Likumprojekts

Likumprojekts

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu

sociālās aizsardzības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini:

1) cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu – atzinums par slimības, invaliditātes un nāves cēloņa saistību ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu;

2) Černobiļas AES atsvešināšanas zona - Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar PSRS Radiācijas drošības normām (PSRS 1986.- 1987.gada tiesību aktos noteiktā 30 km zona) 1986.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji;

3) Černobiļas AES obligātās evakuācijas zona - radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar Ukrainas PSR valdības lēmumiem 1986.- 1987.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji un kura atrodas ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

4) kaitējuma atlīdzība - Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa nāves gadījumā - viņa apgādībā bijušajiem darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem piešķiramā naudas summa, kas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam kompensē ienākumu zaudēšanu sakarā ar darbspēju zaudējumu, bet apgādājamajam - iztikas avota zaudēšanu.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas statusu;

2) sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām.

3.pants. (1) Tiesības saņemt šajā likumā noteiktās sociālās garantijas ir Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Tiesības saņemt šā likuma 8.pantā minēto kaitējuma atlīdzību ir šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja viņas nesaņem citas valsts invaliditātes, vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensiju.

II nodaļa

Statusa noteikšana un uzskaite

4.pants. Personas, kuras piedalījās Černobiļas AES ekspluatācijas darbos, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos un citos Černobiļas AES avārijas izraisītajos darbos Černobiļas AES atsvešināšanas zonā laikposmā no 1986.gada 26.aprīļa līdz 1990.gada 31.decembrim, atzīstamas par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem:

1) ja darba devējs nosūtīja attiecīgo personu darbu veikšanai Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

2) ja tās iekšlietu iestāžu komandējošā personāla sastāvā vai ierindas personāla sastāvā dienēja Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

3) ja tās karaspēka daļu komandējošā personāla sastāvā vai ierindas personāla sastāvā vai kā rezervē ieskaitītās karaklausībai pakļautās personas iesauca uz speciālajām mācībām un iesaistīja Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos (neatkarīgi no dislokācijas vietas un veiktajiem darbiem).

5.pants. Par Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu atzīstama:

1) persona, kura tika evakuēta no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī bērns, kas evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

2) persona, kuru Latvijas PSR darba devēji nosūtīja darbā Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotajā teritorijā ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

3) bērns, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma vismaz viens no bērna vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

6.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu uzskaiti veic (izveidojot minēto personu vienotu reģistru) un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu veselības stāvokli regulāri novēro, kā arī nosaka slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarību ar Černobiļas AES avāriju Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs (turpmāk - centrs) labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

7.pants. Centrs katram Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai izsniedz izziņu, kas apliecina minētās personas statusu, pamatojoties uz vienu no šādiem
dokumentiem:

1) karaklausības apliecību, kara komisariāta izdotu apliecību, karaspēka daļas vai arhīva izsniegtu izziņu, kurā ir atzīme, ka attiecīgā persona ir piedalījusies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos;

2) darba devēja izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka attiecīgā persona nosūtīta Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbā vai darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, un kurā ir atzīme, ka persona ir piedalījusies minētajos darbos;

3) iepriekšējās dzīvesvietas Tautas deputātu padomes izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka persona saskaņā ar PSRS vai Ukrainas PSR valdības lēmumu ir evakuēta uz Latvijas PSR no Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotās teritorijas.

III nodaļa

Kaitējuma atlīdzība un valsts sociālais pabalsts

8.pants. Tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

1) personai, kura atzīta par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, ja viņai ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) personai, kura atzīta par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, ja viņai ir noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10- 25 procentu apmērā un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

3) personai, kura šā panta 1. un 2.punktā minēto personu nāves gadījumā atzīta par apgādībā bijušu darbnespējīgu ģimenes locekli.

9.pants. (1) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta 1. un 2.punktā minētajām personām nosaka un pārrēķina tādā pašā kārtībā un apmērā, kā kaitējuma atlīdzību personām, kuras pirms 1997.gada 1.janvāra ir cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām ir konstatēta arodslimība.

(2) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta 3.punktā minētajām personām nosaka tādā pašā kārtībā un apmērā, kā kaitējuma atlīdzību apgādājamajam, ja apgādnieka nāves cēlonis ir līdz 1997.gada 1.janvārim noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatētā arodslimība.

 

10.pants. (1) Šā likuma 8.panta 1. un 3.punktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību piešķir papildus atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" piešķirtajai valsts pensijai. Ja personai nav tiesību uz valsts pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", kaitējuma atlīdzību piešķir papildus piešķirtajam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam.

(2) Šā likuma 8.panta 1.punktā minēto kaitējuma atlīdzību izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, bet 8.panta 3.punktā minēto kaitējuma atlīdzību - no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem.

(3) Šā likuma 8.panta 2.punktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

(4) Šā likuma 8.panta 2.punktā minēto personu nāves gadījumā viņu apgādībā bijušajam darbnespējīgajam ģimenes loceklim kaitējuma atlīdzību izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

11.pants. (1) Valsts sociālo pabalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei (turpmāk - pabalsts) piešķir šādos gadījumos:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam - , ja viņam ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģime-
nei - , ja attiecīgā dalībnieka nāves cēlonis ir slimības, kurām ir noteikta cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Par mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimeni uzskatāmas šādas mirušā dalībnieka dzīvesvietā pierakstītās personas: mirušā dalībnieka laulātais, mirušā dalībnieka vecāki un bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem (ja viņi mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā, - kas nav vecāki par 24 gadiem). Mirušā dalībnieka dzīvesvietā pierakstītie mazbērni un vecvecāki uzskatāmi par mirušās personas ģimeni tikai tādā gadījumā, ja tie ir bijuši mirušās personas apgādībā.

(2) Pabalsta apmēru un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

IV nodaļa

Medicīniskā palīdzība

12.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai ir tiesības uz ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūto slimību ārstēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietusī persona veselības aprūpes pakalpojumu minimuma un valsts programmas ietvaros ir atbrīvota no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs, sociālās rehabilitācijas iestādēs un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas iestādēs.

14.pants. Tiesības uz atvieglojumiem zobārstniecībā un zobu protezēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) personai, kuru Latvijas PSR darba devējs nosūtīja darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, ja ir noteikta viņas invaliditātes cēloņsakarība ar minēto darbu veikšanu.

15.pants. Tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc ārstējošā ārsta norīkojuma ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kurš tika evakuēts no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī tam, kurš evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

3) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kuru ir netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma vismaz viens no bērna vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

16.pants. Šā likuma 15.pantā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus finansē no valsts pamatbudžeta, pārējos šā likuma IV nodaļā noteiktos medicīniskās palīdzības pasākumus finansē no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta.

Pārejas noteikumi

1. Invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, saskaņā ar šajā likumā ietvertajām tiesību normām pārrēķinātas netiek. Ja personai, kurai piešķirta invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, mainās darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe, pensiju pārrēķina pēc šādas formulas:

P = 90 % VS “ DZ, kur

P – pensijas apmērs (Ls);

VS – darba samaksa – Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni (Ls);

DZ – profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe procentos.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

2.1. Augstākās Padomes 1991.gada 15.maija lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 27./28.nr.);

2.2. Augstākās Padomes 1991.gada 13.jūnija lēmums "Par to, kā tiek pildīts Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).