Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību» » (reģ. nr. 119) trešajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

 

Otrā lasījuma redakcija

 

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"

 

NAV.

 

Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"

 

Izdarīt likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. pants. Likumdošana par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Kārtību, kādā Latvijas Republikas teritorijā dibināmas un likvidējamas

sabiedrības ar ierobežotu atbildību (tālāk tekstā - sabiedrības), šo sabiedrību tiesisko statusu un darbības pamatus nosaka šis likums, civilkodekss, Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību" un citi likumdošanas akti, kā arī pašu sabiedrību statūti.

         
 

1. Papildināt 1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"2. Ja sabiedrība ir koncerna valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība, tās darbību reglamentē arī Koncernu likums."

     

1. Papildināt 1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"2. Ja sabiedrība ir koncerna valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība, tās darbību reglamentē arī Koncernu likums."

8. pants. Sabiedrības dibinātāji un dalībnieki

         

1. Par sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tās personas un

personu apvienības, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par uzņēmējdarbību" ir tiesības būt uzņēmējām.

         

2. Par sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas fiziskās un juridiskās

personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.

         

3. Par sabiedrības dalībniekiem uzskatāmas fiziskās un juridiskās

personas, kuras iegādājas sabiedrības kapitāla daļas pēc sabiedrības nodibināšanas.

         

4. Sabiedrības ar ārvalstu dalībniekiem darbību papildus regulē citi Latvijas Republikas likumi, kā arī starpvalstu līgumi.

         

5. Sabiedrību var nodibināt arī viens dibinātājs.

Sabiedrības vienīgais dibinātājs (dalībnieks) nedrīkst būt cita uzņēmējsabiedrība, ievērojot izņēmumus, kas paredzēti Latvijas Republikas 1991. gada 5. novembra likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā".

Ja par vienīgo sabiedrības dalībnieku kļūst cita uzņēmējsabiedrība, tad viena gada laikā tai jāpapildina savs pamatkapitāls, pieaicinot citus dalībniekus (34. pants) vai jāizbeidz sava darbība šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Izteikt 8.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji."

     

2. Izteikt 8.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji."

6. Sabiedrības dalībnieku skaits nedrīkst būt lielāks par piecdesmit. Ja dalībnieku skaits pārsniedz piecdesmit, sabiedrība divu gadu laikā ir jāpārveido par akciju sabiedrību vai tai jāizbeidz sava darbība šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Šis noteikums neattiecas uz lauksaimniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un zvejnieku saimniecībām - to dalībnieku skaits netiek ierobežots.

         

18. pants. Vienas personas sabiedrības dibināšanas kārtība

         

1. Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tās dibināšanai piemērojami šā likuma 8., 12., 13., 14. un 21. panta noteikumi, ievērojot šajā pantā norādītos īpašos noteikumus.

         

2. Viena dibinātāja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir statūti, bet šā likuma 12. pantā paredzētajā gadījumā - arī ziņojums par mantisko ieguldījumu.

3. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"2. Viena dibinātāja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibinātāja lēmums un statūti, bet šā likuma 12.pantā paredzētajā gadījumā - arī ziņojums par mantisko ieguldījumu. Ja vienīgais sabiedrības dibinātājs ir juridiskā persona, dibinātāja lēmums ir šīs juridiskās personas statūtos vai citā tās darbību reglamentējošā dokumentā paredzētās institūcijas lēmums par sabiedrības dibināšanu."

     

3. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"2. Viena dibinātāja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibinātāja lēmums un statūti, bet šā likuma 12.pantā paredzētajā gadījumā - arī ziņojums par mantisko ieguldījumu. Ja vienīgais sabiedrības dibinātājs ir juridiskā persona, dibinātāja lēmums ir šīs juridiskās personas statūtos vai citā tās darbību reglamentējošā dokumentā paredzētās institūcijas lēmums par sabiedrības dibināšanu."

3. Vienīgajam dibinātājam līdz sabiedrības dibināšanas brīdim jāiegulda statūtos noteiktā pamatkapitāla (statūtu fonda) pilna vērtība.

         

4. Sabiedrība atzīstama par nodibinātu, ja vienīgais sabiedrības

dibinātājs ir sastādījis un parakstījis ziņojumu par mantisko ieguldījumu,

kurš šajā gadījumā ir uzskatāms par patstāvīgu dokumentu, parakstījis statūtus, kā arī iecēlis izpildinstitūciju un reģistrējis sabiedrību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

         

39. pants. Dalībnieku kārtējā sapulce

         

1. Dalībnieku kārtējo sapulci sasauc sabiedrības izpildinstitūcija ik gadu ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībās, kuru darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībās, kas ir koncerna mātes uzņēmums, - ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

4. Aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdus "koncerna mātes uzņēmums" ar vārdiem "koncerna valdošais uzņēmums".

     

4. Aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdus "koncerna mātes uzņēmums" ar vārdiem "koncerna valdošais uzņēmums".

2. Ja sabiedrības izpildinstitūcija nav sasaukusi dalībnieku kārtējo sapulci šajā likumā un sabiedrības statūtos paredzētajā laikā, pēc viena vai vairāku dalībnieku pieprasījuma Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var uzdot izpildinstitūcijai sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci ne vēlāk kā mēneša laikā no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmuma paziņošanas dienas.

         

41. pants. Dalībnieku sapulces tiesīgums

         

1. Vienīgi dalībnieku sapulce ir tiesīga:

         

1) lemt jautājumus par sabiedrības statūtu grozīšanu;

         

2) [izslēgts ar 19.09.96. likumu];

         

3) izskatīt sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumus, apstiprināt sabiedrības darbības gada pārskatu, sadalīt aizvadītā darbības gada tīro peļņu;

         

4) palielināt vai samazināt pamatkapitālu (statūtu fondu);

         

5) lemt jautājumus par sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu un sabiedrības apvienošanos ar citām

sabiedrībām, par sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās;

5. Izteikt 41.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) lemt par sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, darbības turpināšanu, sabiedrības apvienošanos ar citām sabiedrībām, koncerna līguma slēgšanu un sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās;".

     

5. Izteikt 41.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) lemt par sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, darbības turpināšanu, sabiedrības apvienošanos ar citām sabiedrībām, koncerna līguma slēgšanu un sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās;".

6) atcelt vai atsaukt no amata un iecelt vai ievēlēt amatā izpildinstitūcijas un revīzijas komisijas locekļus (revidentu) vai

zvērinātu revidentu, lemt par prasības celšanu pret viņiem vai par atteikšanos no prasības, lemt par sabiedrības izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu;

         

7) iecelt amatā un atcelt no amata pārvaldniekus (direktorus) vai piešķirt sabiedrības izpildinstitūcijai tiesības ievēlēt viņus no sava vidus vai no citu personu vidus;

         

8) apstiprināt un grozīt instrukcijas, kuras savā darbībā jāievēro sabiedrības izpildinstitūcijai un revīzijas komisijai (revidentam);

         

9) lemt par sabiedrības struktūrvienību, pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu vai likvidēšanu.

         

2. Dalībnieku sapulce lemj par jebkuru citu saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa sabiedrības izpildinstitūcija, kā arī izlemj visus citus jautājumus, kuru izskatīšanu dalībnieku sapulcē paredz likums vai kuru izskatīšana pārsniedz citu sabiedrības institūciju kompetenci.

         

43. pants. Sabiedrības dalībnieku sapulces norise

         

1. Sabiedrības dalībnieku sapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse no pamatkapitāla (statūtu fonda). Ja laikus izsludinātā sapulce nav tiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā tiek sasaukta atkārtota sapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo dalībnieku skaita. Lai izlemtu jautājumus par statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu) un sabiedrības likvidāciju, nepieciešams sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda). Ja sabiedrību dibina divi dibinātāji, ir nepieciešama abu piedalīšanās sapulcē.

6.  43.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Lai izlemtu jautājumus par statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu), sabiedrības likvidāciju un koncerna līguma slēgšanu, nepieciešams sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda).";

     

6.  43.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Lai izlemtu jautājumus par statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu), sabiedrības likvidāciju un koncerna līguma slēgšanu, nepieciešams sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda).";

2. Sapulces lēmumi sabiedrības dalībniekiem ir obligāti, ja, lemjot par 41.panta pirmās daļas 1.punkta jautājumu, lēmums tiek pieņemts ar vismaz trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Citi lēmumi ir spēkā, ja par tiem dalībnieki nobalso ar vienkāršu balsu vairākumu un ja sabiedrības statūtos nav paredzēts citādi.

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sapulces lēmumi dalībniekiem ir obligāti, ja, lemjot par šā likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto jautājumu un 5.punktā paredzēto jautājumu par koncerna līguma slēgšanu, lēmums tiek pieņemts ar vismaz trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.”

     

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sapulces lēmumi dalībniekiem ir obligāti, ja, lemjot par šā likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto jautājumu un 5.punktā paredzēto jautājumu par koncerna līguma slēgšanu, lēmums tiek pieņemts ar vismaz trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.”

3. Dalībnieks vai viņa pārstāvis nevar piedalīties balsošanā, ja sapulce lemj par prasības celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.

         

4. Balsošana sapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa kaut vai viens no sabiedrības dalībniekiem.