viena meitas sabiedrības daļa tiktu apmainīta pret mātes sabiedrības daļām.

(5) Ņemot vērā meitas sabiedrības mantas vērtību un ienākumu stāvokli uz dienu, kad tās pilnsapulce pieņēma lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu, daļu apmaiņu var papildināt ar piemaksām naudā. Piemaksu apjoms tiek noteikts šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Koncerna līgumā var paredzēt kompensācijas termiņu. Šis termiņš nevar iestāties ātrāk kā triju mēnešu laikā no šā likuma 6.pantā vai 7.panta otrajā daļā minētās publikācijas dienas. Ja kompensāciju nosaka tiesa, koncerna līgumā noteiktā termiņa tecējums sākas no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(7) Par kompensācijas naudā samaksu atbild solidāri visas koncerna līgumslēdzējas puses. Par kompensāciju ar mātes sabiedrības daļām atbild mātes sabiedrība.

(1) Mazākumakcionāram ir tiesības divu mēnešu laikā no pēdējā paziņojuma par koncerna līguma slēgšanu vai par tā grozīšanu publicēšanas dienas celt tiesā prasību, ja:

(2) Ja koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija, ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju, tiesa var atzīt koncerna līgumu par spēkā neesošu vai noteikt izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(3) Ja koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst šā likuma 33. un 34.pantā minētajiem noteikumiem, tiesa var noteikt citu izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(4) Sabiedrība, pret kuru bija celta prasība, iesniedz tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistrā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas, un tas jāpublicē šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Tiesa var noteikt zvērināta revidenta pārbaudi, par kuru izdevumus sedz sabiedrība.

(1) Ja koncerna līgums noslēgts situācijā, kad meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra un tādēļ līgumā nav paredzēts izlīdzinājums vai kompensācija vai izlīdzinājums un kompensācija, tad koncerna līgums izbeidzas ne vēlāk kā tā pārskata gada beigās, kura laikā koncerna meitas sabiedrības daļas ieguvis mazākumakcionārs, ja viņš nav zinājis un nevarēja zināt, ka sabiedrība, kuras daļas viņš ir ieguvis, ir koncerna meitas sabied-rība.

(2) Koncerna līgums neizbeidzas, ja pēc tam, kad mazākumakcionārs ir ieguvis meitas sabiedrības daļas, koncerna līgumu groza, papildinot to ar nosacījumiem par izlīdzinājumu vai kompensāciju vai izlīdzinājumu un kompensāciju.

(1) Koncerna mātes sabiedrībai ir pienākums sniegt nodrošinājumu meitas sabiedrības kreditoram, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nodrošinājumu nevar prasīt meitas sabiedrības nodrošinātie kreditori nodrošinātā prasījuma apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosacījumiem.

(1) Ja personai pieder ne mazāk kā 90 procenti meitas sabiedrības daļu, šī persona var pieņemt lēmumu par mazākumakcionāriem piederošo daļu piespiedu atpirkšanu.

(2) Šā panta izpratnē par personai piederošām daļām nav uzskatāmas meitas sabiedrības daļas, kuras pieder citai šā koncerna koncernsabiedrībai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sabiedrība, lēmums jāpieņem akcionāru pilnsapulcē. Pilnsapulces darba kārtība jāpaziņo visiem tās dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pirms sapulces norises dienas. Darba kārtībai jāpievieno šīs sabiedrības paziņojums par kompensāciju mazākumakcionāriem ar mātes sabiedrības daļām vai naudā.

(4) Lēmums ir pieņemts pilnsapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir fiziska persona, tā lēmumu par daļu piespiedu atpirkšanu noformē rakstiski.

(6) Pieņemtais lēmums 10 dienu laikā jānosūta meitas sabiedrībai.

(7) Meitas sabiedrībai saņemtais lēmums viena mēneša laikā jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, un tas tiek publicēts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ar publikācijas dienu visas meitas sabiedrības daļas, kuras līdz tam nebija mātes sabiedrības īpašumā, pāriet tās personas īpašumā, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, bet izslēgtie dalībnieki iegūst tiesības uz kompensāciju.

(9) Personai, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, ir pienākums nodrošināt kompensāciju izslēgtajiem dalībniekiem. Kompensācijas forma, apmērs un piemaksas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 34.panta ceturto un piekto daļu.

(10) Izslēgtajiem dalībniekiem ir tiesības iesniegt prasību tiesā par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, ja nav vienošanās par kompensācijas formu, apjomu vai piemaksām vai ja piedāvātā kompensācija netiek realizēta, vai ja kompensācijas apmērs nav pamatots.